Atzinums

Klimata un enerģētikas ministrija aicina izvērtēt AS "Augstsprieguma tīkls"  (trupmāk - AST) izteiktos apsvērumus attiecībā uz Noteikumu projekta 9. punktu un piedāvāto minēto punkta redakciju. 
AST norāda, ka saskaņā ar Enerģētikas likuma 19.panta pirmo daļu jaunu energoapgādes komersantu objektu ierīkošanai energoapgādes komersantam ir tiesības izmantot jebkuru zemi par vienreizēju samaksu.  norāda, ka, ievērojot Senāta 2011. gada 24. maija spriedumu lietā SKA-47/2011, saskaņā ar kuru energoapgādes komersantam ir piešķirtas īpašas tiesības izmantot svešu zemi jaunu energoapgādes objektu ierīkošanai, jo to nosaka visas sabiedrības intereses saņemt energoapgādes pakalpojumus.
Vienlaikus AST norāda, ka Aizsargjoslu likuma mērķis ir attiecīgā aizsargjoslu objekta vai teritorijas aizsardzība un darbības nepārtrauktības nodrošināšana. Arī zemes nodalījuma josla saskaņā ar Dzelzceļa likuma 1. panta 11.punktu tiek izveidota, lai nodrošinātu dzelzceļa infrastruktūras attīstību un drošu ekspluatāciju, kā arī pasargātu cilvēkus un vidi no dzelzceļa kaitīgās ietekmes. Attiecīgi situācijā, kurā elektropārvades līniju aizsargjosla šķērso zemes nodalījuma joslu, jānodrošina abu infrastruktūras objektu īpašnieku interešu aizstāvība, nepiešķirot kādam no tiem prioritāti.

AST vienlaicīgi gan atzīst, ka būtu ņemama vērā nepieciešamība īstenot dzelzceļa infrastruktūras objektus, kā arī netraucēt pārvaldītāja darbības nodrošināšanu, tādēļ AST ierosina noteikt, ka pārvaldītājs var atteikt jaunu objektu ierīkošanu, ja konstatējams, ka atbilstoši  Indikatīvajam dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānam vai, to aizvietojošam, līdzvērtīgam dzelzceļa nozares attīstības plānošanas  dokumentam jauna objekta ierīkošana skar dzelzceļa infrastruktūras attīstību, tā drošu ekspluatāciju, satiksmes drošību vai pārvaldītāja darbības nodrošināšanu. Vienlaicīgi ierosinām noteikt, ka komersantam pastāv iespēja būvēt objektu arī gadījumā, ja atbilstoši Indikatīvajam dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānam vai, to aizvietojošam, līdzvērtīgam dzelzceļa nozares attīstības plānošanas  dokumentam konstatējams, ka zeme būs nepieciešama dzelzceļa infrastruktūras attīstībai. Tomēr šādā gadījumā, iestājoties nepieciešamībai īstenot dzelzceļa infrastruktūras projektus, nodrošināt pārvaldītāja darbību vai normatīvajos aktos noteikto publisko funkciju veikšanu, inženierbūvi pārvieto par inženierbūves īpašnieka vai tiesiskā valdītāja līdzekļiem.
 
AST aicina izteikt Noteikumu projekta 9. punktu šādā redakcijā:
"9. Pārvaldītājs var nodot zemi energoapgādes komersantu objektu, elektronisko sakaru tīklu un centralizētās ūdensapgādes vai centralizētās kanalizācijas sistēmas vai tās daļas ierīkošanai, būvniecībai un ekspluatācijai, noslēdzot starp pusēm līgumu par zemes lietošanas tiesību aprobežošanu, ja: 1) konstatējams, ka atbilstoši  Indikatīvajam dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānam vai, to aizvietojošam, līdzvērtīgam dzelzceļa nozares attīstības plānošanas  dokumentam minētais netraucē dzelzceļa infrastruktūras attīstībai, tā drošai ekspluatācijai, satiksmes drošībai vai pārvaldītāja darbības nodrošināšanai; vai 2) atbilstoši Indikatīvajam dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānam vai, to aizvietojošam, līdzvērtīgam dzelzceļa nozares attīstības plānošanas  dokumentam konstatējams, ka zeme būs nepieciešama dzelzceļa infrastruktūras attīstībai. Šādā gadījumā, iestājoties nepieciešamībai īstenot dzelzceļa infrastruktūras projektus, nodrošināt pārvaldītāja darbību vai normatīvajos aktos noteikto publisko funkciju veikšanu, inženierbūvi pārvieto par inženierbūves īpašnieka vai tiesiskā valdītāja līdzekļiem."

-

Lai gan Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk - KEM) un satiksmes ministrija ir vienojušās par Noteikumu projekta 12. punkta kompromisa redakciju, KEM  vēlas  vērst uzmanību uz bažām, kas ir saglabājušās elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (turpmāk - AST) pusē.  AST izsaka šādus apsvērumus:
AST vērš uzmanību, ka Aizsargjoslu likuma 36. panta piektajā daļā jau paredzēta precīza kārtība, kādā ir jāveic objektu pārvietošana, tai skaitā tiesības pusēm vienoties par izmaksu segšanu. Pārvaldītājam nebūtu jāpiešķir prioritāras tiesības noteikt citu kārtību, kas tai skaitā var apdraudēt  citas svarīgās infrastruktūras attīstību un ekspluatāciju. Tomēr, lai rastu kompromisu starp dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un energoapgādes komersanta likumīgajām interesēm, AST ierosina MK noteikumu projekta 12.punktu precizēt, paredzot, ka MK noteikumu 9.punktā minētās inženierbūves pārvieto par būves īpašnieka līdzekļiem, ja jau sākotnēji ierosinot šo noteikumu 9. punktā minētās inženierbūves būvniecību, bija konstatējams, ka zeme būs nepieciešama dzelzceļa infrastruktūras attīstības attīstībai, pārvaldītāja darbības nodrošināšanai vai normatīvajos aktos noteikto publisko funkciju veikšanai atbilstoši Indikatīvajam dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānam vai, to aizvietojošam, līdzvērtīgam dzelzceļa nozares attīstības plānošanas  dokumentam. AST piedāvā izteikt Noteikumu projekta 12. punktu šādā redakcijā:
"12. Ja zeme nepieciešama dzelzceļa infrastruktūras attīstībai, pārvaldītāja darbības nodrošināšanai vai normatīvajos aktos noteikto publisko funkciju veikšanai, šo noteikumu ​​9. punktā  minēto inženierbūvi pārvieto atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Ja, jau sākotnēji ierosinot šo noteikumu 9. punktā minētās inženierbūves būvniecību, bija konstatējams, ka zeme būs nepieciešama dzelzceļa infrastruktūras attīstības attīstībai, pārvaldītāja darbības nodrošināšanai vai normatīvajos aktos noteikto publisko funkciju veikšanai atbilstoši Indikatīvajam dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānam vai, to aizvietojošam, līdzvērtīgam dzelzceļa nozares attīstības plānošanas  dokumentam, šo noteikumu ​9. punktā minēto inženierbūvi pārvieto par inženierbūves īpašnieka vai tiesiskā valdītāja līdzekļiem."

-

Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk - KEM) vēlas vērst uzmanību uz AS "Augstsprieguma  tīkls" (turpmāk - AST) bažām attiecībā uz Noteikumu  16. punktā noteikto. AST norāda uz spēkā esošo tiesu praksi, kas  veidojusies pēc 2019. gada 1. decembra, kopš spēkā stājās izmaiņas Zemesgrāmatu likuma 17. panta b) apakšpunktā un Zemesgrāmatu likuma 41. pantā.  Atbilstoši tām Enerģētikas likumam aizsargjoslu gadījumā ir jāslēdz personālservitūts nevis lietošanas tiesību aprobežojuma līgums. AST paskaidro, ka tikai šādā gadījumā ir iespēja īstenot Aizsargjoslu likuma 60.pantā noteikto pienākumu par aprobežojuma ierakstīšanu zemesgrāmatā. Līdz ar to piedāvātajā redakcijā (MK noteikumu 16. punkts, kas paredz pārvaldnieka vienpusējas tiesības uzteikt servitūta līgumu) esošie riski ir būtiski - pārvaldītājs var uzteikt līgumu un AST objekti būs jādemontē. Minētais rada risku energoapgādes objektu pastāvēšanai, kas  ir valstiskas nozīmes un paaugstinātas bīstamības objekts.
Ņemot vērā minētā minēto, KEM rosina izvērtēt iespēju izteikt Noteikumu projekta 16. punktu šādā redakcijā:
"16. Līgumā par servitūta nodibināšanu paredz, ka pārvaldītājam ir tiesības, 90 dienas iepriekš rakstiski informējot, vienpusēji atkāpties no līguma, neatlīdzinot servitūta lietotājam zaudējumus, kas saistīti ar līguma izbeigšanu, ja zeme nepieciešama dzelzceļa infrastruktūras attīstībai, pārvaldītāja darbības nodrošināšanai vai valstij normatīvajos aktos noteikto publisko funkciju veikšanai. Šis punkts nav piemērojams, ja līgums par servitūta nodibināšanu noslēgts ar energoapgādes komersantu."

-