Atzinums

Izteikt 8¹ punktu šādā redakcijā: “stipendijas līdz vienas minimālās algas pēc nodokļu nomaksas apmērā mēnesī, ko izglītojamam, kas apgūst profesionālās izglītības programmu, izmaksā uzņēmums  - komersants, iestāde, atvasinātas publiskas persona, biedrība, nodibinājums, fiziska persona, kura reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs, pašnodarbinātais vai individuālais (ģimenes) uzņēmums, tai skaitā zemnieku vai zvejnieku saimniecība, kā arī citi subjekti, kas nodarbojas ar saimniecisko (ekonomisko) darbību, tai skaitā Latvijā vai Latvijā reģistrēta uzņēmuma filiālē Eiropas Savienības dalībvalstī un Eiropas Ekonomikas zonas valstī.”
Papildināt ar 8⁴ punktu: “stipendijas līdz pusotras minimālās algas pēc nodokļu nomaksas apmērā mēnesī, ko studējošajam, kas apgūst augstākās izglītības studiju programmu, izmaksā uzņēmums  - komersants, iestāde, atvasinātas publiskas persona, biedrība, nodibinājums, fiziska persona, kura reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs, pašnodarbinātais vai individuālais (ģimenes) uzņēmums, tai skaitā zemnieku vai zvejnieku saimniecība, kā arī citi subjekti, kas nodarbojas ar saimniecisko (ekonomisko) darbību, tai skaitā Latvijā vai Latvijā reģistrēta uzņēmuma filiālē Eiropas Savienības dalībvalstī un Eiropas Ekonomikas zonas valstī”.

Izglītības un zinātnes ministrija aicina palielināt maksimālo prakses stipendijas apmēru un paplašināt stipendiju loku, pieturoties pie sākotnēja principa, ka tā ir tikusi saistīta ar minimālo algu. Rosinām, ka stipendijas profesionālā izglītība tiek noteiktas vienas minimālās algas apmērā, bet augstākajā profesionālā izglītībā - pusotras minimālās algas apmērā. Ministrijas ieskatā, stipendijas apmērs būtu jādiferencē atbilstoši izglītības līmenim, jo darbiniekiem ar dažādiem izglītības līmeņiem ir atšķirīga produktivitāte un pievienotā vērtība. Aicinām arī noteikt līdzvērtīgu kārtību gan darba vidē balstītās mācībās, gan praksēs. Pašlaik nepamatoti atvieglojums ir attiecināms uz darba vidē balstītām mācībām, kas nozīmē to, ka netiek nodrošināts pietiekams atbalsts jauniešiem, kas apgūst kvalifikāciju profesionālā un profesionālā augstākajā izglītībā.

Stipendija prakses laikā ir taisnīga un motivējoša finansiāla atbalsta forma, kas atzīst praktikantu darba ieguldījumu un palīdz nodrošināt iztiku izglītības ieguves laikā, tādā veidā mazinot atbirumu. Profesionālā izglītībā prakse ir obligāta daļa no izglītības un studiju procesa, kā ietvaros praktikanti nereti strādā ar pilnu slodzi, kas prasa būtisku laiku ieguldījumu un kas rezultējas ar pievienotās vērtības radīšanu uzņēmumam.  

 

-

Izteikt 2.¹⁴ sekojošā formā: "2.¹⁴ Darba devēja apmaksātā mācību maksa par darbinieka augstākās izglītības iegūšanu valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs  nav uzskatāma par algota darba ienākumu šā panta otrās daļas izpratnē, ja augstākās izglītības iegūšana saistīta ar prasmju iegūšanu, kas nepieciešama darba devējam."

Pašlaik profesijas un kvalifikāciju var iegūt tikai profesionālajā augstākās izglītības programmā. Tomēr IZM vērš uzmanību, ka arī akadēmiskās augstākās izglītības programmās, piemēram, Datorzinātnē, ir iespēja iegūt darba tirgū būtiski pieprasītās prasmes. Šī iemesla dēļ IZM aicina izteikt punktu kā par prasmju iegūšanu. Tāpat arī IZM izsaka bažas par to, kā tiks noteikts, vai attiecīgo prasmju iegūšana ir nepieciešama darba devēja saimnieciskās darbības nodrošināšanai, jo saskata risku, ka nebūs iestādes ar pietiekamu kompetenci, lai to izvērtētu.

 

-