Projekta ID
24-TA-2704Atzinuma sniedzējs
Finanšu ministrija
Atzinums iesniegts
11.11.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Informatīvajā ziņojumā un Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā šobrīd sniegta informācija par projekta potenciālās infrastruktūras izveidi un tās uzturēšanas sagaidāmajām izmaksām, vienlaikus netiek sniegta informācija, vai un kāds ir sagaidāmais pabeigtās infrastruktūras lietošanas ekonomiskais ieguvums un kas nodrošinās izveidotās infrastruktūras uzturēšanu un pārvaldību.
Attiecīgi lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar informāciju par biznesa plānu, ņemot vērā 1. kārtas tvēruma galveno prioritāti Rail Baltica pārrobežu savienojuma izveidi no Lietuvas/Latvijas robežas līdz Latvijas/Igaunijas robežai (Lietuvas/Latvijas robeža - Misa - Upeslejas - Vangaži - Latvijas/Igaunijas robeža), tostarp lūdzam norādīt plānoto ekonomisko atdevi tautsaimniecībai, pārvadāto pasažieru skaitu un plānotos peļņas un zaudējuma aprēķinus infrastruktūras uzturētājam.
Vēršam uzmanību, ka šis jautājums ir saistošs kontekstā ar Ministru kabineta uzdevumiem:
- Ministru kabineta 2023.gada 28.decembra ārkārtas sēdes protokola Nr. 63 1.§ 3.punkta uzdevumu Satiksmes ministrijai līdz 2024.gada 15.februārim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā plāna projektu "Indikatīvais dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāns 2023.-2027. gadam", kurā iekļaut ilgtermiņa redzējumu vismaz 5 gadiem par VAS "Latvijas dzelzceļš" darbības stabilizāciju tā valsts budžeta finansējuma apmērā, kas paredzēts Satiksmes ministrijas budžetā kā finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai, kā arī ilgtermiņa redzējumu par dzelzceļa infrastruktūras attīstību turpmākajiem 25 gadiem, tai skaitā attiecībā uz Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas attīstību un prognozētajiem pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem;
- Ministru kabineta 2024.gada 11.jūnija sēdes protokola Nr. 24 78. § 6.2.apakšpunkta uzdevumu Satiksmes ministrijai sagatavot un satiksmes ministram līdz 2024. gada 31. decembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus par Rail Baltica projekta infrastruktūras pārvaldību un tās iekļaušanos kopējā Latvijas dzelzceļa ekosistēmā, tai skaitā vērtējot iespējas attīstīt vienotu (multimodālu) transporta nozares infrastruktūras pārvaldību.
Attiecīgi lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar informāciju par biznesa plānu, ņemot vērā 1. kārtas tvēruma galveno prioritāti Rail Baltica pārrobežu savienojuma izveidi no Lietuvas/Latvijas robežas līdz Latvijas/Igaunijas robežai (Lietuvas/Latvijas robeža - Misa - Upeslejas - Vangaži - Latvijas/Igaunijas robeža), tostarp lūdzam norādīt plānoto ekonomisko atdevi tautsaimniecībai, pārvadāto pasažieru skaitu un plānotos peļņas un zaudējuma aprēķinus infrastruktūras uzturētājam.
Vēršam uzmanību, ka šis jautājums ir saistošs kontekstā ar Ministru kabineta uzdevumiem:
- Ministru kabineta 2023.gada 28.decembra ārkārtas sēdes protokola Nr. 63 1.§ 3.punkta uzdevumu Satiksmes ministrijai līdz 2024.gada 15.februārim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā plāna projektu "Indikatīvais dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāns 2023.-2027. gadam", kurā iekļaut ilgtermiņa redzējumu vismaz 5 gadiem par VAS "Latvijas dzelzceļš" darbības stabilizāciju tā valsts budžeta finansējuma apmērā, kas paredzēts Satiksmes ministrijas budžetā kā finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai, kā arī ilgtermiņa redzējumu par dzelzceļa infrastruktūras attīstību turpmākajiem 25 gadiem, tai skaitā attiecībā uz Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas attīstību un prognozētajiem pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem;
- Ministru kabineta 2024.gada 11.jūnija sēdes protokola Nr. 24 78. § 6.2.apakšpunkta uzdevumu Satiksmes ministrijai sagatavot un satiksmes ministram līdz 2024. gada 31. decembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus par Rail Baltica projekta infrastruktūras pārvaldību un tās iekļaušanos kopējā Latvijas dzelzceļa ekosistēmā, tai skaitā vērtējot iespējas attīstīt vienotu (multimodālu) transporta nozares infrastruktūras pārvaldību.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Lūdzam attiecībā uz Rail Baltica projekta 1.kārtas izmaksām informatīvajam ziņojumam pievienot detalizētu tabulu gadu griezumā, kas skaidro, kādas izmaksu pozīcijas un to apmērus ietver katra Rail Baltica projekta prioritārā aktivitāte, kas norādīta informatīvā ziņojuma kopsavilkuma sadaļas norādītajā tabulā "Rail Baltica pirmās kārtas izmaksas Latvijā, milj. EUR (2023.g. cenās, bez PVN)" un informatīvā ziņojuma 3.3.sadaļas 2.tabulā “Plānotās Rail Baltica un Rīgas integrācijas 1. kārtas īstenošanas izmaksas Latvijā (milj. Euro, bez PVN)”, kā arī katrai pozīcijai norādīt pretī pieejamo finansējumu un tā apmēru, kā arī nepieciešamo finansējumu un priekšlikumu tā nodrošināšanai.
Vienlaikus attiecībā uz finansējuma nodrošināšanu, kad kā resurss tiek norādīts valsts budžeta līdzfinansējums, kas ietekmē aktivitāšu fiskālo slodzi uz budžetu, lūdzam tabulā norādīt esošo un sagaidāmo ES līdzfinansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma likmi, kā arī norādīt sagaidāmās PVN izmaksas, kuras arī projekta ietvaros tiek segtas no valsts budžeta finansējuma, ņemot vērā, ka tās nav attiecināmās izmaksas EISI finansēto projekta aktivitāšu ietvaros.
Vienlaikus attiecībā uz finansējuma nodrošināšanu, kad kā resurss tiek norādīts valsts budžeta līdzfinansējums, kas ietekmē aktivitāšu fiskālo slodzi uz budžetu, lūdzam tabulā norādīt esošo un sagaidāmo ES līdzfinansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma likmi, kā arī norādīt sagaidāmās PVN izmaksas, kuras arī projekta ietvaros tiek segtas no valsts budžeta finansējuma, ņemot vērā, ka tās nav attiecināmās izmaksas EISI finansēto projekta aktivitāšu ietvaros.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Vēršam uzmanību, ka šobrīd informatīvā ziņojuma kopsavilkuma sadaļas norādītajā tabulā "Rail Baltica pirmās kārtas izmaksas Latvijā, milj. EUR (2023.g. cenās, bez PVN)" un 3.3.sadaļas 2.tabulā “Plānotās Rail Baltica un Rīgas integrācijas 1. kārtas īstenošanas izmaksas Latvijā (milj. Euro, bez PVN)” pamattrases izmaksas norādītas 4 549 milj. euro apmērā un reģionālo staciju, infrastruktūras apkopes punktu un kustības vadības centru un sānceļu izmaksas norādītas 133 milj. euro apmērā, bet Ministru kabineta 2024.gada 11.jūnija sēdē (Nr. 24 78. §) izskatītā informatīvā ziņojuma “Par Rail Baltica projekta tvērumu un īstenošanas plāniem, nodrošinot projekta funkcionalitāti un starpvalstu dzelzceļa līniju savienojumu” 1.tabulā optimizētajam tvērumam norādītās pamattrases izmaksas bija 4 302 milj. euro un reģionālo staciju, infrastruktūras apkopes punktu un satiksmes vadības centra izmaksas bija 83 milj. euro (16+62+5), kas arī bija norādītas bez PVN un 2023.gada cenās un bija mazākā apmērā nekā tagad tiek norādīts. Lūdzam sniegt skaidrojumu par minēto, ievērojot arī to, ka Ministru kabineta 2024.gada 11.jūnija sēdē (Nr. 24 78. §) 3.punktā tika noteikts uzdevums Satiksmes ministrijai (SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas") sadarbībā ar RB Rail AS turpināt darbu pie Rail Baltica projekta izmaksu optimizācijas.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Informatīvā ziņojuma kopsavilkuma sadaļā norādīts, ka pamattrases būvdarbiem šobrīd jau nodrošināts finansējums ~500 miljoni EUR 40 km garam posmam dienvidu iecirkņos. Lūdzam precīzi norādīt, kāda finansējuma ietvaros tas ir nodrošināts.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Informatīvā ziņojuma ievada sadaļā norādīts, ka tika izanalizēti pieci alternatīvi scenāriji kravu plūsmai cauri Rīgai, kas ietverti informatīvajā ziņojumā “Iespējamo alternatīvu izvērtējums Rīgas savienošanai gan no dienvidu, gan no ziemeļu puses, tai skaitā nodrošinot kravu plūsmu caur Rīgu” (24-TA-1612). Norādām, ka šis informatīvais ziņojums joprojām ir saskaņošanas stadijā, no Finanšu ministrijas tika sniegts atzinums ar iebildumiem un Ministru kabineta lēmums attiecībā uz šo informatīvo ziņojumu nav pieņemts, līdz ar to lūdzam precizēt, norādot šādu atsauci.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Lūdzam informatīvā ziņojuma 1.sadaļā attiecībā uz informāciju par 2017.gada 31.janvārī noslēgto starpvaldību līgumu norādīt, ko paredz minētā līguma 11.pants par finansēšanu, ka puses meklē atbalstu atbilstoši maksimāli pieļaujamām Eiropas Savienības līdzfinansējuma likmēm saskaņā ar attiecīgā finanšu avota nosacījumiem.
Vienlaikus ievērojot, ka Likums par budžetu un finanšu vadību paredz nosacījumus par saistību uzņemšanos, kā arī to, ka līdzšinēji projekta īstenošanas ietvaros pastāv nekorekta izpratne par saistību uzņemšanos, un ievērojot Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 6.punktā noteikto, lūdzam iekļaut šajā sadaļā informāciju, ko paredz Likums par budžetu un finanšu vadību:
- Likuma par budžetu un finanšu vadību 24.panta trešā daļa nosaka, ka budžeta iestādes var uzņemties valsts budžeta ilgtermiņa saistības, nepārsniedzot saimnieciskā gada valsts budžeta likumā noteiktos valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamos apjomus, kā arī budžeta iestādes var uzņemties papildu valsts budžeta ilgtermiņa saistības vienīgi Eiropas Savienības politikas instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētos projektos un pasākumos, ja pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums,
- Likuma par budžetu un finanšu vadību 46.panta ceturtā daļa nosaka, ka saistības, kuras no budžeta finansētu institūciju vadītāji uzņēmušies attiecībā uz budžeta līdzekļiem bez asignējuma, pārsniedzot piešķirto asignējumu vai pilnvaras plānotajām saistībām nākotnē, nav uzskatāmas par valsts saistībām.
Vienlaikus ievērojot, ka Likums par budžetu un finanšu vadību paredz nosacījumus par saistību uzņemšanos, kā arī to, ka līdzšinēji projekta īstenošanas ietvaros pastāv nekorekta izpratne par saistību uzņemšanos, un ievērojot Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 6.punktā noteikto, lūdzam iekļaut šajā sadaļā informāciju, ko paredz Likums par budžetu un finanšu vadību:
- Likuma par budžetu un finanšu vadību 24.panta trešā daļa nosaka, ka budžeta iestādes var uzņemties valsts budžeta ilgtermiņa saistības, nepārsniedzot saimnieciskā gada valsts budžeta likumā noteiktos valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamos apjomus, kā arī budžeta iestādes var uzņemties papildu valsts budžeta ilgtermiņa saistības vienīgi Eiropas Savienības politikas instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētos projektos un pasākumos, ja pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums,
- Likuma par budžetu un finanšu vadību 46.panta ceturtā daļa nosaka, ka saistības, kuras no budžeta finansētu institūciju vadītāji uzņēmušies attiecībā uz budžeta līdzekļiem bez asignējuma, pārsniedzot piešķirto asignējumu vai pilnvaras plānotajām saistībām nākotnē, nav uzskatāmas par valsts saistībām.
Piedāvātā redakcija
-
7.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Informatīvā ziņojuma 2.sadaļā norādīts, ka līdz šim projektam Latvijā ir izdevies piesaistīt finansējumu 1,426 miljardu EUR apmērā (tai skaitā valsts budžeta līdzfinansējums), t.sk. no CEF1-CEF10 finansēšanas līgumiem 1,313 miljardus EUR un no militārās mobilitātes (MM) programmas 0,113 miljardus EUR. Lūdzam informatīvajā ziņojumā skaidri norādīt, vai norādītais finansējuma apmērs ir attiecināms tikai uz Rail Baltica projekta Latvijas aktivitāšu attiecināmo izmaksu apmēru un ka tas attiecīgi neietver līdzšinēji apstiprināto valsts budžeta finansējumu PVN izmaksu segšanai, kā arī valsts budžeta līdzfinansējumu AS “RB Rail” aktivitāšu īstenošanai un tām saistošo PVN izmaksu segšanai, kā arī projekta netiešajām un neattiecināmajām izmaksām, par kurām līdzšinēji Ministru kabinetā ir pieņemts lēmums par to apstiprināšanu.
Papildus norādām, ka Finanšu ministrijai nav iespējas pārliecināties par minētā finansējuma apmēra korektumu, jo Satiksmes ministrija nav iesniegusi ziņojumu par militārās mobilitātes trešā projektu uzsaukuma precizētajām izmaksām pēc Finansēšanas līguma noslēgšanas, kas tai ir jāsniedz saskaņā ar Ministru kabineta 2023.gada 12.septembra sēdes protokola Nr. 44 72. § 8.punktu.
Papildus norādām, ka Finanšu ministrijai nav iespējas pārliecināties par minētā finansējuma apmēra korektumu, jo Satiksmes ministrija nav iesniegusi ziņojumu par militārās mobilitātes trešā projektu uzsaukuma precizētajām izmaksām pēc Finansēšanas līguma noslēgšanas, kas tai ir jāsniedz saskaņā ar Ministru kabineta 2023.gada 12.septembra sēdes protokola Nr. 44 72. § 8.punktu.
Piedāvātā redakcija
-
8.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Informatīvā ziņojuma 3.sadaļas pirmajā rindkopā norādīts, ka, lai samazinātu Rail Baltica projekta 1. kārtas īstenošanas izmaksas, vienlaikus īstenotu Rail Baltica projekta mērķi un pabeigtu tā realizācijai nepieciešamo minimālo apjomu TEN-T regulas noteiktajā termiņā, ir izstrādāts optimizēts Rail Baltica posma Latvijas teritorijā 1. kārtas risinājums. Lūdzam informatīvajā ziņojumā norādīt konkrētus optimizācijas pasākumus, norādot samazināto līdzekļu apmēru. Vēršam uzmanību, ka vienā no iepriekšējiem iebildumiem ir norādīts, ka šobrīd informatīvajā ziņojumā norādītās pamattrases izmaksas un reģionālo staciju, infrastruktūras apkopes punktu un kustības vadības centru un sānceļu izmaksas ir lielākas nekā tās bija norādītas Ministru kabineta 2024.gada 11.jūnija sēdē (Nr. 24 78. §) izskatītā informatīvā ziņojuma “Par Rail Baltica projekta tvērumu un īstenošanas plāniem, nodrošinot projekta funkcionalitāti un starpvalstu dzelzceļa līniju savienojumu” 1.tabulā, attiecīgi nav skaidrs, kā izpildās nosacījums par optimizētu risinājumu.
Piedāvātā redakcija
-
9.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Informatīvā ziņojuma 3.1. sadaļā un 4.sadaļā norādīta atsauce uz Satiksmes ministrijas informatīvo ziņojumu “Par Latvijas dzelzceļa tīkla attīstību 2021. – 2027. gada Eiropas Savienības daudzgadu budžeta periodā” (24-TA-2110). Norādām, ka šis informatīvais ziņojums joprojām ir saskaņošanas stadijā, no Finanšu ministrijas tika sniegts atzinums ar iebildumiem un Ministru kabineta lēmums attiecībā uz šo informatīvo ziņojumu nav pieņemts, līdz ar to lūdzam precizēt sniegto informāciju.
Piedāvātā redakcija
-
10.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Informatīvā ziņojuma 3.2.sadaļā ir norādīts “papildus nodrošināt valsts finansējumu būvuzraudzības un ekspertīzes pakalpojumiem Skultes punktam”, “nodrošināt finansējumu būvniecībai”, “piesaistīt finansējumu reģionālo pasažieru staciju izbūvei”, “piesaistīt finansējumu kustības vadības centra izveidei”, tomēr nav sniegta informācija, kā tieši plānots šādu finansējumu nodrošināt un piesaistīt, attiecīgi lūdzam precizēt.
Piedāvātā redakcija
-
11.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Informatīvā ziņojuma 3.3.sadaļā norādīts, ka pirmajā kārtā ir paredzēts attīstīt četras reģionālās stacijas Salacgrīva, Skultes muiža, Salaspils (Daugavkrasti) un Bauska un ka 2022. gada nogalē tika uzsākta reģionālo staciju projektēšana, taču 2024. gadā līgums tika lauzts. Ievērojot iepriekš Satiksmes ministrijas sniegto informāciju, ka reģionālo staciju projektēšana bija paredzēta CEF-6 finansēšanas līguma ietvaros, lūdzam skaidrot, kas notiek ar finansējumu, kas bija paredzēts lauztā līguma projektēšanai, kā arī skaidrot, kāpēc līgums tika lauzts un kura ES fondu finansējuma ietvaros būs iespējams finansēt četru reģionālo staciju izbūvei.
Piedāvātā redakcija
-
12.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Informatīvā ziņojuma 3.3.sadaļā norādīts, ka nepieciešams izveidot kustības vadības centru, kura izmaksām 16 milj. euro apmērā iespējams piesaistīt finansējumu no ES fondiem, attiecīgi lūdzam papildināt, kura ES fondu finansējuma ietvaros būs iespējams finansēt kustības vadības centra izveidi.
Piedāvātā redakcija
-
13.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Informatīvā ziņojuma 4.sadaļā norādīts, ka finansējuma plānošanā, nodrošināšanā un projekta finanšu plūsmu salāgošanā ar valsts budžeta procesiem kritiski svarīga loma ir Finanšu ministrijai. Atkārtoti atzīmējam, ka Finanšu ministrijas loma kā vadošai valsts pārvaldes iestādei finanšu nozarē nenozīmē uzņemties vadošo lomu risinājumu meklēšanā nozaru ministriju pārraugāmo projektu finansēšanai, attiecīgi satiksmes nozares projekta īstenošana un tai nepieciešamo resursu nodrošināšanai ir Satiksmes ministrijas atbildības jautājums, ko tā var risināt sadarbībā ar Finanšu ministriju, lai saņemtu atbalstu. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt informatīvajā ziņojumā norādīto informāciju, tai skaitā, svītrot atsauci uz Finanšu ministrijas nolikumu, jo tajā nav paredzēts uzdevums nodrošināt finansējumu citu nozares ministriju pārraudzībā esošu projektu īstenošanai.
Piedāvātā redakcija
-
14.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Informatīvā ziņojuma 6.sadaļā norādīta informācija par Rail Baltica projekta infrastruktūras uzturēšanas izmaksām 2025.-2030.gadam, kas veido apmēru 2025.gadam 1 760 euro, 2026.gadam 709 492 euro, 2027.gadam 1 400 096 euro, 2028.gadam 2 100 671 euro, 2029.gadam 2 474 573 euro un 2030.gadam 3 276 712 euro, kā arī prognozes par infrastruktūras uzturēšanas izmaksām no 2031.gada, prognozējot tās 70 milj. euro apmērā ik gadu. Ņemot vērā minēto, lūdzam informatīvajā ziņojumā skaidrot, kā noteikts uzturēšanas izmaksu apmērs gan periodā 2025.-2030.gadam, gan no 2031.gada, kā arī skaidrot, kā plānots risināt jautājumu par finansējuma nodrošināšanu tām, norādot uz attiecīgiem finansēšanas avotiem.
Vienlaikus lūdzam skaidrot, kas nodrošinās infrastruktūras uzturēšanu un tās pārvaldību, tostarp vērtējot, kāda varētu būt ekonomiski izdevīgākā aktīvu uzturēšana.
Vienlaikus lūdzam skaidrot, kas nodrošinās infrastruktūras uzturēšanu un tās pārvaldību, tostarp vērtējot, kāda varētu būt ekonomiski izdevīgākā aktīvu uzturēšana.
Piedāvātā redakcija
-
15.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Informatīvā ziņojuma 4. sadaļā minēts, ka sagaidāms, ka EISI uzsaukums 2024. gada septembrī būs pēdējais šajā ES daudzgadu budžeta plānošanas periodā (t.i., 2021. - 2027.g.), vienlaicīgi informatīvā ziņojuma 3.1. sadaļas II. un IV. punktā tiek apsvērta iespēja pieteikties CEF11 uzsaukumam. Lūdzam skaidrot un novērst pretrunu attiecībā uz potenciālo CEF11 uzsaukumu.
Piedāvātā redakcija
-
16.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Informatīvā ziņojuma 19. lpp. ir norādīts, ka 2024.gada papildu nepieciešams finansējums 15 milj. euro apmērā, savukārt 2025. gadā – 50 milj. euro apmērā. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši likumprojektam “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” vispārējās valdības budžeta deficīts 2025. gadā tiek plānots 2,9 % no IKP (ņemot vērā fiskālā nodrošinājuma rezervi – 3% no IKP), kas nozīmē, ka novirzot papildus finansējumu izdevumiem bez kompensējošies pasākumiem 3% slieksnis tiks pārsniegts (pārsniedzot šo slieksni pret valsti var tikt uzsākta pārmērīga deficīta procedūra). Attiecīgi Satiksmes ministrijai izvirzot priekšlikumus par papildus izdevumiem nepieciešams nodrošināt kompensējošos pasākumus, lai neradītu negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2024. un 2025. gadā.
Piedāvātā redakcija
-
17.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Informatīvā ziņojuma 18. lpp. ir norādīts, ka ar pamattrases būvnieku 2023. gada decembrī noslēgtais līgums paredz iespēju izmantot izpildītāja finansējumu, piemērojot standarta tirgus procentu likmi. Lūgums sniegt papildu informāciju, vai šāda iespēja jau ir izmantota. Ja šāda iespēja ir izmantota, tad lūdzam sniegt informāciju, kādā apjomā un kāds ir/būs finansējuma avots saistību dzēšanai.
Vēršam uzmanību, ja nav skaidrības par to, kā nodrošināt finansējumu šīs iespējas izmantošanai, tai skaitā attiecībā uz procentu segšanu, tad šāda iespējas izmantošana bez Ministru kabineta lēmuma nav iespējama.
Vēršam uzmanību, ja nav skaidrības par to, kā nodrošināt finansējumu šīs iespējas izmantošanai, tai skaitā attiecībā uz procentu segšanu, tad šāda iespējas izmantošana bez Ministru kabineta lēmuma nav iespējama.
Piedāvātā redakcija
-
18.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Informatīva ziņojuma 18. lpp. ir norādīts, ka līdz 2028. gadam ES granti, valsts budžeta līdzfinansējums, aizņēmums ar valsts galvojumu ir veids kā turpināt projekta ieviešanu, nodrošinot tā nepārtrauktību. Lūgums papildināt informatīvo ziņojumu, precizējot valsts galvojuma saņēmēja institucionālo sektoru. Gadījumā, ja valsts galvojuma saņēmējs ir pieklasificēts komersants, tad aizņēmums ar valsts garantiju ietekmēs vispārējās valdības budžeta deficītu un parādu.
Papildus norādām, ka spēkā esošais regulējums neparedz valsts galvojuma izsniegšanu aizņēmējam, kurā nav 50% valsts kapitāldaļas. Līdz ar to, lai saņemtu valsts galvojumu, būtu jāizstrādā speciāls likums vai jāveic izmaiņas gadskārtējā valsts budžeta likumā. Valsts galvojuma saņemšana nebūs iespējama, ja nebūs skaidrības, no kādiem finanšu avotiem tiks ģenerēta naudas plūsma, lai nodrošinātu aizņēmēja maksātspēju, t.sk. uzņemto saistību segšanai. Kā arī informatīvais ziņojums jāpapildina, precizējot vai projekts tiktu uzskatīts par komercdarbības atbalsta projektu. Komercdarbības atbalsta projekta gadījumā valsts galvojumam var tik piemērota paaugstināta riska procentu likme, kas tādējādi palielinās projekta kopējās izmaksas.
Kā arī lūgums papildināt informatīvo ziņojumu, norādot, ka gadījumā, ja tiek piesaistīts aizņēmums, tad tas ietekmē vispārējās valdības parādu un deficītu, veicot augstākus procentu maksājumus, savukārt būvniecības laikā arī faktiskie būvniecības izdevumi tiks iekļauti vispārējās valdības budžeta deficītā.
Papildus norādām, ka spēkā esošais regulējums neparedz valsts galvojuma izsniegšanu aizņēmējam, kurā nav 50% valsts kapitāldaļas. Līdz ar to, lai saņemtu valsts galvojumu, būtu jāizstrādā speciāls likums vai jāveic izmaiņas gadskārtējā valsts budžeta likumā. Valsts galvojuma saņemšana nebūs iespējama, ja nebūs skaidrības, no kādiem finanšu avotiem tiks ģenerēta naudas plūsma, lai nodrošinātu aizņēmēja maksātspēju, t.sk. uzņemto saistību segšanai. Kā arī informatīvais ziņojums jāpapildina, precizējot vai projekts tiktu uzskatīts par komercdarbības atbalsta projektu. Komercdarbības atbalsta projekta gadījumā valsts galvojumam var tik piemērota paaugstināta riska procentu likme, kas tādējādi palielinās projekta kopējās izmaksas.
Kā arī lūgums papildināt informatīvo ziņojumu, norādot, ka gadījumā, ja tiek piesaistīts aizņēmums, tad tas ietekmē vispārējās valdības parādu un deficītu, veicot augstākus procentu maksājumus, savukārt būvniecības laikā arī faktiskie būvniecības izdevumi tiks iekļauti vispārējās valdības budžeta deficītā.
Piedāvātā redakcija
-
19.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Informatīvā ziņojuma 18. lpp ir sniegta informācija par aizdevumu un garantiju uzskaiti ārpus bilances, kas nerada ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci. Vēršam uzmanību, ka attiecīgā atkāpe informatīvajā ziņojumā ir jāprecizē. Komersantiem aizdevumi tiek iekļauti bilancē kā saistības, kas gadījumā, ja komersants ir pieklasificēts vispārējās valdības sektoram, ietekmē arī vispārējās valdības budžeta deficītu (faktisko izmaksu rašanās laikā) un parādu. Kā arī norādām, ka atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai, īstenojot projektu ar piesaistītā aizdevuma finansējumu, veidojas ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu, ja institucionālā vienība (komersants) ir pieklasificēta vispārējās valdības sektoram vai veic valsts deleģētu funkciju izpildi. Finanšu ministrijas ieskatā publiskās infrastruktūras attīstība ir valsts deleģēta funkcija. Lai nodrošinātu, ka izvēlētais risinājums nerada negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu ir jāsaņem Eurostat atzinums.
Piedāvātā redakcija
-
20.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Ievērojot Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 2.4.apakšpunktā minētās prioritātes - vismaz četru reģionālo pasažieru staciju: Salacgrīva, Skulte, Salaspils (Daugavkrasti), Bauska - izbūvi un aprīkošanu; infrastruktūras apkopes punktu Iecavā un Skultē - izbūvi un aprīkošanu; kustības vadības centra izveidi; sānceļa izbūvi Salaspils kravu terminālim, lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar informāciju komercdarbības atbalsta kontroles kontekstā par plānoto publiskā finansējuma piešķiršanu katram no šiem infrastruktūras objektiem. Proti, lūdzam izvērtēt un skaidrot informatīvajā ziņojumā, (1) kuri no Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 2.4.apakšpunktā minētajiem objektiem ir tādi, kas kvalificējas kā publiski pieejama dzelzceļa infrastruktūra un, ja tiek ievērots Komisijas Paziņojuma Kopienas vadlīnijas valsts atbalstam dzelzceļa uzņēmumiem (2008/C 184/07) 25.punktā noteiktais, publisko līdzekļu piešķīrums tiem nekvalificētos kā komercdarbības atbalsts, kā arī (2) kuri no objektiem būs tādi, kas paredzēti saimnieciskās darbības veikšanai un publisko resursu piešķīrums tiem kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Attiecībā uz saimnieciski izmantojamiem infrastruktūras objektiem (pasažieru stacijas, kravu terminālis, infrastruktūras apkopes punkti), lūdzam norādīt, vai to plānošanā, izbūvē un lietošanā tiks piemērots atbilstošs komercdarbības atbalsta kontroles regulējums un kurš tieši, t.sk. sniedzot informāciju arī par to, vai nepieciešama un plānota komunikācija ar Eiropas Komisiju (turpmāk - EK) komercdarbības atbalsta normu piemērošanas kontekstā. Vēršam Satiksmes ministrijas uzmanību, ka, piešķirot publiskos līdzekļus (valsts budžets, ES Kohēzijas fondu līdzekļi, pašvaldību līdzekļi un resursi) saimnieciskā darbībā izmantojamiem objektiem, komercdarbības atbalsta kontroles nosacījumi ir piemērojami jau to plānošanas fāzē. Tāpat vēršam uzmanību, ka arī attiecībā uz publiskā un privātā sektora partnerību jāievēro komercdarbības atbalsta kontroles normas, par ko lūdzam attiecīgi norādīt informatīvā ziņojumā.
Piedāvātā redakcija
-
21.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Informatīvā ziņojuma 3.3. sadaļā atzīmēts, ka divu sliežu ceļu vietā paredzēts izbūvēt viensliežu ceļu, kā rezultātā risinājums ļauj samazināt sākotnējās investīcijas, taču nākotnē sadārdzinās otrā sliežu ceļa izbūvi.
Informatīvajā ziņojumā ietvertā informācija nesniedz novērtējumu par finansiālā sloga samazinājumu, izbūvējot tikai vienu sliežu ceļu, kā arī potenciālo sadārdzinājuma apmēru, nākotnē izbūvējot otro sliežu ceļu. Tādējādi nav iespējams pārliecināties par piedāvātā risinājuma ekonomisko un finansiālo pamatojumu. Lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar iepriekš minēto informāciju, kas nodrošinās izsvērtu lēmuma pieņemšanu Ministru kabinetā. Vienlaicīgi lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar informāciju par lēmumiem Igaunijā un Lietuvā attiecībā uz sliežu ceļu skaitu un to ietekmi uz starpvalstu vilcienu kursēšanas regularitāti, satiksmes kapacitāti (t.sk. ņemot vērā nacionālo drošības spēju aspektus).
Informatīvajā ziņojumā ietvertā informācija nesniedz novērtējumu par finansiālā sloga samazinājumu, izbūvējot tikai vienu sliežu ceļu, kā arī potenciālo sadārdzinājuma apmēru, nākotnē izbūvējot otro sliežu ceļu. Tādējādi nav iespējams pārliecināties par piedāvātā risinājuma ekonomisko un finansiālo pamatojumu. Lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar iepriekš minēto informāciju, kas nodrošinās izsvērtu lēmuma pieņemšanu Ministru kabinetā. Vienlaicīgi lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar informāciju par lēmumiem Igaunijā un Lietuvā attiecībā uz sliežu ceļu skaitu un to ietekmi uz starpvalstu vilcienu kursēšanas regularitāti, satiksmes kapacitāti (t.sk. ņemot vērā nacionālo drošības spēju aspektus).
Piedāvātā redakcija
-
22.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar precizējošu informāciju attiecībā uz plānoto Atveseļošanas fonda (AF) un Kohēzijas fonda (KF) finansējuma piesaisti.
1. Lūdzam informatīvajā ziņojumā precīzāk atspoguļot, kādu summu un kurām aktivitātēm plānots/piedāvāts pārdalīt no AF un KF. Šobrīd informatīvajā ziņojumā ir norādīti 336 milj. euro, par kuriem iesniegts priekšlikums ES fondu pārdalei, kas no kopējā Satiksmes ministrijas līdzšinējā priekšlikuma nosedz tikai EDZL plānotās aktivitātes RCS, RIX staciju būvniecībai un Rīgas savienojumam (izmaksas bez PVN), taču Finanšu ministrijas ieskatā nepieciešams atspoguļot kopējo tvērumu pilnai risinājuma funkcionalitātei. Tāpat arī, ņemot vērā līdzšinējo komunikāciju ar EK attiecībā uz KF pārdales priekšlikumu Satiksmes ministrijai būtu jāizstrādā alternatīvs priekšlikums atbilstoši EK komentāriem (mazināt izmaksas, t.sk. nodrošinot reģionālo pārklājumu dzelzceļa investīcijām), attiecīgi jāņem vērā, ka no KF piesaistāmais apjoms/tvērums var mainīties konsultāciju gaitā. Lūdzam to atspoguļot arī informatīvajā ziņojumā, tai skaitā vēršam uzmanību uz nepieciešamību Satiksmes ministrijai nodrošināt operatīvu iesaisti un rīcību JASPERS konsultantu piesaistē.
2. Attiecībā uz ES fondu pārdaļu priekšlikuma tvērumu, lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar kvantitatīvu argumentāciju ieguldījumu efektivitātei konkrētajām aktivitātēm/risinājumam un to veikšanai nepieciešamajām izmaksām, vai arī norādīt konkrētu laika rāmi, kad šāds ekonomiskā pamatojuma izvērtējums tiks veikts, lai nodrošinātu, ka pirms lēmuma par finansēšanu no ES fondiem ir skaidra pārliecība par to, ka risinājums ir izmaksu ziņā racionāls un ekonomiski pamatots.
3. Ņemot vērā, ka trūkstošais/no ES fondiem potenciāli pārdalāmais finansējums norādīts bez PVN, lūdzam informatīvajā ziņojumā atrunāt avotus PVN izmaksu segšanai. Vēršam uzmanību, ka KF ietvaros PVN izmaksas ir attiecināmas, t.i. sedzamas no KF, ja ir pieejams finansējums pārdalei attiecīgā apjomā (vienlaikus jānodrošina līdzfinansējums 15% apmērā); savukārt AF gadījumā PVN izmaksas nav attiecināmas, un finanšu pieejamība PVN segšanai ir arī viens no EK centrālajiem jautājumiem kontekstā ar AF plāna grozījumu virzību. Attiecīgi būtu jārunā par pilno finansējumu fondu piesaistes gadījumā (fondu finansējums, PVN, nacionālā līdzfinansējuma daļa KF gadījumā)
4. Lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu, norādot, kādas būs kopējās RCS būvdarbu izmaksas pēc Dienvidu daļas izmaksu optimizācijas.
5. Vienlaikus norādām, ka jebkādas finansiālās saistības ar būvnieku ir iespējams uzņemties ne ātrāk kā vismaz pēc skaidra pozitīva viedokļa no EK saņemšanas un konceptuāla EK atbalsta konkrēto pasākumu iekļaušanai AF plānā un ES fondu kohēzijas politikas programmā 2021.-2027.gadam, t.sk. JASPERS konsultantu slēdziena, kā arī secīgi skaidra valdības lēmuma. Attiecībā uz ES fondu/AF pārdalēm Satiksmes ministrijai būtu jāsniedz skaidra tālāko soļu/lēmumu secība (t.sk. lēmumi par RB tvērumu kopumā, plānošanas dokumentu grozījumi, regulējums, atlases), t.sk. fiksējot skaidrus priekšnosacījumus, ja nepieciešams, ātrākai saistību uzņemšanai.
1. Lūdzam informatīvajā ziņojumā precīzāk atspoguļot, kādu summu un kurām aktivitātēm plānots/piedāvāts pārdalīt no AF un KF. Šobrīd informatīvajā ziņojumā ir norādīti 336 milj. euro, par kuriem iesniegts priekšlikums ES fondu pārdalei, kas no kopējā Satiksmes ministrijas līdzšinējā priekšlikuma nosedz tikai EDZL plānotās aktivitātes RCS, RIX staciju būvniecībai un Rīgas savienojumam (izmaksas bez PVN), taču Finanšu ministrijas ieskatā nepieciešams atspoguļot kopējo tvērumu pilnai risinājuma funkcionalitātei. Tāpat arī, ņemot vērā līdzšinējo komunikāciju ar EK attiecībā uz KF pārdales priekšlikumu Satiksmes ministrijai būtu jāizstrādā alternatīvs priekšlikums atbilstoši EK komentāriem (mazināt izmaksas, t.sk. nodrošinot reģionālo pārklājumu dzelzceļa investīcijām), attiecīgi jāņem vērā, ka no KF piesaistāmais apjoms/tvērums var mainīties konsultāciju gaitā. Lūdzam to atspoguļot arī informatīvajā ziņojumā, tai skaitā vēršam uzmanību uz nepieciešamību Satiksmes ministrijai nodrošināt operatīvu iesaisti un rīcību JASPERS konsultantu piesaistē.
2. Attiecībā uz ES fondu pārdaļu priekšlikuma tvērumu, lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar kvantitatīvu argumentāciju ieguldījumu efektivitātei konkrētajām aktivitātēm/risinājumam un to veikšanai nepieciešamajām izmaksām, vai arī norādīt konkrētu laika rāmi, kad šāds ekonomiskā pamatojuma izvērtējums tiks veikts, lai nodrošinātu, ka pirms lēmuma par finansēšanu no ES fondiem ir skaidra pārliecība par to, ka risinājums ir izmaksu ziņā racionāls un ekonomiski pamatots.
3. Ņemot vērā, ka trūkstošais/no ES fondiem potenciāli pārdalāmais finansējums norādīts bez PVN, lūdzam informatīvajā ziņojumā atrunāt avotus PVN izmaksu segšanai. Vēršam uzmanību, ka KF ietvaros PVN izmaksas ir attiecināmas, t.i. sedzamas no KF, ja ir pieejams finansējums pārdalei attiecīgā apjomā (vienlaikus jānodrošina līdzfinansējums 15% apmērā); savukārt AF gadījumā PVN izmaksas nav attiecināmas, un finanšu pieejamība PVN segšanai ir arī viens no EK centrālajiem jautājumiem kontekstā ar AF plāna grozījumu virzību. Attiecīgi būtu jārunā par pilno finansējumu fondu piesaistes gadījumā (fondu finansējums, PVN, nacionālā līdzfinansējuma daļa KF gadījumā)
4. Lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu, norādot, kādas būs kopējās RCS būvdarbu izmaksas pēc Dienvidu daļas izmaksu optimizācijas.
5. Vienlaikus norādām, ka jebkādas finansiālās saistības ar būvnieku ir iespējams uzņemties ne ātrāk kā vismaz pēc skaidra pozitīva viedokļa no EK saņemšanas un konceptuāla EK atbalsta konkrēto pasākumu iekļaušanai AF plānā un ES fondu kohēzijas politikas programmā 2021.-2027.gadam, t.sk. JASPERS konsultantu slēdziena, kā arī secīgi skaidra valdības lēmuma. Attiecībā uz ES fondu/AF pārdalēm Satiksmes ministrijai būtu jāsniedz skaidra tālāko soļu/lēmumu secība (t.sk. lēmumi par RB tvērumu kopumā, plānošanas dokumentu grozījumi, regulējums, atlases), t.sk. fiksējot skaidrus priekšnosacījumus, ja nepieciešams, ātrākai saistību uzņemšanai.
Piedāvātā redakcija
-
23.
MK sēdes protokollēmuma projekts
Iebildums
Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 1.punkts paredz konceptuāli atbalstīt piedāvāto risinājumu Rail Baltica projekta ieviešanas scenārijam Latvijas teritorijā, vienlaikus informatīvajā ziņojumā norādīts, ka ir nepietiekams finansējums pirmās kārtas īstenošanai un nav norādīti konkrēti risinājumi finansējuma piesaistei. Lūdzam attiecīgi precizēt Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 1.punktu, ievērojot Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 5. un 6.punktā paredzēto un arī izteikto iebildumu par Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 7.punktu un piedāvātiem jaunajiem protokollēmuma projekta punktiem.
Piedāvātā redakcija
-
24.
MK sēdes protokollēmuma projekts
Iebildums
Informatīvajā ziņojumā sniegtā informācija liecina, ka nav skaidri saprotams, kā tiks nofinansēta Rail Baltica projekta pamattrases būvniecība, lai nodrošinātu savienojumu no Lietuvas robežas līdz Igaunijas robežai, kas ir pirmā prioritāte attiecībā uz projekta īstenošanu, attiecīgi uzskatām, ka situācijā ar ierobežotiem finanšu resursiem un neskaidrām tā piesaistes iespējām nav atbalstāms, ka projekta 1.kārtas tvērumā tiek iekļauts Ministru kabineta sēdes protokollēmuma 2.3.apakšpunktā paredzētā 1435 mm dzelzceļa līnijas izveide vienas starptautiskās stacijas savienošanai (posmā Misa - pasažieru stacija "Starptautiskā lidosta "Rīga"" vai Upeslejas - dzelzceļa stacija "Rīgas Centrālā stacija"), it īpaši, ja Ministru kabineta sēdes protokollēmuma 2.2.apakšpunktā tiek paredzēts atbalsts pasākumam, kas paredz integrēt Rīgas lidostas dzelzceļa staciju esošajā dzelzceļa tīklā. Attiecīgi lūdzam svītrot Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu 2.3.apakšpunktu un attiecīgi arī precizēt informatīvajā ziņojumā sniegto informāciju.
Piedāvātā redakcija
-
25.
MK sēdes protokollēmuma projekts
Iebildums
Lūdzam pārskatīt Ministru kabineta sēdes protokollēmuma 2.4.apakšpunktā un informatīvajā ziņojumā paredzēto par četru reģionālo staciju izbūvi, vai to izbūve tiešām nosakāma Rail Baltica projekta 1.kārtas ietvaros, ņemot vērā, ka saskaņā ar informatīvajā ziņojumā norādīto 4 reģionālo staciju izbūvei nav šobrīd pieejams finansējums, kā arī ir lauzts līgums par reģionālo staciju projektēšanu, attiecīgi veicot nepieciešamos precizējumus.
Piedāvātā redakcija
-
26.
MK sēdes protokollēmuma projekts
Iebildums
Attiecībā uz Ministru kabineta sēdes protokollēmuam projekta 7.punktā paredzēto norādām, ka Finanšu ministrijas loma kā vadošai valsts pārvaldes iestādei finanšu nozarē nenozīmē meklēt risinājumus nozaru ministriju pārraugāmo projektu finansēšanai, attiecīgi satiksmes nozares projekta īstenošana un tai nepieciešamo resursu nodrošināšanai ir Satiksmes ministrijas atbildības jautājums. Vienlaikus neiebilstam, ka uzdevums par finanšu instrumentu piesaisti būtu veicams sadarbībā arī ar Finanšu ministriju.
Ņemot vērā minēto, lūdzam svītrot Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 7. punktu, precizējot numerāciju un attiecīgi precizēt arī informatīvo ziņojumu. Vienlaikus lūdzam papildināt Ministru kabineta sēdes protokollēmumu ar jauniem punktiem šādā redakcijā:
Ņemot vērā minēto, lūdzam svītrot Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 7. punktu, precizējot numerāciju un attiecīgi precizēt arī informatīvo ziņojumu. Vienlaikus lūdzam papildināt Ministru kabineta sēdes protokollēmumu ar jauniem punktiem šādā redakcijā:
Piedāvātā redakcija
8. Noteikt, ka Rail Baltica 1. kārta tiek īstenota ar Eiropas Savienības fondu finanšu resursiem un valsts budžeta finanšu resursiem normatīvajos aktos noteiktā līdzfinansējuma apmērā.
9. Ja neparedzētu apstākļu iestāšanās gadījumā ir uzņemtas saistības apmērā, kas pārsniedz pieejamos finanšu resursus, Satiksmes ministrijai sagatavot attiecīgu informatīvo ziņojumu un priekšlikumus par saistību finansēšanas avotu, kas saskaņojami ar Finanšu ministriju.
10. Satiksmes ministrijai īstenot pasākumus privātā investora piesaistei Rail Baltica pārrobežu savienojuma finansēšanai.
11. Pieņemt zināšanai, ka Satiksmes ministrija saskata iespēju fiskāli neitrāla finansēšanas instrumenta piesaistei Rail Baltica projekta 1. kārtas realizācijai (tostarp 2026.-2028. gada finansējuma nepārtrauktības nodrošināšanai), bet Finanšu ministrija šādu iespēju nesaskata.
12. Noteikt, ka risinājums par fiskāli neitrāla finansēšanas instrumenta piesaistei Rail Baltica projekta 1. kārtas realizācijai tiek integrēts projekta finansēšanas struktūrā, ja tiek saņemts Eiropas Savienības statistikas biroja (Eurostat) atzinums, par šādi izveidoto aktīvu uzskaiti ārpus vispārējās valdības sektora.
13. Noteikt, ka Rail Baltica 1. kārta tiek īstenota saskaņā ar tādu laika grafiku, kuru iespējams realizēt atbilstoši pieejamajiem finanšu resursiem.
9. Ja neparedzētu apstākļu iestāšanās gadījumā ir uzņemtas saistības apmērā, kas pārsniedz pieejamos finanšu resursus, Satiksmes ministrijai sagatavot attiecīgu informatīvo ziņojumu un priekšlikumus par saistību finansēšanas avotu, kas saskaņojami ar Finanšu ministriju.
10. Satiksmes ministrijai īstenot pasākumus privātā investora piesaistei Rail Baltica pārrobežu savienojuma finansēšanai.
11. Pieņemt zināšanai, ka Satiksmes ministrija saskata iespēju fiskāli neitrāla finansēšanas instrumenta piesaistei Rail Baltica projekta 1. kārtas realizācijai (tostarp 2026.-2028. gada finansējuma nepārtrauktības nodrošināšanai), bet Finanšu ministrija šādu iespēju nesaskata.
12. Noteikt, ka risinājums par fiskāli neitrāla finansēšanas instrumenta piesaistei Rail Baltica projekta 1. kārtas realizācijai tiek integrēts projekta finansēšanas struktūrā, ja tiek saņemts Eiropas Savienības statistikas biroja (Eurostat) atzinums, par šādi izveidoto aktīvu uzskaiti ārpus vispārējās valdības sektora.
13. Noteikt, ka Rail Baltica 1. kārta tiek īstenota saskaņā ar tādu laika grafiku, kuru iespējams realizēt atbilstoši pieejamajiem finanšu resursiem.
27.
MK sēdes protokollēmuma projekts
Iebildums
Nav skaidra Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 8.punkta nepieciešamība, ja informatīvajā ziņojumā par to nav sniegta detalizēta informācija, tai skaitā nav skaidrots, kā noteiktas minētās summas, kā arī uzdevumi Satiksmes ministrijai par risinājumu iesniegšanu tika jau noteikti Ministru kabineta 2024.gada 23.jūlija sēdes protokola Nr. 30 60. § “Informatīvais ziņojums "Par Rail Baltica starptautisko staciju būvdarbiem"” 8.punktā (iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informāciju par iespējamiem finanšu avotiem) un Ministru kabineta 2024.gada 27.augusta sēdes protokola Nr. 33 54. § 3.punktā, tai skaitā nosakot, ka izmaksu apmērs ir precizējams, papildus arī 6.punktā uzdodot pārskatīt AS "RB Rail" izmaksas. Ņemot vērā minēto, lūdzam veikt attiecīgus precizējumus.
Piedāvātā redakcija
-
28.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Lūdzam pārskatīt un precizēt informatīvā ziņojuma 1.pielikumu, kā arī pašu informtīvo ziņojumu, jo vairākkārt ir runāts nākotnes formā par termiņiem, kas jau ir pagājuši.
Piedāvātā redakcija
-
29.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Informatīvā ziņojuma 3. lpp. ir ievietots attēls, kā arī 5. lpp. ir ievietots attēls, taču 1. attēla nosaukums ir norādīts tikai 6. lpp. Lūdzam sakārtot informatīvā ziņojuma tehnisko noformējumu un noprecizēt atbilstošās atsauces uz attēliem.
Piedāvātā redakcija
-
30.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Informatīvā ziņojuma 6.lpp. ir minēts “[..] Tāpat jāuzsver, ka šis ir ieviešanas akts, kas juridiski izriet no TEN-T regulas, kas nozīmē to, ka Rail Baltica ieviešanas lēmums nevar būt plašāks kā pamata akts.[..]”. Aicinām iekļaut detalizētāku skaidrojumu, ko tas nozīmē konkrētajā gadījumā.
Piedāvātā redakcija
-
31.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Aicinām papildināt informatīvo ziņojumu (5.un.6.lpp.) ar provizorisko informāciju, kad ir plānots pieņemt jaunu sagatavošanas procesā esošo EK Rail Baltica projekta Ieviešanas lēmumu, kad ir plānotas ES Daudzgadu budžeta sarunas 2028.-2034.gada plānošanas periodam un kad ir plānota jaunās Eiropas Komisijas komisāru kolēģijas apstiprināšana.
Piedāvātā redakcija
-
32.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Informatīvā ziņojuma 5.lpp. ir minēts “[..] Ņemot vērā, ka TEN-T Regulā noteiktajā termiņā pilnu Rail Baltica projekta apjomu Latvijas posma centrālajā daļā, t.i. gan pasažieru trasi caur Rīgu, gan kravu/pasažieru trasi caur Salaspili pilnā apmērā izbūvēt nav iespējams,[..]”, lai nodrošinātu maksimāli kvalitatīvāku projekta posmu īstenošanas plānošanu, tai skaitā iespējamo PPP instrumenta izmantošanu, aicinām papildināt informatīvo ziņojumu ar informāciju, kādā termiņā tad būtu iespējams izbūvēt augstāk minētos EK Rail Baltica projekta posmus.
Piedāvātā redakcija
-
33.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Informatīvā ziņojuma 18. lpp. 4. sadaļā “Rail Baltica finansēšanas stratēģija” ir minēts “[..] Ārējo konsultantu (Kanādas kompānija CPCS) veiktās priekšizpētes rezultāti un sarunas ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (turpmāk - CFLA) liecina, ka, publiskā un privātā sektora partnerība (turpmāk - PPP) varētu būt iespējama atsevišķos Rail Baltica posmos vai objektos. Jāņem vērā, ka līdz PPP līgumu parakstīšanai nepieciešami divi līdz trīs gadi, tāpēc PPP nav piemērojama tādu Rail Baltica posmu finansēšanas vajadzībām, kuros notiek būvdarbi vai būvdarbus plānots sākt līdz 2027. gadam. Tāpat ir nepieciešams juridisks izvērtējums par PPP piemērojamību tiem Rail Baltica pamattrases posmiem, kuri ir ietverti noslēgtajos būvniecības ietvarlīgumos.[..]”.
Informējam, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra komentārus par “ietvarlīgumiem” nav sniegusi. Aicinām informatīvajā ziņojumā detalizētāk skaidrot, ko nozīmē “Tāpat ir nepieciešams juridisks izvērtējums par PPP piemērojamību tiem Rail Baltica pamattrases posmiem, kuri ir ietverti noslēgtajos būvniecības ietvarlīgumos”.
Papildus, aicinām precizēt informatīvajā ziņojumā lietoto termiņu atbilstoši PPPL paredzētajam, labojot “publiskā un privātā sektora partnerība” uz “publiskā un privātā partnerība”.
Informējam, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra komentārus par “ietvarlīgumiem” nav sniegusi. Aicinām informatīvajā ziņojumā detalizētāk skaidrot, ko nozīmē “Tāpat ir nepieciešams juridisks izvērtējums par PPP piemērojamību tiem Rail Baltica pamattrases posmiem, kuri ir ietverti noslēgtajos būvniecības ietvarlīgumos”.
Papildus, aicinām precizēt informatīvajā ziņojumā lietoto termiņu atbilstoši PPPL paredzētajam, labojot “publiskā un privātā sektora partnerība” uz “publiskā un privātā partnerība”.
Piedāvātā redakcija
-
34.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Informatīvā ziņojuma 12. lpp. 3.2. sadaļas “Pārējās pirmā kārtā plānotās aktivitātes” ir paredzētas pārējās pirmajā kārtā īstenojamās aktivitātes, kurām vēl nav nodrošināts finansējums, tai skaitā norādot aktivitāti “III” “Izveidot vismaz četras reģionālās pasažieru stacijas[..] Salaspils (Daugavkrasti) [..] sānceļu Salaspils kravu terminālim (1.kārta). Šī mērķa sasniegšanai: [..] e. pabeigt Salaspils kravu termināla būvprojektēšanu līdz 2025. gada beigām, izmantojot pieejamo MM programmas (MM1) finansējumu. [..]”
No minētā Informatīvā ziņojuma 3.2. sadaļas redakcijas, nav identificējams un viennozīmīgi saprotams, kādām tieši aktivitātēm vēl nav nodrošināts finansējums – būvprojekta izstrādei, būvniecībai vai abām aktivitātēm. Aicinām papildināt informatīvā ziņojuma redakciju, norādot, kādām tieši aktivitātēm finansējums nav nodrošināts.
Tāpat no e.apakšpunkta redakcijas nav identificējams, vai līgums par Salaspils kravu termināla būvprojektēšanu ir jau noslēgts vai nē. Skaidrojām, ka PPP instrumentā izmantošanas gadījumā vislielākos ieguvumus publiskais sektors spēj gūt, ja PPP līguma priekšmetā tai skaitā ir iekļauta būvprojekta izstrāde un būvniecība, tādā veidā privātais partneris varēs brīvāk noteikt iespējamos projekta risinājumus un inovāciju izmantošanu projektā, lai pēc iespējas efektīvāk varētu uzturēt projektu visa PPP līguma laikā. Aicinām papildināt e.apakšpunktu ar informāciju par to, vai būvprojekta izstrādes līgums jau ir noslēgts un tā izpilde ir sākusies.
Tāpat, Informatīvā ziņojuma 12. lpp. 3.2. sadaļas “Pārējās pirmā kārtā plānotās aktivitātes” ir paredzētas vēl viena pirmajā kārtā īstenojamā aktivitāte, kurai vēl nav nodrošināts finansējums “V Paralēli turpināms darbs pie alternatīvu finansēšanas avotu izvērtēšanas, kas to sekmīgas piesaistes rezultātā ļauj paātrināt darbus 1. kārtas aktivitātēs.” No minētās V aktivitātes apraksta, nav saprotams, vai trūkst finansējums finansēšanas avotu izvērtēšanai, vai arī tā tomēr, tā nav aktivitāte, kurai vēl nav nodrošināts finansējums, bet gan darbība, kas ir paralēli jāveic, lai identificētu, kādus finansēšanas avotus ir iespējams piesaistīt, lai nodrošinātu visu 3.2.sadaļā minēto aktivitāšu īstenošanu. Aicinām precizēt informatīvā ziņojuma redakciju.
No minētā Informatīvā ziņojuma 3.2. sadaļas redakcijas, nav identificējams un viennozīmīgi saprotams, kādām tieši aktivitātēm vēl nav nodrošināts finansējums – būvprojekta izstrādei, būvniecībai vai abām aktivitātēm. Aicinām papildināt informatīvā ziņojuma redakciju, norādot, kādām tieši aktivitātēm finansējums nav nodrošināts.
Tāpat no e.apakšpunkta redakcijas nav identificējams, vai līgums par Salaspils kravu termināla būvprojektēšanu ir jau noslēgts vai nē. Skaidrojām, ka PPP instrumentā izmantošanas gadījumā vislielākos ieguvumus publiskais sektors spēj gūt, ja PPP līguma priekšmetā tai skaitā ir iekļauta būvprojekta izstrāde un būvniecība, tādā veidā privātais partneris varēs brīvāk noteikt iespējamos projekta risinājumus un inovāciju izmantošanu projektā, lai pēc iespējas efektīvāk varētu uzturēt projektu visa PPP līguma laikā. Aicinām papildināt e.apakšpunktu ar informāciju par to, vai būvprojekta izstrādes līgums jau ir noslēgts un tā izpilde ir sākusies.
Tāpat, Informatīvā ziņojuma 12. lpp. 3.2. sadaļas “Pārējās pirmā kārtā plānotās aktivitātes” ir paredzētas vēl viena pirmajā kārtā īstenojamā aktivitāte, kurai vēl nav nodrošināts finansējums “V Paralēli turpināms darbs pie alternatīvu finansēšanas avotu izvērtēšanas, kas to sekmīgas piesaistes rezultātā ļauj paātrināt darbus 1. kārtas aktivitātēs.” No minētās V aktivitātes apraksta, nav saprotams, vai trūkst finansējums finansēšanas avotu izvērtēšanai, vai arī tā tomēr, tā nav aktivitāte, kurai vēl nav nodrošināts finansējums, bet gan darbība, kas ir paralēli jāveic, lai identificētu, kādus finansēšanas avotus ir iespējams piesaistīt, lai nodrošinātu visu 3.2.sadaļā minēto aktivitāšu īstenošanu. Aicinām precizēt informatīvā ziņojuma redakciju.
Piedāvātā redakcija
-
35.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Informatīvajā ziņojumā ir paredzēts, ka vairākus Rail Baltica projekta objektus iespējams, varētu īstenot, izmantojot PPP instrumentu (Eiropas platuma sliežu savienojuma ar vienu no abām Rīgas starptautiskajā stacijām izveide “RCS-Upeslejas 629”, "Misa-RIX 924" (informatīvā ziņojuma 3. un 4., 10., kā arī 12.lapa 3.2. sadaļas “Pārējās pirmā kārtā plānotās aktivitātes” ir paredzēta aktivitāte “II” aktivitātes “Izbūvēt vismaz vienu posmu (1435 mm dzelzceļa līnija), kas ļauj savienot vienu no Rīgas starptautiskajām stacijām.” apraksts) un Salaspils kravu termināla būvniecība (informatīvā ziņojuma 12.lapa), turklāt abiem objektiem ir jāveic atsevišķs tehniski – ekonomiskais pamatojums, lai izvērtētu, vai PPP instrumenta izmantošana būtu atbilstošs risinājums katram no Rail Baltica 1.kārtas augstāk minētajiem objektiem.
Ņemot vērā to, ka atbilstoši Publiskās un privātās partnerības likuma (turpmāk – PPPL) 14.panta regulējumam, PPP projekta īstenošanā ir jāpamato ar finanšu ekonomiskajiem aprēķiniem (turpmāk - FEA), kuri tai skaitā atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 6.oktobra noteikumu Nr.1152 “Kārtība finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanai, publiskās un privātās partnerības līguma veida noteikšanai un atzinuma par finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem sniegšanai” (turpmāk – MKN 1152) 4.punkta prasībām iekļauj esošās situācijas raksturojumu un projekta īstenošanas pamatojumu, projekta īstenošanas alternatīvu finanšu salīdzinājumu, projekta īstenošanas labākās alternatīvas novērtējumu, projekta īstenošanas labākās alternatīvas novērtējumu, aicinām izvērtēt, vai lietderīgas laika izmantošanas nolūkos un atbilstoši labās finanšu pārvaldības principiem, informatīvajā ziņojumā nav jāparedz, ka atbilstoši PPPL 14.panta trešās daļas prasībām ir jāpieņem lēmums par FEA izstrādi un jāveic FEA izstrāde atbilstoši MKN 1152 prasībām, nevis jāizstrādā atsevišķs tehniski – ekonomiskais pamatojums. Tādā veidā tiktu nodrošināts, ka izstrādātais dokuments nodrošinātu labākās alternatīvas identificēšanu un analīzi par tās iespējamo īstenošanu, izmantojot PPP instrumentu.
Attiecīgi papildus arī aicinām izvērtēt, vai informatīvajā ziņojumā un protokollēmumā nav iekļaujama informācija par nepieciešamību pieņemt lēmumu par FEA izstrādi un veikt tālākas darbības atbilstoši PPPL 14.panta prasībām.
Ņemot vērā to, ka atbilstoši Publiskās un privātās partnerības likuma (turpmāk – PPPL) 14.panta regulējumam, PPP projekta īstenošanā ir jāpamato ar finanšu ekonomiskajiem aprēķiniem (turpmāk - FEA), kuri tai skaitā atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 6.oktobra noteikumu Nr.1152 “Kārtība finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanai, publiskās un privātās partnerības līguma veida noteikšanai un atzinuma par finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem sniegšanai” (turpmāk – MKN 1152) 4.punkta prasībām iekļauj esošās situācijas raksturojumu un projekta īstenošanas pamatojumu, projekta īstenošanas alternatīvu finanšu salīdzinājumu, projekta īstenošanas labākās alternatīvas novērtējumu, projekta īstenošanas labākās alternatīvas novērtējumu, aicinām izvērtēt, vai lietderīgas laika izmantošanas nolūkos un atbilstoši labās finanšu pārvaldības principiem, informatīvajā ziņojumā nav jāparedz, ka atbilstoši PPPL 14.panta trešās daļas prasībām ir jāpieņem lēmums par FEA izstrādi un jāveic FEA izstrāde atbilstoši MKN 1152 prasībām, nevis jāizstrādā atsevišķs tehniski – ekonomiskais pamatojums. Tādā veidā tiktu nodrošināts, ka izstrādātais dokuments nodrošinātu labākās alternatīvas identificēšanu un analīzi par tās iespējamo īstenošanu, izmantojot PPP instrumentu.
Attiecīgi papildus arī aicinām izvērtēt, vai informatīvajā ziņojumā un protokollēmumā nav iekļaujama informācija par nepieciešamību pieņemt lēmumu par FEA izstrādi un veikt tālākas darbības atbilstoši PPPL 14.panta prasībām.
Piedāvātā redakcija
-
36.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Informatīvā ziņojuma 3.3.sadaļas 2.tabulā "Plānotās Rail Baltica un Rīgas integrācijas 1. kārtas īstenošanas izmaksas Latvijā (milj. Euro, bez PVN)" norādīts, ka plānotās Rail Baltica un Rīgas integrācijas 1. kārtas īstenošanas izmaksas Latvijā sasniegs 6,48 mljrd. euro, bet šobrīd piešķirtais finansējums veido 1,43 mljrd. euro jeb tikai 22% no kopējiem izdevumiem. Tāpat informatīvā ziņojuma 15.lpp. norādīti riski veiksmīgai pirmās kārtas īstenošanai līdz 2030. gada beigām, tostarp iespējamas nobīdes darbu izpildes grafikā. Aicinām informatīvo ziņojumu papildināt ar indikatīvu laika grafiku un starpposma sasniedzamajiem mērķiem/rādītājiem, kas jāizpilda un jāsasniedz.
Piedāvātā redakcija
-
37.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Informatīvā ziņojuma 14.lpp. noteikts, ka "plānots izsludināt sarunu procedūru un noslēgt jaunu līgumu, lai projektēšanas darbus pabeigtu 2025. gadā." Ņemot vērā, ka Publisko iepirkumu likuma 8.panta septītajā daļā ir noteikti pamati, kad pasūtītājs ir tiesīgs piemērot sarunu procedūru, lūgums informatīvo ziņojumu papildināt ar informāciju par apstākļiem, kas pamato sarunu procedūras piemērošanu projektēšanas darbu pabeigšanai.
Piedāvātā redakcija
-
38.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Informatīvajā ziņojumā tiek iezīmēta Rail Baltica attīstība arī pēc 2030.gada. Vienlaicīgi informatīvais ziņojums nesatur informāciju par iespējām Latvijai iegādāties Eiropas platuma sliežu ritošā sastāvu vai izmantot citu valstu piedāvātos pakalpojumus, kā rezultātā nav sniegts novērtējums par šiem aktīviem nepieciešamās infrastruktūras un būvju izveidi. Ņemot vērā, ka ritošā sastāva ekspluatācija, izmantojot Rail Baltica ietvaros izbūvēto infrastruktūru, ir būtiska projekta sastāvdaļa, lūdzam apsvērt iespējas papildināt informatīvo ziņojumu ar plānoto rīcību ritošā sastāva jautājumā.
Piedāvātā redakcija
-
39.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Informatīvā ziņojuma 18.lpp. tiek aprakstīta iespēja daļu projekta izmaksu finansēt, izmantojot PPP modeli, kas ļautu sadalīt fiskālo ietekmi ilgākā laika periodā. Lūdzam izvērtēt iespējas papildināt informatīvo ziņojumu ar līdzsvarotu PPP modeļa izvēles pamatojumu, atspoguļojot arī iespējamos riskus (t.sk. iespējamu projekta sadārdzinājumu (potenciālas papildu finansēšanas izmaksas un risku pārneses izmaksas u.c.), pārvaldības un sadarbības izaicinājumus (t.sk. privātā partnera spēju pildīt līgumiskās saistības ilgtermiņā).
Piedāvātā redakcija
-