Atzinums

[1] Neskaidra noteikumu piemērojamība slimnīcai
Bažas: Nav skaidrs, vai un kādā apjomā noteikumi attiecas uz valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības slimnīcu un valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Tas var radīt atšķirīgu interpretāciju un risku, ka iepirkums tiek apšaubīts nesaskaņošanas dēļ.
Priekšlikums: Skaidri noteikt piemērošanas kritērijus kapitālsabiedrībām – vai tas attiecas tikai uz IKT risinājumiem, kas tiek izmantoti deleģētajam uzdevumam? Vai līdzīgi kā SAB atzinuma sniegšana risinājumiem, kas tiek izmantoti kritiskās infrastruktūras kopumā?

[2] Pārāk plašs jēdziens “IKT resurss”
Bažas: Definīcija var aptvert medicīnas ierīces, diagnostikas iekārtas un tajās iebūvētu programmatūru, lai gan iepirkuma galvenais mērķis ir ārstniecība, nevis IKT attīstība.
Piemērs: Slimnīca iegādājas magnētiskās rezonanses iekārtu par 4 miljoniem EUR. Iekārtā ir iebūvēta attēlu apstrādes programmatūra, tādēļ visu iepirkumu varētu klasificēt kā trešā līmeņa IKT aktivitāti, lai gan dominējošais iepirkuma priekšmets ir medicīnas ierīce.
Priekšlikums: Noteikt, ka medicīnas ierīces un ārstniecības tehnoloģijas nav IKT aktivitātes, ja programmatūra ir to neatņemama sastāvdaļa un dominējošais mērķis ir ārstniecība vai diagnostika.

[3] Steidzamu pacientu drošības pasākumu aizkavēšana
Bažas: Iepriekšēja saskaņošana var kavēt kritiskas sistēmas nomaiņu, kiberdrošības ievainojamības novēršanu vai sistēmas atjaunošanu pēc incidenta.
Piemērs: Sistēmas ražotājs paziņo par kritisku ievainojamību un iesaka nekavējoties pāriet uz jaunu versiju. Atjaunināšanas izmaksas pārsniedz 140 000 EUR, bet saskaņošanas kavējums rada risku slimnīcas darbībai un pacientu datu aizsardzībai.
Priekšlikums: Ieviest neatliekamības procedūru, kas ļauj sākt nepieciešamās darbības pirms saskaņojuma, pēc tam piecu darbdienu laikā tās reģistrējot VIRSIS.

[4] Neatzīts un nefinansēts administratīvais slogs
Bažas: Slimnīcai būs jāsagatavo dokumentācija, septiņu gadu aprēķini, KPI, risku analīze un ceturkšņa pārskati, bet anotācijā šīs izmaksas nav novērtētas.
Piemērs: Slimnīcai vienlaikus ir piecas otrā un divas trešā līmeņa aktivitātes. Katrai nepieciešama alternatīvu analīze, septiņu gadu izmaksu aprēķins, KPI, riska profils un ceturkšņa pārskati, kuru sagatavošanai jāiesaista juristi, finansisti, klīniskie speciālisti, arhitekti un kiberdrošības darbinieki.
Priekšlikums: Aprēķināt slimnīcām radīto slogu, vienkāršot prasības mazākām otrā līmeņa aktivitātēm, nodrošināt metodisko atbalstu un paredzēt finansējumu papildu kapacitātei.

[5] Neskaidra saistīto ieguldījumu summēšana
Bažas: Patstāvīgi slimnīcas projekti var tikt summēti vienā trešā līmeņa aktivitātē tikai tāpēc, ka tiem ir kopīgs vispārīgs mērķis.
Piemērs: Slimnīca atsevišķi attīsta laboratorijas sistēmu, pacientu portālu un zāļu aprites sistēmu. Katras aktivitātes izmaksas ir aptuveni 1,2 miljoni EUR, bet tās var tikt summētas virs 3 miljoniem EUR, jo visas vispārīgi uzlabo pacientu aprūpi.
Priekšlikums: Noteikt objektīvus summēšanas kritērijus, piemēram, vienotu arhitektūru, finansējumu, projekta vadību un funkcionālu nedalāmību. Kopīgs stratēģiskais mērķis vien nedrīkst būt pietiekams.

[6] Neskaidra robeža starp uzturēšanu un pilnveidošanu
Bažas: Ražotāja versijas vai drošības atjauninājums var vienlaikus mainīt integrācijas un infrastruktūru, tādēļ nav skaidrs, vai tas ir uzturēšanas darbs vai pilnveidošanas aktivitāte.
Piemērs: Slimnīca veic obligātu radioloģijas sistēmas versijas atjauninājumu, lai saglabātu ražotāja atbalstu. Jaunā versija prasa datubāzes nomaiņu un integrācijas pielāgošanu, tādēļ nav skaidrs, vai tas ir uzturēšanas darbs vai otrā līmeņa pilnveidošana.
Priekšlikums: Izstrādāt konkrētus klasifikācijas kritērijus un paredzēt ātru Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas atzinumu šaubu gadījumā.

[7] Pārāk plašs “stratēģiskas aktivitātes” jēdziens
Bažas: Gandrīz jebkuru klīnisku sistēmu varētu atzīt par stratēģisku, jo tā apstrādā veselības datus un ietekmē kiberdrošību vai pakalpojuma nepārtrauktību.
Piemērs: Slimnīca par 50 000 EUR ievieš risinājumu priviliģēto kontu pārvaldības risinājumu. Tā kā risinājums ir saistīts ar kiberdrošību, to varētu atzīt par trešā līmeņa stratēģisku aktivitāti.
Priekšlikums: Noteikt izmērāmus stratēģiskuma kritērijus un prasīt motivētu, faktos balstītu un apstrīdamu lēmumu par augstāka līmeņa piemērošanu.

[8] Septiņu gadu finansējuma apliecināšanas risks
Bažas: Slimnīca nevar garantēt valsts finansējumu, veselības aprūpes tarifus, licenču cenas un uzturēšanas izmaksas septiņiem gadiem.
Piemērs: Slimnīca ievieš laboratorijas informācijas sistēmu un, balstoties uz pašreizējo finansējumu, apliecina tās uzturēšanas iespējas. Pēc trim gadiem mainās piegādātāja licences cena pieaug par 40 procentiem, tādēļ sākotnējā prognoze vairs nav izpildāma.
Priekšlikums: Noteikt, ka apliecinājums tiek sniegts pēc labākās pieejamās informācijas un septiņu gadu aprēķins ir prognoze, nevis finansējuma garantija.

[9] Nesamērīga atkārtota izvērtēšana
Bažas: Pat nelielas funkcionalitātes vai integrācijas izmaiņas var radīt pienākumu atkārtot visu saskaņošanas procedūru.
Piemērs: Integrācijas testos tiek konstatēts, ka pacientu portālam nepieciešams papildu datu lauks un nelielas izmaiņas datu apmaiņas saskarnē. Formāli ir mainījusies funkcionalitāte, tāpēc varētu būt nepieciešama atkārtota izvērtēšana.
Priekšlikums: Atkārtotu izvērtēšanu prasīt tikai būtiskām izmaiņām projekta mērķī, arhitektūrā, izmaksās, alternatīvā vai riska profilā. Nebūtiskas izmaiņas tikai reģistrēt VIRSIS.

[10] Secīgu saskaņojumu dēļ rodas nesamērīgi gara projekta īstenošanas laika līnija
Bažas: Kritiskās infrastruktūras IKT projektiem papildus saskaņošanai ar VARAM un, trešā līmeņa aktivitāšu gadījumā, izskatīšanai Valsts digitālo investīciju komisijā var būt nepieciešams arī SAB atzinums. Ja izvērtējumi notiek secīgi, iepirkuma sākšana var aizkavēties par vairākiem mēnešiem, apdraudot finansējuma apguvi, projekta termiņus, pacientu drošību un slimnīcas darbības nepārtrauktību.
Piemērs: Slimnīca plāno nomainīt kritiskajā infrastruktūrā iekļautu klīnisko informācijas sistēmu. Vispirms tiek sagatavots lietderības un investīciju pamatojums, pēc tam aktivitāti vērtē VARAM, trešā līmeņa aktivitāti papildus izskata Valsts digitālo investīciju komisija, bet tehniskajam risinājumam vai pakalpojuma sniedzējam vēl nepieciešams SAB atzinums. Ja katra procedūra tiek sākta tikai pēc iepriekšējās pabeigšanas un tiek pieprasīti precizējumi, iepirkuma sākšana var aizkavēties par vairākiem mēnešiem.
Priekšlikums: Noteikt, ka iesaistīto institūciju izvērtējumi pēc iespējas notiek paralēli, izmantojot vienotu dokumentu iesniegšanas punktu un koordinējošo institūciju. Jāparedz kopējais maksimālais saskaņošanas termiņš, savstarpēja informācijas apmaiņa un paātrināta procedūra pacientu drošībai, kiberdrošībai un ārstniecības nepārtrauktībai būtiskiem projektiem.

[11] Koplietošanas risinājumu neatbilstība klīniskajām vajadzībām
Bažas: Koplietošanas risinājums var neatbilst slimnīcas prasībām attiecībā uz diennakts pieejamību, klīnisko drošību, veiktspēju, integrācijām un sistēmas atjaunošanas laiku.
Piemērs: Valsts koplietošanas dokumentu aprites risinājums nodrošina atjaunošanu 6 stundu laikā, bet slimnīcas klīniskajai sistēmai pieļaujamais atjaunošanas laiks ir ne vairāk kā divas stundas. Funkcionalitāte ir līdzīga, taču risinājums nav piemērots nepārtrauktai ārstniecībai.
Priekšlikums: Salīdzinājumā vērtēt ne tikai funkcionalitāti un izmaksas, bet arī pacientu drošību, pieejamību, veiktspēju, datu aizsardzību un darbības nepārtrauktību.

[12] Pirmkoda un autortiesību prasību neatbilstība
Bažas: Slimnīcu risinājumi bieži ietver slēgtu ražotāja programmatūru un medicīnas ierīču komponentes, kuru pirmkodu slimnīca nevar iegūt vai publicēt.
Piemērs: Staru terapijas iekārtas programmatūru nodrošina ražotājs, un tās pirmkods ir aizsargāts komercnoslēpums. Slimnīcai nav tiesību kodu nodot valsts repozitorijā, turklāt neatļautas izmaiņas var ietekmēt medicīniskās ierīces atbilstību.
Priekšlikums: Neattiecināt automātisku publicēšanu uz komercprogrammatūru un medicīnas ierīcēm. Atļaut alternatīvas, piemēram, pirmkoda glabāšanu pie neatkarīgas trešās personas, dokumentācijas nodošanu un datu eksportēšanu.

[13] KPI un finanšu ieguvumu neatbilstība slimnīcu specifikai
Bažas: Pacientu drošību, ātrāku diagnostiku, ārstniecības nepārtrauktību un mazāku kļūdu risku ne vienmēr iespējams korekti izteikt naudā.
Piemērs: Elektroniska zāļu ordinēšanas sistēma samazina nepareizu medikamentu vai devu ievadīšanas risku. Finansiālais ietaupījums nav precīzi nosakāms, bet pacientu drošības ieguvums ir būtisks.
Priekšlikums: Veidlapā paredzēt veselības aprūpes un pacientu drošības ieguvumu kategoriju. Atzīt aktivitāti par pamatotu arī tad, ja tās sabiedriskie vai klīniskie ieguvumi nav monetizējami.

[14] Jomas arhitektūra var bloķēt slimnīcas projektus
Bažas: Slimnīcas projekts var tikt aizkavēts tāpēc, ka Veselības ministrijas vai citas vadošās institūcijas jomas arhitektūra nav laikus aktualizēta.
Piemērs: Slimnīcai ir piešķirts finansējums “Slimnīca mājās” platformai, bet veselības nozares arhitektūrā šāds risinājums vēl nav iekļauts. Slimnīca nevar virzīt projektu, lai gan arhitektūras aktualizācija nav tās kompetencē.
Priekšlikums: Noteikt, ka arhitektūras neesamība vai novecošana nevar būt vienīgais pamats projekta nesaskaņošanai. Steidzamos gadījumos projekta saskaņošana un arhitektūras aktualizācija jāveic paralēli.

[15] Neskaidra atbildība par apliecinājumu
Bažas: Nav skaidrs, kas slimnīcā paraksta apliecinājumu un vai atbildība var iestāties arī par prognožu vai KPI nepiepildīšanos ārēju apstākļu dēļ.
Piemērs: Slimnīcas valdes loceklis apliecina, ka sistēma par 30 procentiem samazinās manuālo darbu. Pēc ieviešanas ar jauniem normatīviem aktiem noteiktās jaunās atskaites palielina administratīvo slogu, un KPI netiek sasniegts, lai gan sākotnējā informācija bija sagatavota labticīgi.
Priekšlikums: Nošķirt pārbaudāmus faktus no prognozēm. Atbildību paredzēt tikai par apzināti nepatiesu vai rupjas neuzmanības dēļ sniegtu informāciju.

[16] Neskaidrs pārejas regulējums
Bažas: Nav noteikts, kad aktivitāte uzskatāma par uzsāktu, piemēram, ar valdes lēmumu, finansējuma piešķiršanu, iepirkuma dokumentācijas sagatavošanu vai iepirkuma izsludināšanu.
Piemērs: Pirms noteikumu spēkā stāšanās slimnīcas valde ir apstiprinājusi projektu un ir sākta tehniskās specifikācijas sagatavošana, bet iepirkums vēl nav izsludināts. Nav skaidrs, vai projektam piemērojama iepriekšējā vai jaunā kārtība.
Priekšlikums: Skaidri definēt aktivitātes uzsākšanas brīdi un paredzēt vismaz sešu mēnešu pārejas periodu jau plānotajiem un sagatavošanā esošajiem projektiem.

[17] Nepietiekama veselības nozares pārstāvība komisijā
Bažas: Valsts digitālo investīciju komisijā nav obligāti paredzēti eksperti veselības aprūpes procesos, medicīnas tehnoloģijās un pacientu drošībā.
Piemērs: Komisija vērtē intensīvās terapijas datu platformu galvenokārt pēc izmaksām un tehniskās standartizācijas, bet nepietiekami ņem vērā nepieciešamību ārstiem saņemt datus reāllaikā un sistēmas nepieejamības iespējamo ietekmi uz pacientu aprūpi.
Priekšlikums: Izskatot slimnīcas projektu, obligāti piesaistīt neatkarīgu veselības aprūpes, medicīnas tehnoloģiju vai klīniskās informātikas ekspertu bez interešu konflikta.
 

-