Projekta ID
24-TA-2279Atzinuma sniedzējs
Ādažu novada pašvaldība
Atzinums iesniegts
12.11.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
MK sēdes protokollēmuma projekts
2. Atbalstīt informatīvā ziņojuma D piedāvājumu.
Iebildums
Komentāri par 24-TA-2279
Ādažu novada pašvaldība sniedz komentārus par Informatīvo ziņojumu "Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 42. punktā dotā uzdevuma izpildi" (turpmāk – Ziņojums).
1. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma (turpmāk – Likums) Pārejas noteikumu 28. punktā noteikts, ka Ropažu novada pašvaldība līdz 2023. gada 31. decembrim apstiprina Garkalnes pagasta sadalīšanas plānu un nosūta to Ādažu novada pašvaldībai. Pēc minētā plāna izvērtēšanas iesaistītās pašvaldības lemj par novadu teritoriju robežu grozīšanu. Savukārt saskaņā ar Likuma Pārejas noteikumu 42. punktu Ministru kabinets līdz 2024. gada 29. oktobrim izstrādā un apstiprina Garkalnes un Ādažu pagastu robežu grozījumus, paredzot Garkalnes pagasta daļas atdalīšanu un pievienošanu Ādažu pagasta administratīvajai teritorijai.
Ziņojumam pievienotā Ministru kabineta sēdes protokollēmuma 2.punkts paredz atbalstīt informatīvā ziņojuma D piedāvājumu.
Pašvaldības ieskatā D piedāvājums ignorē Likuma pārejas noteikumu 28. un 42. punkta uzdevumus.
2. Saeimas Juridiskais birojs 08.05.2024. vēstulē Nr. 142.13/1-8-14/24 “Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 28. punktu” izskaidroja pašvaldībai, ka:
“Likuma pārejas noteikumu 28. punkts ir sistēmiski saistīts ar Likuma 6. panta pirmo un ceturto daļu. Likuma 6. panta pirmā daļa noteic: “Administratīvās teritorijas robežu nosaka Ministru kabinets, nodrošinot administratīvās teritorijas ģeogrāfisko vienotību.” Savukārt minētā panta ceturtā daļa noteic: “Administratīvās teritorijas un novada teritoriālā iedalījuma vienību robežu noteikšanas, grozīšanas un aktualizēšanas, kā arī administratīvā centra statusa maiņas kārtību un nosacījumus nosaka Ministru kabinets.” Uz šīs tiesību normas pamata ir izdoti Ministru kabineta 15.06.2021. noteikumi Nr. 386 “Administratīvā centra, ciema un pilsētas statusa maiņas, kā arī administratīvās teritorijas, novada teritoriālā iedalījuma un ciemu robežu noteikšanas, grozīšanas un aktualizēšanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi). Šo noteikumu V. nodaļa noteic kārtību, kādā groza administratīvās teritorijas robežu, ja šos grozījumus ierosina pašvaldība. Noteikumi ir spēkā esoši, bet to 38. punkts noteic, ka lēmumu par robežas grozīšanu “pašvaldība var pieņemt ne agrāk kā 2025. gada 23. jūnijā.” Taču attiecībā uz Ropažu novada pašvaldību un Ādažu novada pašvaldību pienākums lemt par pašvaldības robežas grozīšanu ir noteikts augstāka juridiskā spēka tiesību normā (likumā), turklāt speciālam gadījumam. Proti, saskaņā ar Likuma pārejas noteikumu 28. punktu Ropažu novada pašvaldība un Ādažu novada pašvaldība pieņem lēmumu par to, vai robežu grozīt, līdz 2023. gada 31. decembrim. Tamdēļ Likuma pārejas noteikumu 28. punkts prevalē pār Noteikumu 38. punktu, un šie noteikumi ir piemērojami attiecībā uz Ropažu novada pašvaldību un Ādažu novada pašvaldību. Arī tālākā robežu grozīšanas kārtība saskaņā ar Likuma 6. panta ceturto daļu ir noteikta Noteikumos – iespējamajam Ropažu novada un Ādažu novada robežu grozīšanas procesam nav pamata atšķirties no jebkuras citas pašvaldību rosināta robežu grozīšanas procesa.
Noteikumu 13.punkts paredz:
13. Administratīvās teritorijas un novada teritoriālā iedalījuma vienības robežu pa sauszemi, ūdenstecēm un ūdenstilpēm veido pa zemes vienību robežām, kas sakrīt ar blakus esošās administratīvās teritorijas vai novada teritoriālā iedalījuma zemes vienību robežām.
31. Plānošanas reģions, kas saņēmis šo noteikumu 30. punktā minēto iedzīvotāju iesniegumu, izvērtē ierosinājumu, ņemot vērā šādus kritērijus:
31.1. iedzīvotāju skaits, kurus ietekmētu rosinātās izmaiņas;
31.2. infrastruktūras nodrošinājums un stāvoklis, kas ietekmē pievienotās vai atdalītās teritorijas administratīvā un attīstības centra sasniedzamību, kā arī attālumu līdz tuvākajam pakalpojumu centram un tā sasniedzamību;
31.3. teritorijas ģeogrāfiskā vienotība;
31.4. teritoriālo izmaiņu ietekme uz pašvaldību budžetiem un pašvaldību finanšu saistību izpildi;
31.5. vēsturiskie apstākļi, kas ietekmējuši izmaiņas;
31.6. nepieciešamība veikt pašvaldības īpašumu pārdali un tās ietekme uz pašvaldības autonomo funkciju izpildi, pašvaldību iestāžu darbību;
31.7. dati par iedzīvotāju pārvietošanos.
Atbilstoši Saeimas Juridiskā biroja skaidrojumam pašvaldības izvērtēja Garkalnes sadalīšanas plāna variantus saskaņā ar Noteikumu V. nodaļas prasībām. Savukārt RPR ir sniegusi izvērtējumu gan Ropažu novada pašvaldības, gan Ādažu novada pašvaldības sagatavotajiem Garkalnes sadalīšanas plāna variantiem, bet nevienā no šiem izvērtējumiem nav norādīts, ka papildus jāizvērtē arī dabas teritoriju telpiskā struktūra.
3. Ziņojumā ir nekorekti norādīts, ka pašvaldības par iespējamo teritoriālās vienības sadali ir pieņēmušas atšķirīgus lēmumus (A un B piedāvājumi).
Ādažu novada pašvaldības dome ar savu 15.05.2024. lēmumu Nr.182 “Par Garkalnes pagasta sadalīšanas plānu” konceptuāli atbalstīja Ropažu novada pašvaldības ierosinājumu Ādažu novada pašvaldības un Ropažu novada pašvaldības administratīvo teritoriju robežu grozīšanai, t.i., Ropažu novada pašvaldības domes apstiprināto Garkalnes pagasta sadalīšanas plānu (Ziņojuma A piedāvājums).
Ādažu novada pašvaldības dome savā iepriekš minētajā lēmumā aicināja Rīgas plānošanas reģionu (izvērtējot Garkalnes pagasta sadalīšanas plāna izvērtēšanas dokumentus) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (izstrādājot attiecīgu likumprojektu vai Ministru kabineta rīkojuma projektu par Ādažu novada pašvaldības un Ropažu novada pašvaldības administratīvo teritoriju robežu grozīšanu), ņemt vērā Garkalnes pagasta sadalīšanas plāna izvērtēšanas darba grupas izstrādāto Garkalnes pagasta sadalīšanas plāna izvērtējumu (Ziņojuma B piedāvājums).
Turklāt VARAM organizētās 30.08.2024. tikšanās ar Ropažu un Ādažu novadu pašvaldību un Rīgas plānošanas reģiona speciālistiem par Garkalnes pagasta sadalīšanas plānu, visas iesaistītās puses konceptuāli vienojās par precizētu Ziņojuma B piedāvājumu.
Vēlreiz akcentējam, ka Saeimas Juridiskais birojs paskaidroja, ka Garkalnes pagasta sadalīšanas procesam ir piemērojami Noteikumi un atbilstoši Noteikumu 7.punktam gala lēmuma pieņemšanu atstājot VARAM kompetencē.
4. Ādažu novada pašvaldība piekrīt VARAM argumentam, ka šobrīd robežu grozīšanas gadījumā nav iespējams nodrošināt iespēju personai kandidēt tuvākajās pašvaldību vēlēšanās, ievērojot Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 8. panta otrās daļas 1. punkta nosacījumu, tomēr šis regulējums bija spēkā arī brīdī, kad Likums tika papildināts ar pārejas noteikumu 42.punktu.
Lai nodrošinātu Likuma pārejas noteikumu 28. un 42. punktu izpildi un ņemtu vērā Ropažu novada pašvaldības iedzīvotāju aptaujā noskaidroto viedokli, ir iespējams veikt grozījumus saistītajos normatīvajos aktos.
Saskaņā ar pašvaldības principu katrai pašvaldībai tās administratīvās teritorijas robežu izmaiņu gadījumā jābūt iespējai iepazīties ar pietiekami konkrētu paredzamo grozījumu projektu, saprātīgā laikposmā to apspriest, pēc iespējas apspriešanā iesaistot arī attiecīgās teritorijas iedzīvotājus; pamatojoties uz šīs apspriešanas rezultātiem, pieņemt pašvaldības domē attiecīgu lēmumu un paļauties uz to, ka pašvaldības lēmumā izteikto viedokli valsts institūcijas, pieņemot galīgo lēmumu, ņems vērā. (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 12. marta sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106 23.1. punktu).
Ņemot vērā iepriekš minēto, Ādažu novada pašvaldība neatbalsta Ziņojuma D piedāvājumu.
Pašvaldības ieskatā Ziņojums ir nododams atkārtotai sagatavošanai tāda priekšlikuma izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai, kuru iepriekš konceptuāli atbalstīja abas pašvaldības.
Ādažu novada pašvaldība sniedz komentārus par Informatīvo ziņojumu "Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 42. punktā dotā uzdevuma izpildi" (turpmāk – Ziņojums).
1. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma (turpmāk – Likums) Pārejas noteikumu 28. punktā noteikts, ka Ropažu novada pašvaldība līdz 2023. gada 31. decembrim apstiprina Garkalnes pagasta sadalīšanas plānu un nosūta to Ādažu novada pašvaldībai. Pēc minētā plāna izvērtēšanas iesaistītās pašvaldības lemj par novadu teritoriju robežu grozīšanu. Savukārt saskaņā ar Likuma Pārejas noteikumu 42. punktu Ministru kabinets līdz 2024. gada 29. oktobrim izstrādā un apstiprina Garkalnes un Ādažu pagastu robežu grozījumus, paredzot Garkalnes pagasta daļas atdalīšanu un pievienošanu Ādažu pagasta administratīvajai teritorijai.
Ziņojumam pievienotā Ministru kabineta sēdes protokollēmuma 2.punkts paredz atbalstīt informatīvā ziņojuma D piedāvājumu.
Pašvaldības ieskatā D piedāvājums ignorē Likuma pārejas noteikumu 28. un 42. punkta uzdevumus.
2. Saeimas Juridiskais birojs 08.05.2024. vēstulē Nr. 142.13/1-8-14/24 “Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 28. punktu” izskaidroja pašvaldībai, ka:
“Likuma pārejas noteikumu 28. punkts ir sistēmiski saistīts ar Likuma 6. panta pirmo un ceturto daļu. Likuma 6. panta pirmā daļa noteic: “Administratīvās teritorijas robežu nosaka Ministru kabinets, nodrošinot administratīvās teritorijas ģeogrāfisko vienotību.” Savukārt minētā panta ceturtā daļa noteic: “Administratīvās teritorijas un novada teritoriālā iedalījuma vienību robežu noteikšanas, grozīšanas un aktualizēšanas, kā arī administratīvā centra statusa maiņas kārtību un nosacījumus nosaka Ministru kabinets.” Uz šīs tiesību normas pamata ir izdoti Ministru kabineta 15.06.2021. noteikumi Nr. 386 “Administratīvā centra, ciema un pilsētas statusa maiņas, kā arī administratīvās teritorijas, novada teritoriālā iedalījuma un ciemu robežu noteikšanas, grozīšanas un aktualizēšanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi). Šo noteikumu V. nodaļa noteic kārtību, kādā groza administratīvās teritorijas robežu, ja šos grozījumus ierosina pašvaldība. Noteikumi ir spēkā esoši, bet to 38. punkts noteic, ka lēmumu par robežas grozīšanu “pašvaldība var pieņemt ne agrāk kā 2025. gada 23. jūnijā.” Taču attiecībā uz Ropažu novada pašvaldību un Ādažu novada pašvaldību pienākums lemt par pašvaldības robežas grozīšanu ir noteikts augstāka juridiskā spēka tiesību normā (likumā), turklāt speciālam gadījumam. Proti, saskaņā ar Likuma pārejas noteikumu 28. punktu Ropažu novada pašvaldība un Ādažu novada pašvaldība pieņem lēmumu par to, vai robežu grozīt, līdz 2023. gada 31. decembrim. Tamdēļ Likuma pārejas noteikumu 28. punkts prevalē pār Noteikumu 38. punktu, un šie noteikumi ir piemērojami attiecībā uz Ropažu novada pašvaldību un Ādažu novada pašvaldību. Arī tālākā robežu grozīšanas kārtība saskaņā ar Likuma 6. panta ceturto daļu ir noteikta Noteikumos – iespējamajam Ropažu novada un Ādažu novada robežu grozīšanas procesam nav pamata atšķirties no jebkuras citas pašvaldību rosināta robežu grozīšanas procesa.
Noteikumu 13.punkts paredz:
13. Administratīvās teritorijas un novada teritoriālā iedalījuma vienības robežu pa sauszemi, ūdenstecēm un ūdenstilpēm veido pa zemes vienību robežām, kas sakrīt ar blakus esošās administratīvās teritorijas vai novada teritoriālā iedalījuma zemes vienību robežām.
31. Plānošanas reģions, kas saņēmis šo noteikumu 30. punktā minēto iedzīvotāju iesniegumu, izvērtē ierosinājumu, ņemot vērā šādus kritērijus:
31.1. iedzīvotāju skaits, kurus ietekmētu rosinātās izmaiņas;
31.2. infrastruktūras nodrošinājums un stāvoklis, kas ietekmē pievienotās vai atdalītās teritorijas administratīvā un attīstības centra sasniedzamību, kā arī attālumu līdz tuvākajam pakalpojumu centram un tā sasniedzamību;
31.3. teritorijas ģeogrāfiskā vienotība;
31.4. teritoriālo izmaiņu ietekme uz pašvaldību budžetiem un pašvaldību finanšu saistību izpildi;
31.5. vēsturiskie apstākļi, kas ietekmējuši izmaiņas;
31.6. nepieciešamība veikt pašvaldības īpašumu pārdali un tās ietekme uz pašvaldības autonomo funkciju izpildi, pašvaldību iestāžu darbību;
31.7. dati par iedzīvotāju pārvietošanos.
Atbilstoši Saeimas Juridiskā biroja skaidrojumam pašvaldības izvērtēja Garkalnes sadalīšanas plāna variantus saskaņā ar Noteikumu V. nodaļas prasībām. Savukārt RPR ir sniegusi izvērtējumu gan Ropažu novada pašvaldības, gan Ādažu novada pašvaldības sagatavotajiem Garkalnes sadalīšanas plāna variantiem, bet nevienā no šiem izvērtējumiem nav norādīts, ka papildus jāizvērtē arī dabas teritoriju telpiskā struktūra.
3. Ziņojumā ir nekorekti norādīts, ka pašvaldības par iespējamo teritoriālās vienības sadali ir pieņēmušas atšķirīgus lēmumus (A un B piedāvājumi).
Ādažu novada pašvaldības dome ar savu 15.05.2024. lēmumu Nr.182 “Par Garkalnes pagasta sadalīšanas plānu” konceptuāli atbalstīja Ropažu novada pašvaldības ierosinājumu Ādažu novada pašvaldības un Ropažu novada pašvaldības administratīvo teritoriju robežu grozīšanai, t.i., Ropažu novada pašvaldības domes apstiprināto Garkalnes pagasta sadalīšanas plānu (Ziņojuma A piedāvājums).
Ādažu novada pašvaldības dome savā iepriekš minētajā lēmumā aicināja Rīgas plānošanas reģionu (izvērtējot Garkalnes pagasta sadalīšanas plāna izvērtēšanas dokumentus) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (izstrādājot attiecīgu likumprojektu vai Ministru kabineta rīkojuma projektu par Ādažu novada pašvaldības un Ropažu novada pašvaldības administratīvo teritoriju robežu grozīšanu), ņemt vērā Garkalnes pagasta sadalīšanas plāna izvērtēšanas darba grupas izstrādāto Garkalnes pagasta sadalīšanas plāna izvērtējumu (Ziņojuma B piedāvājums).
Turklāt VARAM organizētās 30.08.2024. tikšanās ar Ropažu un Ādažu novadu pašvaldību un Rīgas plānošanas reģiona speciālistiem par Garkalnes pagasta sadalīšanas plānu, visas iesaistītās puses konceptuāli vienojās par precizētu Ziņojuma B piedāvājumu.
Vēlreiz akcentējam, ka Saeimas Juridiskais birojs paskaidroja, ka Garkalnes pagasta sadalīšanas procesam ir piemērojami Noteikumi un atbilstoši Noteikumu 7.punktam gala lēmuma pieņemšanu atstājot VARAM kompetencē.
4. Ādažu novada pašvaldība piekrīt VARAM argumentam, ka šobrīd robežu grozīšanas gadījumā nav iespējams nodrošināt iespēju personai kandidēt tuvākajās pašvaldību vēlēšanās, ievērojot Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 8. panta otrās daļas 1. punkta nosacījumu, tomēr šis regulējums bija spēkā arī brīdī, kad Likums tika papildināts ar pārejas noteikumu 42.punktu.
Lai nodrošinātu Likuma pārejas noteikumu 28. un 42. punktu izpildi un ņemtu vērā Ropažu novada pašvaldības iedzīvotāju aptaujā noskaidroto viedokli, ir iespējams veikt grozījumus saistītajos normatīvajos aktos.
Saskaņā ar pašvaldības principu katrai pašvaldībai tās administratīvās teritorijas robežu izmaiņu gadījumā jābūt iespējai iepazīties ar pietiekami konkrētu paredzamo grozījumu projektu, saprātīgā laikposmā to apspriest, pēc iespējas apspriešanā iesaistot arī attiecīgās teritorijas iedzīvotājus; pamatojoties uz šīs apspriešanas rezultātiem, pieņemt pašvaldības domē attiecīgu lēmumu un paļauties uz to, ka pašvaldības lēmumā izteikto viedokli valsts institūcijas, pieņemot galīgo lēmumu, ņems vērā. (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 12. marta sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106 23.1. punktu).
Ņemot vērā iepriekš minēto, Ādažu novada pašvaldība neatbalsta Ziņojuma D piedāvājumu.
Pašvaldības ieskatā Ziņojums ir nododams atkārtotai sagatavošanai tāda priekšlikuma izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai, kuru iepriekš konceptuāli atbalstīja abas pašvaldības.
Piedāvātā redakcija
Ņemot vērā iepriekš minēto, Ādažu novada pašvaldība neatbalsta Ziņojuma D piedāvājumu.
Pašvaldības ieskatā Ziņojums ir nododams atkārtotai sagatavošanai tāda priekšlikuma izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai, kuru iepriekš konceptuāli atbalstīja abas pašvaldības.
Pašvaldības ieskatā Ziņojums ir nododams atkārtotai sagatavošanai tāda priekšlikuma izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai, kuru iepriekš konceptuāli atbalstīja abas pašvaldības.