Atzinums

Likumprojekta 6.prim 1 panta trešā daļa paredz, ka gadījumā, ja pacients veselības stāvokļa dēļ nespēj parakstīt ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta aizpildīto pacienta rīkojumu, to paraksta ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts divu ārstniecības personu klātbūtnē. LBAS un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) iebilst pret šādu tiesību normu un likumprojekta tālāko virzību. Minētai tiesību normai ir divi būtiski trūkumi.

1. Atbilstoši likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 1. panta piektajam punktam, interešu konflikts ir situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas darbības, kas var ietekmēt šīs amatpersonas personiskās vai mantiskās intereses. Kaut arī ne ģimenes ārsts, ne ārstējošais ārsts nav valsts amatpersona, lēmums par pacienta ārstēšanas pārtraukšanu var ietekmēt gan ārsta darba intensitāti, gan atsevišķos gadījumos – arī ārsta rīcībā esošo materiālo resursu izlietojumu. Līdz ar to tiesības pacienta vietā aizpildīt pacienta rīkojumu un pacienta vietā to parakstīt bez neatkarīgas valsts amatpersonas apliecinājuma var radīt augsni potenciālam interešu konfliktam.

2. Notariāta likuma 72. pants nosaka, ka personas, kas neprot vai nespēj parakstīties, uzdod to savā vietā izdarīt citai personai, ko ar savu parakstu apliecina šī persona un zvērināts notārs. Savukārt likuma 2. pants nosaka, ka zvērināti notāri ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras pastāv pie apgabaltiesām un pilda viņiem likumā noteiktos pienākumus. Līdz ar to deleģējums ārstam pacienta vietā aizpildīt pacienta rīkojumu un pacienta vietā to parakstīt bez notariāla apliecinājuma pirmšķietami neatbilst spēkā esošajai tiesu sistēmai.
 

dzēst Likumprojektā piedāvāto 6.prim 1 panta trešo daļu.