Atzinums

Ziņojuma 2.nodaļā „Profesionālā izglītība” 17.lpp., precizēt pēdējās rindkopas 1.teikumu, ka minētais, kas vienlaikus ir arī Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājums, nav vērsts uz tiešu, bet pakāpenisku atšķirību izlīdzināšanu starp šobrīd pastāvošo vispārējās izglītības pedagogu un profesionālās izglītības iestāžu pedagogu vienas stundas izmaksu.

-

Ziņojuma nodaļas  "3. Profesionālā ievirze: sports" pēdējā rindkopā norādīts "Darba grupas lēmums ir aicināt ministriju profesionālajā ievirzē sports īstenot pakāpenisku pāreju uz ieteicamo darba slodzes sadalījumu ar 60% mācību stundām un 40% pārējo pienākumu stundām, sākot ar 2023./2024. mācību gadu 83% mācību stundām un 17%  pārējo pienākumu stundām." Lūdzam precziēt tajā norādīto proporciju sākot ar 2023./2024. mācību gadu 83% mācību stundām un 17%  pārējo pienākumu stundām uz slodzes proporciju 24/6 jeb 80% / 20%, tādējādi nodrošinot visas profesionālās ievirzes izglītības segmentā vienotu pieeju (sk. Ziņojuma 4. nodaļas " Profesionālā ievirze: kultūra" 28.lpp pēdējo rindkopu).
 

-

Ziņojuma 2.nodaļa „Profesionālā izglītība” 
Kultūras ministrijas ieskatā tālākai lēmuma pieņemšanai Ministru kabinetā profesionālās vidējās izglītības gadījumā būtu vienlaikus jāvirza gan otrais priekšlikums ‒ samazināt pedagogiem noteikto darba slodzi no 1320 stundām gadā uz 1200 stundām gadā ‒ samaksas par vienu mācību stundu matemātisku izlīdzināšanai, gan priekšlikums saistībā ar pedagogu darba slodzes sabalansēšanu, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi starp vispārējās un profesionālās izglītības pedagogiem. Nav pieļaujama tikai atsevišķu pedagogu grupu slodzes sabalansēšana, jo tas ir jāattiecina uz visu izglītības līmeņu pedagogu slodzes izmaiņām.

-

Ziņojuma 2.nodaļā „Profesionālā izglītība” precizēt 19.lpp. 1.rindkopas 4.teikumu, proti, Ziņojuma tekstā nav minēts, ka 3.priekšlikums ir skatāms kopsakarā 1. vai 2. priekšlikumu, savukārt, 3. priekšlikums ‒ neierobežot slodzes sadalījuma noteikšanu 60% kontaktstundām, bet ievērot līdz 40% citu pienākumu veikšanai ‒ ietekmē tikai proporciju starp mācību stundām un citiem pienākumiem. Attiecīgi nav pamatoti secināt, ka profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksa tiek izlīdzināta un tā būs vienlīdzīga ar vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem.

-

Ziņojuma 2.nodaļā „Profesionālā izglītība” precizēt viedokli par fiskālo ietekmi zem 2.5.tabulas. Apgalvojums, ka šāda priekšlikuma ieviešana nerada papildu fiskālo ietekmi nav pamatots, jo pie nemainīga finansējuma nav iespējams mainīt faktisko pedagogu slodzes sadalījumu. Iespēja izmantot slodzes sadalījuma proporciju 60/40 ir ierobežota ar pieejamo finansējumu. Līdz ar to, šajā gadījumā faktiski  pedagogs neko neiegūst, jo tas tikai ļautu to izmantot dažu pedagogu faktisko slodzes sadalījumam. Vēršam uzmanību, ka slodze sadalījuma maiņai tomēr ir jābūt ar finansiālu ietekmi, lai tā būtu jēgpilna.

-

Ziņojuma 2.nodaļā „Profesionālā izglītība” papildināt 2.5. tabulas „3. priekšlikums. Neierobežot slodzes sadalījuma noteikšanu 60% kontaktstundām, bet ievērot līdz 40% citu pienākumu veikšanai.” sadaļu „Riski” ar vēl vienu risku, proti, netiek veikta samaksas par vienu mācību stundu matemātiska izlīdzināšana ar vispārējo izglītību.

-

Ziņojuma 2.nodaļā „Profesionālā izglītība”, t.i. 18.lpp. precizēt1.rindkopu, ka 2. priekšlikums (atšķirībā no 1. priekšlikuma) ir vērsts nevis uz pakāpenisku, bet tiešu atšķirību starp profesionālo un vispārējo izglītību izlīdzināšanu.

-

Ziņojuma 2.nodaļā „Profesionālā izglītība” papildināt 2.1. tabulas „1. priekšlikums samazināt pedagogiem noteikto darba slodzi no 1320 stundām gadā uz 1230 stundām gadā” un 2.3.tabulas „2. priekšlikums. Samazināt pedagogiem noteikto darba slodzi no 1320 stundām gadā uz 1200 stundām gadā” sadaļu „Riski” ar vārdiem „Pedagogiem netiek nodrošināta līdzsvarota pieeja starp mācību stundām un citiem pienākumiem.”, kā arī sadaļā „Ieguvumi” dzēst šobrīd minētos divus ieguvumus ‒ „Pedagogiem tiktu atvēlēts laiks metodisko materiālu sagatavošanai, profesionālajai pilnveidei, ko šobrīd pedagogi dara ārpus sava darba laika.” un „Mazināta pedagogu pārslodze un izdegšanas risks.”. Pamatojot minēto, kas jau ir iekļauts atzinuma 3.1.punktā, 1. un 2. priekšlikums neietekmē slodzes proporciju starp mācību stundām un citiem pienākumiem.

-

Precizēt Ziņojuma 2.nodaļā „Profesionālā izglītība” minēto, kā tiek noteikts finansējums profesionālās izglītības programmu īstenošanai. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumos Nr. 655 „Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo” nav definēti minimālie koeficienti.

-

Ziņojuma 2.nodaļā „Profesionālā izglītība” precizēt 1.rindkopā ietverto, šādā redakcijā, „[…] tiek piedāvāti: divi priekšlikumi saistībā ar samaksas par vienu mācību stundu matemātisku izlīdzināšanu ar vispārējo izglītību (neietverot slodzes % izmaiņas): 1) samazināt pedagogiem noteikto darba slodzi no 1320 stundām gadā uz 1230 stundām gadā; 2) samazināt pedagogiem noteikto darba slodzi no 1320 stundām gadā uz 1200 stundām gadā; viens priekšlikums saistībā ar pedagogu darba slodzes sabalansēšanu: 3) neierobežot slodzes sadalījuma noteikšanu 60% kontaktstundām, bet ievērot līdz 40% citu pienākumu veikšanai”. Pamatojot minēto, jāuzsver, ka priekšlikumi par darba slodzes samazināšanu (1), 2)) novērš pastāvošo nevienlīdzību starp vispārējās izglītības un profesionālās izglītības pedagogiem, proti, šobrīd profesionālās izglītības iestāžu pedagogu stundas izmaksa ir zemāka, proporcionāli salīdzinot ar vispārējās izglītības pedagogu vienas stundas izmaksu, bet neietekmē proporciju starp mācību stundām un citiem pienākumiem.

-

Ziņojuma 1.nodaļā „Vispārējā izglītība”:
- lūdzam skaidrot un pamatot otrā piedāvātā potenciālā scenārija (pakāpeniska pāreja uz 60% un 40% darba stundu attiecību kā ieteicamu, bet ne obligātu, ikgadēji tuvinot par 2% punktiem), proti, no kāda atskaites punkta (slodzes) sadalījuma tiek plānota 2% punktu tuvināšana, kā arī kāds ir pašreizējais slodzes sadalījums, kurš tiek tuvināts līdz 40/60. Šobrīd Ziņojuma 12. lp. tabulā „2B scenārija fiskālā ietekme, eiro” informācija viennozīmīgi nav izprotama.
- 1.nodaļas noslēgumā iekļauti (nesaskaņojot tos ar darba grupas sastāvu) divi darba grupas lēmumi. Kultūras ministrijas ieskatā vadlīnijas par pedagogu darba slodzes līdzsvarošanu būtu nepieciešams izstrādāt ātrāk par 2022. gada 1. decembri, bet attiecībā uz darba slodzes sadalījumu ‒ to īstenot saskaņoti ar izmaiņām profesionālajā izglītībā, bet tikai tad, kad profesionālajā izglītībā būs nodrošināta vienas stundas izmaksas vienādošana ar izmaksu vispārējā izglītībā.

-

Vienlaikus Kultūras ministrija nevar piekrist ziņojuma 19.lappuses pēdējā rundkopā izteiktajam priekšlikumam par to, ka:  "Darba grupas lēmums ir aicināt ministriju profesionālajā izglītībā samazināt pedagogiem noteikto darba slodzi no 1320 stundām uz 1200 stundām gadā, sākot ar 2023./2024. mācību gadu.". Atkārtoti vēršam uzmanību, ka darba grupas sanāksmēs Kultūras ministrija vairākkārt norādīja, ka nav pieļaujama atšķirīgas pieejas ieviešana attiecībā uz vispārējās un profesionālās vidējās izglītības pedagogu slodzes sadalījumu. Ja vispārējā izglītībā tiek veikti pasākumi, kas vērsti uz pedagoga darba slodzes sabalansēšanu un optimizēšanu, tad līdzvērtīgiem pasākumiem ir jābūt ietvertiem arī attiecībā uz profesionālās vidējās izglītības pedagogiem. Kultūras ministrijas ieskatā piedāvātais risinājums attiecībā uz profesionālās vidējās izglītības pedagogiem  -  2.un 3.priekšlikuma vienlaicīga ieviešana, attiecīgi saskaņojot slodzes sadalījuma izmaiņu grafiku ar vispārējo izglītību un attiecīgi precizējot finansiālo ietekmi. 

-

2.nodaļā "Profesionālā izglītība" pirmajā rindkopā, kurā ir piedāvāti trīs priekšlikumi saistībā ar pedagogu darba slodzes sabalansēšanu, norādām, ka darba grupā netika panākta vienošanās no Kultūras ministrijas puses par to, ka trešais priekšlikums ir vērtējams kā neatkarīgs priekšlikums, bet ka tas ir īstenojams vienlaikus ar kādu no pirmajiem diviem priekšlikumiem.  Papildus tam norādām, ka ir nepatiess apgalvojums  ziņojuma 2.nodaļā aiz 2.5. tabulas  "3. priekšlikums. Neierobežot slodzes sadalījuma noteikšanu 60% kontaktstundām, bet ievērot līdz 40% citu pienākumu veikšanai." par to, ka priekšlikuma ieviešana nerada papildu fiskālo ietekmi. Pedagogu slodzes sadalījuma maiņa, nepiešķirot papildu finansējumu citu pienākumu veikšanai, radīs negatīvu efektu, un draud ar nopietnu finansējuma nepietiekamību, vai arī ar to, ka faktiskā situācija pedagogu slodzes sadalījumam nemainīsies, jo tam nebūs pietiekošu finanšu resursu. 

-

2.nodaļā "Profesionālā izglītība" lūdzam precizēt nodaļas virsrakstu uz "Profesionālā vidējā izglītība", jo tajā nav ietverti risinājumi, kas attiecas uz visiem profesionālās izglītības līmeņiem, bet tie attiecas tikai uz profesionālo vidējo izglītību. 

 

-

Lūdzam precizēt atbilstoši izteiktajiem iebildumiem par informatīvā ziņojuma 2.nodaļu, paredzot arī profesionālās izglītības pedagogiem slodzes sadalījuma optimizācijas pasākumus. 

-

Saskaņot ar ziņojuma tekstā esošo priekšlikumu, jo šobrīd abos dokumentos procentuālās slodzes sadalījuma attiecības ir atšķirīgas. 

-

Ņemot vērā iepriekš izteiktos iebildumus un  darba grupā izteiktos viedokļus, Kultūras ministrija secina, ka sabiedrības apspriešanai un starpinstitucionālā saskaņošanai ir iesniegti Ziņojuma un Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekti, kas nav saskaņoti darba grupā, tādējādi radot maldinošu iespaidu par saskaņojumu darba grupā ar Kultūras ministriju un Latvijas  Nacionālo Kultūras centru. Lai  neaizkavētu sabiedrībai  būtiskā jautājuma par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu un darba slodžu sabalansēšanu operatīvu tālāku virzību Ministru kabinetā, kā arī neradītu šaubas sabiedrībā par darba grupas pārstāvju, to deleģēto organizāciju darbības efektivitāti, lūdzam papildināt Ziņojumu ar skaidrojumu un informāciju par Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotās darba grupas priekšlikumu izskatīšanu un iekļaušanas procesu. 
 

-

Ziņojuma ievaddaļā ir minēts, ka Ziņojums izstrādāts saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2021. gada 14. decembra rīkojumu Nr. 1-2e/21/428 „Par pedagogu darba samaksas darba grupas izveidi” (turpmāk – darba grupa) 5. punktā noteikto, kas paredz sagatavot priekšlikumus pedagogu darba samaksas paaugstināšanai un darba slodžu sabalansēšanai periodam no 2023. gada 1. septembra līdz 2027. gada 1. septembrim. Lūdzam precizēt Ziņojumu, jo šāda Ziņojuma un arī Ministru kabineta sēdes protokollēmuma publicētā redakcija netika saskaņota ar darba grupu, t.sk. Kultūras ministrijas un Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvjiem, kuri aktīvi darbojās darba grupā  un kuri pēc vienošanās darba grupā pirms gala Ziņojuma izveides iesniedza savus papildinājumus.

-

Protokollēmuma 2.punktā paredzēts, ka Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2022. gada 1. decembrim iesniegt Ministru kabinetā rīkojuma projektu "Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2027. gada 31. decembrim".  Tomēr šāds priekšlikums darba grupas sanāksmēs netika izskatīts. Kultūras ministrijas ieskatā rīkojuma projekts „Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2027. gada 31. decembrim” Ministru kabinetā optimāli bija jāiesniedz līdz 2022. gada 30. jūnijam, nodrošonot intesīvāku darba grupas darbību. Kultūras ministrijas ieskatā  iespējamami ātrākais rīkojuma projekta iesniegšanas datums Ministru kabinetā ir 2022. gada 30. septembris.

2. Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2022. gada 30. septembrim iesniegt Ministru kabinetā rīkojuma projektu "Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2027. gada 31. decembrim".