Projekta ID
22-TA-157Atzinuma sniedzējs
Iekšlietu ministrija
Atzinums iesniegts
27.01.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Izsakām priekšlikumu precizēt pielikuma tabulu – Valsts policijā uzsākto kriminālprocesu skaits par naida noziegumiem (91.lpp.). Atbilstoši IC Sodu reģistra datu noliktavas sistēmas datu masīva (DWH): “201412”, “201512”, "201612","201712", "201812", "201912" datiem 2018.gadā VP nav uzsākti kriminālprocesi, kā arī nav reģistrēti noziedzīgi nodarījumi pēc KL 150.panta, savukārt 2017.gadā uzsākti 2 kriminālprocesi un reģistrēti 2 noziedzīgi nodarījumi.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Izsakām priekšlikumu ziņojuma 53.punktu papildināt ar informāciju par Latvijas dalību jaunajā ES Politikas ciklā 2018.-2021.gadā, jo atskaites periods ir no 2014. līdz 2019.gadam.
Piedāvātā redakcija
Latvijas kompetentās iestādes nodrošināja dalību un pasākumu īstenošanu jaunajā ES Politikas ciklā 2018.-2021.gadam atbilstoši ES Padomes 2017. gada 28. marta secinājumiem (Nr.7704/17) par ES politikas cikla organizētas un smagas starptautiskas noziedzības jomā turpināšanu laikposmam no 2018. līdz 2021. gadam, ES Padomes 2017. gada 19. maija secinājumiem (Nr.9450/17) par ES prioritāšu noteikšanu cīņai pret organizētu un smagu starptautisku noziedzību laikposmā no 2018. līdz 2021. gadam, ES Padomes 2017. gada 16. jūnija dokumentu (Nr. 10011/1/17) par Padomes secinājumu par ES prioritāšu noteikšanu cīņai pret organizētu un smagu starptautisku noziedzību laikposmā no 2018. līdz 2021. gadam ieviešanu: kompetento dalībnieku identificēšana un ES Padomes 2017. gada 29. jūnija dokumentu (Nr. 10544/17) par ES Politikas cikla noteikumiem.
ES Padomes secinājumi paredz 14 prioritārās jomas cīņai pret smago un organizēto noziedzību. Laika periodā no 2018.–2021. gadam Latvija turpina piedalīties deviņās prioritātēs (kopā ar apakšprioritātēm 13 darbības virzienos), tai skaitā prioritātē “Cilvēku tirdzniecība”.
2018. gadā un 2019.gadā tika turpināta dalība Kopīgo rīcības dienu (Joint Action Days, JAD) pasākumu plānošanā, kā arī atsevišķu šādu aktivitāšu īstenošanā, tai skaitā prioritātē “Cilvēku tirdzniecība”. 2019.gadā Kopīgo rīcības dienu ietvaros VP sadarbībā ar Valsts darba inspekciju un VRS veica pārbaudes un secināja, ka Latvija var kļūt par mērķa valsti darba ekspluatācijai citu valstu (Ukraina, Uzbekistāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna) pilsoņiem būvniecības un lauksaimniecības sfērās, par kuriem netika maksāti nodokļi un nodrošinātas sociālās garantijas u.c., kā arī netika veikta viņu reģistrācija būvobjektā. Tajā pašā laikā darbiniekiem tika apsolīta viņu izcelsmes valstu apstākļiem konkurētspējīga darba samaksa skaidrā naudā. Šādas situācijas pastāvēšana var radīt cilvēku tirdzniecības riskus.
ES Padomes secinājumi paredz 14 prioritārās jomas cīņai pret smago un organizēto noziedzību. Laika periodā no 2018.–2021. gadam Latvija turpina piedalīties deviņās prioritātēs (kopā ar apakšprioritātēm 13 darbības virzienos), tai skaitā prioritātē “Cilvēku tirdzniecība”.
2018. gadā un 2019.gadā tika turpināta dalība Kopīgo rīcības dienu (Joint Action Days, JAD) pasākumu plānošanā, kā arī atsevišķu šādu aktivitāšu īstenošanā, tai skaitā prioritātē “Cilvēku tirdzniecība”. 2019.gadā Kopīgo rīcības dienu ietvaros VP sadarbībā ar Valsts darba inspekciju un VRS veica pārbaudes un secināja, ka Latvija var kļūt par mērķa valsti darba ekspluatācijai citu valstu (Ukraina, Uzbekistāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna) pilsoņiem būvniecības un lauksaimniecības sfērās, par kuriem netika maksāti nodokļi un nodrošinātas sociālās garantijas u.c., kā arī netika veikta viņu reģistrācija būvobjektā. Tajā pašā laikā darbiniekiem tika apsolīta viņu izcelsmes valstu apstākļiem konkurētspējīga darba samaksa skaidrā naudā. Šādas situācijas pastāvēšana var radīt cilvēku tirdzniecības riskus.