Atzinums

Saskaņā ar likumprojekta anotācijā skaidroto, Preču un pakalpojumu drošuma likums tiks aizstāts ar Pakalpojumu drošuma likumu, tajā saglabājot tikai tās normas, kas attiecināmas uz pakalpojumu drošumu. Ar šiem grozījumiem Preču un pakalpojumu drošuma likuma 17. panta piektā daļa tiek iekļauta likuma Par atbilstības novērtēšanu 19. panta devītajā daļā, vienlaikus tajā iekļaujot arī Likuma 19. panta svītrotās otrās daļas saturu.
Uzraudzības funkciju veikšanā Veselības inspekcija piemēro arī Preču un pakalpojumu drošuma likuma 17. panta ceturto daļu, tādēļ nepieciešams arī šo daļu pārcelt uz likumu Par atbilstības novērtēšanu. Būtu nesamērīgi par Preču un pakalpojumu drošuma likuma 17. panta ceturtajā daļā norādīto pārkāpumu piemērot 17. panta piektajā daļā paredzētās sankcijas, kas ir ievērojami lielākas. Tādēļ nevar sankcijām par tādu kosmētikas līdzekļu laišanu tirgū, piedāvāšanu vai pārdošanu, kuriem beidzies derīguma termiņš vai kuriem nav normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā norādīts derīguma termiņš, piemērot 19.panta devīto daļu par drošuma vai būtiskajām prasībām. Lūdzam 19.pantu papildināt ar vēl vienu daļu.
 

Par tādu kosmētikas līdzekļu laišanu tirgū, piedāvāšanu vai pārdošanu, kuriem beidzies derīguma termiņš vai kuriem nav normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā norādīts derīguma termiņš, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no septiņām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no desmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.

Normatīvajos aktos galvenokārt ir noteiktas prasības precei, taču ir arī atsevišķas būtiskas prasības attiecībā uz aprites kārtību, tādēļ ir nepieciešams papildināt 19. panta septīto daļu, lai sankcijas varētu attiecināt arī preču aprites kārtības neievērošanas gadījumā.Lūdzam norādīt arī  minimālo naudas soda vienību, ko piemēro fiziskai personai.

„Par normatīvajos aktos noteikto pienākumu nepildīšanu preču atbilstības nodrošināšanai, kā arī preču aprites kārtības neievērošanu, laižot tirgū, piedāvājot vai pārdodot preci, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt naudas soda vienībām”;

Lūdzam norādīt minimālo naudas soda vienību fiziskai personai.

"(8) Par šā likuma 9.¹² pantā noteikto speciālo prasību, kā arī preču aprites kārtības neievērošanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt naudas soda vienībām.";

 

19. panta devītajā daļā attiecībā uz fizisku personu ir noteikts, ka minimālais naudas soda slieksnis ir septiņas naudas soda vienības, taču, Veselības ministrijas ieskatā, šāds pārkāpums ir nozīmīgs un minimālajam naudas sodam ir jābūt 14 vienībām, kā tas bija Likuma 19. panta otrajā daļā, kura ar šo likumprojektu ir izslēgta. 
Neveiklu formulējumu “drošuma, būtiskajām prasībām vai tehniskajiem parametriem”, lai tas būtu nepārprotamā un viegli uztveramā veidā, aicinām izteikt šādi: “drošuma vai būtiskajām prasībām, vai tehniskajiem parametriem”.
 

"(9) Par normatīvajos aktos noteiktajām drošuma vai būtiskajām prasībām, vai tehniskajiem parametriem neatbilstošu preču laišanu tirgū, piedāvāšanu vai pārdošanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit sešām līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām."
 

Lūdzam norādīt minimālo naudas soda vienību fiziskai personai.
Minimālais naudas sods fiziskām personām 19. panta desmitajā daļā ir nosakāms 40 naudas soda vienību apmērā, jo normā tiek uzsvērtas sistemātiskas neatbilstības.
 

"(10) Par iekšējās kontroles procesu nenodrošināšanu, kas rada sistemātiskas neatbilstības, laižot tirgū un piedāvājot preci, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no simt četrdesmit līdz četrtūkstoš naudas soda vienībām."
 

Lūdzam 20. pantā noteikt Veselības inspekcijas kompetenci veikt administratīvā pārkāpuma procesu par 19. panta desmitajā daļā minētajiem pārkāpumiem, jo Veselības inspekcija vērtē arī kosmētikas ražotāju labo ražošanas praksi, kas ietver iekšējās kontroles procesu nodrošināšanas pienākumu. Līdz ar to  nepieciešams 20. panta pirmajā daļā ietvert administratīvā pārkāpuma procesu arī par šā likuma 19. panta desmitajā daļā minētajiem pārkāpumiem.
Tādā gadījumā nav nepieciešams 20. pantu papildināt ar ceturto daļu.

„Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 19. panta pirmajā, otrajā, trešajā, sestajā, septītajā, astotajā, devītajā un desmitajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Veselības inspekcija”;

9.² panta pirmajā daļā ir norādīts nepareizs Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/988 par ražojumu vispārēju drošumu saīsinājums, proti, norādīts, ka turpmāk tekstā tiek lietots saīsinājums regula Nr. 2019/1020, bet jābūt šādi: (turpmāk - regula Nr. 2023/988)

 

Anotācijas sadaļā „Problēmas un risinājumi”aicinām sniegt  16.panta ceturtās daļas  izslēgšanas pamatojumu

-

Precizēt gadu: 2023.gada 10.maijā tika pieņemta jauna ...

 

Lūdzam labot drukas kļūdu, mērķa pamatojumā norādot 2024.gada 13. decembri kā Regulas piemērošanas datumu. 

-