Atzinums

     Kā izriet no noteikumu projekta, vērtējot to kopsakarā ar noteikumu projekta anotācijā ietverto informāciju, EIKIS plānots apstrādāt ievērojamu apjomu pilnīgi visu Latvijas Republikas iedzīvotāju datus ar nolūku kompensēt izdevumus par mājokli mājsaimniecībām ar  zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni.
     Atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5.panta 1.punkta "c" apakšpunktam apstrādāt drīkst tikai tādus datus, kas ir nepieciešami nolūka sasniegšanai.  Lai arī Inspekcija pieļauj, ka konkrētā nolūka sasniegšanai var tikt apstrādāti arī to personu dati, kas nekvalificējas atbalstam, tomēr, lai izpildītu Datu regulas 5.panta 1.punkta "c" apakšpunkta prasības, ir jāraugās, lai šādu datu apstrāde ievērojami un nesamērīgi nepārsniegtu to personu skaitu, kas reāli atbalstu saņem.
     Noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka mājsaimniecības būtu uzskatāmas par tādām, kam ir vidēji zemi ienākumi tad, ja ienākumu uz vienu mājsaimniecības locekli nepārsniedz 537 eiro.
     Ņemot vērā to, ka minimālā darba alga Latvijā ir 700 eiro, no saņēmēju loka automātiski tiek izslēgtas strādājošas personas. Tāpat arī vidējā vecuma pensija Latvija jau 2023.gadā pārsniedza 500 eiro slieksni, līdz ar ko atbalstam nekvalificēsies arī liela daļa pensionāru. Tādējādi faktiski secināms, ka atbalstam varēs kvalificēties tikai tādas mājsaimniecības, kurās ir nepilngadīgi bērni vai bezdarbnieki un apgādnieka ienākumi ir tuvi minimālajai darba algai Latvijā vai mājsaimniecības ar nedeklarētiem ienākumiem.
     Ievērojot minēto, lūdzam papildināt anotāciju, norādot konkrētus aprēķinus, cik Latvijā ir mājsaimniecības, kuru ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli ir zemāki par 537 eiro, kā arī, ņemot vērā visus apstākļus, izvērtēt, vai no apstrādājamo datu kopas automātiski nav izslēdzamas personas, kuras strādā algotu darbu un kurām nav nepilngadīgu bērnu vai tās nedzīvo vienā mājsaimniecībā ar personu, kurai vispār nav nekādu ienākumu. Veicot samērīguma un atbilstības Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5.pantam izvērtējumu jo īpaši jāņem vērā, ka personai pat nav opcijas iebilst pret datu apstrādi, ja tā saprot, ka pabalstam nekvalificējas.
 

-

     Ņemot vērā, ka ne noteikumu projekta anotācijā, ne pašā noteikumu projektā nav skaidrots, kāda informācija tiks iegūta no Valsts Zemes dienesta atvērtajiem datiem, nolūkā nodrošināt pārredzamu informācijas apmaiņu, lūdzam skaidrot, kādi dati tiks iegūti. 

-

     Noteikumu projekta anotācijā skaidrots, ka līdz mēneša 5.darbdienai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde iesniedz informācijas sistēmai datus par visu Latvijas Republikas personu deklarētajām un reģistrētajām dzīves vietas adresēm, kā arī Ukrainas civiliedzīvotāju, kuriem Latvijas Republikā piešķirts pagaidu aizsardzības statuss, un kuriem Latvijas Republikā ir norādītās dzīvesvietas adrese dzīvesvietas adreses, kas fiksētas uz mēneša pirmo datumu.
     Savukārt noteikumu projekta 84. punktā norādīts, ka sistēmai sniedz datus, kas fiksēti to sagatavošanas dienā. 
     Ņemot vērā minēto un nolūkā ievērot Datu regulas 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto godprātības un pārredzamības principu, lūdzam precizēt noteikumu projektu vai anotāciju, lai sakristu datu fiksēšanas brīdis. 
 

-

     No Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma anotācijas izriet, ka ikmēneša mājsaimniecības vidējo ienākumu uz vienu mājsaimniecības locekli aprēķinu informācijas sistēma veiks par pēdējo 12 mēnešu periodu. Vienlaikus noteikumu projekta 85.3. apakšpunktā norādīts, ka Valsts ieņēmumu dienests EIKIS nodos datus par personas ienākumiem pēdējo 24 mēnešu periodā. 
    No minētā nav saprotams, kāds ir ienākumu par pēdējiem 24 mēnešiem nodošanas pamatojums, ja aprēķinā tiks izmantoti dati par ienākumiem pēdējo 12 mēnešu periodā. Ievērojot minēto, kā arī atbilstoši datu minimizēšanas principam Datu regulas 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā, lūdzam precizēt noteikumu projekta 85.3. apakšpunktu. 

-

     No Valsts ieņēmumu dienesta EIKIS paredzēts nodot datus par ienākumu izmaksas veicēju. Ne noteikumu projektā, ne tā anotācijā nav skaidrots šāda datu veida apstrādes nepieciešamība.
    Ievērojot datu minimizēšanas principu, lūdzam skaidrot konkrētā datu veida apstrādes nepieciešamību un mērķi, kā arī nepieciešamības gadījumā svītrot 85.5. apakšpunktu. 
 

-

     No noteikumu projekta izriet, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra EIKIS nodod datus par personai izmaksāto pensiju un pabalstu kopsummu, vienlaikus anotācijā norādīts, ka aprēķinā tiek izslēgti dati par pabalstiem, kam ir vienreizējs raksturs, piemēram, miršanas pabalsts, dzimšanas pabalsts. No minētā nav saprotams, kāds ir nolūks nodot datus par vienreizējiem pabalstiem EIKIS, ja aprēķinā tie tiek izslēgti. 
    Ņemot vērā minēto, lūdzam skaidrot nolūku informācijas par visiem piešķirtajiem pabalstiem apstrādi EIKIS, ja aprēķinā tā netiek izmantota.
 

-

     Tā kā EIKIS apstrādājamo personas datu apjoms tiek noteikts šajos noteikumos, Datu valsts inspekcijas ieskatā nav nepieciešama norāde, ka datu apjoms un saturs ir atbildīgo pārziņu kompetencē. Līdz ar to ierosinām no noteikumu projekta 81. punkta svītrot pēdējo palīgteikumu. 

-