Projekta ID
24-TA-2279Atzinuma sniedzējs
Ādažu novada pašvaldība
Atzinums iesniegts
22.10.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Ādažu novada pašvaldība izskatīja Jūsu 16.10.2024. vēstuli Nr. 202410/INIC595, ar lūgumu nosūtīt komentārus par Informatīvo ziņojumu "Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 42. punktā dotā uzdevuma izpildi" (turpmāk – Ziņojums).
Ādažu novada pašvaldība sniedz turpmāk minētos komentārus.
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma (turpmāk – Likums) Pārejas noteikumu 28. punktā noteikts, ka Ropažu novada pašvaldība līdz 2023. gada 31. decembrim apstiprina Garkalnes pagasta sadalīšanas plānu un nosūta to Ādažu novada pašvaldībai. Pēc minētā plāna izvērtēšanas iesaistītās pašvaldības lemj par novadu teritoriju robežu grozīšanu. Savukārt saskaņā ar Likuma Pārejas noteikumu 42. punktu Ministru kabinets līdz 2024. gada 29. oktobrim izstrādā un apstiprina Garkalnes un Ādažu pagastu robežu grozījumus, paredzot Garkalnes pagasta daļas atdalīšanu un pievienošanu Ādažu pagasta administratīvajai teritorijai.
Ziņojumam pievienotā Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta (turpmāk – Protokollēmuma projekts) 2.punkts paredz:
“Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu, grozot Garkalnes pagasta un Ādažu pagasta robežu, paredzot Garkalnes pagasta daļas atdalīšanu un pievienošanu Ādažu pagasta administratīvajai teritorijai atbilstoši Garkalnes pagasta sadalīšanas projekta 1. variantam (informatīvā ziņojuma C piedāvājums)”.
Jānorāda, ka neviena no Pārejas noteikumu 28. punktā norādītajām pašvaldībām nav pieņēmusi lēmumu par Ziņojuma C piedāvājumā norādīto Garkalnes pagasta sadalīšanas variantu. Ādažu novada pašvaldības domei un iedzīvotājiem nav bijusi iespēja iepazīties un izteikt viedokli par C piedāvājumu.
Saeimas Juridiskais birojs 08.05.2024. vēstulē Nr. 142.13/1-8-14/24 “Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 28. punktu” paskaidroja Ādažu novada pašvaldībai, ka:
“Likuma pārejas noteikumu 28. punkts ir sistēmiski saistīts ar Likuma 6. panta pirmo un ceturto daļu. Likuma 6. panta pirmā daļa noteic: “Administratīvās teritorijas robežu nosaka Ministru kabinets, nodrošinot administratīvās teritorijas ģeogrāfisko vienotību.” Savukārt minētā panta ceturtā daļa noteic: “Administratīvās teritorijas un novada teritoriālā iedalījuma vienību robežu noteikšanas, grozīšanas un aktualizēšanas, kā arī administratīvā centra statusa maiņas kārtību un nosacījumus nosaka Ministru kabinets.” Uz šīs tiesību normas pamata ir izdoti Ministru kabineta 15.06.2021. noteikumi Nr. 386 “Administratīvā centra, ciema un pilsētas statusa maiņas, kā arī administratīvās teritorijas, novada teritoriālā iedalījuma un ciemu robežu noteikšanas, grozīšanas un aktualizēšanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi). Šo noteikumu V. nodaļa noteic kārtību, kādā groza administratīvās teritorijas robežu, ja šos grozījumus ierosina pašvaldība. Noteikumi ir spēkā esoši, bet to 38. punkts noteic, ka lēmumu par robežas grozīšanu “pašvaldība var pieņemt ne agrāk kā 2025. gada 23. jūnijā.” Taču attiecībā uz Ropažu novada pašvaldību un Ādažu novada pašvaldību pienākums lemt par pašvaldības robežas grozīšanu ir noteikts augstāka juridiskā spēka tiesību normā (likumā), turklāt speciālam gadījumam. Proti, saskaņā ar Likuma pārejas noteikumu 28. punktu Ropažu novada pašvaldība un Ādažu novada pašvaldība pieņem lēmumu par to, vai robežu grozīt, līdz 2023. gada 31. decembrim. Tamdēļ Likuma pārejas noteikumu 28. punkts prevalē pār Noteikumu 38. punktu, un šie noteikumi ir piemērojami attiecībā uz Ropažu novada pašvaldību un Ādažu novada pašvaldību. Arī tālākā robežu grozīšanas kārtība saskaņā ar Likuma 6. panta ceturto daļu ir noteikta Noteikumos – iespējamajam Ropažu novada un Ādažu novada robežu grozīšanas procesam nav pamata atšķirties no jebkuras citas pašvaldību rosināta robežu grozīšanas procesa.
Saskaņā ar pašvaldības principu katrai pašvaldībai tās administratīvās teritorijas robežu izmaiņu gadījumā jābūt iespējai iepazīties ar pietiekami konkrētu paredzamo grozījumu projektu, saprātīgā laikposmā to apspriest, pēc iespējas apspriešanā iesaistot arī attiecīgās teritorijas iedzīvotājus; pamatojoties uz šīs apspriešanas rezultātiem, pieņemt pašvaldības domē attiecīgu lēmumu un paļauties uz to, ka pašvaldības lēmumā izteikto viedokli valsts institūcijas, pieņemot galīgo lēmumu, ņems vērā. (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 12. marta sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106 23.1. punktu).”
30.08.2024. notika VARAM organizētā tikšanās ar Ropažu novada pašvaldības, Ādažu novada pašvaldības un Rīgas plānošanas reģiona speciālistiem par Garkalnes pagasta sadalīšanas plānu, puses konceptuāli vienojās par precizētu Ziņojuma B piedāvājumu. Ādažu novada pašvaldība 04.09.2024. saņēma Ropažu novada pašvaldības vēstuli Nr. RN/2024/4.2-2/1554, ar ierosinājumu - ņemot vērā tikšanās reizē pārrunāto, Ropažu novada un Ādažu novada robeža nosakāma pa grafiskajā pielikumā norādīto robežu (t.i., nedaudz koriģējot Ziņojuma B piedāvājumā norādīto Garkalnes pagasta sadalīšanas projekta variantu). Šāds piedāvājums Ziņojumam nav pievienots un nav izvērtēts.
Ziņojumā norādīto ieņēmumu un izdevumu aprēķinā nav vērtēta ietekme uz Ādažu novada pašvaldības budžetu (aprēķins veidots uz Ropažu novada pašvaldības datiem).
Ziņojuma C piedāvājumā norādītā Garkalnes pagasta sadalīšana paredz teritorijas, kurā deklarēti 56 iedzīvotāji, pievienošanu Ādažu novadam. Ziņojuma Kopsavilkuma 5.rindkopā minētais būtiskais ierobežojums par pašvaldību vēlēšanām 2025. gadā un nepieciešamību pēc savlaicīgi veiktiem sagatavošanās darbiem šim procesam ietekmēs arī šos 56 iedzīvotājus – jāņem vērā, ka viņiem tiks liegta iespēja kandidēt pašvaldību vēlēšanās 2025. gadā.
Noteikumi Nr. 386 paredz ievērojamu plānošanas reģiona iesaisti administratīvo teritoriju robežu grozīšanas procesā. Saskaņā ar 29. punktu, plānošanas reģions pēc 28. punktā minēto dokumentu saņemšanas un izvērtēšanas, ja vismaz viens no iesaistīto pašvaldību lēmumiem ir atbalstošs, ministrijā iesniedz 34. punktā minētos dokumentus. Ja visi iesaistīto pašvaldību lēmumi ir atbalstoši, plānošanas reģions ministrijā iesniedz 34. punktā minētos dokumentus, izņemot 34.3. apakšpunktā minēto izvērtējumu.
Rīgas plānošanas reģions (RPR) izvērtēja Ropažu novada pašvaldības un Ādažu novada pašvaldības iesniegto dokumentu kopumu Garkalnes pagasta robežu grozīšanai un atbilstoši Noteikumu 34.3. punktam sagatavoja 31. punktā minēto izvērtējumu (RPR 06.09.2024. vēstules Nr. 8.6/2024/178/N pielikums), saskaņā ar kuru, izvērtējot abu pašvaldību iesniegto dokumentu kopumu un atsaucoties uz 30.08.2024. sanāksmi, kurā piedalījās VARAM, Ropažu novada pašvaldības, Ādažu novada pašvaldības un RPR pārstāvji, Garkalnes pagasta robežu grozīšanas jautājumā RPR atbalsta VARAM piedāvāto priekšlikumu atbilstoši sanāksmē panāktajai pašvaldību konceptuālai vienošanās. Respektīvi, RPR atbalsta priekšlikumu, par kuru tika panākta konceptuāla vienošanās 30.08.2024.
Ziņojumā nav informācijas, ka RPR būtu izvērtējis Ziņojuma C piedāvājumu.
Ziņojuma C piedāvājums neatbilst Ropažu novada pašvaldības iedzīvotāju aptaujas rezultātiem.
Tā kā Garkalnes ciems nav ietverts nevienā no piedāvājumiem, tad nav saprotams iemesls, kāpēc Ziņojuma kopsavilkumā ir iekļauts secinājums par to, ka sabiedriskā transporta pakalpojumi tiek nodrošināti no Garkalnes pagasta centra uz Rīgas pilsētas centru, līdz ar to nokļūšana Ropažu novada administratīvajā centrā Ulbrokā iespējama tikai ar pārsēšanos Rīgā, tai skaitā no Sužu, Bukultu, Priedkalnes ciemiem. Savukārt nokļūšana uz Ādažu novada administratīvo centru no Garkalnes ciema iespējama ar pārsēšanos Juglā.
Nav korekta VARAM rīcība virzot šādu Protokollēmuma projektu (atbalstot C piedāvājumu, par ko nav lēmušas iesaistītās pašvaldības) saskaņošanai steidzamības kārtībā (3 dienu laikā). Ministru kabineta kārtības rullis nosaka, ka steidzamības kārtību var piemērot tikai izņēmuma gadījumā, ja jautājumu nepieciešams risināt nekavējoties saistībā ar tādu valstij nelabvēlīgu seku iestāšanos, kas skar būtiskas sabiedrības intereses vai valsts starptautiskās, finanšu, ekonomiskās vai drošības intereses. Steidzamība jāpamato pēc būtības, norādot konkrētās nelabvēlīgās sekas. Par steidzamības pamatu netiek uzskatīts iepriekš laikus zināma uzdevuma izpildes termiņa kavējums.
Ādažu novada pašvaldība sniedz turpmāk minētos komentārus.
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma (turpmāk – Likums) Pārejas noteikumu 28. punktā noteikts, ka Ropažu novada pašvaldība līdz 2023. gada 31. decembrim apstiprina Garkalnes pagasta sadalīšanas plānu un nosūta to Ādažu novada pašvaldībai. Pēc minētā plāna izvērtēšanas iesaistītās pašvaldības lemj par novadu teritoriju robežu grozīšanu. Savukārt saskaņā ar Likuma Pārejas noteikumu 42. punktu Ministru kabinets līdz 2024. gada 29. oktobrim izstrādā un apstiprina Garkalnes un Ādažu pagastu robežu grozījumus, paredzot Garkalnes pagasta daļas atdalīšanu un pievienošanu Ādažu pagasta administratīvajai teritorijai.
Ziņojumam pievienotā Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta (turpmāk – Protokollēmuma projekts) 2.punkts paredz:
“Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu, grozot Garkalnes pagasta un Ādažu pagasta robežu, paredzot Garkalnes pagasta daļas atdalīšanu un pievienošanu Ādažu pagasta administratīvajai teritorijai atbilstoši Garkalnes pagasta sadalīšanas projekta 1. variantam (informatīvā ziņojuma C piedāvājums)”.
Jānorāda, ka neviena no Pārejas noteikumu 28. punktā norādītajām pašvaldībām nav pieņēmusi lēmumu par Ziņojuma C piedāvājumā norādīto Garkalnes pagasta sadalīšanas variantu. Ādažu novada pašvaldības domei un iedzīvotājiem nav bijusi iespēja iepazīties un izteikt viedokli par C piedāvājumu.
Saeimas Juridiskais birojs 08.05.2024. vēstulē Nr. 142.13/1-8-14/24 “Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 28. punktu” paskaidroja Ādažu novada pašvaldībai, ka:
“Likuma pārejas noteikumu 28. punkts ir sistēmiski saistīts ar Likuma 6. panta pirmo un ceturto daļu. Likuma 6. panta pirmā daļa noteic: “Administratīvās teritorijas robežu nosaka Ministru kabinets, nodrošinot administratīvās teritorijas ģeogrāfisko vienotību.” Savukārt minētā panta ceturtā daļa noteic: “Administratīvās teritorijas un novada teritoriālā iedalījuma vienību robežu noteikšanas, grozīšanas un aktualizēšanas, kā arī administratīvā centra statusa maiņas kārtību un nosacījumus nosaka Ministru kabinets.” Uz šīs tiesību normas pamata ir izdoti Ministru kabineta 15.06.2021. noteikumi Nr. 386 “Administratīvā centra, ciema un pilsētas statusa maiņas, kā arī administratīvās teritorijas, novada teritoriālā iedalījuma un ciemu robežu noteikšanas, grozīšanas un aktualizēšanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi). Šo noteikumu V. nodaļa noteic kārtību, kādā groza administratīvās teritorijas robežu, ja šos grozījumus ierosina pašvaldība. Noteikumi ir spēkā esoši, bet to 38. punkts noteic, ka lēmumu par robežas grozīšanu “pašvaldība var pieņemt ne agrāk kā 2025. gada 23. jūnijā.” Taču attiecībā uz Ropažu novada pašvaldību un Ādažu novada pašvaldību pienākums lemt par pašvaldības robežas grozīšanu ir noteikts augstāka juridiskā spēka tiesību normā (likumā), turklāt speciālam gadījumam. Proti, saskaņā ar Likuma pārejas noteikumu 28. punktu Ropažu novada pašvaldība un Ādažu novada pašvaldība pieņem lēmumu par to, vai robežu grozīt, līdz 2023. gada 31. decembrim. Tamdēļ Likuma pārejas noteikumu 28. punkts prevalē pār Noteikumu 38. punktu, un šie noteikumi ir piemērojami attiecībā uz Ropažu novada pašvaldību un Ādažu novada pašvaldību. Arī tālākā robežu grozīšanas kārtība saskaņā ar Likuma 6. panta ceturto daļu ir noteikta Noteikumos – iespējamajam Ropažu novada un Ādažu novada robežu grozīšanas procesam nav pamata atšķirties no jebkuras citas pašvaldību rosināta robežu grozīšanas procesa.
Saskaņā ar pašvaldības principu katrai pašvaldībai tās administratīvās teritorijas robežu izmaiņu gadījumā jābūt iespējai iepazīties ar pietiekami konkrētu paredzamo grozījumu projektu, saprātīgā laikposmā to apspriest, pēc iespējas apspriešanā iesaistot arī attiecīgās teritorijas iedzīvotājus; pamatojoties uz šīs apspriešanas rezultātiem, pieņemt pašvaldības domē attiecīgu lēmumu un paļauties uz to, ka pašvaldības lēmumā izteikto viedokli valsts institūcijas, pieņemot galīgo lēmumu, ņems vērā. (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 12. marta sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106 23.1. punktu).”
30.08.2024. notika VARAM organizētā tikšanās ar Ropažu novada pašvaldības, Ādažu novada pašvaldības un Rīgas plānošanas reģiona speciālistiem par Garkalnes pagasta sadalīšanas plānu, puses konceptuāli vienojās par precizētu Ziņojuma B piedāvājumu. Ādažu novada pašvaldība 04.09.2024. saņēma Ropažu novada pašvaldības vēstuli Nr. RN/2024/4.2-2/1554, ar ierosinājumu - ņemot vērā tikšanās reizē pārrunāto, Ropažu novada un Ādažu novada robeža nosakāma pa grafiskajā pielikumā norādīto robežu (t.i., nedaudz koriģējot Ziņojuma B piedāvājumā norādīto Garkalnes pagasta sadalīšanas projekta variantu). Šāds piedāvājums Ziņojumam nav pievienots un nav izvērtēts.
Ziņojumā norādīto ieņēmumu un izdevumu aprēķinā nav vērtēta ietekme uz Ādažu novada pašvaldības budžetu (aprēķins veidots uz Ropažu novada pašvaldības datiem).
Ziņojuma C piedāvājumā norādītā Garkalnes pagasta sadalīšana paredz teritorijas, kurā deklarēti 56 iedzīvotāji, pievienošanu Ādažu novadam. Ziņojuma Kopsavilkuma 5.rindkopā minētais būtiskais ierobežojums par pašvaldību vēlēšanām 2025. gadā un nepieciešamību pēc savlaicīgi veiktiem sagatavošanās darbiem šim procesam ietekmēs arī šos 56 iedzīvotājus – jāņem vērā, ka viņiem tiks liegta iespēja kandidēt pašvaldību vēlēšanās 2025. gadā.
Noteikumi Nr. 386 paredz ievērojamu plānošanas reģiona iesaisti administratīvo teritoriju robežu grozīšanas procesā. Saskaņā ar 29. punktu, plānošanas reģions pēc 28. punktā minēto dokumentu saņemšanas un izvērtēšanas, ja vismaz viens no iesaistīto pašvaldību lēmumiem ir atbalstošs, ministrijā iesniedz 34. punktā minētos dokumentus. Ja visi iesaistīto pašvaldību lēmumi ir atbalstoši, plānošanas reģions ministrijā iesniedz 34. punktā minētos dokumentus, izņemot 34.3. apakšpunktā minēto izvērtējumu.
Rīgas plānošanas reģions (RPR) izvērtēja Ropažu novada pašvaldības un Ādažu novada pašvaldības iesniegto dokumentu kopumu Garkalnes pagasta robežu grozīšanai un atbilstoši Noteikumu 34.3. punktam sagatavoja 31. punktā minēto izvērtējumu (RPR 06.09.2024. vēstules Nr. 8.6/2024/178/N pielikums), saskaņā ar kuru, izvērtējot abu pašvaldību iesniegto dokumentu kopumu un atsaucoties uz 30.08.2024. sanāksmi, kurā piedalījās VARAM, Ropažu novada pašvaldības, Ādažu novada pašvaldības un RPR pārstāvji, Garkalnes pagasta robežu grozīšanas jautājumā RPR atbalsta VARAM piedāvāto priekšlikumu atbilstoši sanāksmē panāktajai pašvaldību konceptuālai vienošanās. Respektīvi, RPR atbalsta priekšlikumu, par kuru tika panākta konceptuāla vienošanās 30.08.2024.
Ziņojumā nav informācijas, ka RPR būtu izvērtējis Ziņojuma C piedāvājumu.
Ziņojuma C piedāvājums neatbilst Ropažu novada pašvaldības iedzīvotāju aptaujas rezultātiem.
Tā kā Garkalnes ciems nav ietverts nevienā no piedāvājumiem, tad nav saprotams iemesls, kāpēc Ziņojuma kopsavilkumā ir iekļauts secinājums par to, ka sabiedriskā transporta pakalpojumi tiek nodrošināti no Garkalnes pagasta centra uz Rīgas pilsētas centru, līdz ar to nokļūšana Ropažu novada administratīvajā centrā Ulbrokā iespējama tikai ar pārsēšanos Rīgā, tai skaitā no Sužu, Bukultu, Priedkalnes ciemiem. Savukārt nokļūšana uz Ādažu novada administratīvo centru no Garkalnes ciema iespējama ar pārsēšanos Juglā.
Nav korekta VARAM rīcība virzot šādu Protokollēmuma projektu (atbalstot C piedāvājumu, par ko nav lēmušas iesaistītās pašvaldības) saskaņošanai steidzamības kārtībā (3 dienu laikā). Ministru kabineta kārtības rullis nosaka, ka steidzamības kārtību var piemērot tikai izņēmuma gadījumā, ja jautājumu nepieciešams risināt nekavējoties saistībā ar tādu valstij nelabvēlīgu seku iestāšanos, kas skar būtiskas sabiedrības intereses vai valsts starptautiskās, finanšu, ekonomiskās vai drošības intereses. Steidzamība jāpamato pēc būtības, norādot konkrētās nelabvēlīgās sekas. Par steidzamības pamatu netiek uzskatīts iepriekš laikus zināma uzdevuma izpildes termiņa kavējums.
Piedāvātā redakcija
Ņemot vērā iepriekš minēto, Ādažu novada pašvaldība atbalsta Ziņojuma B piedāvājumu (par ko ir pieņemts domes lēmums) un nepiekrīt, ka Garkalnes pagasta un Ādažu pagasta robežas tiek grozītas saskaņā ar Ziņojuma C piedāvājumu.