Atzinums

Ņemot vērā, ka ar grozījumu Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības deklarē savu atbilstību mazās (sīkās) un vidējās komercsabiedrības statusam" projektu (turpmāk - projekts) tiek ieviestas Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014) prasības, kā arī ņemot vērā projektā ietvertās atsauces uz minētās regulas vienībām, lūdzam aizpildīt anotācijas 5. sadaļu, tostarp 5.1. apakšsadaļu un 5.4. apakšsadaļas 1. tabulu, sniedzot informāciju par regulas vienību ieviešanu attiecīgajās projekta vienībās.

-

Projekta pasē norādīts šāds steidzamības pamatojums: "Nepieciešams steidzami lemt par GNU principa īstenošanu, lai nodrošinātu pilnvērtīgu ANM apguvi un turpinātu konkurētspējīgus nosacījumus lielu investīciju piesaistei Latvijā."
Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 55.2. apakšpunktam steidzamības kārtību projektu saskaņošanā var piemērot tikai izņēmuma gadījumā, ja jautājumu nepieciešams risināt nekavējoties saistībā ar tādu valstij nelabvēlīgu seku iestāšanos, kas skar būtiskas sabiedrības intereses vai valsts starptautiskās, finanšu, ekonomiskās vai drošības intereses. Steidzamība jāpamato pēc būtības, norādot konkrētās nelabvēlīgās sekas. Par steidzamības pamatu netiek uzskatīts iepriekš laikus zināma uzdevuma izpildes termiņa kavējums.
Lūdzam pilnveidot steidzamības pamatojumu atbilstoši iepriekš minētajam vai arī projektu virzīt saskaņošanai vispārējā kārtībā atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 55.1. apakšpunktam.

-

Projekts paredz grozīt Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumu Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības deklarē savu atbilstību mazās (sīkās) un vidējās komercsabiedrības statusam" (turpmāk - noteikumi) izdošanas tiesiskā pamatojuma norādi, papildinot to ar norādi uz Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 3. punktu. Projekts paredz arī grozīt noteikumu 1. punktu, izveidojot apakšpunktus. Attiecīgi noteikumu 1.2. apakšpunkts paredz, ka noteikumi nosaka kārtību, kādā "komercsabiedrība, kas neatbilst mazās (sīkās) un vidējās komercsabiedrības statusam, apliecina faktu, ka ar to saistītie ārvalstu uzņēmumi, par kuriem tā objektīvu iemeslu dēļ, sniedzot pamatojumu, nav iesniegusi finanšu pārskatu datus, neatbilst Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014) 2. panta 18. punktā noteiktajām grūtībās nonākušo uzņēmumu pazīmēm". Anotācijā pēc būtības Ministru kabineta iekārtas likuma 1. panta pirmās daļas 3. punktā paredzētā pilnvarojuma izmantošanas nepieciešamība un pieļaujamība nav pamatota.

Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 3. punkts paredz: "Ministru kabinets var izdot ārējus normatīvos aktus — noteikumus [..], ja tas nepieciešams Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanai un ja attiecīgais jautājums ar likumu nav noregulēts. Šādi noteikumi nevar ierobežot privātpersonas pamattiesības." Vēršam uzmanību, ka minētais pilnvarojums tika izstrādāts, lai paspētu ieviest steidzamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kamēr attiecīgais pilnvarojums Ministru kabinetam nav ietverts attiecīgo jomu regulējošā likumā. Tāpat jāuzsver, ka Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 3. punktā ietvertajam pilnvarojumam Ministru kabinetam ir izņēmuma raksturs. Uzsveram, ka minētais pilnvarojums tika vēsturiski izstrādāts saistībā ar Latvijas Republikas iestāšanos Eiropas Savienībā, lai paspētu laicīgi pārņemt visus steidzamos Eiropas Savienības tiesību aktus. Lai arī no attiecīgas normas tas attiecīgi neizriet, Tieslietu ministrijas, Valsts kancelejas un Saeimas Juridiskā biroja līmenī par tās izņēmuma izmantošanu nepastāv diskusijas. Šī norma nerisina likumā ietvertā pilnvarojuma nepilnības.

Attiecīgi lūdzam veikt izvērtējumu par Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 3. punktā paredzētā pilnvarojuma izmantošanas nepieciešamību un pieļaujamību un:
1) precizēt projektu, novēršot minētā pilnvarojuma izmantošanu attiecīgā regulējuma ietveršanai noteikumos, kā arī, ja nepieciešams, izstrādājot attiecīgās jomas likuma grozījumus un ietverot likumā attiecīga satura pilnvarojumu;
2) ja ir iespējams sniegt pamatojumu minētā pilnvarojuma izmantošanas nepieciešamībai un pieļaujamībai atbilstoši iepriekš minētajiem apsvērumiem, papildināt anotāciju ar attiecīgu skaidrojumu, kā arī norādot, kurš ir tas Eiropas Savienības tikko pieņemtais tiesību akts, kas steidzami jāievieš Latvijas normatīvajā regulējumā. 
Papildus lūdzam papildināt Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu, ar kuru Ekonomikas ministrijai uzdots līdz noteiktam termiņam izstrādāt attiecīgus grozījumus attiecīgo jomu regulējošā likumā, lai ilgtermiņā novērstu Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 3. punkta izmantošanu kā pastāvīgu projekta pilnvarojumu.

-

Lūdzam konkretizēt projektā ietvertā noteikumu 3. pielikuma 4. punktu kontekstā ar apliecinājuma mērķi (proti, no pašreizējā 4. punkta formulējuma varētu secināt, ka ir runa par jebkādas nepatiesas informācijas sniegšanu vai maldināšanu, kaut gan apliecinājums tiek sniegts tieši par neatbilstību grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmēm), vai arī sniegt skaidrojumu anotācijā par punkta tvērumu.

-

Norādām, ka atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām tiesību aktu pielikumos ietver tehniskos normatīvus, tabulas, veidlapu paraugus, kartes, zīmējumus u.tml. Pielikumos neietver pastāvīgas tiesību normas un normas, kas neizriet no tiesību akta pamatteksta. Saistībā ar minēto citastarp arī norādām, ka apliecinājums par informētību par kādu konkrētu valsts iestāžu rīcību faktiski ir deklaratīvs. Norādām, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 7. pantam iestādes un tiesas rīcībai jāatbilst tiesību normām. Iestāde un tiesa darbojas normatīvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros un savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. Tātad, ja tiesību normas neparedz konkrētas valsts iestāžu pilnvaras, valsts iestādes nevarētu attiecīgi rīkoties neatkarīgi no privātpersonu apliecinājumos norādītā. 
Attiecīgi lūdzam izvērtēt, vai pielikumā ietvertais apliecinājums neparedz apliecināt kaut ko, kas neizriet no tiesību normām, un anotācijā sniegt skaidrojumu, kurā normatīvajā aktā (tostarp tā vienībā) ietvertas apliecinājuma punktos pastarpināti ietvertās tiesības un pienākumi (piemēram, bet ne tikai 5. punktā paredzētais atbalsta saņēmēja pienākums pēc pirmā brīdinājuma atmaksāt nelikumīgu komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteiktajai kārtībai). 

-

Vēršam uzmanību, ka projektā ietvertajā noteikumu 3. pielikuma (Apliecinājums par neatbilstību grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmēm) 1. punktā un 2. punktā, ņemot vērā arī anotācijā sniegtos skaidrojumus, ietverti pretrunīgi apliecinājuma punkti. Proti, 1. punkts ietver atbalsta pretendenta apliecinājumu, ka tas ir iesniedzis visu informāciju, kas nepieciešama Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktā paredzēto grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmju noteikšanai, un apliecina, ka atbalsta pretendents un visa saistīto uzņēmumu grupa neatbilst grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmēm, savukārt 2. punktā atbalsta pretendents apliecina, ka ir situācijā, kurā tam pastāv objektīvi pamatoti šķēršļi iegūt pilnīgus finanšu pārskatu datus par visiem atbalsta pretendenta saistītajiem uzņēmumiem. Proti, tādēļ, ka atbalsta pretendentam nav objektīvi iespējams iesniegt visu nepieciešamo informāciju pilnīga secinājuma izdarīšanai par atbalsta pretendenta un saistīto uzņēmumu grupas neatbilstību grūtības nonākuša uzņēmuma pazīmēm, atbalsta pretendents iesniedz noteikumu 3. pielikumā ietverto apliecinājumu. Attiecīgi nav viennozīmīgi skaidrs, kādēļ 1. punktā norādīts uz to, ka atbalsta pretendents ir iesniedzis visu nepieciešamo informāciju. Lūdzam vai nu skaidrot minētā punkta tvērumu un izpratni anotācijā, vai arī precizēt pielikumu.

-

Projektā ietvertajā noteikumu 3. pielikuma (Apliecinājums par neatbilstību grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmēm) 3. punktā paredzēts: "Apliecinu, ka Atbalsta pretendents [..] apzinās riskus un piekrīt komercdarbības atbalsta saņemšanai, kas piešķirts, pamatojoties uz nepilnīgi pieejamiem finanšu pārskatu datiem par visiem Atbalsta pretendenta saistītajiem uzņēmumiem". Lūdzam konkretizēt, kā arī anotācijā skaidrot, par kādiem riskiem ir runa.

-

Aicinām anotācijā sniegt skaidrojumu, vai paredzēts projektā ietvertā regulējumu attiecināt uz visām atbalsta programmām (kā tas pirmšķietami izriet no projekta), kur vērtējama komercsabiedrības atbilstība Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktā noteiktajām grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmēm. Ja nepieciešams, lūdzam precizēt projektu.

-

Lūdzam sniegt anotācijā skaidrojumu par izvēli attiecīgo regulējuma ietvert tieši šajos noteikumos un tā sistēmisko iederību, ņemot vērā, ka pašreiz noteikumos ietvertais regulējums saistīts ar citu tiesību institūtu - mazās (sīkās) un vidējās komercsabiedrības statusu. Papildus aicinām anotācijā konkretizēt, kurā tieši normatīvajā aktā un kurā tā vienībā paredzēta attiecīgā prasība (proti, ka atbalsts netiek piešķirts, ja izvērtēšanai nav iesniegti pilnīgi finanšu pārskatu dati), no kuras projekts paredz izņēmumu (proti, kāda normatīvā akta prasības liedz risināt anotācijā aprakstīto problēmu). Saistībā ar minēto lūdzam izvērtēt un sniegt skaidrojumu, kādēļ projektā paredzētais regulējums ietverams šajos noteikumos, nevis attiecīgajā normatīvajā aktā.

-

Aicinām aizpildīt anotācijas 6. sadaļu, norādot informāciju par veikto sabiedrības līdzdalību, vai arī sniedzot pamatojumu, ja tā nav īstenota. Citastarp aicinām skaidrot, vai un kādas konsultācijas notikušas ar potenciālajiem atbalsta pretendentiem un iesaistītajām institūcijām un kāds ir viņu viedoklis par projektā ietverto regulējumu, tostarp iespējamiem riskiem. 

-

Aicinām izvērtēt un aizpildīt anotācijas 7. sadaļu par projekta izpildes nodrošināšanu un ietekmi uz institūcijām.

-

Aicinām atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām numurēt projektā ietvertos grozījumus.

-

Norādām, ka saskaņā ar Komerclikuma 18. pantu termins „uzņēmums” apzīmē organizatoriski saimniecisku vienību un nevis komercdarbības vai saimnieciskās darbības subjektu. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt projektu, termina „uzņēmums” vietā izmantojot citu atbilstošu terminu.
 

-