Atzinums

Latvijas Pašvaldību savienība uztur iepriekš izteikto iebildumu:
Pamatojot ar to, ka izpildvara ir nošķirama no politiskās varas, ar 2019.gada 13.jūnija likumu "Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā" tika noteikts, ka par pašvaldības kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja pārstāvis turpmāk būs pašvaldības izpilddirektors nevis pašvaldības domes priekšsēdētājs. Piedāvātais jaunā 11.panta sestā daļa paredz atcelt politiskās varas nošķiršanu no izpildvaras. Jaunā sestā daļa ir pretrunā ceturtajai daļai jaunajā redakcijā, kā arī Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma normām, kas noteic, kas ir kapitāla daļu turētāja pārstāvis, ja kapitāla daļas pieder valstij. Līdz ar to lūdzam svītrot jauno sesto daļu, nodrošinot izpildvaras un politiskās varas nošķiršanu, vai arī precizējot jauno sesto daļu tā, lai tā nebūtu pretrunā ar iepriekšminētajām tiesību normām.

Iebildums pēc būtības attiecināms arī uz nepieciešamīb saņemt  finanšu ministra atļauju.

-

Latvijas Pašvaldību savienība uztur iepriekš izteikto iebildumu:
Likuma 11.panta 3.daļas 3.punkts attiecināms uz tādām kapitālsabiedrībām, kuru kapitāla daļas pieder kopīgi valstij un pašvaldībām. To apliecina Publiskas personas finanšu līdzekļu u mantas izšķērdēšanas likuma 11.panta trešās daļas 3.punkts (likuma vēsturiskā redakcija 01.10.2010.-31.12.2012.) - 3) finanšu ministra un attiecīgās pašvaldības domes atļauju, ja kapitālsabiedrības pamatkapitālā valsts un pašvaldības daļas nepārsniedz 50 procentus, bet to īpašumā esošo kapitāla daļu summa pārsniedz 50 procentus, kā arī tad, ja vairāku valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību daļa kapitālsabiedrības pamatkapitālā atsevišķi nepārsniedz 50 procentus, bet to īpašumā esošo kapitāla daļu summa pārsniedz 50 procentus, turpmāk - kopīgas kapitālsabiedrības. Jaunā ceturtā daļa noteic, ka dāvinājuma (ziedojuma) darījumu saskaņo ar publiskai personai vai publiskas personas kapitālsabiedrībai piederošo kapitāla daļu turētāju. Kopīgās kapitālsabiedrībās saskaņojums būs nepieciešams no attiecīgās ministrijas un pašvaldības. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nav kapitāla daļu turētājs pašvaldībām piederošās kapitālsabiedrībās. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atbilstoši likumam "Par pašvaldībām" 5.panta piektajai daļai - Pašvaldību darbību šā likuma ietvaros pārrauga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Valsts pārvaldes iestādēm un amatpersonām, kuras likumos paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā pārrauga pašvaldību darbības likumību un konstatē, ka pašvaldības dome, tās priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks, kā arī citas pašvaldības institūcijas nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus, ir pienākums par to ziņot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai nav kompetences rīkoties pašvaldības vietā un pieņemt lēmumus pašvaldības vārdā. Pēc būtības pašvaldības kapitālsabiedrība ir pašvaldības manta. Lēmumus ar rīcību ar pašvaldības mantu pieņem pašvaldības dome. Tā ir pašvaldības domes ekskluzīvā kompetence un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai  nav tiesību lemt par rīcību ar pašvaldības mantu. 
Lūdzam izslēgt jaunās sestās daļas 5.punktu vai izteikt to citā redakcijā.
Piedāvātā redakcija
5) pašvaldības domi, kura ir pašvaldības kapitāla daļu turētāja šā panta trešās daļas 3.punktā noteiktajā kapitālsabiedrībā.

-

Aicinām atkārtoti izvērtēt iepriekš izteiktos priekšlikumus, ņemot vērā pēdējā laika notikumu attīstību - karš Ukrainā, inflācija, degvielas, elektrības, gāzes un citu preču un pakalpojumu cenu pieaugumu. Aicinām uz priekšlikumiem paskatīties no tāda viedokļa, ka drīzumā par 1500 eur ziedojumu varēs izdarīt mazāk. Tāpat lūdzam paredzēt likumā ziedojuma kārtību ārkārtas gadījumiem (ārkārtējās situācijas, kara stāvoklis, katastrofas utt.), lai izvairītos no nepieciešamības radīt speciālu regulējumu un kavētu ziedojumu veikšanu.:

Priekšlikums:
Palielināt 11.panta otrajā un trešajā daļā minētā ziedojuma slieksni no 1500 euro uz 5000 euro vai arī to piesaistīt kādam objektīvam mainīgam lielumam (piemēram, minimālajai mēnešalgai), ņemot vērā, ka minētais slieksnis ir ticis noteikts pirms vairāk nekā 12 gadiem.

Nav ņemts vērā
Izvērtējot esošo dāvinājumu (ziedojumu) summas, redzams, ka esošā dāvinājuma (ziedojuma) sliekšņa 1500 euro palielināšana 5 vai pat 10 reizes būtiski nemazinās finanšu ministra atļauju veikt dāvinājuma (ziedojuma) skaitu (2020.gadā izvērtēti 14 dažādi dāvinājumi (ziedojumi), t.sk. 13 dāvinājumi (ziedojumi), kas pārsniedz 10 000 euro. 2021.gadā izvērtēti 16 dažādi dāvinājumi (ziedojumi), t.sk. 14 dāvinājumi (ziedojumi), kas pārsniedz 10 000 euro.
Tāpat jāņem vērā, ka šie dāvinājumi (ziedojumi) tiek veikti ar sabiedrībai piederošiem resursiem, kurus publiskas personas vārdā pārvalda konkrētā valsts kapitālsabiedrība. Tas nozīmē, ka rīkojoties ar šiem resursiem ir īpaši jāpievērš uzmanība, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzību apmierināšanu, izvērtējot katru konkrēto gadījumu.

Priekšlikums:
Nepieciešams precizēt 11. panta pirmās daļas formulējumu, jo no šā brīža redakcijas, kas paredz, ka “kapitālsabiedrība dāvināšanai drīkst atvēlēt ne vairāk par 20 procentiem no iepriekšējā pārskata gada peļņas” expressis verbis (ņemot vērā normas formulējumu, veicot gramatisko interpretāciju) izriet, ka ziedojums tiek veikts no iepriekšējā pārskata gada peļņas, t.i., ziedota tiek peļņas daļa, kas savukārt nozīmē, ka saskaņā ar Komerclikumu un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu lēmumu par peļņas izlietošanu – tātad arī par tās ziedošanu - var pieņemt tikai dalībnieku (akcionāru) sapulce, kārtējā dalībnieku sapulcē pēc gada pārskata apstiprināšanas vienlaikus lemjot par dividenžu izmaksu vai peļņas nesadalīšanu un izmantošanu citiem mērķiem. Ja ziedota tiek peļņas daļa, tad faktiski šī peļņa netiek atstāta kapitālsabiedrības rīcībā (netiek novirzīta tās attīstībai), bet tiek nodota trešajām personām un par ziedotāju pēc būtības ir uzskatāmi dalībnieki, kas ir atteikušies no tiem pienākošās peļņas daļas (dividendēm) par labu citai personai (piemēram, sabiedriskā labuma organizācijai). Savukārt, ja normas mērķis ir bijis noteikt tikai pieļaujamo ziedojuma apmēru, ņemot vērā iepriekšējā pārskata gada peļņas lielumu, un ziedojums tiek veikts no kapitālsabiedrības līdzekļiem (grāmatojot to kārtējā gada izmaksās, kas nav saistītas ar kapitālsabiedrības saimniecisko darbību), tad ir nepieciešams precizēt normas formulējumu.

Nav ņemts vērā
Priekšlikums ar likumprojektā iniciētiem grozījumiem nav saistīts. Spēkā esošās normas mērķis nepieļaut situāciju, kad kapitālsabiedrības finanšu stāvoklis ir būtiski ietekmēts, atļaujot tai dāvināt (ziedot).

Vēršam uzmanību, ka likuma 11.panta pirmajā daļā tiek norādīts, ka kapitālsabiedrības ziedojuma apmērs nedrīkst pārsniegt iepriekšējā pārskata gada peļņas summas 20 % apmēru. Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 20. pantu, kurš nosaka, ka peļņas vai zaudējumu summa tiek atspoguļota Bilances postenī "Pārskata gada peļņa vai zaudējumi" norādot summu, kas atbilst peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Pārskata gada peļņa vai zaudējumi" norādītajai summai. Taču, sabiedrības peļņas sadali vai zaudējumu segšanu norāda nākamā gada pārskatā, attiecīgi samazinot postenī "Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa" pārskata gada sākumā norādīto summu.

Priekšlikums:
Likumā precizējumi ir nepieciešami arī saistībā ar likuma 10. panta otrās daļas 4. punktu, kas paredz, ka kapitālsabiedrība mantu drīkst dāvināt (ziedot), ja attiecīgā kapitālsabiedrība iepriekšējā pārskata gadā ir strādājusi ar peļņu. Praksē, piemērojot šo normu, ir radušās domstarpības, kā rīkoties situācijā, kad, lemjot par atļauju ziedot, vēl nav apstiprināts iepriekšējā pārskata perioda gada pārskats. Piemēram, 2022. gada februārī tiek skatīts jautājums par mantas dāvinājumu, 2020. gada rezultāts ir peļņa, bet 2021. gada pārskats vēl nav revidēts, kā arī attiecīgi nav apstiprināts. Vai šajā gadījumā ir jāņem vērā 2020. gada rezultāts (saskaņā ar auditētu gada pārskatu) vai arī lēmums par ziedošanu var tikt pieņemts tikai pēc 2021. gada pārskata apstiprināšanās (kas, savukārt, nozīmē to, ka kārtējā gadā ziedot faktiski ir iespējams vai nu tikai pēc aprīļa („mazo” kapitālsabiedrību gadījumā) vai maija („lielo” kapitālsabiedrību gadījumā).

Nav ņemts vērā
Priekšlikums ar likumprojektā iniciētiem grozījumiem nav saistīts. Spēkā esošās normas mērķis nepieļaut situāciju, kad kapitālsabiedrības finanšu stāvoklis ir būtiski ietekmēts, atļaujot tai dāvināt (ziedot).

Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 10.panta (2) daļas 4) punkts nosaka, ka kapitālsabiedrība šā likuma 11. un 12.pantā noteiktajā kārtībā finanšu līdzekļus vai mantu drīkst dāvināt (ziedot), ja attiecīgā kapitālsabiedrība iepriekšējā pārskata gadā ir strādājusi ar peļņu. Turklāt tā paša likuma 11.panta (1) daļa nosaka, ka kapitālsabiedrība dāvināšanai (ziedošanai) drīkst atvēlēt ne vairāk par 20 procentiem no iepriekšējā pārskata gada peļņas. Tādējādi kapitālsabiedrība var veikt dāvinājumu (ziedojumu) tikai pēc iepriekšējā gada pārskata apstiprināšana, kur ir secināms, vai tas ir strādājis ar peļņu un vai plānotajam dāvinājumam (ziedojumam) atvēlētā summa nepārsniedz likumā noteikto ierobežojumu.

Priekšlikums:
Nepieciešams noteikt atšķirīgu regulējumu situācijās, kad tiek ziedoti nevis finanšu līdzekļi, bet manta vai cits labums (t. i. dodot iespēju saņemt kapitālsabiedrības sniegto pakalpojumu bez atlīdzības vai par mazāku samaksu. Piemēram, atkritumu poligons, atbalstot Lielo talku, pieņem bez maksas atkritumus).

Minētais ir saistīts ar nepieciešamību veikt uzlabojumus regulējumā, lai novērstu konstatētās neskaidrības un problēmas gan uz ziedojuma un sponsorēšanas norobežošanas, gan kardināli, neloģiski atšķirīgo regulējumu ziedošanas un bezatlīdzības lietošanas situācijās (lai gan bezatlīdzības lietošana pēc būtības ir tiesību, kas ir bezķermeniska lieta, dāvināšana). Izšķērdēšanas novēršanas likuma 10. panta trešajā daļā ir ietverta dāvinājuma (ziedojuma) legāldefinīcija. Ziedojuma gadījumā nevar saņēmējam būt noteikts pretpienākums veikt darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību. Pēc būtības pretpienākuma esamības gadījumā „bez atlīdzības” nodotā (t.i. ziedotā) manta vai finanšu līdzekļi būtu uzskatāmi par pakalpojuma pirkšanu (t.sk. sponsorēšanu, reklāmas iegādi). Šajā gadījumā Izšķērdēšanas novēršanas likumā ietvertais dāvinājumu (ziedojumu) regulējums nebūtu piemērojams, bet būtu veicams publiskais iepirkums. Praksē robeža starp ziedošanu un sponsorēšanu nav viennozīmīga. Kapitālsabiedrības firmas un logo norādīšana finanšu līdzekļu saņēmēja mājas lapā, izdevumos, uz suvenīriem, sportistu formām vai tml. ir uzskatāma par reklāmu, tātad piešķirtie līdzekļi nav ziedojums. No minētā izriet, ka ziedotāja firmas publiskošana pēc būtības sniedz tādu pašu labumu kā reklāma (veicina pieprasījumu, uzlabo firmas tēlu utt.), kas var tikt uzskatīta par atlīdzību. Kā arī diskutabls ir jautājums, vai ir pareizi (kāds ir leģitīmais mērķis) attiecināt tik atšķirīgu regulējumu uz situāciju, kad manta tiek nodota bez atlīdzības citas personas īpašumā vai kad tā tiek nodota bezatlīdzības lietošanā. Pēc būtības lietošanas tiesības ir bezķermeniska lieta, kuru var atsavināt, un finansiālās sekas, piešķirot lietu bezatlīdzības lietošanā vai piešķirot bez atlīdzības finanšu līdzekļus vai mantu (lai, piemēram, par šiem līdzekļiem lietu nomātu), ir ļoti līdzīgas. Situācija nav viennozīmīga arī daļēja ziedojuma – sponsorēšanas gadījumā, kad pretpienākuma ar atlīdzības nozīmi vērtība ir daudzreiz mazāka nekā ziedotā vērtība.

Ņemot vērā arī šā brīža situāciju Ukrainā (Krievijas militārā agresija) un Latvijas uzņēmēju, tai skaitā publisku personu kapitālsabiedrību vēlmi atbalstīt Ukrainu un Ukrainas bēgļus, būtu jāizvērtē arī grozījumu nepieciešamība 10. pantā, jo šā panta otrās daļas 1. un 2. punktā minētie nosacījumi (1) dāvinājums (ziedojums) paredzēts kultūras, mākslas, zinātnes, izglītības, sporta, vides vai veselības aizsardzības, kā arī sociālās palīdzības veicināšanai; 2) pastāv iespēja kontrolēt dāvinājuma (ziedojuma) izlietošanu, piemēram, attiecībā uz Ukrainas situāciju nav iespējami.

Nav ņemts vērā
Grāmatvedības likumā izmantotais termins “manta” ietver - uzņēmuma saimnieciskajai darbībai vai mērķu īstenošanai izmantotie līdzekļi, tai skaitā nauda un naudas izteiksmē novērtējamas lietas — kustamas vai nekustamas ķermeniskas lietas (piemēram, zemes gabali, ēkas, transportlīdzekļi, preces) un bezķermeniskas lietas (piemēram, koncesijas, licences, finanšu instrumenti, aizdevumi un citi prasījumi). Ņemot vērā Grāmatvedības likumā iekļautā termina definīciju, likumdevējs ir skaidri norādījis, ka jebkura lieta vai pakalpojums ir izsakāmas naudas izteiksmē.

Savukārt sponsorēšana un dāvināšana ir skaidri nodalāmi procesi, t.i., sponsorēšana ir savstarpēji izdevīgs darījums starp iesaistītajām pusēm, kas paredz pretpienākumu atbalsta saņēmējam, savukārt dāvināšanai vai ziedošanai pretpienākums netiek paredzēts.

Papildus vēršam uzmanību, ka īpašos gadījumos tiek izstrādātas normas vai speciāli normatīvie akti, kas paredz nosacījumus atbalsta pasākumu veikšanai. Tā piemēram var minēt Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu un Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu (pieņemts 03.03.2022.).

-