Atzinums

Likumprojekta 2.pantā ir piedāvāts izdarīt grozījumus spēkā esošā likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 5.panta trešajā daļā, paredzot, ka Ministru kabinetam ir tiesības, ja nepieciešams, pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem, tikai vienu reizi. Likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (turpmāk - anotācija) 1.3.apakšpunktā saistībā ar šo piedāvāto grozījumu cita starpā minēts, ka: "Pēc likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" stāšanās spēkā ir bijušas vairākas reizes, kad Ministru kabinets ārkārtējo situāciju ir izsludinājis, primāri balstoties uz politiskiem apsvērumiem." Vienlaikus ar anotācijas 1.3.apakšpunktā ietverto informāciju par gadījumiem, kad Ministru kabinets vairākkārt pagarina izsludināto ārkārtējo situāciju, tiek apšaubīta šāda ilgstoša apdraudējuma pārvaldības modeļa leģitimitāte. Bet tā kā anotācijas 1.3.apakšpunktā nav norādīti konkrēti argumenti, kas pamatotu šādu apgalvojumu, patlaban nav pamata apšaubīt ar noteiktā kārtībā pieņemtu likumu Ministru kabinetam noteikto pilnvarojumu, kas paredz tiesības lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu vai tās termiņa pagarināšanu, leģitimitāti.
Papildus norādāms, ka praksē var būt dažādas situācijas, un nevajadzētu radīt nepamatotus ierobežojumus Ministru kabinetam noteikto pilnvaru īstenošanā, tostarp nosakot konkrētu skaitu, cik reizes Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par izsludinātās ārkārtējās situācijas termiņa pagarināšanu.
Tādējādi likumprojekta 2.pantā piedāvāto grozījumu tālākā virzība nebūtu atbalstāma.

-

Likumprojekta 4.pantā ir piedāvāts izdarīt grozījumu spēkā esošā likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 9.panta pirmās daļas 4.punktā, paredzot, ka lēmumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu tiek norādīta ne vien atbildīgā institūcija, bet arī atbildīgā amatpersona. Likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (turpmāk - anotācija) 1.3.apakšpunktā saistībā ar šo piedāvāto grozījumu minēts, ka: "Ne vienmēr institūcijas formālais vadītājs būs kompetentākais un labākais ārkārtējās situācijas pārvaldītājs, kas nodrošina krīzes vadību atbilstoši paredzētajām normām grozījumos Nacionālās drošības likumā, jo tam ir nepieciešamas speciālas zināšanas un prasmes." Vienlaikus anotācijas 1.3.apakšpunktā minēts, ka: "Atbildīgās amatpersonas noteikšana ļaus personalizēt un efektivizēt lēmumu pieņemšanu un faktisko rīcību ārkārtējās situācijas laikā." Taču no likumprojekta 4.pantā piedāvātās grozījuma redakcijas nav saprotams, ar ko tiek pamatota obligāta nepieciešamība ikvienā lēmumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu norādīt gan atbildīgo amatpersonu, gan arī atbildīgo institūciju. Proti, pēc būtības saikļa "un" lietošana likumprojekta 4.pantā piedāvātajā grozījuma redakcijā paredz divu atbildīgo amatpersonu nozīmēšanu, jo atbildīgās institūcijas norādīšana ir cieši saistāma ar attiecīgu pienākumu uzlikšanu arī šīs institūcijas vadītājam. Tas savukārt rada šaubas, vai šāds regulējums patiešām efektivizēs lēmumu pieņemšanas procesu.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams precizēt likumprojekta 4.pantā piedāvāto grozījuma redakciju, aizstājot tajā saikli "un" ar saikli "vai" vai arī anotācijas 1.3.apakšpunktā nepieciešams ietvert plašāku skaidrojumu par atbildīgās amatpersonas un atbildīgās institūcijas vadītāja savstarpējo mijiedarbību lēmumu pieņemšanas procesā.

-

Aizstāt vārdus “lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” ar vārdiem “lēmumu par ārkārtējo situāciju”, ņemot vērā likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 5.panta otrajā daļā lietoto vārdkopas saīsinājumu.
 

(5) Ministru kabinets, pieņemot lēmumu par ārkārtējo situāciju vai par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu, nosaka termiņu , kādā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas vai tai noteiktā termiņa beigām veicams visaptverošs ārkārtējās situācijas izvērtējums, un minētā izvērtējuma veicēju.