Atzinums

1. PKC neatbalsta Rīkojuma projekta turpmāku virzību, norādot, ka saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk - Atsavināšanas likums) 4.pantu, valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. No anotācijā sniegtā situācijas apraksta ir acīmredzams, ka nekustamais īpašums ir nepieciešams Valsts tiesu ekspertīžu centra vajadzībām. Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4.panta regulējums ir attiecināms uz visiem atsavināšanas  gadījumiem, arī ieguldīšanu publisku personu kapitālsabiedrību pamatkapitālā, tomēr attiecībā uz ieguldāmo nekustamo īpašumu iepriekš nav izvērtēts.

2. Atsavināšanas likuma 5.panta piektajā daļā norādīts, Ministru kabineta lēmumā par nekustamā īpašuma atsavināšanu nepieciešamības gadījumā tiek noteikti arī nekustamā īpašuma turpmākās izmantošanas nosacījumi un atsavināšanas tiesību aprobežojumi.
Tā kā Anotācijā ir izteikts nepārprotams apgalvojums par nekustamā īpašuma turpmākas izmantošanas mērķi un atsavināšanas ierobežojumu nepieciešamību, un līdzīgs secinājums izriet arī no iepriekš pieņemtajiem Ministru kabineta rīkojumiem, PKC ieskatā situācija atbilst Atsavināšanas likuma 5.panta piektās daļas nosacījumiem un ir attiecīgi jāatspoguļo Rīkojuma saturā. Jāņem vērā, ka pēc nekustamā īpašuma ieguldīšanas kapitālsabiedrības pamatkapitālā, kapitālsabiedrība iegūst tiesības rīkoties ar to autonomi, tādēļ, valsts interešu turpmākai nodrošināšanai zemesgrāmatā nostiprināms atsavināšanas aizliegums, kā arī citas, ar īpašumu saistītas valsts intereses, tai skaitā rīcība (valsts tiesības atgūt īpašumu) gadījumos, ja kapitālsabiedrībai nekustamais īpašums vairs nebūs nepieciešams.

-

PKC norāda, ka jautājums par nekustamā īpašuma ieguldīšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā ir  solis, kas seko akcionāra lēmumam par kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanu. Nekustamā īpašuma ieguldīšana ir pamatkapitāla daļu apmaksas veids ar mantisko ieguldījumu, tādēļ šāds jautājums izskatāms vienlaikus ar jautājumu par kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanu. 
​​​​​​​Rīkojuma projektam pievienots tikai nekustamā īpašuma vērtējuma kopsavilkums, bet nav pievienoti dokumenti vai to projekti attiecībā uz ar ieguldījumu saistītajām plānotajām izmaiņām TNA pamatkapitālā.

-

1. Rīkojuma projekts paredz saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 40. pantu atļaut Tieslietu ministrijai ieguldīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Tiesu namu aģentūra" (turpmāk - TNA) pamatkapitālā kā mantisko ieguldījumu valsts nekustamo īpašumu Invalīdu ielā 1, Rīgā,  (nekustamā īpašuma kadastra numurs 0100 017 0067) – zemes vienību un uz tās atrodošās būves, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Tieslietu ministrijas personā un šobrīd atrodas TNA pārvaldīšanā.
No anotācijā sniegtās informācijas secināms, ka ieguldāmais īpašums ir īpaši atbilstošs plānotajām Valsts tiesu ekspertīžu biroja vajadzībām un tajā paredzēts veikt papildus ieguldījumus. Anotācijā norādīts, ka “ēkas izvietojums ir ideāli piemērots jutīgu iekārtu izmantošanai, kas parasti ir viena no problēmām ekspertīžu iestādes ēkas risinājumam, kā arī nodrošina brīvu pieeju visa veida objektu (arī lielgabarīta) piegādei un ir pietiekama platība stāvvietu iekārtošanai.”
Norādītais liecina, ka ieguldāmais nekustamais īpašums uzskatāms par īpaši svarīgas valsts funkcijas (tiesiskuma nodrošināšanas) īstenošanai nepieciešamas infrastruktūras daļu, kura, iespējams, nākotnē būs grūti atvietojama. To apliecina arī anotācijas noslēgumā iekļautā norāde, ka “Pēc ieguldīšanas sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Tiesu namu aģentūra" pamatkapitālā Valsts nekustamais īpašums netiks atsavināts privātpersonām, jo uz tā atrodas Valsts tiesu ekspertīžu birojs, turklāt tiks uzbūvēta specifiska tikai ekspertīžu laboratorijām paredzēta būve. Ņemot vērā, ka nekustamais īpašums nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai, tā atsavināšana nebūtu pamatota.”
Valsts tiesu ekspertīžu birojs (turpmāk — VTEB) ir Tieslietu ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir nodrošināt objektīvu, tiesisku un zinātniski pamatotu tiesu ekspertīzi tiesas (tiesneša), prokuratūras un izziņas iestāžu uzdevumā. Reformas ietvaros paredzēts izveidot vienotu tiesu ekspertīžu iestādi, pievienojot VTEB Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldi (turpmāk – VPKP), paplašinot sniegto pakalpojumu spektru.
Savukārt, TNA stratēģiskais mērķis ir nodrošināt stratēģiski svarīgas un tieslietu nozares politikas īstenošanai būtiskas infrastruktūras efektīvu pārvaldību un tieslietu sistēmas institūciju darbībai nepieciešamās juridiskās literatūras izdošanu, ievērojot tieslietu nozares prasības un sekmējot sabiedrības interešu ievērošanu tiesiskuma jomā. Stratēģiskā mērķa ietvaros, TNA pārvalda, uztur un apsaimnieko Tieslietu ministrijas valdījumā esošos nekustamos īpašumus, nodrošina Latvijas Republikas tiesu, Tieslietu ministrijas, tās padotības iestāžu un citu klientu IT infrastruktūras darbību, un veic- juridiskās mācību un izglītojošās literatūras, tiesību aktu un to krājumu, kā arī tiesu nolēmumu apkopojumu izdošanu.
Vadoties no iepriekš norādītā, secinām, ka ieguldāmais nekustamais īpašums nepieciešams nevis TNA, bet valsts iestādes - Valsts tiesu ekspertīžu biroja funkciju izpildei, savukārt TNA deleģētā uzdevuma izpilde - nekustamā īpašuma pārvaldīšana - ir iespējama, neieguldot nekustamo īpašumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā.
Lai arī Anotācijā norādīta atsauce uz informatīvo ziņojumu "Par tiesu ekspertīžu institūta reformas ieviešanas iespēju izvērtēšanu" (Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija sēdes prot. Nr. 44 56. §) kurā iekļauta informācija par Tieslietu ministrijas attīstības plānā paredzēto būves, kurā izvietots Valsts tiesu ekspertīžu birojs, renovāciju 2021. gadā (faktiski 2022. gadā), no minētā informatīvā ziņojuma un ar to saistītiem turpmākiem Ministru kabineta rīkojumiem , nav secināms, ka reformas ietvaros plānoto pasākumu kontekstā būtu veikts nekustamā īpašuma Invalīdu ielā 1, Rīgā ieguldīšanas TNA pamatkapitālā nepieciešamības izvērtējums un plānotas turpmākās pieļaujamās darbības ar ieguldāmo īpašumu. Aprakstot pašreizējo situāciju, anotācijā neprecīzi norādīts, ka “atbilstoši Ministru kabineta 2006. gada 9. maija rīkojuma Nr. 319 "Par Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju" (turpmāk - Īpašuma pārvaldīšanas koncepcija; zaudējis spēku 2021. gada 1. janvārī) 8.5. apakšpunktā ietvertajam virzienam Tieslietu ministrija nodeva pārvaldīšanā sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Tiesu namu aģentūra" visus ministrijas un tās padotības iestāžu valdījumā esošos nekustamos īpašumus atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 40. pantam.”  Īpašuma pārvaldīšanas koncepcija gan paredzēja līdz 2009.gada 2.janvārim nodot valsts akciju sabiedrībai “Tiesu namu aģentūra” pārvaldīšanā visus ministrijas un tās padotī­bas iestāžu valdījumā esošos nekustamos īpašumus, tomēr tās ietvaros nav ticis pieņemts lēmums par valsts nekustamo īpašumu ieguldīšanu sabiedrības ar ierobežotu atbildību TNA pamatkapitālā atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 40. pantam.
Līdz ar minēto, PKC norāda, ka saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk - Atsavināšanas likums) 4.pantu, valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Regulējums attiecināms uz visiem Atsavināšanas likuma 3.pantā norādītajiem gadījumiem, arī ieguldīšanu publisku personu kapitālsabiedrību pamatkapitālā un attiecībā uz ieguldāmo nekustamo īpašumu iepriekš nav izvērtēts.
Ņemot vērā norādīto, lūdzam papildināt anotāciju, skaidrojot plānoto nekustamā īpašuma Invalīdu ielā 1, Rīgā atsavināšanu TNA kontekstā ar Atsavināšanas likuma 4.pantu.
 
2.  Turpinot 1.iebildumā iesākto skaidrojumu attiecībā uz TNA deleģētā uzdevuma robežām, norādām, ka, izdarot mantisko ieguldījumu publiskā kapitālsabiedrība ņem vērā arī Komerclikuma  regulējumu, tostarp Komerclikuma 153.panta pirmo daļu, atbilstoši kurai par mantiskā ieguldījuma priekšmetu var būt tāda lieta, kuru var izmantot sabiedrības komercdarbībā.
Komerclikuma 2.pantā norādīts, ka komercdarbībai ir peļņas gūšanas nolūks.
Līdz ar norādīto, lemjot par mantiskā ieguldījuma izdarīšanu publiskas kapitālsabiedrības pamatkapitālā, augstākajai lēmējinstitūcijai ir jābūt spējīgai izvērtēt ieguldījuma lietderību, kuru raksturo ne vien ieguldāmā īpašuma atbilstība konkrētas komercdarbības veidam, bet arī ekonomiskie apsvērumi - ienākumu un izdevumu samērīgums, un izvēlētā risinājuma ietekme uz kapitālsabiedrības finanšu stāvokli kopsakarā ar faktu, ka ieguldāmais īpašums turpinās būt nepieciešams valsts iestādes funkciju izpildei.
    Anotācijā nav atrodams skaidrojums, kādā veidā īpašumu plānots izmantot kapitālsabiedrības komercdarbībā, kā arī iztrūkst alternatīvo risinājumu izvērtējums un  ieguldījuma lietderības apsvērumu atspoguļojums. Anotācijā ietvertais apraksts drīzāk liecina par mērķi kapitālsabiedrībai veikt īpašuma pārvaldīšanas darbības, tomēr šāda uzdevuma izpildei nav nepieciešama īpašuma ieguldīšana pamatkapitālā.
     Tā kā nekustamā īpašuma tiesību iegūšana, īpaši ja tā saistīta ar pienākumu veikt investīcijas un lietošanas tiesību aprobežojumiem, var radīt kapitālsabiedrībai ievērojamus zaudējumus, pirms ieguldījuma izdarīšanas nepieciešams šādu ekonomisko apstākļu izvērtējums.  

-