Atzinums

Projekta 1. pants neatbilst grozāmā likuma I nodaļā regulējamiem jautājumiem, proti, tas tiešā veidā neregulē ne Valsts meža dienesta (turpmāk – Dienests) struktūru, ne funkcijas. Šāda veida jautājumi būtu regulējumi citā (vai arī jaunā) nodaļā.
 

-

Regulējums, ka tiešsaistē Meža valsts reģistrā iesniegtam dokumentam un izveidotam ierakstam ir juridisks spēks arī tad, ja tajā nav rekvizīta "paraksts", ir apšaubāms. Pat tad, ja Meža valsts reģistrā personu varētu neapšaubāmi identificēt un kopumā tas būtu pielīdzināms Vienotajam valsts un pašvaldību pakalpojumu portālam, šādu regulējumu nevar attiecināt uz jebkādu iesniegtu dokumentu (tostarp arī iesniegumam pievienotiem dokumentiem, citu personu sagatavotiem dokumentiem u. tml.). Šāda pieeja būs pretrunā Dokumentu juridiskā spēka likuma jēgai un mērķim. Papildus vēršam uzmanību, ka anotācijā šāda atkāpe no dokumentu juridiskā spēka regulējuma nav skaidrota un pamatota.
 

-

Saskaņā ar Meža likuma 1. panta pirmās daļas 28. punktu Meža valsts reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kurā apkopo, glabā un aktualizē informāciju par mežu un tajā notikušo mežsaimniecisko darbību, tam piegulošiem purviem, meža infrastruktūras objektiem, mežā ietilpstošiem pārplūstošiem klajumiem, purviem un laucēm. Šobrīd nav skaidrs, kuru no minētajiem gadījumiem aptvers iesniegumi un tiem pievienotie dokumenti. Lūdzam izvērtēt, ciktāl šāda rīcība atbilst Meža valsts reģistra mērķim un regulējumam.
 

-

Nav skaidrs tas dokumentu apjoms, uz ko paredzēts attiecināt projekta regulējumu. Termins "iesniegums" attiecas uz dažāda veida konkrētiem dokumentiem (piemēram, iesniegumi administratīvajā procesā, iesniegumi Iesniegumu likuma izpratnē). Tāpat nav saskatāma nepieciešamība īpaši norādīt "tam pievienotos dokumentus" (tie ir iesnieguma sastāvdaļa). Turklāt tālāk tekstā izmantots jau vispārīgs un plašāks apzīmējums "dokuments", kā arī "ieraksts".

Jāievēro, ka Valsts meža dienesta likumā nevar regulēt dokumentu iesniegšanu vai paziņošanu administratīvā pārkāpuma procesā.
 

-

Projektā paredzēts, ka Meža valsts reģistrā var pilnvarot citu personu iesniegt un saņemt dokumentus. Lai iesniegtu dokumentu parasti nav nepieciešams pilnvarojums. Līdzīgi kā dokumentu var nosūtīt pa pastu, tā to var nogādāt iestādē jebkura cita persona. Savukārt, ja ar šo normu plānots ietekmēt arī pārstāvības jautājumus administratīvajā procesā, tad tas ir Administratīvā procesa likuma 38. pantā regulēts jautājums. Izņēmumi, pat ja tie ir pieļaujami, nedrīkst nonākt pretrunā Administratīvā procesa likuma regulējuma mērķim. Turklāt šie jautājumi projekta anotācijā nav vērtēti.
 

-

Dokumentu paziņošana tiešsaistē varētu būt viens no paziņošanas veidiem, taču no projekta un anotācijas nav skaidrs, kāpēc tas tiek paredzēts kā vienīgais paziņošanas veids. Vēršam uzmanību, ka rīcībai valsts pārvaldē ir jābūt vienotai. Proti, valsts iestādei ir jāņem vērā jau spēkā esošais regulējums par paziņošanu (piemēram, Administratīvā procesa likums un Paziņošanas likums). Tajos ietvertie principi ir jāievēro, un nav pieļaujamas nesistēmiskas un nepamatotas atkāpes.
 

-

Projektā paredzēts, ka Meža valsts reģistrā elektroniski izveidotam dokumentam ir juridisks spēks arī tad, ja tajā nav rekvizīta "paraksts". Tieslietu ministrija vērš uzmanību, ka šāda norma nav atbalstāma. Mūsdienās nav nedz tehnisku, nedz cita veida šķēršļu, lai elektronisku dokumentu neparakstītu ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu. Sistēmas izmantošanas ērtības nav attaisnojums neizmantot normatīvajos aktos nostiprinātos rekvizītus dokumenta juridiskajam spēkam. Papildus vēršam uzmanību, ka pat automatizētu lēmumu gadījumā ir iespēja izmantot kvalificētu elektronisko zīmogu.
 

-

Šī redakcija dublē Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17. pantu, un tas ir vispārzināms valsts pārvaldes darbības regulējums. Ievērojot minēto, lūdzam svītrot projekta 2. pantu un atbilstošo regulējumu grozāmajā likumā.

-

Lūdzam pārskatīt grozāmā likuma 7. pantu kopumā. Tāda pieeja, ka likumā tiek iekļauta amatpersonu tiesību kompilācija mūsdienās vairs nav atbalstāma. Amatpersonas tiesībām ir jāizriet no attiecīgā procesa (rīcības) regulējuma. Piemēram, ja tas ir administratīvā pārkāpuma process, tad to regulēs Administratīvās atbildības likums, savukārt, ja jautājums ir piekritīgs administratīvajam procesam, tad to pamatā regulēs Administratīvā procesa likums. Nesaistīts tiesību uzskaitījums, kur nav saprotams, uz kādu procesa veidu vai kādām tieši darbībām tas attiecas un kādiem priekšnoteikumiem tiesību izmantošanai ir jāpastāv, var viegli novest pie patvaļīgas un prettiesiskas rīcības.
Tāpat vēršam uzmanību, ka "amatpersonu tiesības" nav veiksmīgs apzīmējums. Amatpersonai ir noteikti pienākumi un var būt piešķirta arī rīcības brīvība. Noteiktās situācijās amatpersonai ir pienākums izmantot šāda veida projektā minētās "tiesības".

-

Nav saprotams, kādā procesā var notikt privātpersonu novērošana un kāds ir tās tiesiskais pamats. Vispārīgi personas novērošana ir operatīvā darbība vai speciālā izmeklēšanas darbība, kam pastāv ļoti stingri priekšnoteikumi, ievērojot to, ka tas ir būtisks pamattiesību ierobežojums. Arī projekta anotācijā šāda regulējuma pamatojums un skaidrojums nav sniegts.
 

-

Lūdzam svītrot Dienesta amatpersonas tiesības veikt administratīvā pārkāpuma procesu. Šādas Dienesta amatpersonu tiesības noteic Administratīvās atbildības likuma 115. panta pirmās daļas 42. punkts un kompetences regulējums nozaru likumos.
 

-

No projekta 9. punktā minētās redakcijas nav skaidrs, kā transportlīdzekļu apturēšana mijiedarbosies ar ceļu satiksmes jomas regulējumu (piem., Ministru kabineta 02.06.2015. noteikumu ''Ceļu satiksmes notikumi''  25.7. apakšpunktu). Jau šobrīd ir regulēts, kas un kādos apstākļos drīkst apturēt transportlīdzekļus. Salīdzinājumam vēršam uzmanību, ka autopārvadājumu kontroles jomā līdzīgam pasākumam ir visai detalizēts regulējums (Ministru kabineta 2011. gada 24. maija noteikumi Nr. 411 "Autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtība").
 

-

No projektā paredzētās grozāmā likuma 7. panta 11. un 12. punkta redakcijas nav skaidri saprotams, uz kādu procesu regulējums attieksies. Ja ar to ir domāts administratīvā pārkāpuma process, tad izmeklēšanas darbību un procesa norises regulējums ir Administratīvās atbildības likumā. Arī administratīvā uzraudzība kā tāda ir nošķirama no administratīvās atbildības piemērošanas.

Ja rodas aizdomas, ka persona ir lietojusi alkoholiskos dzērienus, narkotiskās, psihotropās vai toksiskās vielas un tas ir saistāms ar administratīvu pārkāpumu, tad ir jāuzsāk administratīvā pārkāpuma process. Apreibinošo vielu lietošanas pārbaude ir regulēta Administratīvās atbildības likuma 113. pantā un ārpus šī likuma to nedrīkst regulēt.
 

-

Lūdzam saīsināt projektā paredzētā grozāmā likuma 10. panta nosaukumu, izvairoties no liekvārdības.

Lūdzam izvērtēt šāda regulējuma nepieciešamību likumā. Šie jautājumi jau ir regulēti Administratīvā procesa likumā un Administratīvās atbildības likumā. Tāpat apstrīdēšanas vai pārsūdzības kārtība ir norādāma amatpersonas (iestādes) lēmumā.
 

-

Atšķirības zīme ir būtiska arī, piemēram, apturot transportlīdzekli. Tādējādi to regulējums ietekmēs arī privātpersonas (attiecīgi jābūt zināmam privātpersonām). Tādēļ atbilstošs regulējums būtu jānosaka ārējā normatīvajā aktā, nevis paredzēt, ka to nosaka iestāde (sal. sk., piem.,  Ministru kabineta 2019. gada 1. oktobra noteikumus Nr. 464 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm formas tērpa un atšķirības zīmju aprakstu").
 

-

Mērķis ir vēlamais stāvoklis, kuru plānots sasniegt ar noteiktu rīcību. Vienkāršā gadījumā tas formulējams kā pozitīvi atrisināta problēma (Vadlīnijas tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai Vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā. Rīga: Valsts kanceleja, 2021, 10. lpp.). Vēršam uzmanību, ka anotācijā norādītie pasākumi nav mērķi, bet drīzāk līdzekļi vai veidi, kā varētu sasniegt mērķi. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta mērķa aprakstu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka alternatīvo risinājumu izvērtējums ir ļoti būtiska normatīvo aktu jaunrades sastāvdaļa, lai konstatētu, ka attiecīgais regulējums ir visefektīvākais, lai sasniegtu projektā noteikto mērķi. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt alternatīvu risinājumu iespēju.
 

-

Nosakot, ka dokumenti Dienestā iesniedzami un lēmumi saņemami tikai tiešsaistē Meža valsts reģistrā, projekts paredz būtisku personas tiesību ierobežojumu, kā arī atkāpi no Administratīvā procesa likuma, Paziņošanas likuma un citu normatīvo aktu regulējuma. Šāds ierobežojums skar tādas pamattiesības kā tiesības uz taisnīgu tiesu un tiesības vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības. Ievērojot minētos apstākļus, nepieciešams detalizēts un argumentēts ierobežojuma attaisnojamības izvērtējums. Šāda rīcība nonāk pretrunā arī valsts pārvaldes pamatprincipiem (laba pārvaldība, ērtums un pieejamība). Tāpat nepieciešams rūpīgs alternatīvu izvērtējums. Pirmšķietami šādi izņēmumi no vispārīgā regulējuma valsts pārvaldē nav atbalstāmi.
 

-

Tieslietu ministrija uzskata, ka minētie fakti nenorāda, ka likumprojektam ir (tikai) labvēlīga ietekme uz tautsaimniecību un uzņēmējdarbības vidi. Pat tad, ja varētu uzskatīt, ka projektam varētu būt arī labvēlīga ietekme, tas neatceļ nepieciešamību izvērtēt, vai attiecīgais personas pamattiesību ierobežojums ir samērīgs. Papildus, kā iepriekš minēts, kritiski vērtējama trīspakāpju pārsūdzības (precīzāk – apstrīdēšanas) esība.
 

-

Lūdzam izvērtēt, kāda ir likuma un minētā nolikuma mijiedarbība un vai šie abi normatīvie akti vispār ir nepieciešami. Šobrīd secināms, ka likumā ir iekļauti nolikumam tipiski jautājumi. Pastāv šaubas, ka šajos normatīvajos aktos daļēji tiek dublēts normatīvais regulējums. Nedrīkst būt tāda situācija, ka divos normatīvajos aktos tiek regulēts viens un tas pats jautājums. Turklāt pārsūdzības kārtība administratīvā pārkāpuma procesā ir jau noregulēta Administratīvās atbildības likumā.
 

-

Ievērojot, ka projekts rada pamattiesību aizskārumu, lūdzam izvērtēt projekta atbilstību starptautiskajām saistībām.
 

-

Projekts maina amatpersonu uzdevumu apjomu (to tiesības). Līdz ar to izvērtējams, kā projekts maina institūcijas funkcijas vai uzdevumus.
Lūdzam anotācijā iekļaut arī skaidrojumu, kā tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija.
 

-

Lūdzam pamatot, kā projekts pozitīvi ietekmē valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību.
 

-

Lūdzam precizēt šo sadaļu, ievērojot, ka dokumentu iesniegšana un saņemšana tikai elektroniski būtiski ietekmē personas ar invaliditāti.
 

-

Lūdzam precizēt šo sadaļu, ievērojot, ka projekts ietekmē vairākus cilvēktiesību aspektus, kā, piemēram, novērošanas regulējums.
 

-

Projekta 3. pantā paredzēts papildināt  grozāmā likuma 7. pantu ar 11.punktu paredzot, ka ''veicot pārbaudes, reģistrēt citus personas identifikācijai nepieciešamos datus un skaņu ierakstus, kā arī fotografēt un filmēt personas''. Ievērojot minēto, lūdzam skaidrot, kāda projektam ir ietekme uz datu aizsardzību.
 

-