Atzinums

Lai neradītu Informatīvajā ziņojumā ietvertās informācijas interpretācijas iespējas, Valsts kontrole ierosina izslēgt Informatīvā ziņojuma 3.sadaļā “Profesionālas darbības ierobežojumu regulējuma aspekti” iekļauto Informatīvā ziņojuma autoru viedokli, ka profesionālās darbības ierobežojumi atsevišķos gadījumos varētu būt noteikti arī publisku personu kapitālsabiedrību valdes locekļiem, kā tas praksē nereti tiek darīts privātā sektora kapitālsabiedrībās. Pretējā gadījumā Valsts kontroles ieskatā Informatīvais ziņojums ir papildināms ar detalizētu skaidrojumu par juridiskajiem aspektiem attiecībā uz profesionālās darbības ierobežojumu piemērošanu publiskas personas kapitālsabiedrību valdes locekļiem.
Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 79.panta piektā daļa nosaka, ka ar publiskas personas kapitālsabiedrības valdes locekli slēdzams pilnvarojuma līgums (nevis darba līgums), tādēļ valdes loceklis nav uzskatāms par darbinieku darba tiesisko attiecību izpratnē. Vienlaikus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 79.pantā izsmeļoši noteiktas atlīdzības komponentes, kuras ir tiesīgs saņemt valdes loceklis, proti, mēneša atlīdzība, prēmija, apdrošināšana un atsaukšanas pabalsts. Tādējādi, ņemot vērā Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma speciālo regulējumu, publiskas personas kapitālsabiedrības valdes loceklis nevar saņemt atlīdzību par profesionālās darbības ierobežojumu. (Sīkāk skat. revīzijas ziņojuma 13.lp.)
 

- 

Valsts kontrole ir iepazinusies ar Pārresoru koordinācijas centra informatīvo ziņojumu “Par publisku personu kapitālsabiedrību darbinieku profesionālās darbības ierobežojumiem pēc amata pilnvaru izbeigšanās” (turpmāk – Informatīvais ziņojums), kas sagatavots, pamatojoties uz Ministru prezidenta 09.04.2021. rezolūciju Nr.7.8.5./2021-DOC-846-1065 par Valsts kontroles revīzijā Nr.2.4.1‑39/2020 “Vai publiskā sektora darba devēji, ar darbinieku noslēdzot vienošanos par profesionālās darbības ierobežojumu, nodrošina normatīvajos aktos noteiktās prasības?” sniegtā priekšlikuma izpildi.
Valsts kontrole uzskata, ka Informatīvajā ziņojumā ietvertie skaidrojumi kopumā radīs publiskā sektora darba devējiem izpratni par profesionālās darbības ierobežojumu piemērošanas juridiskajiem aspektiem un lietderības apsvērumiem, kas izdarāmi šādu vienošanos slēgšanas procesā.
Vienlaikus Valsts kontrole sniedz trīs priekšlikumus attiecībā uz Informatīvajā ziņojumā ietverto informāciju:
1) Valsts kontrole ierosina precizēt Informatīvā ziņojuma 2.sadaļā “Valsts kontroles revīzijā konstatētā situācija” (2.lp.) ietvertā revīzijā konstatēto trūkumu uzskaitījuma ceturto punktu atbilstoši revīzijā izdarītajiem konstatējumiem, izsakot to šādā redakcijā: “4. gadījumi, kuros publiskā sektora darba devējs atkārtoti pieņem darbā bijušos darbiniekus, kad aizvien ir spēkā savstarpējās iepriekš noslēgtās vienošanās par profesionālās darbības ierobežojumu, un kuros netiek veiktas darbības, lai atgūtu iepriekš izmaksātos finanšu līdzekļus par turpmāko laika periodu, uz kuru darba tiesisko attiecību atsākšanas dēļ profesionālās darbības ierobežojums vairs nav attiecināms”.
2) Valsts kontrole ierosina papildināt Informatīvā ziņojuma 3.sadaļu “Profesionālās darbības ierobežojumu regulējuma aspekti” ar vispārēju skaidrojumu par publisku personu kapitālsabiedrību darbību konkurences apstākļos kopsakarībā ar tiesībām slēgt vienošanās par profesionālās darbības ierobežojumu.
Kā norādīts arī Informatīvajā ziņojumā (3.lp.), vienošanās par profesionālās darbības ierobežojumu mērķis ir nekonkurēšanas pienākums jeb nepieciešamība aizsargāt darba devēju no tādas bijušā darbinieka profesionālās darbības, kas var radīt konkurenci darba devēja komercdarbībai, ņemot vērā bijušā darbinieka rīcībā esošo darba devēja aizsargājamo informāciju. Valsts kontrole pievērš uzmanību tam, ka lielākā daļa no publiskā sektora institūcijām nemaz nav tiesīgas nodarboties ar komercdarbību, savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmā daļa būtiski sašaurina publisku personu rīcības brīvību, nosakot gadījumus, kuros publiskas personas drīkst dibināt kapitālsabiedrības komercdarbības īstenošanai (piemēram, ja tirgus nenodrošina sabiedrības vajadzības attiecīgajā jomā). Tādēļ, kā secināts revīzijā, publiskajā sektorā vienošanās par profesionālās darbības ierobežojumu slēgšana daudzos gadījumos varētu nebūt praktiski un tiesiski pamatota, īpaši, ja publiskas personas kapitālsabiedrība ir dominējošā stāvoklī vai monopolstāvoklī. (Sīkāk skat. revīzijas ziņojuma 13. un 26.lp.).
3) Valsts kontrole aicina izvērtēt un precizēt Informatīvā ziņojuma 3.2.sadaļā “Uzņēmuma darbinieku profesionālās darbības ierobežojumu regulējums pēc darba tiesisko attiecību pārtraukšanas,  tiesību aizsardzība” ietverto skaidrojumu attiecībā uz vienošanās par profesionālās darbības ierobežojumu slēgšanu saistībā ar nepieciešamību nepieļaut komercnoslēpuma un citas likumā aizsargātas informācijas izpaušanu (t.sk. izvērtēt, vai Informatīvajā ziņojumā nebūtu izmantojams revīzijas ziņojumā izmantotais formulējums “darbinieka rīcībā esoša būtiska un aizsargājama informācija, kuras nonākšana pie konkurējoša uzņēmuma var apdraudēt uzņēmuma konkurētspēju”, kas izvēlēts ar mērķi neietvert komercnoslēpumu un citu likumā aizsargātu informāciju).
Komercnoslēpuma aizsardzība izriet no Komercnoslēpuma aizsardzības likuma, Informācijas atklātības likuma un Krimināllikuma, tādēļ attiecībā uz to nebūtu papildus jāslēdz Darba likumā noteiktā vienošanās par profesionālās darbības ierobežojumu. Pretējā gadījumā varētu rasties maldīgs priekšstats, ka, beidzoties Darba likuma 84.panta pirmajā daļā noteiktajam vienošanās par profesionālās darbības ierobežojumu maksimālajam termiņam (divi gadi), bijušajam darbiniekam, pretēji likuma regulējumam, nebūtu šķēršļu izpaust iepriekšējā darba devēja komercnoslēpumu. Pie tam likuma regulējums vienlīdz attiecas arī uz vienošanās slēgšanu tādas informācijas aizsardzībai, kas nav komercnoslēpums, bet ir, piemēram, informācija iestādes iekšējai lietošanai vai dienesta vajadzībām vai informācija, kas satur fizisko personu datus, un par kuras izpaušanu arī ir noteikta kriminālatbildība. Proti, Krimināllikuma 200.pantā ir paredzēta kriminālatbildība gan par komercnoslēpuma, gan par citu neizpaužamu ziņu izpaušanu. Tādējādi publiskajā sektorā nav pieļaujams dublēt likumā noteikto aizliegumu, slēdzot līgumiskas vienošanās par šādas informācijas aizsardzību, un vēl maksāt par to atlīdzību.

 

-