Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir iepazinusies ar Izglītības un zinātnes ministrijas precizēto konceptuālā ziņojuma projektu “Par pāreju uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju” (turpmāk – Projekts). Novērtējam, ka vairāki LTRK iepriekš paustie iebildumi ir ņemti vērā, vienlaikus turpinam uzturēt pāris jau iepriekš iesniegtos iebildumus Projekta sakarā.

1. Par akreditācijas procesa ilgumu. LTRK jau iepriekš norādīja, no Projekta izriet, ka no trīs blokiem sastāvošais akreditācijas process var ilgt līdz pusotram gadam. Papildus ir jāpieskaita laiks, kamēr augstskola sagatavo un tulko iesniedzamos dokumentus. Īpaši nesaprotami tas ir gadījumā, ja augstskola iepriekš ir tikusi akreditēta uz trīs gadu termiņu. Ņemot vērā arī dokumentācijas sagatavošanas laiku, darbības uzlabošanai ir atvēlēts tikai viens gads, divus gadus atstājot ar kvalitātes vērtēšanu saistītām darbībām. LTRK aicināja pārskatīt un saīsināt akreditācijas procesa ilgumu, lai augstskolas varētu vairāk laika veltīt darbības uzlabošanai, nevis tikai dokumentu sagatavošanai.

Vēršam uzmanibu, ka IZM izziņā paustā atbilde neatbild uz izvirzīto problēmu. Jautājums šeit bija par akreditācijas procesa garuma un īsākā akreditācijas termiņa (trīs gadi) nesaskaņotību. Ja tiek izvirzītas prasības par būtiskiem uzlabojumiem, tad laiks, kas paliek no viena akreditācijas lēmuma saņemšanas līdz brīdim, kad jāiesniedz dokumentācija nākošajai, ir nepietiekošs. Jāņem vērā, ka arī dokumentācijas sagatavošana prasīs laiku. LTRK ieskatā risinājumi var būt divi: vai nu tiek saīsināts akreditācijas procesa ilgums, vai pagarināts minimālais termiņš.

2. Par akadēmiskās darbības un zinātnes vienotību augstākajā izglītībā. LTRK jau iepriekš norādīja, ka jau esošais ESG, kas ir spēkā no 2015. gada, norāda uz mācīšanas un mācīšanās procesa sasaisti ar pētījumiem un inovācijām, tādēļ nesaprotama ir Projekta autoru vēlme tikai nākotnē apsvērt augstākās izglītības un zinātniskās darbības vērtēšanas integrēšanu, lai kaut kad “mazinātu birokrātisko slogu un veidotu ciešāku sasaisti starp studijām un pētniecību” (sk. Projekta 21. lappusi.). Tas nozīmē, ka, izstrādājot vienu metodiku akreditācijai, kuru paredzēts sākt ar 2027. gadu, nākošajam ciklam tiks veidota vēl viena metodika. LTRK aicināja veidot reālai situācijai atbilstošu metodiku un realizēt atbilstošu akreditācijas procesu jau sākot ar 2027. gadu, kad institucionālo akreditāciju ir paredzēts uzsākt. Augstākajā izglītībā akadēmiskais un zinātniskais process (t.sk. inovācijas) ir vienots.

Lai arī Projekta redakcija ir pamainīta, problēma ir palikusi. Jautājums ir par akadēmiskā procesa, pētniecības un inovāciju vienotību, vērtējot kvalitāti augstākās izglītības institūcijā. Ja tiek veikts pilotprojekts, tas ir pozitīvs solis, taču nav pieļaujams, ka šajā pilotprojektā pētniecība un inovācijas tiek vērtētas atšķirīgi no metodikas, kas paredzēta institucionālajai akreditācijai, kurai šis pilotprojekts kalpo kā pamats. Šāda pieeja neļaus veikt objektīvus secinājumus par pašas kvalitātes novērtēšanas procesa efektivitāti. Pilotprojekta ietvaros jāpiemēro tā pati metodika, kas plānota arī turpmāk, lai varētu pienācīgi pārbaudīt tās atbilstību un lietderību. Pretējā gadījumā pilotprojekta mērķis kļūst neskaidrs.

3. Par studiju procesa un tā rezultātu izvērtējuma sabalansētību. LTRK jau iepriekš vērsa uzmanību, ka viens no būtiskākajiem rezultātu rādītājiem ir absolventu spēja iekļauties darba tirgū, jo īpaši gadījumā, ja studiju process tiek organizēts pilnībā vai daļēji izmantojot sabiedrisko finansējumu. Šis ir viens no svarīgākajiem aspektiem, kas parāda akadēmiskā un arī atbilstošā zinātniskā procesa kvalitāti, jo sevišķi augstākajā profesionālajā izglītībā. Aicinājām pilnveidot Projektu, pievēršot šim aspektam ievērojami lielāku uzmanību.

IZM izziņā sniegtā atbilde uz šo iebildumu skaidrību nesniedz. No tautsaimniecības attīstības, un īpaši no darba devēju perspektīvas, būtisks ir jautājums par to, vai nodokļos iekasētie līdzekļi tiek izmantoti maksimāli efektīvi. Šajā kontekstā ir svarīgi saprast, kādu karjeras ceļu izvēlas tie absolventi, kas pilnībā vai daļēji izmantojuši valsts finansējumu. Pašreizējie monitoringa rīki nesniedz šādu informāciju, un arī Projektā nav skaidrības par to, vai šis jautājums tiks izvērtēts nākotnē. Pastāv ievērojams risks, ka arī turpmāk būs problēmas ar sabiedrības resursu racionālu izmantošanu augstākajā izglītībā, un procesu nevar uzskatīt par kvalitatīvu, ja tas nav efektīvs.
 

-