Atzinums

Noteikumu projekts "Kritiskās infrastruktūras, tostarp Eiropas mērogā īpaši nozīmīgas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu, incidentu paziņošanas, darbības nepārtrauktības un noturības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība" ir būtisks nacionālās drošības garantēšanai. Šādas nozīmes normatīvā akta saskaņošanai ir nepieciešama detalizēta un rūpīga izvērtēšana, ko nav iespējams īstento piecu darba dienu saskaņošanas laikā.

-

No noteikumu projekta nav skaidri saprotams, kā tiek noteikta konkrētas  A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras kompetentā valsts drosības iestade, kā kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs uzzina, kurai no noteikumos minētajā valsts drošības iestādēm ir jāiesniedz kritiskās infrastruktūras riska pašnovērtējums. 
Noteikumu punktu rosinām papildināt ar norādi, ka kompetentā valsts drošības iestāde ir tā, kura saskaņā ar noteikumu 17. punktu informē A, B vai C kategorijas kritiskās infrastruktūras īpašnieku vai tiesisko valdītāju par kritiskās infrastruktūras iekļaušanu kritiskās infrastruktūras kopumā.

-

Uzskatām, ka kritiskās infrastruktūras riska pašnovērtējums nozares ministrijai ir jāvērtē pirms to apstiprina Aizsardzības ministrija, lai neradītu kritiskās infrastuktūras turētājiem papildu slogu, riska pašnovērtējumu iesniedzot Aizsardzības ministrijā atkārtotai apstiprināšanai. 
Tā kā apstiprinātais kritiskās infrastruktūras riska pašnovērtējums ir pamats noturības plāna iztrādāšanai, tad apstiprinātajam kritiskās infrastruktūras riska pašnovērtējumam ir jābūt pieejamam nozares ministrijai. Līdz ar to aicinām noteikumu projektā paredzēt, ka nozares ministrija var pieprasīt un kritiskās infrastruktūras īpašnieku vai tiesisko valdītājs izsniedz apstiprināto kritiskās infrastruktūras riska pašnovērtējumu.

-

Normu skaidrībai noteikumu projektā būtu jādefinē, kas ir incidents.
Saskaņā ar noteikumu projekta 57. punktu kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nosaka incidenta, kas ietekmē vai var ietekmēt kritiskās infrastruktūras pamatpakalpojumu sniegšanu, būtiskumu. Norādāms, ka, piemēram, elektroapgādē gandrīz katru dienu dabas apstākļu dēļ ir pārtraukta elektroapgāde daļai no lietotāju. Informācijas sniegšana par visiem šādiem incidentiem, radītu nepamatoti lielu informācijas plūsmu. Uzskatām, ka noteikumu projektā ir jānosaka, ka kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, saskaņojot ar nozares ministriju vienojas, par nosacījumiem, pie kādiem tiek uzskatīts, ka incidents ir būtiski ietekmējis kritiskās infrastruktūras pamatpakalpojuma sniegšanu. Var paredzēt, ka minētie nosacījumi tiek iekļauti noturības plānā.



 

-

Uzskatām, ka kompetentā iestādei ir jābūt vienai. Ja tās ir divas, kā tas noteikts noteikumu projekta 59. punktā,  nav saprotams, kura no abām institūcijā pildīs noteikumu projekta 5. nodaļā noteiktos kompetentās institūcijas pienākumus. Ja, piemēram, informācija par incidentu, kas ietekmē vienu vai vairākās citas dalībvalstis Iekšlietu ministrijai jāsūta abām kompetentajām institūcijām, tas radīs lieku administratīvi slogu un informatīvo troksni, kas krīze situācijās nav pieļaujams. Uzskatām, ka par kompetentajām institūcijām būtu jānosaka nozaru ministrijas, un noteikumu projektā būtu norādāms, ka informāciju par incidentiem iesniedz kompetentajai iestādei un kompetentajai drošības iestādei, ja incidents ir A, B un C kategorijas kritiskajai infrastruktūrā vai Aizsardzibas ministrija, ja incidents ir D kategorijas kritiskajai infrastruktūrā, kā arī jānorāda, kāda var būt kompetentajai drošības iestādes vai Aizsardzibas ministrija rīcība, saņemto informāciju par incidentu.
 

-

Paziņojumā būtu jāiekļauj arī informācija par pasākumiem, kas tiek īstenoti, lai incidenta radītās sekas novērstu.

-

Viens mēnesis katastrofas situācijās ir pārāk  ilgs laiks, lai kompetentā iestāde saņemtu informāciju par incidenta sekām, plānotajiem pasākumiem incidenta seku likvidēšanai. Uzskatām, ka pēc sākotnējā paziņojuma saņemšanas, kritiskās infrastruktūras turētājam paziņojumi par incidenta seku likvidēšanas gaidu kompetentajai iestādei (nozares ministrijai) ir jāsniedz reizi diena, ja kompetentā iestāde un kritiskās infrastruktūras turētājs nav vienojušies savādāk. 

-

Lūdzam anotācijā aprakstīt, kādas izmaiņas ir Ministru kabineta noteikumu projekta 2.pielikumā “A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras drošības pasākumus reglamentējošajos dokumentos obligāti iekļaujamā informācija”, salīdzinot ar MK noteikumu 1.pielikumu “A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras drošības pasākumus reglamentējošos dokumentos obligāti iekļaujamā informācija”.
 

-

Noteikumu projekta 25.punkts paredz, ka A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras riska pašnovērtējuma atbilstību izvērtē un apstiprina kompetentā valsts drošības iestāde. Lūdzam anotācijā skaidrot, kas ir kompetentā iestāde attiecība uz IKT kritisko infrastruktūru.
 

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar īsi aprakstu (uzskaitījumu), kāda veida dokumentācija ir jāizstrādā A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam saskaņā ar šo noteikumu projektu un kāda dokumentācija D kategorijas kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam. Papildus aicinām norādīt, kādi dokumenti ir jāizstrādā IKT kritiskajai infrastruktūrai, iekļaujot informāciju no Nacionālā kiberdrošības likuma regulējuma. Tādā veidā būs vienkopus apkopota informācija par kritiskajai infrastruktūrai nepieciešamās dokumentācijas apjomu. Vienlaikus nepieciešams norādīt informāciju, ja ar Ministru kabineta noteikumu projektu tiek uzdots veikt jaunu dokumentāciju izstrādi, salīdzinot ar 2021. gada 6. jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr.508 “Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība”.  

-

Lūdzam anotācija skaidrot, kā Ministru kabineta noteikumu projektā paredzētās prasības attiecas uz IKT kritisko infrastruktūru, ievērojot, ka šai infrastruktūrai ir arī tiesiskais regulējums Nacionālajā kiberdrošības likumā, kā arī jaunajos Ministru kabineta 2025. gada 25. jūnija noteikumos Nr. 397 “Minimālās kiberdrošības prasības”.

-

Lūdzam precizēt anotāciju, atsevišķi skaidrojot katru problēmu un sniegt risinājuma aprakstu par katru no problēmām, nevis sniegt vienkopus aprakstu par noteikumu projektu. Pašreiz no anotācijas ir sarežģīti uztvert izmaiņas, salīdzinot ar esošo regulējumu, jo nav detalizēta informācija, kāpēc ir veiktas izmaiņas vai ir saglabāts esošais regulējums.
 

-