Atzinums

Šis likums nosaka kārtību, kādā zemesgrāmatās ierakstāma fizisko un juridisko personu atgūtā un privatizētā zeme, valsts un pašvaldību zeme, kā arī dzīvokļi un ēkas (būves), kas atrodas uz šīs zemes vai zemē.  Tātad pieņemot minēto likumu 1997.gadā, tas bija paredzēts kā zemes reformas laikā un pēc zemes reformas, katras zemes (un uz tās esošām ēkām) pirmreizējai ierakstīšanai Zemesgrāmatā.  Nav saskatāms pamatojums turpināt dublēt normas šajā un Zemesgrāmatu likumā, ieviešot jaunu regulējumu. Lūdzam normas apvienot Zemesgrāmatu likumā, vienlaikus nodrošinot, ka Zemesgrāmatu likums atbilst digitālā laikmeta iespējām un procesiem, ņemot vērā, ka Zemesgrāmatu likuma pieņemšanas brīdī 1937.gadā objektīvi nebija valsts informāciju sistēmu, tāpēc tajā paredzētas procedūras papīra procesiem.   Vai arī noteikt ar Ministru kabineta protokollēmuma projekta uzdevumu - termiņu līdz kuram Tieslietu ministrijai šādi grozījumi būtu jāiesniedz.

-

Latvijas Pašvaldību savienība  noteikti atbalsta automatizētu procesu ieviešanu starp valsts informācijas sistēmām, jo to jau sen paredz Valsts informācijas sistēmu likuma 6.pants:
"(2) Aizliegts vākt no datu subjektiem un ievadīt valsts informācijas sistēmu datu bāzēs datus, kas ir pieejami integrētā valsts informācijas sistēmā.
(3) Valsts informācijas sistēmu darbības gaitā informācija par datu subjektu un tam piekritīgajiem reģistrējamiem objektiem reģistrējama tikai vienu reizi atbilstošajā reģistrā — integrētā valsts informācijas sistēmā normatīvajos aktos noteikto reģistrējamo objektu identificēšanai, nodrošinot datu aktualizāciju un iekļaušanu citā valsts informācijas sistēmā."

Vienlaikus Ministru kabineta kārtības rullis paredz, ka vienlaikus saskaņošanai ir jānodod visi saistītie likumprojekti, diemžēl Tieslietu ministrija ir nodevusi skaņošanai tikai grozījumus Zemesgrāmatu likumā un grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās", bet nav nodevusi grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kā arī vienotā pakotnē ar vienu termiņu atzinumu sniegšanai netiek virzīti grozījumi Būvniecības likumā. LPS lūdz visus saistītos grozījumus virzīt vienotā pakotnē, nosakot vienādu atzinumu sniegšanas termiņu, kā arī organizēt tālākās darbības (saskaņošanas sanāksmes) vienotā procesā.

Vienlaikus, atkarībā no piedāvāto grozījumu būtības Būvniecības likumā un Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, paturam tiesības izteikt iebildumus pēc būtības arī par šo likumprojektu.

-

Būvniecības likums neparedz terminu 'Jaunbūve', tas ir jādefinē Būvniecības likumā.  Lai varētu veikt automātiskās procedūras starp valsts informācijas sistēmām, vienlaikus ir jānodrošina precīzi nosacījumi- kādā būvniecības stadijā 'jaunbūves' ieraksta Zemesgrāmatā, jo šobrīd kadastra apzīmējums tiek piešķirts pirmsreģistrācijas procesā krietnu laiku pirms tiek pat uzsākta būvniecība. Turklāt attiecībā uz jaunbūvju nostiprināšanu jānodrošina, ka visas jaunbūves vienādā vai vienādās būvniecības stadijās (ja dažādām ēkām tās varētu atšķirties) tiek ierakstītas zemesgrāmatā, nesaglabājot esošo kārtību, kurā īpašnieks var izvēlēties, ierakstīt vai neierakstīt.

-

Informācijas aprite starp Būvniecības informācijas sistēmu un Kadastra informācijas sistēmu ir valsts iestāžu atbildība! Likumu normas nevar būvēt uz nosacījuma "un no Valsts zemes dienesta ir saņemts paziņojums par reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā". lūdzam izslēgt šo daļu. 
būve ir ierakstāma zemesgrāmatā, ja ēka (būve) ir pieņemta ekspluatācijā vai ir paziņojums par būvdarbu pabeigšanu! Ja tas ir veikts, tad būvi ir jāreģistrē gan kadastrā, gan Zemesgrāmatā. 

Šī normas redakcija kārtējo reizi apliecina 2 valsts informācijas sistēmu ( Zemesgrāmatas un Kadastra informācijas sistēmas) paralēlās pastāvēšanas neloģiskmu. 

-

Ar ko atšķiras likumprojektā piedāvātie jaunie likuma 28.¹ un 36.¹ panti? : 
"28.¹ pants.Ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā, pamatojoties uz  Būvniecības informācijas sistēmas un Kadastra informācijas sistēmas strukturētajiem datiem, ja ēka (būve) ir pieņemta ekspluatācijā vai ir paziņojums par būvdarbu pabeigšanu,un no Valsts zemes dienesta ir saņemts paziņojums par reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā. ".

"36.¹ pants. Ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā, pamatojoties uz  Būvniecības informācijas sistēmas un Kadastra informācijas sistēmas strukturētajiem datiem, ja ēka (būve) ir pieņemta ekspluatācijā vai ir paziņojums par būvdarbu pabeigšanu, un no Valsts zemes dienesta ir saņemts paziņojums par reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā.".

Lūdzam pievienot skaidrojumu: vai personas, kas minēto likumprojektu izstrādāja un  skaņoja Tieslietu ministrijā, ir to lasījušas? Kā arī vai šāds likumprojekta brāķis neliecina par nolaidību?

-

Informācijas aprite starp Būvniecības informācijas sistēmu un Kadastra informācijas sistēmu ir valsts iestāžu atbildība! Likumu normas nevar būvēt uz nosacījuma "un no Valsts zemes dienesta ir saņemts paziņojums par reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā". lūdzam izslēgt šo daļu. 
būve ir ierakstāma zemesgrāmatā, ja ēka (būve) ir pieņemta ekspluatācijā vai ir paziņojums par būvdarbu pabeigšanu! Ja tas ir veikts, tad būvi ir jāreģistrē gan kadastrā, gan Zemesgrāmatā. 

Šī normas redakcija kārtējo reizi apliecina 2 valsts informācijas sistēmu ( Zemesgrāmatas un Kadastra informācijas sistēmas) paralēlās pastāvēšanas neloģiskmu. 

-