Atzinums

LSA aicina neierobežot studiju programmu klāstu, kurās darba devējs var apmaksāt studijas darba ņēmējam. 
Pamatojums
Darba devējiem aktuālas zināšanas, prasmes un kompetences ir ietvertas gan akadēmiskās, gan profesionālās studiju programmās, savukārt profesionālo kvalifikāciju var iegūt tikai profesionālajās studiju programmās. Tādējādi, izmantojot vārdus “profesijas un kvalifikācijas iegūšanu”, studiju programmu klāsts, kurām kompensēt studiju maksu, tiek ierobežotas tikai uz profesionālajām studiju programmām.

"2.¹⁴ Darba devēja apmaksātā mācību maksa par darbinieka augstākās izglītības iegūšanu valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs  nav uzskatāma par algota darba ienākumu šā panta otrās daļas izpratnē, ja augstākās izglītības iegūšana saistīta ar zināšanu, prasmju vai kompetenču apguvi, kas nepieciešama darba devēja saimnieciskās darbības nodrošināšanai."

Aicinām kopumā no grozījumu projekta dzēst birokrātiskos nosacījumus atvieglojuma saņemšanai, kas paredz obligātu darba ņēmēja līdzmaksājumu un piespiedu nodarbinātību pie darba devēja trīs gadus pēc studiju beigšanas. 

Pamatojums
LSA uzsver, ka, ja darba devējs izvēlas segt studiju maksas studējošajiem, tad vienošanās par nosacījumiem, piemēram, par atstrādes periodu pēc izglītības iegūšanas, studējošā līdzmaksājuma apmēru u.c. būtu jābūt tikai starp darba devēju un studējošo, lai nodrošinātu vienlīdzīgas pozīcijas studējošajam un darba devējam darba līguma slēgšanas procesā, ne nostiprinātiem normatīvajā regulējumā. Gadījumā ja šie punkti tiktu iekļauti normatīvajā regulējumā tas tikai palielinātu birokrātisko slogu darba devējam, ierobežotu studējošo iespējas brīvi lemt par savu karjeru un novestu pie situācijas, kur ieviešamo atvieglojumu galvenais mērķis netiktu sasniegts.
 

32.³) darba devēja apmaksātā mācību maksa par darbinieka augstākās izglītības iegūšanu valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs

Aicinām kopumā no grozījumu projekta dzēst birokrātiskos nosacījumus atvieglojuma saņemšanai, kas paredz obligātu darba ņēmēja līdzmaksājumu un piespiedu nodarbinātību pie darba devēja trīs gadus pēc studiju beigšanas. 

Pamatojums
LSA uzsver, ka, ja darba devējs izvēlas segt studiju maksas studējošajiem, tad vienošanās par nosacījumiem, piemēram, par atstrādes periodu pēc izglītības iegūšanas, studējošā līdzmaksājuma apmēru u.c. būtu jābūt tikai starp darba devēju un studējošo, lai nodrošinātu vienlīdzīgas pozīcijas studējošajam un darba devējam darba līguma slēgšanas procesā, ne nostiprinātiem normatīvajā regulējumā. Gadījumā ja šie punkti tiktu iekļauti normatīvajā regulējumā tas tikai palielinātu birokrātisko slogu darba devējam, ierobežotu studējošo iespējas brīvi lemt par savu karjeru un novestu pie situācijas, kur ieviešamo atvieglojumu galvenais mērķis netiktu sasniegts.

-

Aicinām kopumā no grozījumu projekta dzēst birokrātiskos nosacījumus atvieglojuma saņemšanai, kas paredz obligātu darba ņēmēja līdzmaksājumu un piespiedu nodarbinātību pie darba devēja trīs gadus pēc studiju beigšanas. 

Pamatojums
LSA uzsver, ka, ja darba devējs izvēlas segt studiju maksas studējošajiem, tad vienošanās par nosacījumiem, piemēram, par atstrādes periodu pēc izglītības iegūšanas, studējošā līdzmaksājuma apmēru u.c. būtu jābūt tikai starp darba devēju un studējošo, lai nodrošinātu vienlīdzīgas pozīcijas studējošajam un darba devējam darba līguma slēgšanas procesā, ne nostiprinātiem normatīvajā regulējumā. Gadījumā ja šie punkti tiktu iekļauti normatīvajā regulējumā tas tikai palielinātu birokrātisko slogu darba devējam, ierobežotu studējošo iespējas brīvi lemt par savu karjeru un novestu pie situācijas, kur ieviešamo atvieglojumu galvenais mērķis netiktu sasniegts.

-

Aicinām kopumā no grozījumu projekta dzēst birokrātiskos nosacījumus atvieglojuma saņemšanai, kas paredz obligātu darba ņēmēja līdzmaksājumu un piespiedu nodarbinātību pie darba devēja trīs gadus pēc studiju beigšanas. 

Pamatojums
LSA uzsver, ka, ja darba devējs izvēlas segt studiju maksas studējošajiem, tad vienošanās par nosacījumiem, piemēram, par atstrādes periodu pēc izglītības iegūšanas, studējošā līdzmaksājuma apmēru u.c. būtu jābūt tikai starp darba devēju un studējošo, lai nodrošinātu vienlīdzīgas pozīcijas studējošajam un darba devējam darba līguma slēgšanas procesā, ne nostiprinātiem normatīvajā regulējumā. Gadījumā ja šie punkti tiktu iekļauti normatīvajā regulējumā tas tikai palielinātu birokrātisko slogu darba devējam, ierobežotu studējošo iespējas brīvi lemt par savu karjeru un novestu pie situācijas, kur ieviešamo atvieglojumu galvenais mērķis netiktu sasniegts.

-

LSA aicina veikt grozījumus 9. pantā to papildinot ar 8⁴ punktu.

Pamatojums
Viens no augstākās izglītības pieejamības nodrošināšanas rīkiem ir stipendijas. Ja šobrīd tās ir akadēmiskās, sociālā (Studētgods) un mecenātu stipendijas, tad darba devēju stipendijas ir praktiski neizmantots rīks augstākās izglītības pieejamības veicināšanai. Šobrīdējā situācijā, kad dzīves izmaksas pieaug, valsts atbalsts studējošajiem nepalielinās pietiekami ātri, augstākajā izglītībā kopējais studējošo skaits stagnē vai samazinās, prakses iešana, kombinācijā ar darba devēja stipendiju ne tikai veicinātu studējošā piederības sajūtu savai nozarei, tādējādi mazinot izstāšanās no studijām risku, dotu praktiskas zināšanas studiju procesam, bet arī atvieglotu finansiālo slogu, kuru šobrīd izjūt studējošie, padarot augstāko izglītību pieejamāku un lietderīgāku ikvienam. 

LSA uzsver, ka stipendijām un to apmēram prakses laikā būtu jābūt daļai no trīspusējā prakses līguma starp studējošo, darba devēju un augstākās izglītības iestādi, lai mazinātu ļaunprātīgas sistēmas izmantošanas riskus.
 

8⁴ “Stipendijas līdz pusotras minimālās algas pēc nodokļu nomaksas apmērā mēnesī, ko studējošajam, kas apgūst augstākās izglītības studiju programmu, izmaksā uzņēmums  - komersants, iestāde, atvasinātas publiskas persona, biedrība, nodibinājums, fiziska persona, kura reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs, pašnodarbinātais vai individuālais (ģimenes) uzņēmums, tai skaitā zemnieku vai zvejnieku saimniecība, kā arī citi subjekti, kas nodarbojas ar saimniecisko (ekonomisko) darbību, tai skaitā Latvijā vai Latvijā reģistrēta uzņēmuma filiālē Eiropas Savienības dalībvalstī un Eiropas Ekonomikas zonas valstī”.