Atzinums

Rīkojuma projekta 1. punktā paredzēts atbalstīt indikatīvo pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku. Iebilstam pret rīkojuma projektu, ņemot vērā, ka projekta anotācijas pielikumā “Pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks (akadēmiskajam personālam)” paredzēts zemāko mēneša darba algas likmju kāpums akadēmiskajam personālam (profesoriem, asociētajiem profesoriem, docentiem, lektoriem) bez informācijas par papildus finansējuma piešķiršanu. Norāde, ka “zemākā mēneša darba algas likmes palielinājumam akadēmiskajam personālam nav nepieciešams papildu finansējums, tas tiks veikts esošā augstākās izglītības un zinātnes finansējuma ietvaros” ir nepamatota. Projektam nav pievienoti aprēķini par iespējamo izdevumu palielinājumu augstskolu budžetos. Ir acīmredzams, ka akadēmiskā personāla minimālās likmes pieauguma indikatīvā finansiālā ietekme nevar būt “0”, kā norādīts projekta anotācijas pielikumā.
Nav pieņemama situācija, ka studiju bāzes finansējums netiks palielināts (acīmredzot, augstā inflācija, energoresursu sadārdzinājums un IZM pasūtītais KPMG pētījums nav pietiekami iemesli studiju bāzes aktualizēšanai), un tā vietā tiks lemts par akadēmiskā atalgojuma minimālo likmju paaugstināšanu, radot vēl papildus spiedienu uz augstākās izglītības iestāžu budžetiem.
 

-

“Pedagogu darba samaksas pieauguma grafikā” paredzēts zemāko mēneša darba algas likmju kāpums akadēmiskajam personālam (profesoriem, asociētajiem profesoriem, docentiem, lektoriem) – divas reizes līdzīgās proporcijās: no 01.09.2023. un no 01.01.2024. Pielikumā norādīts:
“Zemākā mēneša darba algas likmes palielinājumam akadēmiskajam personālam nav nepieciešams papildu finansējums, tas tiks veikts esošā augstākās izglītības un zinātnes finansējuma ietvaros.”
“Pedagogu darba samaksas pieauguma grafikā” norādīts, ka akadēmiskā personāla minimālās likmes pieauguma indikatīva finansiālā ietekme ir “0”. Vēršam uzmanību, ka mums un arī publiski nav pieejami aprēķini – cik likmju kāpums augstskolām izmaksās. Jebkurā gadījumā, kopumā valstī akadēmiskā personāla minimālās likmes pieauguma indikatīva finansiālā ietekme nevar būt “0”.
Akadēmiskā personāla likmju kāpumu nav iespējams segt esošā augstākās izglītības un zinātnes finansējuma ietvaros. Nav pamatots IZM apgalvojums, ka augstskolas var pieiet plānošanai elastīgāk, jo pati IZM ar savām atskaitēm un auditiem nepieļauj šādu elastību un šķērsdotācijas. Budžetā paredzētajam papildus finansējumam ir konkrēti mērķi.
Aicinām veikt atbilstošus aprēķinus un pārstādāt projekta anotācijas pielikumu “Pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks (akadēmiskajam personālam)”.
 

-

Vēršam uzmanību, ka IZM norāde uz it kā atšķirīgi pārvaldītām augstskolām nav pamatota. Situācijā, kad 2023. gadā plānotais budžeta dotācijas pieaugums nekompensē pat inflāciju un energoresursu cenu pieaugumu (pretēji Augstskolu likumā noteiktajam dibinātāja pienākumam finansēt augstskolas), ar finansiālām grūtībām saskaras visas augstskolas.
Anotācijā IZM uzskaita dažādus augstskolu ieņēmumu avotus, tomēr vēršam uzmanību, ka anotācijā minētie finansējuma avoti nav tiešā veidā vērtējami kā tādi, kuros varētu brīvi rast pēc likmju paaugstināšanas nepieciešamo papildu finansējumu. Finansējums zinātnei ir jāvirza zinātnes attīstībai. Ja tas tiks izmantots docētāju atalgojumam, tad netiktu atbalstīta zinātnes rezultātu radīšana un tiktu apdraudēta gatavošanās nākamajam zinātnes institūciju izvērtējumam.
Arī ES struktūrfondu finansējums nav tiešā veidā izmantojams pedagogu darba samaksai, jo visiem projektiem ir specifiski mērķi, kuriem arī paredzēts un kuru sasniegšanai ir jāizlieto projektu finansējums. Projektu finansējums nav instruments trūkstošo līdzekļu kompensēšanai; neviena uzraugošā iestāde nepieļaus, ka naudu tērē, lai segtu starpību pēc docētāju likmju paaugstināšanas
Anotācijā minētais Atveseļošanās fonda finansējums ir finansējums attīstībai, nevis kārtējo izdevumu apmaksai. Ja IZM saredz, ka pedagogu likmju palielināšanai nepieciešamos līdzekļus var iegūt no Atveseļošanās fonda, tad tā ir aplama izpratne par institūciju starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu. Bez tam, jāuzsver, ka ne visas augstskolas saņems Atveseļošanās fonda konsolidācijas daļā paredzēto finansējumu.
Vēlreiz uzsveram, ka ir nepieņemami plānot paaugstināt akadēmiskā personāla minimālās algu likmes, šim mērķim neparedzot papildus valsts budžeta finansējumu. Aicinām anotācijā pārstrādāt augstāk minēto situācijas augstākajā izglītībā aprakstu.
 

-

Protokollēmuma 9. punktā IZM iekļāvusi uzdevumu IZM sagatavot grozījumus Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumos Nr. 994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem”, ar mērķi – noņemt “šajos noteikumos noteikto sasaisti” ar 2016. gada 5. jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi”.”
Iebilstam pret šādu risinājumu, kas izjauktu pastāvošo augstākās izglītības finansēšanas sistēmu, neradot jaunu sistēmu tās vietā. Akadēmiskā personāla atalgojuma daļa jeb minimālā darba samaksa akadēmiskajam personālam saskaņā ar MK noteikumiem ir daļa no studiju bāzes finansējuma summas. Šīs komponentes esamība paredz studiju vietas bāzes finansējuma pieaugumu, pieaugot minimālajai algas likmei, līdz ar to abu MK noteikumu sasaiste ir pamatota.
 

-