Atzinums

Lūdzam izmanto ar citiem tiesību aktiem saskaņotu terminoloģiju. Tiesību aktos netiek izmantots termins "nodzesēšanas avots", korekts termins būtu "dzesēšanas avots" (36.2. apakšpunktā un 6. pielikumā).
Atkārtoti lūdzam visā noteikumu tekstā un pielikumos precizēt terminus "atjaunīgie/neatjaunīgie energoresursi" un "atjaunīgā/neatjaunīgā enerģija", lai tie atbilstu Enerģētikas likumā lietotajai terminoloģijai. Aicinām iekļaut precizēto terminoloģiju noteikumu projektu tekstā, anotācijā norādot, ka energosertifikātu veidnes BIS sistēmā šobrīd netiks mainītas, lai neradītu papildu izmaksas, bet tiks labotas, kad tiks veidota jaunajai Ēku energoefektivitātes direktīvai pielāgota sistēma. Kompromisa risinājums varētu būt terminu labošana visā noteikumu un pielikumu tekstā izņemot pielikumu ar energosertifikāta veidni, anotācijā norādot, ka veidne tiek saglabāta, lai neradītu papildu izmaksas IT risinājumu atjaunošanai.

-

Ņemot vērā Finanšu ministrijas sniegtos iebildumus par piedāvātajiem PEF biokurināmajam, Klimata un energētikas ministrija piedāvā kompromisa risinājumu. Saprotot izteiktās bažas un vēlmi, lai pašražotai bezemisiju enerģijai ir labāks rādītājs par biokurināmo, Klimata un enerģētikas ministrija vairākās sarunās ar Finanšu ministriju (Valsts nekustamajiem īpašumiem) ir vienojusies par sekojošu kompromisu attiecībā uz papildu nelielu atjaunīgo daļu cietajam un gāzveida biokurināmajam un nelielu fosilo daļu šķidrajam biokurināmajam (līdzvērtīgu fosilajam).  
Faktiski apzinoties, ka cietajam biokurināmajam Latvijā PEF ir mazāks par 1,05, taču, ņemot vērā vēlmi prioritizēt bezemisiju avotus, Klimata un enerģētikas ministrija piedāvā rādītājus apaļot uz augšu un izteikt rādītāju vērtības šādā redakcijā:
cietais biokurināmais:
fPnren 0
fPren 1,1
fPtot 1,1
kCO2e 0
šķidrais biokurināmais:
fPnren 0,1
fPren 1
fPtot 1,1
kCO2e 34
gāzveida biokurināmais:
fPnren 0
fPren 1,1
fPtot 1,1
kCO2e 0

Savukārt attiecībā uz centralizēto siltumapgādi norādām, ka Klimata un enerģētikas ministrijas primārā izvēle ir saglabāt tabulā vērtības tikai siltumenerģijai no centralizētās siltumapgādes sistēmas, no konkrēta piegādātāja. Taču izprotam Latvijas Energoauditoru asociācijas paustās bažas par datu nepieejamību, tāpēc kompromisa vārdā piekrītam iekļaut vienotu faktoru centralizētās siltumapgādes sistēmai, pievienojot piebildi, ka tas ir izmantojams, ja nav pieejami dati vai nav iespējams noteikt konkrētās sistēmas faktorus. Viens faktors centralizētai sistēmai tiek izmantots Dānijā, Igaunijā, Polijā, Somijā, Zviedrijā, u.c. valstīs. Vienlaikus neatkarīgajiem auditoriem ir iespēja izmantot siltumapgādes uzņēmumu publicētos faktorus vai pašiem aprēķināt tos pēc standarta LVS EN 17423:2021.

Anotācijā tad var iekļaut papildu skaidrojumu:
Standartā LVS EN 52000-1:2020 Ēku energoefektivitāte noteikto primārās enerģijas un oglekļa dioksīda (CO2) svēruma faktoru vērtības neatspoguļo Latvijas faktisko situāciju.
Cietā kurināmā primārās enerģijas fosilā komponente, kas pašreizējā noteikumu redakcijā ir 20%, faktiski Latvijā ir būtiski mazāka un ir ļoti nenozīmīga. Biokurināmais pamatā tiek piegādāts mazos attālumos atšķirībā no piegādes citās ES dalībvalstīs un šī daļa ir būtiski mazāka pat par 0,5 % (ap 0,003-0,004) no kurināma primāras enerģijas. Arī ražošanas procesā žāvēšanai pamatā tiek izmantots atjaunīgais kurināmais (tie paši koksnes atlikumi), kas ir atjaunīgs energoresurss. Savukārt šķeldošanai pamatā tiek izmantota elektroenerģija, kas Latvijas tīklā ir ar lielāku atjaunīgās, nevis fosilās enerģijas īpatsvaru.
Šķidrajam un gāzveida biokurināmajam nav pieņemami piemērot vērtības, kas ir sliktākas par fosilo kurināmo ( jo esošajās vērtībās fosilajam kurināmajam ņem vērā tikai transporta emisijas, neņemot vērā ieguvi un ražošanu atšķirībā no biokurināmā). Gāzveida un šķidrais biokurināmais Latvijā šobrīd praktiski netiek izmantots ēku apkurei. Taču, ja tas tiek izmantots, tam tiek izmantota tā pati infrastruktūra, kas fosilajam kurināmajam. Tāpēc gāzveida kurināmajam ņemam vērā iespējamus līdzvērtīgus zudumus piegādes procesā, taču tie ir atjaunīgi, bet šķidrajam kurināmajam saglabājas fosilās komponentes ietekme, kas ir līdzvērtīga šķidrajam fosilajam kurināmajam, ņemot vērā, gan ražošanas, gan piegādes procesā izmantoto fosilo kurināmo, vienlaikus nepalielinot šo komponenti virs līdzvērtīgas fosilā kurināmā komponentes vērtībai. Emisijas tiek rēķinātas no fosilās degvielas komparatora (transportā) no Atjaunīgās energoresursu direktīvas 5. pielikuma.

-

Varam piekrist Finanšu ministrijas priekšlikumam sadaļu “II. Piegādāts no tuvuma” papildināt ar “Elektroenerģija no energokopienas”, norādot pie vērtībām atsauci uz zemsvītras piezīmi "Faktori, kas aprēķināti konkrētai enerģijas kopienai saskaņā ar standartu LVS EN 17423:2021 "Ēku energoefektivitāte. Primārās enerģijas faktoru (PEF) un CO2 emisijas faktora noteikšana un ziņošana. Vispārīgi principi, M1-7 modulis". Ja dati nav pieejami, izmanto faktorus atbilstoši tabulas 10. punktam (elektroenerģija no tīkla)."

-