Atzinums

Ministru kabineta vēstules projekts "Pilsonības atņemšanas institūta pilnveide" (turpmāk – projekts) sagatavots, atbildot uz Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas 2026. gada 31. marta vēstuli Nr. 142.1.9/15-5-14/26 (turpmāk – vēstule), kurā Ministru kabinetam tiek lūgts izvērtēt jautājumus par pilsonības atņemšanas tiesiskajām iespējām un par iekļaušanu nacionālo sankciju sarakstā. Vēstulē ir lūgts izvērtēt Latvijas pilsonības atņemšanas tiesiskās iespējas Andrejam Mamikinam, ņemot vērā spēkā esošo normatīvo regulējumu un Latvijas starptautiskas saistības, un izvērtēt iespēju iekļaut Andreju Mamikinu Latvijas Republikas nacionālo sankciju subjektu sarakstā, ņemot vērā tiesiskos kritērijus un pierādījumu pietiekamību. Projektā šāds izvērtējums nav ietverts. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka no projekta satura izriet, ka projektā nav pēc būtības sniegts izvērtējums arī uz citiem vēstulē ietvertajiem jautājumiem, piemēram, izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai noteiktu skaidrākus, efektīvākus un samērīgākus mehānismus pilsonības atņemšanai gadījumos, kad persona rīkojas pret Latvijas valsts drošības interesēm (ja projektā šis jautājums ir vērtēts, tad norādes par to, ka grozījumus nav nepieciešams veikt vai kādi grozījumi ir veicami, nav). Ievērojot minēto, aicinām papildināt projektu, sniedzot atbildes uz visiem vēstulē uzdotajiem jautājumiem pēc būtības.

-

Projektā norādīts, ka būtu lietderīgi apzināt politisko atbalstu turpmākai diskusijai par aktīvo un pasīvo vēlēšanu tiesību ierobežojumu, balstoties uz pamatojumiem, kas minēti Pilsonības likuma 24. pantā gadījumos, ja pilsonības atņemšana nav iespējama, jo persona kļūtu par bezvalstnieku, tādējādi aizsargājot demokrātisko valsts iekārtu, kā arī Latvijas nacionālo drošību.
Jāņem vērā, ka atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē atzītajam (skatīt, piemēram, ECT lietas "Labita v. Italy" (2000), application no. 26772/95); "Hirst v. UK" (No. 2) (2005),  application no.; 74025/01Scoppola v. Italy (No. 3) (2012), application no. 126/05) aktīvo vēlēšanu tiesību ierobežojumi ir pieļaujami tikai izņēmuma gadījumos. Arī pasīvo vēlēšanu tiesību ierobežojumam ir jābūt individuāli pamatotam un samērīgam, tomēr šajā jautājumā likumdevējs bauda plašāku rīcības brīvību (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma Nr. 2017-25-01 24.3. apakšpunktu). 
Tādējādi aicinām projektu papildināt ar norādi, ka atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai gan tiesības balsot parlamenta vēlēšanās, gan tiesības tajās kandidēt var tikt ierobežotas, tomēr pasīvo vēlēšanu tiesību izmantošanai var tikt noteiktas stingrākas prasības nekā aktīvo vēlēšanu tiesību izmantošanai.

-

Latvijas Republikas Satversmes 98. panta otrais teikums paredz, ka ikviens, kam ir Latvijas pase, ārpus Latvijas atrodas valsts aizsardzībā, un viņam ir tiesības brīvi atgriezties Latvijā. Ievērojot minētās pamattiesības, aicinām rindkopu par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu papildināt ar norādi, ka jebkurā gadījumā ir jānodrošina Latvijas Republikas Satversmes 98. pantā paredzētās tiesības brīvi atgriezties Latvijā. 

-