Atzinums

Norādām, ka noteikumu projektā 20.4. apakšpunktā ir daļēji pārrakstīts Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 64.panta 1. punkta b) apakšpunkts, kā arī norādīta neprecīza atsauce uz Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta 5. punkta prasībām.
Vēršam uzmanību, ka Eiropas Savienības regulu prasības ir aizliegts pārrakstīt nacionālajā normatīvajā aktā. Tādēļ ir prettiesiski tādi nacionālie regulas normas īstenošanas mehānismi, kas rada šķēršļus regulas tiešam efektam un apdraud vienlaicīgu un vienādu tās piemērošanu Eiropas Savienībā, bet tai pašā laikā ir jānodrošina to tiešā piemērošana katrā dalībvalstī.
Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt noteikumu projekta 20.4. apakšpunktu. 

20.4. sākotnējie ieguldījumi būvniecībā vai nekustamā īpašuma iegādē ir attiecināmi tikai kompleksam investīciju projektam, kurā paredzēta arī iekārtu iegāde, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula  2021/1060) 64.panta 1. punkta b) apakšpunkta nosacījumus;
 

Norādām, ka noteikumu projektā 21. punktā ir daļēji pārrakstīts Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu 14.panta 5.punkts.
Vēršam uzmanību, ka Eiropas Savienības regulu prasības ir aizliegts pārrakstīt nacionālajā normatīvajā aktā. Tādēļ ir prettiesiski tādi nacionālie regulas normas īstenošanas mehānismi, kas rada šķēršļus regulas tiešam efektam un apdraud vienlaicīgu un vienādu tās piemērošanu Eiropas Savienībā, bet tai pašā laikā ir jānodrošina to tiešā piemērošana katrā dalībvalstī.
Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt noteikumu projekta 21. apakšpunktu. 

21. Sākotnējie ieguldījumi pēc projekta pabeigšanas paliek attiecīgajā Latvijas atbalsta intensitātes kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (turpmāk - NUTS) 3. līmeņa reģionā, kurā tiek īstenots atbalstāmais projekts atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta 5. punkta nosacījumiem.

Norādām, ka projekta 32.5. apakšpunkta formulējums neatbilst maksātnespējas jomas terminoloģijai, līdz ar to, lai novērstu dažādu terminu lietojumu dažādos normatīvajos aktos, kas turklāt varētu radīt tiesību normu nepareizu interpretāciju, Tieslietu ministrija piedāvā zemāk norādīto apakšpunkta formulējumu.
Vienlaikus, normas uztveramības labad, ņemot vērā pēdējā kritērija papildnosacījumu, ierosinām 32.5. apakšpunktu sadalīt divos apakšpunktos.
 

32.5. atbalstu nepiešķir gala saņēmējam, kuram lēmuma par atbalsta piešķiršanu brīdī par atbalsta piešķiršanu ar tiesas nolēmumu ir pasludināts maksātnespējas process, ir ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process;
32.6. atbalstu nepiešķir, ja gala saņēmējs atbilst normatīvajos aktos maksātnespējas jomā noteiktajiem kritērijiem, uz kuriem pamatojoties kreditors vai parādnieks var pieprasīt maksātnespējas procesu gala labuma guvējiem, ja tā kredītreitings ir zemāks par "B–".

Norādām, ka 35.3. apakšpunkta formulējums neatbilst maksātnespējas jomas terminoloģijai, līdz ar to, lai novērstu dažādu terminu lietojumu dažādos normatīvajos aktos, kas turklāt varētu radīt tiesību normu nepareizu interpretāciju, Tieslietu ministrija piedāvā zemāk norādīto apakšpunkta formulējumu. 

35.2. gala saņēmēja parakstītu apliecinājumu, ka uz gala saņēmēju nav attiecināma Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta c) apakšpunktā minētā situācija – tas neatbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma vai parādnieka pieteikuma uzsāktu maksātnespējas procesu, – ja atbalstu sniedz saskaņā ar šo noteikumu 18. punktu;
 

Zem virsraksta "Atbalsta apvienošana ar citu atbalstu" ir iekļauts uzskaitījums ar gadījumiem, kad Sabiedrība Altum atsaka atbalstu gala saņēmējam. Ir jāuzsver, ka 2010. gada 1. novembrī, stājoties spēkā jaunajam Maksātnespējas likumam, sanācija vai mierizlīgums vairs nav piemērojami. Jāmin arī, ka saskaņā ar Maksātnespējas likumu iepriekš atsevišķi izdalītā bankrota procedūra tiek uzsākta vienlaikus ar attiecīgā juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu, līdz ar to nav nepieciešams noteikt atsevišķi šādu gadījumu. Tāpat būtiski ņemt vērā to, ka ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process ir tiesiskās aizsardzības procesa paveids, un nav nepieciešams atsevišķi izdalīt šo gadījumu. Kā arī lūdzam izteikt otro gadījumu šādā redakcijā: ierosināta tiesiskā aizsardzības procesa lieta vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process.
Lūdzam noteikumu projekta anotāciju papildināt ar izvērtējumu, kas pamato izslēgšanas kritērija, kas norādīts noteikumu projekta 2.11.3., 32.5. un 35.2. apakšpunktos (pasludināts projekta iesniedzēja maksātnespējas process, ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, apturēta vai pārtraukta projekta iesniedzēja saimnieciskā darbība vai projekta iesniedzējs tiek likvidēts) nepieciešamību (vēršam uzmanību, ka papildu apsvērumi ietverti Ekonomikas ministrijai adresētajā Tieslietu ministrijas 2020. gada 25. septembra vēstulē Nr. 1-13/3096 (skat. 2. punktu)), īpašu vērību pievēršot ierobežojumam daļā, kas attiecas uz tiesiskās aizsardzības procesu. Respektīvi, paredzot ierobežojumus, kas saistīti ar tiesiskās aizsardzības procesu vai maksātnespējas procesu, tie ir īpaši jāizvērtē un jāpamato arī gadījumos, ja ierobežojums jau ir paredzēts Eiropas Savienības vai starptautiskajos tiesību aktos, lai Latvija tādējādi nepārkāptu citas Eiropas Savienības prasības.
 

-