Atzinums

iebilstam, ka tiek noteikts, ka audžuģimenes aprūpē nedrīkst būt lielāks bērnu skaits kā četri. Ja audžuģimene spēj nodrošināt visas funkcijas atbilstoši normatīvajam regulējumam, tad nav skaidrs kāpēc nevar būt piemērota līdzšinējā prakse.

Anotācijā ir minēts, ka “Saskaņā ar bāriņtiesu statistikas datiem 2024. gadā ārpusģimenes aprūpē kopā  bija 5341 bērns (2023. gadā — 5286). Pēdējo gadu laikā vērojams bērnu skaita pieaugums ārpusģimenes aprūpes iestādēs (2023.gadā - 518; 2024.gadā - 568), vienlaikus samazinās audžuģimeņu skaits (2023.gadā - 709; 2024.gadā - 686). Šīs tendences atspoguļo riska pieaugumu, jo vairāk bērniem nonākot institucionālā, nevis ģimeniskā vidē, palielinās potenciāli nelabvēlīgākas sekas bērna attīstībai.​ [..]”.
Nav saprotams kā samazinājums no sešiem uz četriem audžuģimenes ikdienas aprūpē esošajiem bērniem uzlabos situāciju!
Ņemot vērā anotācijā paustās atziņas par sarežģīto starppersonālo dinamiku, bērnu konkurenci par uzmanību, emocionālās telpas ierobežojumiem un nepieciešamību nodrošināt ģimenisku vidi, jāsecina, ka šīs problēmas iespējams patiešām pastāv un ir būtiskas. Taču anotācijā sniegtā analīze nenodrošina pietiekamu pamatojumu, lai radikāli samazinātu audžuģimenes ikdienas aprūpē esošo kopējo bērnu skaitu no sešiem uz četriem, un turklāt neparāda, kā šāds samazinājums reāli uzlabos audžuģimeņu sistēmas darbību kopumā.
Anotācijā sniegts detalizēts un kvalitatīvs bērnu emocionālo un uzvedības vajadzību apraksts, taču nekur nav norādīts, ka tieši bērnu skaits 6 vai tieši skaitlis 6 būtu kritiska robeža, pie kuras:
- rodas “institucionalizācijas sajūta”,
- būtiski pasliktinās starpbērnu dinamika,
- audžuģimene zaudē spēju sniegt individualizētu atbalstu.
Problēmas, kuras anotācijā uzsvērtas (konkurence par uzmanību, konflikti, emocionālie izaicinājumi), rodas arī ģimenēs ar 1–4 bērniem, ja trūkst supervīzijas, atbalsta un izglītības, savukārt labi funkcionējošas audžuģimenes ar pietiekamu atbalstu spēj nodrošināt kvalitatīvu aprūpi,  arī 5–6 bērniem.
Aprakstītās problēmas — konkurence par uzmanību, atšķirīgie uzvedības modeļi, emocionālais stress — pēc būtības nav skaita, bet kompetenču un resursu problēmas.
Ja mērķis ir izveidot ģimenisku vidi, efektīvāki risinājumi būtu:
- lielāks profesionālais atbalsts audžuģimenēm,
- supervīzijas,
- konfliktu risināšanas apmācības,
- atbalsta grupas,
- atbalsta persona mācībās.
Anotācijā nav pierādījuma, ka tieši bērnu skaita samazināšana atrisinās emocionālos un uzvedības izaicinājumus.
Anotācijā atzīts, ka:
- audžuģimeņu skaits samazinās (686 ģimenes),
- audžubērnu skaits ir lielāks nekā vietu skaits ģimenēs,
- pieaug bērnu skaits institūcijās.
Tomēr, ja audžuģimenes kapacitāti samazina no 6 uz 4 bērniem, sistēmas kopējā kapacitāte vēl vairāk saruks, kas neizbēgami novedīs pie lielāka bērnu skaita institūcijās.
Eiropas valstu prakses salīdzinājums ir nepilnīgs un nav pielāgots Latvijas realitātei, proti, nav metodoloģiski korekti salīdzināt valstu bērnu limitus, nesalīdzinot to atbalsta sistēmas.
Nav veikta ietekmes analīze par jauno bērnu vietu trūkumu
Anotācijā nav atbildēts uz būtiskiem jautājumiem:
- Cik audžubērnu pēc 2026. gada vairs nevarēs ievietot audžuģimenēs kapacitātes samazinājuma dēļ?
- Cik audžubērni tādēļ nonāks institūcijās?
- Vai būs pietiekami daudz audžuģimeņu reģionos, kur jau tagad to ir būtiski maz?
Bez šādas analīzes skaita samazināšana nevar tikt atzīta par pamatotu.
Samazinājums neattiecas uz bērniem, kas ievietoti līdz 2025. gada beigām — tādējādi netiek aizsargāti šobrīd identifikācijā minētie riski
Ja anotācijā apgalvotais ir patiess – ka jau pašlaik 6 bērni audžuģimenē rada nopietnu kaitējumu bērniem –, tad:
kāpēc šis regulējums netiek piemērots esošajām audžuģimenēm,
un bērniem, kuri jau tagad dzīvo šādā vidē?
Tas norāda uz pretrunu: vai nu riski nav tik nopietni, kā aprakstīts anotācijā, vai arī risinājums nav konsekvents.
Papildus norādāms, ka audžuģimenes pašas brīvi pieņem lēmumu attiecīgo bērnu pieņemt savā ģimenē un tas nav piespiedu mehānisms, bet izvērtēts lēmums, kurš tiek arī uzraudzīts no bāriņtiesas puses.

Ņemot vērā augstāk minēto, ir jāatstāj spēkā esošā redakcija, jo jaunā redakcija nav pārliecinoši pamatota, kā kopējā bērnu skaita samazināšana audžuģimenē no 6 uz 4 uzlabos situāciju bērniem vai audžuģimenēm.


Priekšlikums, ja tiek atstāta jaunā redakcija.

Papildināt ar teikumu “Bāriņtiesa sadarbībā ar atbalsta centru, izvērtējot konkrētās audžuģimenes dzīves apstākļus, iespējas un bērna intereses var lemt par lielāku kopējo bērnu skaitu audžuģimenē.”

Kapacitātes novērtējums (pamatota audžuģimenes spēja uzņemt vairāk bērnus, piemēram:
- audžuģimenei ir pieredze ar lielāku bērnu skaitu/ dzīvesvietas apstākļi (platība, drošība, infrastruktūra) atbilst vairāk bērnu vajadzībām/ ģimenē ir atbilstošs pieauguso skaits, ka nodrošina individuālu aprūpi/ ir nodrošināts papildus sociālais, pedagoģiskais vai psiholoģiskais atbalsts/bērnu uzņemšana nerada riskus bērnu drošībai, attīstībai vai mācību procesam.)

Nav atbalstāmi, ka tik konceptuālas izmaiņas tiek virzītas 3 dienu saskaņošanas procesā.

Papildus tiek norādīts, ka trīs nevalstiskās organizācijas:
biedrība “Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienība”;
biedrība “Latvijas sociālo darbinieku biedrība” ;
biedrība “Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija”,
nosūtījušas vēstuli, kurā cita starpā minēts 'Prognoze par ārpusģimenes aprūpes vajadzību 0–6 mēnešos. Konstatētais minimums: no sniegtajām atbildēm izriet, ka ir vismaz ~560 bērnu, kuriem tuvākajos sešos mēnešos iespējams būs jānodrošina ārpusģimenes aprūpe jebkurā formā (audžuģimene, aizbildnība, institūcija). Šis ir minimāls apjoms, jo daļā atbilžu norādīts “nav iespējams pateikt”/“nav”, bet citviet minēti aptuvenie skaitļi (“~25”).” Ļoti augsts risks, ja tiks samazināts audžuģimenēs ievietojamo bērnu skaits, tad pašvaldība nevarēs izpildīt bāriņtiesu lēmumu par ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma nodrošināšanu.
 

-

Precizēt anotācijas tekstu, izslēdzot apgalvojumus,  kas  bez pierādījumiem automātiski pielīdzina lielākas audžuģimenes institucionālai aprūpei, var tikt uztvertas kā audžuvecāku darba noniecināšana, jo attēlo lielākas audžuģimenes kā vietu, kur bērns jūtas “kā klients”, vienlaikus, ka bērni nevar justies kā unikāli un neatņemami ģimenes locekļi, ja viņi ir tikai viens no sešiem vai vairāk u.tml. frāzes. Konkrētie lūgtie precizējumi nosūtīti Labklājības ministrijas speciālistiem.

-

Pašvaldība iebilst pret MK noteikumu projekta paredzēto spēkā stāšanās datumu – 2026. gada 1. janvāri, jo šāds termiņš nenodrošina pietiekamu laiku pašvaldībai pārskatīt savus saistošos noteikumus un izdarīt tajos nepieciešamos grozījumus.
Pēc MK noteikumu galīgās redakcijas apstiprināšanas pašvaldībai ir jāveic visas normatīvās procedūras: grozījumu izstrāde, saskaņošana, publiskā apspriešana, izskatīšana komitejā un domes sēdē, kā arī publicēšana Latvijas Vēstnesī. Šīs darbības parasti aizņem ilgāku laiku, un nav iespējams tās kvalitatīvi veikt laika posmā no 2025. gada decembra vidum līdz 2026. gada 1. janvārim.
Nepietiekami īss pārejas periods radīs tiesisku neskaidrību un apgrūtinās regulējuma ieviešanu. Lūdzam pārskatīt spēkā stāšanās termiņu un paredzēt vismaz, piemēram, 2- 3 mēnešu pārejas periodu, lai pašvaldība varētu savlaicīgi un tiesiski pārskatīt un grozīt saistošos noteikumus, nodrošinot regulējuma pilnvērtīgu ieviešanu praksē.

-