Atzinums

Latvijas Darba devēju konfederācija izsaka sekojošus priekšlikumus un iebildumus par sagatavoto Plāna projektu “Par Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2025.-2030.gadam”(turpmāk - Plāns):
    -)Vēršam uzmanību plāna 3.tabulas ailei Direktīva 2024/2881: jaunie normatīvi, kas jāievēro sākot no 2030. gada 1. janvāra.
Latvijā ir noteikta kārtība (Ministru kabineta 2013.gada 2.aprīļa noteikumi Nr.182 “Noteikumi par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi”), ka piesārņojošai darbībai, kas atbilst A vai B kategorijai un atsevišķos gadījumos arī C kategorijai (turpmāk- darbība), nepieciešams izstrādāt stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu (turpmāk – projekts), pirms darbības uzsākšanas vai pirms izmaiņu veikšanas esošā darbībā. Proti, tiek modelēta situācija, kad pie esošā piesārņojuma līmeņa (A) tiek pieskaitīts aprēķināts darbības devums (darbības ietekme) (B), savukārt summa (C) nevienai no piesārņojošām vielām nedrīkst pārsniegt robežlielumus, kas noteikti gaisa kvalitātes aizsardzībai (A+B=C).
Datus par esošā piesārņojuma līmeni (A) sniedz LVĢMC, novērojumu staciju tīkls plānā ir nedaudz aprakstīts. Vienlaikus ir bažas, cik dati ir korekti, proti:
vai novērojumu stacijas atrodas tām piemērotās vietās un tiek iegūti objektīvi mērījumu rezultāti,
kā dati tiek ekstropolēti un izmantoti tālāk.
Pārskati par gaisa kvalitāti Latvijā tiek publicēti LVĢMC tīmekļa vietnē (https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/gaisa-kvalitate), redzams, ka esošais fona līmenis, piemēram, daļiņām PM10 Rucavas stacijā 2021.gadā noteikts 18,9 mikrogrami/m3, tātad pēc jauno gaisa kvalitātes normatīvu stāšanās spēkā, atkārtojoties šādai situācijai, būs faktiski neiespējami uzsākt jaunas darbības, ja tās gaisā emitē daļiņas PM10. Vēl jo vairāk uzņēmumiem būs jāinvestē tādās  gaisa attīrīšanas tehnoloģijās, kas izmaksu ziņā ir nesamērīgas un nesniedz proporcionālu ieguvumu videi.  Rucavas novērojumu stacija ir vienīgā lauku fona stacija, proti, dati no šīs stacijas tiek izmantoti visai Latvijas teritorijai, tāpēc plāns būtu papildināms:
(1) ar aprakstu, kā šie dati tiek ekstropolēti (aprēķinu kārtību un būtiskajiem rezultātus ietekmējošiem faktoriem)
(2) ar vērtējumu, vai Latvijā nav nepieciešama vēl viena lauku fona stacija.
   -)No Plāna teksta saprotams, ka izmaiņu tendence vērtēta periodam 2005.-2022. gadam, jo pēdējā gaisa piesārņojošo vielu inventarizācijas ziņojumā 2022. gads ir aktuālais gads, par kuru pieejami šādi dati. Plānā, labākai uztveramībai būtu iekļaujama atsauce, ka statistika datu ieguves procesā tiek vērtēta ar x-2, saskaņā ar statistikas pieejamību un verifikāciju. Attiecīgi arī tabulās, kur vērtēta izmaiņu tendences būtu apspoguļojams arī 2005. gads.
   -)Sadaļā pie Latvijas noratīvajiem aktiem būtu minams, ka likums “Par piesārņojumu” tiks aizstāts ar Gaisa aizsardzības likumu, kura pieņemšana plānota 2025. gada 1. jūlijs.
   -)Atgādinām, ka Indikatīvais dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāns 2023.-2027. gadam šobrīd vēl ir saskaņošanas stadijā (https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/a195bb76-b636-430a-8049-7a692a2374f2  ). Attiecīgi Indikatīvā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāna ievaros tika norādīts, ka  nav skaidra BEMU (Battery electric multiple unit) projekta virzība.  Lūgums pasākumu B.4.5. un B.9.2.4. pasākumos ņemt vērā, ka prognozes var būt nepieciešams pārrēķināt.

-