Atzinums

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA), izvērtējot grozījumu projektu, kopumā atbalsta centienu precizēt projekta rezultātu izpratni. Tomēr LJZA uzskata, ka atsevišķi priekšlikumi ir precizējami, lai nodrošinātu samērīgumu, tiesisko skaidrību, bet saglabātu FLPP kā zinātnieku iniciētu zinātnes ideju konkursu.

1. Par sabiedrības līdzdalības mehānismu
LJZA uzskata, ka sabiedrības iesaiste zinātnē ir būtiska un atbalstāma, bet piedāvātā redakcija "10.2.1 iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības līdzdalību, lai noskaidrotu tautsaimniecības un sabiedrības attīstībai nozīmīgas zināšanas;" nav atbalstāma. FLPP saglabājama kā zinātnieku pētniecības ideju atbalstošs konkurss bez papildus ierobežojumiem, kas būtu ārpus akadēmiskās brīvības un izcilības pieejām. Papildus, sabiedrības iesaistes instrumentārijs palielinātu iesaistīto pušu noslodzi un veicinātu birokrātijas palielināšanos.

Atgādinām, ka sabiedrības prioritāšu pētniecība ir ietverta Valsts pētījumu programmās, kas nodrošina sabiedrības un valsts programmu sasaisti. Papildus, Latvijā darbojas nozares asociācijas, zinātnes nozarē aktīvas nevalstiskās organizācijas, profesionālās apvienības, kā arī Valdības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda padome, kas nodrošina institucionālu dialogu starp valsts pārvaldi un sabiedrību. Minētie mehānismi ir izmantojami sistemātiskai viedokļu apmaiņai un sabiedrības viedokļu noskaidrošanai, arī zinātnes kontekstā.

LJZA uzskata, ka Izglītības un zinātnes ministrijai būtu mērķtiecīgāk jāattīsta strukturēti un regulāri zinātnieku un sabiedrības dialoga formāti, izmantojot researchLatvia zīmolu, piemēram, tematiskas diskusijas, nozares forumi un jautājumu–atbilžu pasākumi, kā arī paplašināt un pagarināt Zinātnieku nakts aktivitātes, lai tās nodrošinātu plašāku sabiedrības līdzdalību ilgākā laika periodā.

2. Par jēdziena “pilsoniskā sabiedrība” lietošanu
21.3. apakšpunktā noteikts, ka programmas ietvaros pētījuma rezultātā radītajām zināšanām jāstiprina Latvijas zinātnes ieguldījums pilsoniskās sabiedrības un tautsaimniecības ilgtermiņa attīstībā. LJZA vērš uzmanību, ka jēdziens “pilsoniskā sabiedrība” noteikumos nav definēts, un tā interpretācija var atšķirties. Lai nodrošinātu vienotu izpratni projektu vērtēšanā, LJZA rosina vai nu definēt jēdzienu konkursa nolikumā vai vadlīnijās.

3. Par administratīvo izdevumu slieksni
LJZA norāda, ka 26. punktā noteiktais administratīvo izmaksu slieksnis projektu administrēšanai un uzraudzībai, kā arī komunikācijai ir tieši saistīts ar procesa kvalitāti un termiņu samērīgumu. Nolikumā paredzētais trīs mēnešu termiņš finanšu pārskatu izskatīšanai ir pārmērīgi ilgs un var apdraudēt projekta īstenošanas nepārtrauktību un finanšu plānošanu. Tādēļ LJZA ierosina izvērtēt augstāku slieksni (piemēram, līdz 10%) vai elastīgu tā pārskatīšanas mehānismu, vienlaikus saīsinot finanšu pārskatu izskatīšanas termiņu korekti iesniegtiem pārskatiem (piemēram, līdz vienam mēnesim), garāku termiņu paredzot tikai izņēmuma gadījumos, ja nepieciešami papildu skaidrojumi.

Piebilde par researchLatvia aptauju
Vēršam uzmanību, ka LJZA biedri un valde ir iepazinusies ar Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Zinātnes padomes izplatīto aptauju, kuras mērķis ir noskaidrot sabiedrības redzējumu par Latvijai aktuālām jomām un izaicinājumiem. LJZA uzskata, ka aptauja kā primārais konsultēšanās instruments ir samērā neefektīva un veicina īstermiņa domāšanu fundamentālo un lietišķo pētījumu prioritāšu noteikšanā. Aptauju rezultātus var ietekmēt pašizlases princips un reprezentativitātes trūkums.

-