Projekta ID
24-TA-2735Atzinuma sniedzējs
Latvijas Pilsoniskā alianse
Atzinums iesniegts
28.11.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Plāna projekts
Iebildums
Biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse” (turpmāk – LPA) ir iepazinusies ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) izstrādāto Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam (turpmāk – Rīcības plānu). Augstu vērtējam, ka VARAM ir ņēmusi vērā LPA un citu biedrību un nodibinājumu (turpmāk – BN) aicinājumu papildināt Rīcības plānu ar pasākumiem, kas vērsti uz pilsoniskās sabiedrības stiprināšanu. LPA ir konsultējusies ar citām BN, kas darbojas Austrumu pierobežas reģionā, un kopīgi ir izstrādājusi priekšlikumus Rīcības plānam.
(1) Ņemot vērā BN būtisko lomu Austrumu pierobežas stiprināšanā, sabiedrības noturības veicināšanā, krīzes vadībā un pilsoniskā dialoga attīstīšanā, aicinām piešķirt papildu finansējumu Rīcības plāna 1.7. pasākuma rezultatīvo rādītāju sasniegšanai.
Šobrīd Rīcības plāna 1.7.pasākuma darbības rezultātus paredzēts sasniegt esošās Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” (turpmāk – NVO fonda) ietvaros. LPA vērš uzmanību, ka jau šobrīd biedrībām un nodibinājumiem trūkst finansējuma, kas būtiski ierobežo un apgrūtina sektora iespējas veikt darbu sabiedrības labā. Straujā inflācija, “Aktīvo iedzīvotāju fonds” (Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas grantu programma) finansējuma beigas, Šveices EEZ atbalsta mehānisma finansējuma nepieejamība Latvijā un citi faktori rada būtisku BN finansējuma pieejamības iztrūkumu. Pamatojums jau esošajam finansējuma trūkumam ir 2024.gada rudens lielais pieteikumu skaits NVO fonda projektiem, kas vairākas reizes pārsniedz pieejamo finansējumu. Vienlaicīgi vēršam uzmanību, ka Austrumu pierobežas BN nereti trūkst kapacitātes un resursu tādu projektu pieteikumu iesniegšanai, kas spētu konkurēt ar citām pieredzējušākām un resursiem bagātākām BN. Turklāt Valsts Ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) dati[1] liecina, ka jau šobrīd BN, kas darbojas Latgales reģionā uzrāda viszemāko ieņēmumu daudzumu (2023. gadā 17,7 miljonus), salīdzinot ar citiem Latvijas reģioniem, tādēļ, aicinām jaunām mērķētām aktivitātēm piešķirt papildu finansējumu.
(2) Aicinām izteikt Rīcības plāna 1.7. pasākuma tekstu šādā redakcijā: “Vietējās sabiedrības noturīguma stiprināšana, iesaistot NVO – Kompleksas programmas izstrāde un ieviešana Austrumu pierobežas plāna darbības teritorijā, kas vērsta uz NVO sektora spēcināšanu”.
1.7. pasākuma pašreizējā redakcijā paredz kompleksas programmas ieviešanu Latgales reģionā, kas izslēdz Alūksnes novadu, tādēļ aicinām veikt labojumus teksta redakcijā, lai pasākums iekļautu arī Alūksnes novadu kā daļu no Latvijas Austrumu pierobežas.
(3) Lai sekmētu iedzīvotāju noturību pret manipulācijām informatīvajā telpā, kā arī veicinātu gan komerciālo mediju, gan sabiedrisko mediju sasniedzamību, nepieciešams papildināt 1.1 pasākumu ar apakšpunktu: “(4) Veicināt Austrumu pierobežas vietējo mediju kapacitāti un spēju regulāri informēt sabiedrību par aktualitātēm drošības kontekstā” un īstenošanai piešķirt papildu finansējumu.
Lai sasniegtu Rīcība plāna 1.1 pasākuma (1) darbības rezultātu ”Palielināts veidotā satura apjoms par notikumiem Latgalē” un (2) darbības rezultātu “Stiprināta Latgales un Austrumu pierobežas informatīvā telpa” ir būtiski paredzēt papildus finansējumu, kas tiktu novirzīts Austrumu pierobežas vietējiem medijiem, lai palīdzētu informēt pašvaldību iedzīvotājus. Tieši vietējo mediju stiprināšana Austrumu pierobežā kalpotu par būtisku instrumentu gan ārējo informatīvo apdraudējumu mazināšanai, gan iedzīvotāju uzticības veicināšanai vietējām un nacionālajām valsts struktūrām, nodrošinātu tiešu komunikāciju par civilās aizsardzības plāniem, kas veicinātu sabiedrības noturību un gatavību reaģēt krīzes situācijās.
(4) Aicinām Rīcības plāna 1.1 pasākuma trešo punktu izteikt šādā redakcijā: “(3) veidot ciešāku sadarbību ar pierobežas pašvaldībām un pilsonisko sabiedrību: izveidots regulārs, formāls tikšanās formāts ar pierobežas pašvaldībām, pilsētām (Rēzeknes novads, Rēzeknes valstspilsēta, Alūksnes novads, Augšdaugavas novads, Līvānu novads, Balvu novads, Daugavpils valstspilsēta, Krāslavas novads, Ludzas novads, Preiļu novads) un pilsonisko sabiedrību”.
(5) Attiecīgi aicinām papildināt arī 1.1 pasākuma trešo darbības rezultātu, izsakot to šādā redakcijā: “(3) Sadarbības, diskusiju un dialoga veicināšana ar pierobežas pašvaldībām un pilsonisko sabiedrību, lai efektīvi koordinētu kopīgus Austrumu pierobežas drošības un ekonomiskās izaugsmes pasākumus, veicinātu pilsonisko dialogu un nodrošinātu mērķtiecīgu reģiona attīstību .”
(6) Kā arī aicinām Rīcības plāna 1.1.pasākumu papildināt ar rezultatīvo rādītāju: “(4) katrā Austrumu pierobežas pašvaldībā vai plānošanas reģiona mērogā paredzēts vismaz viens darbinieks, kas strādā ar pilsoniskās sabiedrības un līdzdalības jautājumiem, pārzina vietējās biedrības un nodibinājumus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus un spēj mobilizēt vajadzīgā brīdī”.
Regulāra pilsoniskā dialoga nodrošināšana un sabiedrības iesaiste reģionam svarīgu jautājumu risināšanā ļautu efektīvāk identificēt aktuālos reģionālos izaicinājumus un kopīgi rast risinājumus, īpašu uzmanību pievēršot drošības, infrastruktūras attīstības un sabiedrības noturības jautājumiem. Sabiedriskās politikas centra Providus pētījuma[2] dati liecina, ka pašvaldības maz konsultējas ar vietējo organizēto pilsonisko sabiedrību pastāvīgos formātos – konsultatīvās komisijās, padomēs. BN pārstāvji atzīst, ka organizācijas lielākoties nav iesaistītas pašvaldības lēmumu pieņemšanā. LPA uzsver, ka tieši BN pārstāvji ir lokālo kontekstu eksperti, kas ikdienā strādā ar vietējām kopienām. Tādēļ pašvaldībām un valsts institūcijām ir iespēja izmantot BN kapitālu un ieguldījumu reģionālās izaugsmes veicināšanā, lai sasniegtu dažādākas sabiedrības grupas un vietējās kopienas.
(7) Aicinām pārskatīt visus 1.1. pasākuma un 1.7. pasākuma rezultatīvos rādītājus un pievienot izmērāmus rādītājus kā tiešus indikatorus, kas ļautu izmērīt vai konkrētie darbības rezultāti ir sasniegti.
Tādi rezultatīvie rādītāji kā 1.1 pasākumā “(1) Palielināts Latvijas Sabiedriskā medija multimediāla satura apjoms Latgalē un par Latgali”, “(2) Katru gadu īstenotas aktivitātes (publiski pasākumi, semināri u.c.), kas uzlabo sabiedrības informētību un izglītību”, 1.7. pasākumā “Sekmēta ilgtspējīga NVO attīstība Latvijā”, “Īstenota mērķtiecīga pilsoniskās sabiedrības attīstības politika, pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai”, “Sekmēta ilgtspējīga NVO attīstība Latgalē” ir vispārīgi definēti un grūti izmērāmi, kas ilgtermiņā neļauj pārliecināties, vai konkrētais darbības rezultāts ir sasniegts. Tādēļ aicinām pie attiecīgajiem rezultatīvajiem rādītājiem norādīt izmērāmus rādītājus.
(8) Aicinām noņemt LPA kā līdzatbildīgo institūciju 1.1 pasākumam “Informatīvā telpa Austrumu pierobežā”.
LPA ir lielākā jumta organizācija nevalstiskā sektora interešu aizstāvībā, kuras mērķis ir stiprināt pilsonisko sabiedrību Latvijā, atbalstīt NVO kopējās intereses un veidot labvēlīgu vidi to darbībai. LPA tiešā kompetence nav sabiedrisko un komerciālo mediju sasniedzamības stiprināšana.
(9) Aicinām Rīcība plāna trešā pielikuma 1.1. pasākumam rast finansējumu, ņemot vērā civilās aizsardzības būtisko nozīmi krīžu pārvarēšanā un sabiedrības mobilizēšanā.
(10) Kā arī aicinām trešā pielikuma 1.1 pasākuma darbības rezultātu papildināt ar apakšpunktu: “Austrumu pierobežas pašvaldības iesaista vietējās kopienas, biedrības, nodibinājumus un rīcības grupas civilās aizsardzības plāna izstrādē un mācībās, lai organizētā pilsoniskā sabiedrība būtu apmācīta par to, kāda ir tās loma krīžu gadījumā, izprastu, kā pašvaldībā un valsts līmenī notiek krīžu vadība un tādējādi pašas izvērtētu savas iespējas, ko var dot krīžu pārvarēšanā”.
LPA vērš uzmanību, ka stabila, demokrātiskās vērtības balstīta un organizēties spējīga pilsoniskā sabiedrība ir nacionālās drošības un cilvēku drošumspējas jautājums (iekšējā un ārējā drošība), tāpat saliedēta un iekļaujoša sabiedrība ir priekšnosacījums Latvijas turpmākai ekonomikas attīstībai. Arī Nacionālā drošības koncepcija nosaka: “Pilsoniskā sabiedrība ir aktīva, organizējot un līdzdarbojoties dažādās pilsoniskajās aktivitātēs, tostarp iesaistoties valsts aizsardzībā kritiskos brīžos. Iekšējās drošības dimensijai svarīga ir arī Civilās aizsardzības sistēmā ietilpstošo institūciju kapacitāte un to spēju attīstīšana.”[3] Tādēļ Austrumu pierobežas pašvaldībām, sadarbībā ar atbildīgajām ministrijām, ir jāizveido civilās aizsardzības mehānismi, iesaistot BN, vietējās rīcības grupas un kopienu līderus civilās aizsardzības plāna izstrādē un mācībās, rodot tam papildus finansējumu, lai sekmētu iedzīvotāju informētību par krīžu vadības procesiem, stiprinātu sabiedrības noturību un starpsektoru savstarpējo atbalstu, kā arī ļautu operatīvāk apzināt vietējos resursus un vajadzības.
(11) Visbeidzot, Rīcības plāna turpmākajā izstrādē aicinām veidot kvalitatīvu konsultāciju procesu ar Austrumu pierobežas vietējām kopienām un pilsonisko sabiedrību, kā arī ņemt vērā Austrumu pierobežas BN izteiktos priekšlikumus vides un klimata jautājumu, uzņēmējdarbības, veselības un citās jomās, lai plānā iekļautu pasākumus, kas precīzi atbilst reģiona specifiskajām vajadzībām, risina aktuālos izaicinājumus un nodrošina paredzētajiem pasākumiem attiecīgu finansējumu.
2024. gada 15. oktobra Ministru kabineta noteikumi nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā”, nosaka, ka sabiedrības līdzdalībai ir jābūt jēgpilnai, efektīvai, atklātai, ietverošai, savlaicīgai un atbildīgai, tādējādi paaugstinot minētā procesa kvalitāti un rezultātu atbilstību sabiedrības vajadzībām un interesēm. LPA vērš uzmanību, ka 2023. gadā LPA un 16 citas BN iesniedza kopā vairāk nekā 15 atzinumus par Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei 2024.-2026.gadam, taču vēlāk nav tikusi rīkota saskaņošanas sanāksme. Tādēļ aicinām ņemt vērā BN izteiktos priekšlikumus un iebildumus un VARAM sasaukt sanāksmi, uzaicinot visas BN, kas iesaistījušās Rīcības plāna publiskajā apspriedē, lai Rīcības plānu papildinātu un rastu kvalitatīvus risinājumus Rīcības plāna mērķu sasniegšanai.
[1] Datu avots: Valsts ieņēmumu dienests (pēc LPA datu pieprasījuma). LPA aprēķini.
[2] Sabiedriskās politikas centra Providus 2023.gada pētījums “Nevalstiskais sektors Latgalē. Cik liels? Cik stiprs? Cik gatavs krīzēm?”. Pētījums pieejams: https://providus.lv/wp-content/uploads/2023/11/Providus-Latgale.pdf
[3] Nacionālā drošības koncepcij.
(1) Ņemot vērā BN būtisko lomu Austrumu pierobežas stiprināšanā, sabiedrības noturības veicināšanā, krīzes vadībā un pilsoniskā dialoga attīstīšanā, aicinām piešķirt papildu finansējumu Rīcības plāna 1.7. pasākuma rezultatīvo rādītāju sasniegšanai.
Šobrīd Rīcības plāna 1.7.pasākuma darbības rezultātus paredzēts sasniegt esošās Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” (turpmāk – NVO fonda) ietvaros. LPA vērš uzmanību, ka jau šobrīd biedrībām un nodibinājumiem trūkst finansējuma, kas būtiski ierobežo un apgrūtina sektora iespējas veikt darbu sabiedrības labā. Straujā inflācija, “Aktīvo iedzīvotāju fonds” (Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas grantu programma) finansējuma beigas, Šveices EEZ atbalsta mehānisma finansējuma nepieejamība Latvijā un citi faktori rada būtisku BN finansējuma pieejamības iztrūkumu. Pamatojums jau esošajam finansējuma trūkumam ir 2024.gada rudens lielais pieteikumu skaits NVO fonda projektiem, kas vairākas reizes pārsniedz pieejamo finansējumu. Vienlaicīgi vēršam uzmanību, ka Austrumu pierobežas BN nereti trūkst kapacitātes un resursu tādu projektu pieteikumu iesniegšanai, kas spētu konkurēt ar citām pieredzējušākām un resursiem bagātākām BN. Turklāt Valsts Ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) dati[1] liecina, ka jau šobrīd BN, kas darbojas Latgales reģionā uzrāda viszemāko ieņēmumu daudzumu (2023. gadā 17,7 miljonus), salīdzinot ar citiem Latvijas reģioniem, tādēļ, aicinām jaunām mērķētām aktivitātēm piešķirt papildu finansējumu.
(2) Aicinām izteikt Rīcības plāna 1.7. pasākuma tekstu šādā redakcijā: “Vietējās sabiedrības noturīguma stiprināšana, iesaistot NVO – Kompleksas programmas izstrāde un ieviešana Austrumu pierobežas plāna darbības teritorijā, kas vērsta uz NVO sektora spēcināšanu”.
1.7. pasākuma pašreizējā redakcijā paredz kompleksas programmas ieviešanu Latgales reģionā, kas izslēdz Alūksnes novadu, tādēļ aicinām veikt labojumus teksta redakcijā, lai pasākums iekļautu arī Alūksnes novadu kā daļu no Latvijas Austrumu pierobežas.
(3) Lai sekmētu iedzīvotāju noturību pret manipulācijām informatīvajā telpā, kā arī veicinātu gan komerciālo mediju, gan sabiedrisko mediju sasniedzamību, nepieciešams papildināt 1.1 pasākumu ar apakšpunktu: “(4) Veicināt Austrumu pierobežas vietējo mediju kapacitāti un spēju regulāri informēt sabiedrību par aktualitātēm drošības kontekstā” un īstenošanai piešķirt papildu finansējumu.
Lai sasniegtu Rīcība plāna 1.1 pasākuma (1) darbības rezultātu ”Palielināts veidotā satura apjoms par notikumiem Latgalē” un (2) darbības rezultātu “Stiprināta Latgales un Austrumu pierobežas informatīvā telpa” ir būtiski paredzēt papildus finansējumu, kas tiktu novirzīts Austrumu pierobežas vietējiem medijiem, lai palīdzētu informēt pašvaldību iedzīvotājus. Tieši vietējo mediju stiprināšana Austrumu pierobežā kalpotu par būtisku instrumentu gan ārējo informatīvo apdraudējumu mazināšanai, gan iedzīvotāju uzticības veicināšanai vietējām un nacionālajām valsts struktūrām, nodrošinātu tiešu komunikāciju par civilās aizsardzības plāniem, kas veicinātu sabiedrības noturību un gatavību reaģēt krīzes situācijās.
(4) Aicinām Rīcības plāna 1.1 pasākuma trešo punktu izteikt šādā redakcijā: “(3) veidot ciešāku sadarbību ar pierobežas pašvaldībām un pilsonisko sabiedrību: izveidots regulārs, formāls tikšanās formāts ar pierobežas pašvaldībām, pilsētām (Rēzeknes novads, Rēzeknes valstspilsēta, Alūksnes novads, Augšdaugavas novads, Līvānu novads, Balvu novads, Daugavpils valstspilsēta, Krāslavas novads, Ludzas novads, Preiļu novads) un pilsonisko sabiedrību”.
(5) Attiecīgi aicinām papildināt arī 1.1 pasākuma trešo darbības rezultātu, izsakot to šādā redakcijā: “(3) Sadarbības, diskusiju un dialoga veicināšana ar pierobežas pašvaldībām un pilsonisko sabiedrību, lai efektīvi koordinētu kopīgus Austrumu pierobežas drošības un ekonomiskās izaugsmes pasākumus, veicinātu pilsonisko dialogu un nodrošinātu mērķtiecīgu reģiona attīstību .”
(6) Kā arī aicinām Rīcības plāna 1.1.pasākumu papildināt ar rezultatīvo rādītāju: “(4) katrā Austrumu pierobežas pašvaldībā vai plānošanas reģiona mērogā paredzēts vismaz viens darbinieks, kas strādā ar pilsoniskās sabiedrības un līdzdalības jautājumiem, pārzina vietējās biedrības un nodibinājumus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus un spēj mobilizēt vajadzīgā brīdī”.
Regulāra pilsoniskā dialoga nodrošināšana un sabiedrības iesaiste reģionam svarīgu jautājumu risināšanā ļautu efektīvāk identificēt aktuālos reģionālos izaicinājumus un kopīgi rast risinājumus, īpašu uzmanību pievēršot drošības, infrastruktūras attīstības un sabiedrības noturības jautājumiem. Sabiedriskās politikas centra Providus pētījuma[2] dati liecina, ka pašvaldības maz konsultējas ar vietējo organizēto pilsonisko sabiedrību pastāvīgos formātos – konsultatīvās komisijās, padomēs. BN pārstāvji atzīst, ka organizācijas lielākoties nav iesaistītas pašvaldības lēmumu pieņemšanā. LPA uzsver, ka tieši BN pārstāvji ir lokālo kontekstu eksperti, kas ikdienā strādā ar vietējām kopienām. Tādēļ pašvaldībām un valsts institūcijām ir iespēja izmantot BN kapitālu un ieguldījumu reģionālās izaugsmes veicināšanā, lai sasniegtu dažādākas sabiedrības grupas un vietējās kopienas.
(7) Aicinām pārskatīt visus 1.1. pasākuma un 1.7. pasākuma rezultatīvos rādītājus un pievienot izmērāmus rādītājus kā tiešus indikatorus, kas ļautu izmērīt vai konkrētie darbības rezultāti ir sasniegti.
Tādi rezultatīvie rādītāji kā 1.1 pasākumā “(1) Palielināts Latvijas Sabiedriskā medija multimediāla satura apjoms Latgalē un par Latgali”, “(2) Katru gadu īstenotas aktivitātes (publiski pasākumi, semināri u.c.), kas uzlabo sabiedrības informētību un izglītību”, 1.7. pasākumā “Sekmēta ilgtspējīga NVO attīstība Latvijā”, “Īstenota mērķtiecīga pilsoniskās sabiedrības attīstības politika, pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai”, “Sekmēta ilgtspējīga NVO attīstība Latgalē” ir vispārīgi definēti un grūti izmērāmi, kas ilgtermiņā neļauj pārliecināties, vai konkrētais darbības rezultāts ir sasniegts. Tādēļ aicinām pie attiecīgajiem rezultatīvajiem rādītājiem norādīt izmērāmus rādītājus.
(8) Aicinām noņemt LPA kā līdzatbildīgo institūciju 1.1 pasākumam “Informatīvā telpa Austrumu pierobežā”.
LPA ir lielākā jumta organizācija nevalstiskā sektora interešu aizstāvībā, kuras mērķis ir stiprināt pilsonisko sabiedrību Latvijā, atbalstīt NVO kopējās intereses un veidot labvēlīgu vidi to darbībai. LPA tiešā kompetence nav sabiedrisko un komerciālo mediju sasniedzamības stiprināšana.
(9) Aicinām Rīcība plāna trešā pielikuma 1.1. pasākumam rast finansējumu, ņemot vērā civilās aizsardzības būtisko nozīmi krīžu pārvarēšanā un sabiedrības mobilizēšanā.
(10) Kā arī aicinām trešā pielikuma 1.1 pasākuma darbības rezultātu papildināt ar apakšpunktu: “Austrumu pierobežas pašvaldības iesaista vietējās kopienas, biedrības, nodibinājumus un rīcības grupas civilās aizsardzības plāna izstrādē un mācībās, lai organizētā pilsoniskā sabiedrība būtu apmācīta par to, kāda ir tās loma krīžu gadījumā, izprastu, kā pašvaldībā un valsts līmenī notiek krīžu vadība un tādējādi pašas izvērtētu savas iespējas, ko var dot krīžu pārvarēšanā”.
LPA vērš uzmanību, ka stabila, demokrātiskās vērtības balstīta un organizēties spējīga pilsoniskā sabiedrība ir nacionālās drošības un cilvēku drošumspējas jautājums (iekšējā un ārējā drošība), tāpat saliedēta un iekļaujoša sabiedrība ir priekšnosacījums Latvijas turpmākai ekonomikas attīstībai. Arī Nacionālā drošības koncepcija nosaka: “Pilsoniskā sabiedrība ir aktīva, organizējot un līdzdarbojoties dažādās pilsoniskajās aktivitātēs, tostarp iesaistoties valsts aizsardzībā kritiskos brīžos. Iekšējās drošības dimensijai svarīga ir arī Civilās aizsardzības sistēmā ietilpstošo institūciju kapacitāte un to spēju attīstīšana.”[3] Tādēļ Austrumu pierobežas pašvaldībām, sadarbībā ar atbildīgajām ministrijām, ir jāizveido civilās aizsardzības mehānismi, iesaistot BN, vietējās rīcības grupas un kopienu līderus civilās aizsardzības plāna izstrādē un mācībās, rodot tam papildus finansējumu, lai sekmētu iedzīvotāju informētību par krīžu vadības procesiem, stiprinātu sabiedrības noturību un starpsektoru savstarpējo atbalstu, kā arī ļautu operatīvāk apzināt vietējos resursus un vajadzības.
(11) Visbeidzot, Rīcības plāna turpmākajā izstrādē aicinām veidot kvalitatīvu konsultāciju procesu ar Austrumu pierobežas vietējām kopienām un pilsonisko sabiedrību, kā arī ņemt vērā Austrumu pierobežas BN izteiktos priekšlikumus vides un klimata jautājumu, uzņēmējdarbības, veselības un citās jomās, lai plānā iekļautu pasākumus, kas precīzi atbilst reģiona specifiskajām vajadzībām, risina aktuālos izaicinājumus un nodrošina paredzētajiem pasākumiem attiecīgu finansējumu.
2024. gada 15. oktobra Ministru kabineta noteikumi nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā”, nosaka, ka sabiedrības līdzdalībai ir jābūt jēgpilnai, efektīvai, atklātai, ietverošai, savlaicīgai un atbildīgai, tādējādi paaugstinot minētā procesa kvalitāti un rezultātu atbilstību sabiedrības vajadzībām un interesēm. LPA vērš uzmanību, ka 2023. gadā LPA un 16 citas BN iesniedza kopā vairāk nekā 15 atzinumus par Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei 2024.-2026.gadam, taču vēlāk nav tikusi rīkota saskaņošanas sanāksme. Tādēļ aicinām ņemt vērā BN izteiktos priekšlikumus un iebildumus un VARAM sasaukt sanāksmi, uzaicinot visas BN, kas iesaistījušās Rīcības plāna publiskajā apspriedē, lai Rīcības plānu papildinātu un rastu kvalitatīvus risinājumus Rīcības plāna mērķu sasniegšanai.
[1] Datu avots: Valsts ieņēmumu dienests (pēc LPA datu pieprasījuma). LPA aprēķini.
[2] Sabiedriskās politikas centra Providus 2023.gada pētījums “Nevalstiskais sektors Latgalē. Cik liels? Cik stiprs? Cik gatavs krīzēm?”. Pētījums pieejams: https://providus.lv/wp-content/uploads/2023/11/Providus-Latgale.pdf
[3] Nacionālā drošības koncepcij.
Piedāvātā redakcija
(1) Ņemot vērā BN būtisko lomu Austrumu pierobežas stiprināšanā, sabiedrības noturības veicināšanā, krīzes vadībā un pilsoniskā dialoga attīstīšanā, aicinām piešķirt papildu finansējumu Rīcības plāna 1.7. pasākuma rezultatīvo rādītāju sasniegšanai.
(2) Aicinām izteikt Rīcības plāna 1.7. pasākuma tekstu šādā redakcijā: “Vietējās sabiedrības noturīguma stiprināšana, iesaistot NVO – Kompleksas programmas izstrāde un ieviešana Austrumu pierobežas plāna darbības teritorijā, kas vērsta uz NVO sektora spēcināšanu”.
(3) Lai sekmētu iedzīvotāju noturību pret manipulācijām informatīvajā telpā, kā arī veicinātu gan komerciālo mediju, gan sabiedrisko mediju sasniedzamību, nepieciešams papildināt 1.1 pasākumu ar apakšpunktu: “(4) Veicināt Austrumu pierobežas vietējo mediju kapacitāti un spēju regulāri informēt sabiedrību par aktualitātēm drošības kontekstā” un īstenošanai piešķirt papildu finansējumu.
(4) Aicinām Rīcības plāna 1.1 pasākuma trešo punktu izteikt šādā redakcijā: “(3) veidot ciešāku sadarbību ar pierobežas pašvaldībām un pilsonisko sabiedrību: izveidots regulārs, formāls tikšanās formāts ar pierobežas pašvaldībām, pilsētām (Rēzeknes novads, Rēzeknes valstspilsēta, Alūksnes novads, Augšdaugavas novads, Līvānu novads, Balvu novads, Daugavpils valstspilsēta, Krāslavas novads, Ludzas novads, Preiļu novads) un pilsonisko sabiedrību”.
(5) Attiecīgi aicinām papildināt arī 1.1 pasākuma trešo darbības rezultātu, izsakot to šādā redakcijā: “(3) Sadarbības, diskusiju un dialoga veicināšana ar pierobežas pašvaldībām un pilsonisko sabiedrību, lai efektīvi koordinētu kopīgus Austrumu pierobežas drošības un ekonomiskās izaugsmes pasākumus, veicinātu pilsonisko dialogu un nodrošinātu mērķtiecīgu reģiona attīstību .”
(6) Kā arī aicinām Rīcības plāna 1.1.pasākumu papildināt ar rezultatīvo rādītāju: “(4) katrā Austrumu pierobežas pašvaldībā vai plānošanas reģiona mērogā paredzēts vismaz viens darbinieks, kas strādā ar pilsoniskās sabiedrības un līdzdalības jautājumiem, pārzina vietējās biedrības un nodibinājumus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus un spēj mobilizēt vajadzīgā brīdī”.
(7) Aicinām pārskatīt visus 1.1. pasākuma un 1.7. pasākuma rezultatīvos rādītājus un pievienot izmērāmus rādītājus kā tiešus indikatorus, kas ļautu izmērīt vai konkrētie darbības rezultāti ir sasniegti.
(8) Aicinām noņemt LPA kā līdzatbildīgo institūciju 1.1 pasākumam “Informatīvā telpa Austrumu pierobežā”.
(9) Aicinām Rīcība plāna trešā pielikuma 1.1. pasākumam rast finansējumu, ņemot vērā civilās aizsardzības būtisko nozīmi krīžu pārvarēšanā un sabiedrības mobilizēšanā.
(10) Kā arī aicinām trešā pielikuma 1.1 pasākuma darbības rezultātu papildināt ar apakšpunktu: “Austrumu pierobežas pašvaldības iesaista vietējās kopienas, biedrības, nodibinājumus un rīcības grupas civilās aizsardzības plāna izstrādē un mācībās, lai organizētā pilsoniskā sabiedrība būtu apmācīta par to, kāda ir tās loma krīžu gadījumā, izprastu, kā pašvaldībā un valsts līmenī notiek krīžu vadība un tādējādi pašas izvērtētu savas iespējas, ko var dot krīžu pārvarēšanā”.
(11) Visbeidzot, Rīcības plāna turpmākajā izstrādē aicinām veidot kvalitatīvu konsultāciju procesu ar Austrumu pierobežas vietējām kopienām un pilsonisko sabiedrību, kā arī ņemt vērā Austrumu pierobežas BN izteiktos priekšlikumus vides un klimata jautājumu, uzņēmējdarbības, veselības un citās jomās, lai plānā iekļautu pasākumus, kas precīzi atbilst reģiona specifiskajām vajadzībām, risina aktuālos izaicinājumus un nodrošina paredzētajiem pasākumiem attiecīgu finansējumu.
(2) Aicinām izteikt Rīcības plāna 1.7. pasākuma tekstu šādā redakcijā: “Vietējās sabiedrības noturīguma stiprināšana, iesaistot NVO – Kompleksas programmas izstrāde un ieviešana Austrumu pierobežas plāna darbības teritorijā, kas vērsta uz NVO sektora spēcināšanu”.
(3) Lai sekmētu iedzīvotāju noturību pret manipulācijām informatīvajā telpā, kā arī veicinātu gan komerciālo mediju, gan sabiedrisko mediju sasniedzamību, nepieciešams papildināt 1.1 pasākumu ar apakšpunktu: “(4) Veicināt Austrumu pierobežas vietējo mediju kapacitāti un spēju regulāri informēt sabiedrību par aktualitātēm drošības kontekstā” un īstenošanai piešķirt papildu finansējumu.
(4) Aicinām Rīcības plāna 1.1 pasākuma trešo punktu izteikt šādā redakcijā: “(3) veidot ciešāku sadarbību ar pierobežas pašvaldībām un pilsonisko sabiedrību: izveidots regulārs, formāls tikšanās formāts ar pierobežas pašvaldībām, pilsētām (Rēzeknes novads, Rēzeknes valstspilsēta, Alūksnes novads, Augšdaugavas novads, Līvānu novads, Balvu novads, Daugavpils valstspilsēta, Krāslavas novads, Ludzas novads, Preiļu novads) un pilsonisko sabiedrību”.
(5) Attiecīgi aicinām papildināt arī 1.1 pasākuma trešo darbības rezultātu, izsakot to šādā redakcijā: “(3) Sadarbības, diskusiju un dialoga veicināšana ar pierobežas pašvaldībām un pilsonisko sabiedrību, lai efektīvi koordinētu kopīgus Austrumu pierobežas drošības un ekonomiskās izaugsmes pasākumus, veicinātu pilsonisko dialogu un nodrošinātu mērķtiecīgu reģiona attīstību .”
(6) Kā arī aicinām Rīcības plāna 1.1.pasākumu papildināt ar rezultatīvo rādītāju: “(4) katrā Austrumu pierobežas pašvaldībā vai plānošanas reģiona mērogā paredzēts vismaz viens darbinieks, kas strādā ar pilsoniskās sabiedrības un līdzdalības jautājumiem, pārzina vietējās biedrības un nodibinājumus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus un spēj mobilizēt vajadzīgā brīdī”.
(7) Aicinām pārskatīt visus 1.1. pasākuma un 1.7. pasākuma rezultatīvos rādītājus un pievienot izmērāmus rādītājus kā tiešus indikatorus, kas ļautu izmērīt vai konkrētie darbības rezultāti ir sasniegti.
(8) Aicinām noņemt LPA kā līdzatbildīgo institūciju 1.1 pasākumam “Informatīvā telpa Austrumu pierobežā”.
(9) Aicinām Rīcība plāna trešā pielikuma 1.1. pasākumam rast finansējumu, ņemot vērā civilās aizsardzības būtisko nozīmi krīžu pārvarēšanā un sabiedrības mobilizēšanā.
(10) Kā arī aicinām trešā pielikuma 1.1 pasākuma darbības rezultātu papildināt ar apakšpunktu: “Austrumu pierobežas pašvaldības iesaista vietējās kopienas, biedrības, nodibinājumus un rīcības grupas civilās aizsardzības plāna izstrādē un mācībās, lai organizētā pilsoniskā sabiedrība būtu apmācīta par to, kāda ir tās loma krīžu gadījumā, izprastu, kā pašvaldībā un valsts līmenī notiek krīžu vadība un tādējādi pašas izvērtētu savas iespējas, ko var dot krīžu pārvarēšanā”.
(11) Visbeidzot, Rīcības plāna turpmākajā izstrādē aicinām veidot kvalitatīvu konsultāciju procesu ar Austrumu pierobežas vietējām kopienām un pilsonisko sabiedrību, kā arī ņemt vērā Austrumu pierobežas BN izteiktos priekšlikumus vides un klimata jautājumu, uzņēmējdarbības, veselības un citās jomās, lai plānā iekļautu pasākumus, kas precīzi atbilst reģiona specifiskajām vajadzībām, risina aktuālos izaicinājumus un nodrošina paredzētajiem pasākumiem attiecīgu finansējumu.