Atzinums

Latvijas Dabas fonds (turpmāk – LDF) ir iepazinies ar ierosinātajiem grozījumiem un izsaka sekojošus iebildumus:

1. Par noteikumu projektu kopumā
Vēršam uzmanību, ka Zemkopības ministrija nav atbildējusi uz publiskās apspriešanas ietvaros sniegtajiem LDF iebildumiem pēc būtības, sniedzot vienu vispārīgu atbildi uz visiem iebildumiem. Tāpat arī nav notikusi grozījumos iekļauto priekšlikumu un saņemto iebildumu apspriešana klātienē. Atkārtoti uzsveram, ka nav vērtēta grozījumu ietekme uz vidi, lai gan grozījumi būtiski paplašina iespējas koku nociršanai bez atļaujas, tas ir - bez jebkāda izvērtējuma, piemēram, palielinot celma diametru no 20 cm uz 100 cm apkārtmēru; atļauja nebūtu vajadzīga koku ciršanai kultūras pieminekļu aizsargjoslā, gar ceļiem, ja ceļa zemes nodalījumu joslā kokus cērt autoceļa īpašnieks vai koku rindā ir mazāk par 8 kokiem, kā arī ievērojami sašaurināta nepieciešamība saņemt atļauju koku nociršanai savrupmāju apbūves teritorijā un lauksaimniecības zemēs pilsētu un ciemu teritorijās un ūdensobjektu 50 m aizsargjoslā, paredzēts pieļaut koku ciršanu pilsētās un ciemos putnu ligzdošanas laikā lielu projektu īstenošanai.

2. Par noteikumu konsolidēto versiju
1) 4.6., 4.7. apakšpunkts
Anotācijā ietvertais skaidrojums grozījumiem 4.6. punktā un 4.7. punkta svītrošanai ir nepilnīgs un maldinošs. Likuma “Par autoceļiem” 22. pants nosaka, ka autoceļa īpašniekam ir tiesības “aizvākt no autoceļa klātnes un ceļu zemes nodalījuma joslas [..] augošus un gāztus kokus vai krūmus [..], kas apdraud satiksmes drošību vai traucē autoceļa uzturēšanu,” savukārt šī paša likuma 24. panta trešā daļa nosaka, ka “veicot būvniecības, rekonstrukcijas un uzturēšanas darbus ceļu zemes nodalījuma joslā, pēc iespējas tiek saglabāta vides daudzveidība un kultūrvēsturiskā ainava.” Anotācijā minētais MK noteikumu Nr. 162 "Autoceļu aizsargjoslu noteikšanas metodika" 10. punkts ir svītrots ar MK 22.02.2022. noteikumiem Nr. 134. Ja satiksmes drošība ir apdraudēta un ceļa uzturēšana tiešām citādi nav paveicama, autoceļa īpašniekam ir tiesības piemērot likuma “Par Autoceļiem” normu, neņemot vērā MK Nr. 309 4.6. un 4.7. punktu . Alejas, koku rindas un arī savrupi augoši koki (ne tikai rindas un alejas ar 8 kokiem) var būt ar nozīmīgu bioloģisku, ainavisku un kultūrvēsturisku vērtību. Līdz ar to saglabājama prasība saņemt atļauju koku ciršanai alejās un gar valsts un pašvaldību ceļiem.

Piedāvātā redakcija: 4.6. alejā (ceļa posms, kura abas puses apstādītas ar kokiem, arī tad, ja, pārbūvējot ceļu, tas ir pārvietots blakus alejai, vai ja ceļš netiek lietots un laika gaitā ir izzudis, bet aleja saglabājusies, kā arī koku rinda, kas saglabājusies kā daļa no alejas), kā arī gar valsts un pašvaldību ceļiem. Atļauja nav nepieciešama, ja kokus, kas apdraud satiksmes drošību vai traucē autoceļa uzturēšanu, ceļa zemes nodalījuma joslā cērt autoceļa īpašnieks.

2) 5.2. apakšpunkts
Piedāvātie grozījumi ne vien palielina ar atļauju cērtamo koku caurmēru, kam šajos grozījumos nav sniegts ietekmes uz vidi izvērtējums un pietiekams pamatojums, bet palielina to vairāk, nekā ir minēts anotācijā. Piedāvājam saglabāt esošo caurmēru (pietuvināti), izsakot to apkārtmērā.

Piedāvātā redakcija: 5.2. kokus, kuru celma apkārtmērs ir mazāks par 65 centimetriem;

3) 5.7. apakšpunkts
Anotācijā nav skaidrota kārtībā, kā notiek (un notiks, atceļot atļaujas saņemšanu) koku ciršanas izvērtēšana, tostarp sabiedrības līdzdalības nodrošināšana, koku ciršanai pašvaldības īpašumā un valdījumā esošajā zemē, kas lielākoties ir pilsētu un ciemu publiskā ārtelpa un zaļās zonas. Tieši šajās teritorijās nereti ir nepieciešama koku ciršana, kas sabiedrībā raisa ļoti plašas un asas diskusijas.

Piedāvātā redakcija: svītrot 5.7. apakšpunktu

4) 5.9. apakšpunkts
Nav nepieciešams izņēmums koku ciršanai bez atļaujas lauksaimniecības zemēs, jo noteikumu 4.punktā ir minētas tikai ainaviski un ekoloģiski jutīgas vietas, kur koku saglabāšana ir ļoti būtiska un  lauksaimnieciskā darbība ir īstenojama, saglabājot kokus, vai izņēmuma gadījumā tie nocērtami ar pašvaldības atļauju.

Piedāvātā redakcija: svītrot 5.9. apakšpunktu

5) 13prim punkts
Rosinām saīsināt trīs gadu termiņu pašvaldības izsniegtajai atļaujai līdz diviem gadiem, kā tas ir vairākās pašvaldības, tostarp Rīgā, un noteikt, ka Pašvaldībai ir tiesības pie atbilstoša pamatojuma termiņu arī saīsināt.

Piedāvātā redakcija: 13.1 Atļauja koku ciršanai ārpus meža ir derīga divus gadus, izņemot, ja Pašvaldībai ir būtisks pamatojums termiņu saīsināt”.";

6) 17. punkts
Kategoriski iebilstam pret 17. punkta svītrošanu. Publiskā apspriešana ir būtiska sabiedrības līdzdalības daļa un iedzīvotāju tiesības un pašreizējā 17. punkta redakcija nosaka gadījumus, kad nepieciešama publiskā apsriešana, Turklāt noteikumu projekta 5.7 punkts paredz atteikties no atļaujas, ja kokus cērt pašvaldība savā īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā, neskaidrojot koku ciršanas izvērtēšanas kārtību.

Piedāvātā redakcija: Saglabāt 17. punktu esošajā redakcijā.

7) 20. punkts
Iebilstam pret piedāvātajiem grozījumiem, jo koku ciršana putnu ligzdošanas laikā ne tikai rada ietekmi uz putnu sugām, bet ir arī neētiska, īpaši liela mēroga projektu īstenošanai, ko iespējams savlaicīgi plānot.

Piedāvātā redakcija: Saglabāt 20. punktu esošajā redakcijā.

8) 25.7. punkts
Vēršam uzmanību, ka atļauja ir nepieciešama tikai pieaugušu un vecu koku nociršanai, kas ir ekoloģiski un ainaviski daudz vērtīgāki nekā tiko iestādīti koki. Turklāt Anotācijā šis grozījums vispār nav minēts un nav skaidrots, kādos gadījumos būtu pieļaujama nocērtamo koku ciršanas kompensēšana, iestādot jaunus kokus un nemaksājot atlīdzību (kādi proncipi būtu jāievēro pašvaldībai, to nosakot saistošajos noteikumos).

Piedāvātā redakcija: Svītrot 25.7. apakšpunktu.
 

-