Atzinums

Likumprojekta 20.pants paredz papildināt Likumu ar jaunu 32.¹ pantu. LZRA iebilst piedāvātajai panta redakcijai un lūdz ņemt vērā šādus iebildumus un priekšlikumus.
Lūdzam tehniski precizēt un numurēt panta pirmo daļu.
LZRA norāda, ka Likumā attiecībā uz revidenta ziņojumu ir izveidotas divas tiesību normas: 31.² pants. Revidenta ziņojums un 32.pants. Revidenta ziņojuma rekvizīti. Likuma normu skaidrākai uztverei ierosinām analoģisku regulējumu izveidot attiecībā uz apliecinājuma ziņojumu par ilgtspējas ziņojumu.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, 28.a panta 5.punkts dod iespēju dalībvalstīm noteikt, ka gadījumos, ja gada finanšu pārskatu obligāto revīziju un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu veic viens un tas pats obligātais revidents, ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas ziņojums kā atsevišķa nodaļa būtu iekļauts revīzijas ziņojumā. LZRA ierosina papildināt likumprojektu ar normu, kas noteic, ka, ja klienta ilgtspējas ziņojumu pārbauda zvērināts revidents (zvērinātu revidentu komercsabiedrība), kas attiecīgajam klientam sniedz arī konkrētā gada pārskata revīzijas pakalpojumu, tad zvērinātam revidentam (zvērinātu revidentu komercsabiedrībai) ir tiesības sagatavot vienu revidenta ziņojumu, kurā kā atsevišķa sadaļa ir iekļauts apliecinājuma ziņojums par ilgtspējas ziņojumu.
LZRA norāda, ka jaunajā 32.¹ pantā ir neprecīzi pārņemtas Direktīvas prasības, jo Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem 34.panta 1.punkta “(aa)” apakšpunkts noteic, ka revidents sniedz atzinumu, kas balstīts uz ierobežotas ticamības apliecināšanas uzdevumu, par ilgtspējas ziņu sniegšanas atbilstību šīs direktīvas prasībām, tostarp par ilgtspējas ziņu sniegšanas atbilstību ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar 29.b vai 29.c pantu, par procesu, ko uzņēmums veic, lai identificētu informāciju, kura paziņota saskaņā ar minētajiem ziņu sniegšanas standartiem, un par atbilstību prasībai iezīmēt ilgtspējas ziņu sniegšanu saskaņā ar 29.d pantu, kā arī attiecībā uz atbilstību Regulas (ES) 2020/852 8. pantā noteiktajām ziņošanas prasībām. Bez tam attiecībā uz zvērināta revidenta viedokli par ilgtspējas ziņojuma atbilstību, vēršam Finanšu ministrijas uzmanību uz to, ka līdzīgi kā gada pārskatu revīzijās, var būt gan zvērināta revidenta iebildumu vai apstākļu akcentējumu rindkopas, un attiecīgi viedoklis var būt bez iebildēm, viedoklis ar iebildēm vai negatīvs viedoklis. Savukārt, ja zvērināts revidents nevar izteikt viedokli, apliecinājuma ziņojumā tiek iekļauts atteikums sniegt viedokli.

LZRA attiecībā uz šobrīd piedāvāto 32.¹ pantu ierosina to izteikt šādā redakcijā.
“ 32.¹ pants. Apliecinājuma ziņojums par ilgtspējas ziņojumu
(1) Apliecinājuma ziņojumā par ilgtspējas ziņojumu ietver:
1)    rindkopu, kurā identificēts klients (norādot klienta nosaukumu un veidu), kura ilgtspējas ziņojums  vai konsolidētais ilgtspējas ziņojums ir attiecīgā ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma priekšmets, norādot datumu un pārskata periodu, par kuru ilgtspējas ziņojums vai konsolidētais ilgtspējas ziņojums ir sagatavots, un ilgtspējas ziņojuma vai konsolidētā ilgtspējas ziņojuma sagatavošanā izmantotos normatīvos aktus un standartus;
2)    veiktā ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma uzdevuma apjoma aprakstu un, kā minimums, atsauci uz ilgtspējas ziņošanas standartiem, saskaņā ar kuriem tika veikts apliecinājuma darba uzdevums; 
3)    zvērināta revidenta viedokli, kas gūts ierobežotas pārliecības apliecinājuma uzdevuma veikšanas rezultātā par ilgtspējas ziņojuma un attiecīgajā gadījumā — konsolidētā ilgtspējas ziņojuma atbilstību Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma un ilgtspējas ziņojuma standartu prasībām, par procesu, ko klients veic, lai identificētu informāciju, kas sniegta saskaņā ar šiem ilgtspējas ziņojuma standartiem, kā arī par ilgtspējas ziņu iezīmēšanas (marķēšanas) prasību atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2020.gada 18.jūnija Regulai (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 8.pantā noteiktajām ziņošanas prasībām. Var būt viedoklis bez iebildēm, viedoklis ar iebildēm, negatīvs viedoklis, vai arī atteikums sniegt viedokli.
(2)   Zvērinātam revidentam ir tiesības apliecinājuma ziņojumā par ilgtspējas ziņojumu ietvert arī norādes uz visiem apstākļiem vai notikumiem, kuriem zvērināts revidents vēlas pievērst uzmanību, tos uzsverot, bet nesniedzot viedokli ar iebildēm.
(3)   Ja ilgtspējas ziņojuma vai konsolidētā ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma uzdevumu ir veicis vairāk nekā viens zvērinātais revidents, kas sniedz šo pakalpojumu kā individuāli komersanti vai pašnodarbinātas personas, vai vairākas zvērinātu revidentu komercsabiedrības, zvērinātie revidenti vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības vienojas par ilgtspējas ziņojuma vai konsolidētā ilgtspējas ziņojums apliecinājuma uzdevuma rezultātiem un iesniedz kopīgu apliecinājuma ziņojumu. Domstarpību gadījumā katrs zvērinātais revidents, kas sniedz šo pakalpojumu kā individuāli komersanti vai pašnodarbinātas personas, vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība iesniedz katrs savu viedokli, to norādot apliecinājuma ziņojuma par ilgtspējas ziņojumu atsevišķā punktā (rindkopā) un norāda domstarpību iemeslu.
(4)   Apliecinājuma ziņojumu par ilgtspējas ziņojumu paraksta un datē zvērināts revidents, kas sniedz ilgtspējas ziņojuma vai konsolidētā ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu. Ja ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu sniedz zvērinātu revidentu komercsabiedrība, apliecinājuma ziņojumu datē un paraksta vismaz viens zvērināts revidents, kas attiecīgās komercsabiedrības vārdā veica ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma uzdevumu. Ja ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma sniegšanā ir iesaistīti vairāki zvērināti revidenti, kas sniedz šo pakalpojumu kā individuāli komersanti vai pašnodarbinātas personas, vai vairākas zvērinātu revidentu komercsabiedrības, apliecinājuma ziņojumu par ilgtspējas ziņojumu paraksta un datē visi šā pakalpojuma sniegšanā iesaistītie zvērinātie revidenti vai vismaz tie zvērināti revidenti, kas katras komercsabiedrības vārdā veica ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma uzdevumu.
(5)   Zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai ir pienākums pēc Finanšu ministrijas vai Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas pieprasījuma informēt tās par ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma uzdevumā iesaistītajiem zvērinātiem revidentiem, atbildīgo zvērināto revidentu, pieaicinātajiem ekspertiem vai lietpratējiem un palīgiem.”.

Papildus LZRA aicina precizēt likumprojektu, ņemot vērā LZRA izteiktos iebildumus par likumprojekta šo pantu.

Likumprojekta 31.pants paredz papildināt Likumu ar Pārejas noteikumiem, tostarp 32.punktu, kas uzliek Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai pienākumu mēneša laikā pēc likumprojekta spēkā stāšanās izstrādāt un apstiprināt šā likuma 8.¹ panta otrajā daļā minēto apmācību programmas. LZRA iebilst šim likumprojekta punktam un vērš Finanšu ministrijas uzmanību, ka likumprojekta 5.pants paredz papildināt Likumu ar 8.¹ pantu, kura ceturtā daļa noteic, ka Ministru kabinets nosaka šā panta pirmajā daļā minēto apmācību procesu un to minimālo saturu. Kā redzams no likumprojekta 31.panta, tajā nav iekļauts punkts, kas noteiktu termiņu, līdz kuram Ministru kabinets izdos noteikumus par pretendentu apmācību minimālo saturu. Pie šādiem apstākļiem LZRA 8.¹ panta otrajā daļā minēto apmācību programmas var izstrādāt tikai pēc 8.¹ panta ceturtajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās. Ņemot vērā, ka pretendentu apmācību programma ilgtspējas jomā par apliecinājuma ziņojuma par ilgtspējas ziņojumu sniegšanu ir jāizstrādā pilnībā no jauna, viena mēneša termiņš ir nesamērīgi īss laiks šā uzdevuma veikšanai.

Ja Likuma 8.1 panta otrajā daļā minētās apmācību programmas nav jāsaskaņo ar Finanšu ministriju, tad LZRA ierosina Pārejas noteikumu 32.punktu izteikt šādā redakcijā:
“32. Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija trīs mēnešu laikā pēc šā likuma 8.¹ panta ceturtajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās izstrādā un apstiprina šā likuma 8.¹ panta otrajā daļā minēto apmācību programmas.”.
Gadījumā, ja likuma 8.1 panta otrajā daļā minēto apmācību programmas ir jāsaskaņo ar Finanšu ministriju, LZRA lūdz programmu izstrādes un apstiprināšanas termiņu pagarināt uz sešiem mēnešiem pēc šā likuma 8.1 panta ceturtajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās.

Likumprojekta 1.pants paredz papildināt Revīzijas pakalpojumu likuma (turpmāk – Likums) 1.pantu ar jaunu terminu “apliecinājuma ziņojums par ilgtspējas ziņojumu”. LZRA norāda, ka likumprojektā ir iekļauts jauns 32.¹ pants “Apliecinājuma ziņojums par ilgtspējas ziņojumu”, kurā aprakstītas šī ziņojuma svarīgākās sastāvdaļas, tādēļ LZRA ierosina 1.panta 25.punktu izteikt atbilstoši Direktīvas 2006/43/EK definīcijās 2.pantā iekļautajam un izteikt to šādā redakcijā:

“25) ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma uzdevums – tādu procedūru veikšana, kuru rezultātā zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība izsaka viedokli, pamatojoties uz ierobežotas pārliecības uzdevumu, par ilgtspējas ziņojuma atbilstību, saskaņā ar likuma 32.¹ panta 1.daļas 3.punkta prasībām.”

Likumprojekta 2.pants paredz papildināt Likuma 2.pantu ar jaunu daļu, kas noteic nosacījumus, pienākumus un tiesība ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumiem un to sniedzējiem. LZRA vērš uzmanību uz to, ka Likuma 2.pants precīzi nosaka Likuma mērķi un tā darbības jomu, tādēļ būtu nepieciešams papildināt arī panta līdzšinējās daļas.

LZRA ierosina papildināt likumprojekta 2.pantu ar šādiem grozījumiem 2.pantā:
papildināt pirmajā daļā pēc vārdiem “revīzijas pakalpojumi” ar vārdiem “un ilgtspējas apliecinājuma ziņojuma pakalpojumi”;
papildināt otrajā daļā pēc vārdiem “revīzijas pakalpojumu” ar vārdiem “un ilgtspējas apliecinājuma ziņojuma pakalpojumu”;
papildināt trešo daļu ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:
“1¹) ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma sniegšanas tiesību piešķiršanu zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai un šo tiesību reģistrēšanas kārtību;”

Kā izriet no likumprojektā ietvertā regulējuma, Latvijas Republikā ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu varēs sniegt šādas personas, ja tās atbilst Likumā noteiktajām prasībām attiecībā uz ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma sniegšanu:
1)    zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība, kas vienlaicīgi ir arī attiecīgās komercsabiedrības (turpmāk – klienta) gada pārskata vai attiecīgā koncerna konsolidētā gada pārskata revidents;
2)    cits zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība, kas vienlaicīgi nav attiecīgā klienta gada pārskata vai attiecīgā koncerna konsolidētā gada pārskata revidents;
3)    vairāki zvērināti revidenti, kas sniedz pakalpojumu kā individuālie komersanti vai pašnodarbinātas personas, vai vairākas zvērinātu revidentu komercsabiedrības, kas vienojušās kopīgi sniegt ilgtspējas ziņojuma vai konsolidētā ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu.
Tā kā Direktīvas 2013/34/ES 34.panta 3.punktā ir noteikts, ka dalībvalstis var atļaut, ka ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma ziņojumu var sniegt revidents, kas nav attiecīgā klienta finanšu pārskata revidents, tad LZRA ierosina nostiprināt šo izvēles variantu nacionālajā normatīvajā aktā un papildināt likumprojektu ar jaunu 3.pantu, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju, ar kuru papildinātu Likuma 3.pantu ar jaunu ceturto daļu, kurā tiek noteiktas personas, kuras ir tiesīgas sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu.

-

Likumprojekta 4.pants paredz grozījumu izdarīšanu Likuma 8.pantā. LZRA ieskatā jaunajā otrajā daļā ir ļoti plaši definēta nepieciešamā pieredze kvalifikācijas eksāmena ilgtspējas jomā kārtošanai, jo ne visi pakalpojumi, kas saistīti ar ilgtspējas jomu, ir saistīti ar ilgtspējas ziņojuma sagatavošanu vai apliecinājuma uzdevuma izpildi, kā arī vērš uzmanību uz to, ka spēkā esošajā 8.pantam nav daļu.

LZRA ierosina veikt redakcionālus precizējumus un izteikt likumprojekta 4.pantu šādā redakcijā:
papildināt pantu ar 4.¹ punktu šādā redakcijā:
“4¹) ir  saņēmusi šā likuma 8.¹ panta pirmajā daļā minēto apmācību pabeigšanu apliecinošu dokumentu;”;
papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:
“(2) Zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu ilgtspējas jomā var kārtot persona, kura atbilst šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4.¹ un 5.punktā noteiktajām prasībām, un kura ir ieguvusi Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas atzītu astoņu mēnešu pieredzi ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma uzdevuma veikšanā un ilgtspējas ziņojuma sagatavošanā. Šo astoņu mēnešu pieredzi var ieskaitīt šā panta pirmās daļas 4. punktā minētajā triju gadu termiņā.”;
uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

Likumprojekta 9.pants paredz papildināt Likuma 14.pantu ar jaunu otro daļu, kuras 4.punkts noteic, ka zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmena ilgtspējas jomā programmā ietverami jautājumi un uzdevumi, kas tieši saistīti ar ilgtspējas ziņojuma apliecinājumu un citiem ar ilgtspēju saistītiem pakalpojumiem, un kas ļauj konstatēt pretendenta zināšanas pienācīgas rūpības pasākumos, kas īstenoti attiecībā uz ilgtspējas ziņojuma apliecināšanas sniegšanu. LZRA vērš uzmanību, ka ne Likumā, ne likumprojektā, ne tā anotācijā nav dots skaidrojums termina “pienācīgas rūpības pasākumi”.

LZRA ierosina:
1) papildināt likumprojektu ar terminu “pienācīgas rūpības pasākumi” vai arī tos plašāk skaidrot Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumprojektā, vai arī likumprojekta anotācijā sniegt skaidrojumu, kuros dokumentos ir noteikts “pienācīgas rūpības pasākumu ietvars”, kā piemēram, Eiropas Parlamenta 2021.gada 10.marta rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par pienācīgu rūpību uzņēmumu darbībā un atbildību par to (2020/2129(INL)), ESAO pienācīgas rūpības vadlīnijām, EFRAG Tehniskajiem ieteikumiem vai citiem normatīvajiem aktiem;
2) papildināt likumprojekta 9.pantu ar vārdiem “uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.”.

Likumprojekta 10.pants paredz papildināt Likumu ar jaunu 18.² pantu – ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma sniegšanas tiesību piešķiršanu zvērinātam revidentam. Likuma 18. un 18.¹ pants regulē jautājumus, kas skar zvērināta revidenta sertifikāta anulēšanu un informēšanu par zvērināta revidenta sertifikāta darbības apturēšanu un anulēšanu. LZRA ieskatā, pants par ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma sniegšanas tiesību piešķiršanas zvērinātam revidentam būtu jāveido kā jauns 16.¹ pants, analoģiski kā likumprojekta 12.pantā ierosinātais regulējums attiecībā uz zvērinātu revidentu komercsabiedrībām. Bez tam, likumprojekta 10.pants, papildinot Likumu ar 18.² panta trešo daļu, noteic, ka LZRA lēmums ir jāpieņem viena mēneša laikā, un ceturtajā daļā norāda, ka gadījumā, ja zvērināts revidents nav šajā termiņā saņēmis atteikumu izdarīt ierakstu Zvērinātu revidentu reģistrā, tad uzskatāms, ka zvērināts revidents ir tiesīgs sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu. LZRA vērš uzmanību, ka 18.² panta trešajā daļā minētais LZRA lēmums ir administratīvais akts un tā izdošanu, tostarp termiņus, to pagarināšanu un atjaunošanu regulē Administratīvā procesa likums. Vienlaikus Administratīvā procesa likums pieļauj ne tikai labvēlīga vai nelabvēlīga administratīvā akta izdošanu, bet arī noteic, ka, ja iesniegums nav parakstīts, ir iesniegts, neievērojot Valsts valodas likuma prasības, vai tam nav pievienoti pilnvarojumu apliecinoši dokumenti, iestāde iesniegumu atstāj bez virzības un nosaka iesniedzējam saprātīgu termiņu tās norādīto trūkumu novēršanai.
LZRA ierosina:
1) mainīt 18.² panta numerāciju un izteikt to kā Likuma 16.¹ pantu;
2) izslēgt no likumprojekta 10.pantā ietvertā jaunā 18.² panta tā trešo un ceturto daļu.

-

Likumprojekta 12.pants paredz papildināt Likumu ar jaunu 22.¹ pantu – ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma sniegšanas tiesību piešķiršanu komercsabiedrībai. Minētā panta trešā daļa noteic, ka LZRA lēmums ir jāpieņem viena mēneša laikā, un ceturtā daļa norāda, ka gadījumā, ja zvērinātu revidentu komercsabiedrība nav šajā termiņā saņēmusi atteikumu izdarīt ierakstu Zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistrā, tad uzskatāms, ka zvērinātu revidentu komercsabiedrība ir tiesīga sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu. LZRA vērš uzmanību, ka 18.² panta trešajā daļā minētais LZRA lēmums ir administratīvais akts un tā izdošanu, tostarp termiņus, to pagarināšanu un atjaunošanu regulē Administratīvā procesa likums. Vienlaikus Administratīvā procesa likums pieļauj ne tikai labvēlīga vai nelabvēlīga administratīvā akta izdošanu, bet arī noteic, ka, ja iesniegums nav parakstīts, ir iesniegts, neievērojot Valsts valodas likuma prasības, vai tam nav pievienoti pilnvarojumu apliecinoši dokumenti, iestāde iesniegumu atstāj bez virzības un nosaka iesniedzējam saprātīgu termiņu tās norādīto trūkumu novēršanai.
LZRA ierosina izslēgt no likumprojekta 12.pantā ietvertā jaunā 22.¹ panta tā trešo un ceturto daļu.

-

Likumprojekta 18.pants paredz papildināt Likuma 29.pantu ar jaunu daļu par akcionāru vai dalībnieku, kas kopā pārstāv vairāk kā 5% no pamatkapitāla, tiesībām. LZRA vērš uzmanību, ka Direktīvas 38.panta 1.punkts noteic, ka dalībvalstis nodrošina, ka obligātos revidentus vai revīzijas uzņēmumus var atstādināt vienīgi tad, ja tam ir pamatoti iemesli. Viedokļu atšķirības par grāmatvedības metodēm, revīzijas procedūrām vai attiecīgā gadījumā par ilgtspējas ziņu sniegšanu vai par ticamības apliecināšanas procedūrām nav pamatoti atstādināšanas iemesli.

LZRA ierosina papildināt likumprojekta 18.pantu un Likuma 29.panta 3.¹ daļas otro teikumu papildināt pēc vārdiem “revīzijas procedūrām” ar vārdiem “vai attiecīgā gadījumā par ilgtspējas ziņu sniegšanu vai par ticamības apliecināšanas procedūrām”.

Likumprojekta 19.pants paredz papildināt Likuma 31.pantu ar jaunu trešo daļu. LZRA ierosina minēto izteikt analoģiski panta pirmajai daļai un daļu izteikt kā 31.panta 1.¹ daļu, kā arī papildināt 31.pantu ar jaunu trešo daļu, kas noteic galvenā ilgtspējas revidenta pienākumu sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu un sagatavot apliecinājuma ziņojumu.

LZRA ierosina 19.pantu izteikt šādā redakcijā:
“19. 31.pantā:
izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:
“31.pants. Atbildīgais zvērināts revidents un galvenais ilgtspējas revidents”;

papildināt pirmajā daļā pēc vārdiem “atbildīgo zvērinātu revidentu” ar vārdiem iekavās “(konsolidētā gada pārskata revīzijas gadījumā – koncerna atbildīgo revidentu)”;
 
papildināt ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:
“(1¹) Pamatojoties uz noslēgto līgumu par ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma sniegšanu ar klientu, zvērinātu revidentu komercsabiedrības vadība ieceļ par ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma izpildi galveno ilgtspējas revidentu un par viņa iecelšanu paziņo klientam.”;
papildināt ar trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Galvenais ilgtspējas revidents sniedz ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu un sagatavo apliecinājuma ziņojumu par ilgtspējas ziņojumu. Šo dokumentu, norādot vārdu, uzvārdu, sertifikāta numuru un zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences numuru, paraksta galvenais ilgtspējas revidents un amatpersona, kura rīkojas zvērinātu revidentu komercsabiedrības vārdā.”

Likumprojekta 21.pants paredz papildināt Likuma 33.pantu ar jaunu 1.¹ daļu. LZRA vērš uzmanību uz to, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 537/2014 par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās 7.pants noteic, ka, ja obligātajam revidentam vai revīzijas uzņēmumam, kas veic obligāto revīziju sabiedriskas nozīmes struktūrā, ir aizdomas vai pamatots iemesls uzskatīt, ka var tikt vai ir izdarīti pārkāpumi, tostarp krāpšana attiecībā uz revidētās struktūras finanšu pārskatiem, tas informē revidēto struktūru un aicina to izmeklēt šo jautājumu un veikt vajadzīgos pasākumus, lai novērstu šādus pārkāpumus un jebkādu šādu pārkāpumu atkārtošanos nākotnē. Un tikai gadījumos, ja revidētā struktūra šo jautājumu neizmeklē, obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums informē iestādes, kā noteikušas dalībvalstis, kas atbildīgas par šādu pārkāpumu izmeklēšanu.

LZRA ierosina likumprojekta 21.pantā ietverto Likuma 33.panta 1.¹ daļu izteikt šādā redakcijā:
“(1¹)  Zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai, kas sniedz sabiedriskas nozīmes struktūrai ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu, ir pienākums ievērot regulas Nr.  537/2014 7.panta prasības un atbilstoši šā panta prasībām informēt klienta vadību un aicināt to izmeklēt zvērināta revidenta norādītos apstākļus. Gadījumā, ja klients neveic izmeklēšanu, zvērināta revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai ir pienākums par to ziņot tiesībsargājošām iestādēm.”.

Likumprojekta 22.pants paredz aizstāt Likuma 34.¹ panta 1.¹ daļā vārdus "atbildīgais zvērināts revidents" ar vārdiem  "koncerna atbildīgais revidents". LZRA vērš uzmanību uz to, ka klienta – koncerna mātes sabiedrības gada pārskatu revidē zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība, savukārt atbilstoši likumprojekta 19.pantā iekļautajam papildinājumam Likuma 31.panta pirmajā daļā – konsolidēto gada pārskatu revidē koncerna atbildīgais revidents, tādēļ nav pamatots piedāvātais grozījums Likuma 34.¹ panta 1.¹ daļā.

Ja Finanšu ministrijas ieskatā ir nepieciešams uzlabot Likuma 34.¹ panta 1.¹ daļas redakciju, LZRA ierosina izteikt to šādā redakcijā:
“(1¹) Ja koncerna mātes sabiedrības gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu revidē (pārbauda) viens un tas pats zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība, revidenta ziņojumu par koncerna konsolidēto gada pārskatu var apvienot ar revidenta ziņojumu par koncerna mātes sabiedrības gada pārskatu.”.

Likumprojekta 23.pants paredz papildināt Likumu ar jaunu 34.³ pantu, kas reglamentē konsolidētā ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma uzdevuma veikšanu. LZRA vērš Finanšu ministrijas uzmanību uz to, ka koncerna atbildīgais revidents atbilstoši likumprojekta 19.pantā iekļautajam papildinājumam Likuma 31.panta pirmajā daļā veic konsolidētā gada pārskata revīziju, līdz ar to pastāv iespēja, ka koncerna atbildīgais revidents var nebūt galvenais ilgtspējas revidents, tādējādi praktiski nebūs iespējams izpildīt 34.³ panta prasības. Iespējams, ka likuma skaidrības labad ir jāizvērtē termina “galvenais ilgtspējas revidents” skaidrojums likumprojekta 1.pantā, un Likums ir jāpapildina ar diviem terminiem: “galvenais ilgtspējas revidents”, kas sniegtu apliecinājuma ziņojumu par ilgtspējas ziņojumu, un “koncerna galvenais ilgtspējas revidents” – sniegtu apliecinājuma ziņojumu par konsolidēto ilgtspējas ziņojumu.
 LZRA vērš uzmanību uz to, ka 34.³ panta otrajā daļā iekļautās normas ir pretrunā ar Direktīvas un Likuma prasībām:
1) koncerna galvenais ilgtspējas revidents nevar pārbaudīt un novērtēt koncernā ietilpstošās meitas sabiedrības ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma uzdevumu, bet gan kā grupas revidents var izvērtēt  tā galvenā ilgtspējas revidenta, kurš sniedzis apliecinājuma ziņojumu par koncernā ietilpstošās meitas sabiedrības ilgtspējas ziņojumu, iegūto pierādījumu pietiekamību;
2)  koncerna atbildīgais revidents vai koncerna galvenais ilgtspējas revidents nevar un nedrīkst sagatavot cita zvērināta revidenta veiktā konsolidētā ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma uzdevuma darba materiālus. LZRA pieļauj, ka, iespējams, Finanšu ministrija ir vēlējusies norādīt, ka koncerna galvenais ilgtspējas revidents savos darba dokumentos iekļauj cita zvērināta revidenta veiktā ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma uzdevuma ziņojuma izvērtējuma procedūras un izdarītos secinājumus;
3) no panta otrās daļas trešā teikuma nav saprotams, ko normas autors ir vēlējies pateikt ar vārdiem “koncerna atbildīgā revidenta darbu citas personas veiktajā ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma uzdevuma veikšanā”. Apliecinājuma ziņojumu par ilgtspējas ziņojumu sniedz galvenais ilgtspējas revidents, un koncerna atbildīgais revidents vai koncerna galvenais ilgtspējas revidents neveic nekādu darbu galvenā ilgtspējas revidenta sniegtajā apliecinājuma uzdevumā. LZRA pieļauj, ka, iespējams, Finanšu ministrija ir vēlējusies norādīt, ka koncerna galvenais ilgtspējas revidents savus darba dokumentus sagatavo tā, lai kompetentā institūcija varētu pārbaudīt, ka viņa veiktās procedūras, lai pārliecinātos par cita galvenā ilgtspējas revidenta veiktā ilgtspējas ziņojum apliecinājuma uzdevumā iegūtajiem pierādījumiem, ir pietiekamas.
LZRA aicina rūpīgi pārdomāt pantā lietoto terminoloģiju atbilstoši Likumā un likumprojekta 1. un 19.pantā ietvertajam terminu skaidrojumam un precizēt panta redakciju, ievērojot LZRA izteiktos iebildumus un apsvērumus.

-