Projekta ID
24-TA-3151Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
16.01.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
Administratīvo sodu likuma 3. pants piemērojams tikai saistībā ar normatīvajā aktā noteiktu informācijas sniegšanas pienākumu.
Projekta anotācijā norādīts, ka "atbilstoši Nodokļu un muitas policijas likuma 8. panta trešajai daļai, lai nodrošinātu minētā likuma 3. pantā noteikto funkciju un normatīvajos akots noteikto uzdevumu izpildi, Nodokļu un muitas policijas ierēdņiem ir tiesības pieprasīt un saņemt dažāda veida informāciju un dokumentus". Administratīvā atbildība par normatīvajos tiesību aktos noteiktas informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu iestādei ir paredzēta Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (turpmāk – Administratīvo sodu likums) 3. pantā. Šajā pantā ir paredzēts apvienot visus administratīvos pārkāpumus, kas saistīti ar normatīvajos aktos noteiktas informācijas sniegšanu iestādei (sk. likumprojekta "Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā" (Nr. 342/Lp13) sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) I sadaļas 2. punktā esošo skaidrojumu par administratīvajiem pārkāpumiem pārvaldes jomā).
Ievērojot minēto, citos attiecīgo nozari regulējošajos likumos nav iekļaujami administratīvie pārkāpumi, kas izpaužas kā normatīvajos tiesību aktos noteiktas informācijas nesniegšana, informācijas nepienācīga sniegšana vai nepatiesas informācijas sniegšana iestādei. Savukārt iestādes (amatpersonas) pieprasītas informācijas nesniegšanas sekas risināmas ar administratīvā procesa piespiedu izpildes līdzekļiem vai citiem procesuālajiem līdzekļiem (atkarībā no procesa veida, informācijas pieprasījuma juridiskās kvalifikācijas u. tml.). Tāpat jāpievērš uzmanība krimināltiesiskajam regulējumam. Piemēram, Krimināllikuma 272. pantā ir paredzēta kriminālatbildība par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai, ja to izdarījusi persona, kurai saskaņā ar likumu ir pienākums sniegt ziņas valsts institūcijai.
Aicinām pievērst uzmanību Administratīvo sodu likuma 3. panta piemērošanai. Tas attiecas uz informāciju, kuras sniegšanas pienākums ir precīzi noteikts normatīvajos aktos. Savukārt, ja normatīvajos aktos iestādei vai amatpersonai ir noteiktas tiesības pieprasīt informāciju, tad šāda pieprasījuma nepildīšanas gadījumā Administratīvo sodu likuma 3. pants nav izmantojams, bet piemērojami citi konkrētajā gadījumā pieļaujamie pasākumi. Šāda pieeja atbilst arī administratīvās atbildības pieļaujamības un nepieciešamības kritērijiem (aizliegums paredzēt administratīvo atbildību par administratīvā akta nepildīšanu, administratīvā procesa prioritātes princips).
Projekta anotācijā norādīts, ka "atbilstoši Nodokļu un muitas policijas likuma 8. panta trešajai daļai, lai nodrošinātu minētā likuma 3. pantā noteikto funkciju un normatīvajos akots noteikto uzdevumu izpildi, Nodokļu un muitas policijas ierēdņiem ir tiesības pieprasīt un saņemt dažāda veida informāciju un dokumentus". Administratīvā atbildība par normatīvajos tiesību aktos noteiktas informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu iestādei ir paredzēta Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (turpmāk – Administratīvo sodu likums) 3. pantā. Šajā pantā ir paredzēts apvienot visus administratīvos pārkāpumus, kas saistīti ar normatīvajos aktos noteiktas informācijas sniegšanu iestādei (sk. likumprojekta "Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā" (Nr. 342/Lp13) sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) I sadaļas 2. punktā esošo skaidrojumu par administratīvajiem pārkāpumiem pārvaldes jomā).
Ievērojot minēto, citos attiecīgo nozari regulējošajos likumos nav iekļaujami administratīvie pārkāpumi, kas izpaužas kā normatīvajos tiesību aktos noteiktas informācijas nesniegšana, informācijas nepienācīga sniegšana vai nepatiesas informācijas sniegšana iestādei. Savukārt iestādes (amatpersonas) pieprasītas informācijas nesniegšanas sekas risināmas ar administratīvā procesa piespiedu izpildes līdzekļiem vai citiem procesuālajiem līdzekļiem (atkarībā no procesa veida, informācijas pieprasījuma juridiskās kvalifikācijas u. tml.). Tāpat jāpievērš uzmanība krimināltiesiskajam regulējumam. Piemēram, Krimināllikuma 272. pantā ir paredzēta kriminālatbildība par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai, ja to izdarījusi persona, kurai saskaņā ar likumu ir pienākums sniegt ziņas valsts institūcijai.
Aicinām pievērst uzmanību Administratīvo sodu likuma 3. panta piemērošanai. Tas attiecas uz informāciju, kuras sniegšanas pienākums ir precīzi noteikts normatīvajos aktos. Savukārt, ja normatīvajos aktos iestādei vai amatpersonai ir noteiktas tiesības pieprasīt informāciju, tad šāda pieprasījuma nepildīšanas gadījumā Administratīvo sodu likuma 3. pants nav izmantojams, bet piemērojami citi konkrētajā gadījumā pieļaujamie pasākumi. Šāda pieeja atbilst arī administratīvās atbildības pieļaujamības un nepieciešamības kritērijiem (aizliegums paredzēt administratīvo atbildību par administratīvā akta nepildīšanu, administratīvā procesa prioritātes princips).
Piedāvātā redakcija
-