Projekta ID
23-TA-1986Atzinuma sniedzējs
Biedrība "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera"
Atzinums iesniegts
15.04.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
Iebildums
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir iepazinusies ar Klimata un enerģētikas ministrijas saskaņošanā nodoto noteikumu projektu “Transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazināšana un modernizēšanu un vispārīgo ziņošanu” (23-TA-1986) (turpmāk – Noteikumi) un sniedz sekojošu pozīciju.
Pašreizējais regulējums paredz, ka transporta enerģijas vienības (t.sk. elektroenerģijas vienības) ir izmantojamas tikai attiecībā uz to gadu, kurā tās ir izdotas. Šāda pieeja rada vairākus strukturālus riskus tirgus attīstībai un mērķu sasniegšanai līdz 2030. gadam:
1. Investīciju signāla trūkums agrīnā posmā (2026–2028): pieprasījums pēc vienībām būs ierobežots, kas samazina motivāciju EUS veikt kapitālietilpīgas investīcijas (ieviest MID skaitītājus un salāgot sistēmu sinhronizāciju) uzlādes infrastruktūrā.
2. Augsts kvotu deficīta risks 2029–2030: vienību neuzkrājamība nozīmē, ka piedāvājums būs ierobežots ar konkrētā gada ražošanas apjomu, kamēr pieprasījums koncentrēsies uz gala mērķa sasniegšanu.
3. Tirgus nestabilitāte: agrīnie pārpalikumi netiek izmantoti, savukārt vēlīnie deficīti var radīt būtiskas cenu svārstības un mērķu saderības risku degvielas piegādātājiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, LTRK aicina ieviest ierobežotu transporta enerģijas vienību uzkrāšanas (banking) mehānismu elektroenerģijas uzlādes operatoriem. Pēc būtības tas noteiktu, ka EUS radītās elektroenerģijas vienības var tikt izmantotas ne tikai izdošanas gadā, bet arī nākamajos periodos (piemēram, līdz 3–5 gadiem vai līdz 2030. gadam pārejas periodā). Iespējamie drošības mehānismi tirgus kropļojumu riska novēršanai:
1. noteikt maksimālo uzkrāšanas periodu (piemēram, 3–5 gadi);
2. ieviest uzkrāšanas apjoma limitu (piemēram, procentuāli no gada apjoma);
3. piemērot mehānismu tikai elektroenerģijas vienībām (EUS sektoram).
Šāda Noteikumu regulējuma pilnveidojuma iekļaušana spētu nodrošināt stabilākus un prognozējamākus tirgus, veicinātu lielāku motivāciju investēt uzlādes infrastruktūrā jau agrīnā posmā, samazinātu kvotu deficīta un kvotu cenu šoka riskus 2029-2030 periodā un tiktu veicināta efektīvāka virzība uz transporta sektora noteiktajiem dekarbonizācijas mērķiem.
Pašreizējais regulējums paredz, ka transporta enerģijas vienības (t.sk. elektroenerģijas vienības) ir izmantojamas tikai attiecībā uz to gadu, kurā tās ir izdotas. Šāda pieeja rada vairākus strukturālus riskus tirgus attīstībai un mērķu sasniegšanai līdz 2030. gadam:
1. Investīciju signāla trūkums agrīnā posmā (2026–2028): pieprasījums pēc vienībām būs ierobežots, kas samazina motivāciju EUS veikt kapitālietilpīgas investīcijas (ieviest MID skaitītājus un salāgot sistēmu sinhronizāciju) uzlādes infrastruktūrā.
2. Augsts kvotu deficīta risks 2029–2030: vienību neuzkrājamība nozīmē, ka piedāvājums būs ierobežots ar konkrētā gada ražošanas apjomu, kamēr pieprasījums koncentrēsies uz gala mērķa sasniegšanu.
3. Tirgus nestabilitāte: agrīnie pārpalikumi netiek izmantoti, savukārt vēlīnie deficīti var radīt būtiskas cenu svārstības un mērķu saderības risku degvielas piegādātājiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, LTRK aicina ieviest ierobežotu transporta enerģijas vienību uzkrāšanas (banking) mehānismu elektroenerģijas uzlādes operatoriem. Pēc būtības tas noteiktu, ka EUS radītās elektroenerģijas vienības var tikt izmantotas ne tikai izdošanas gadā, bet arī nākamajos periodos (piemēram, līdz 3–5 gadiem vai līdz 2030. gadam pārejas periodā). Iespējamie drošības mehānismi tirgus kropļojumu riska novēršanai:
1. noteikt maksimālo uzkrāšanas periodu (piemēram, 3–5 gadi);
2. ieviest uzkrāšanas apjoma limitu (piemēram, procentuāli no gada apjoma);
3. piemērot mehānismu tikai elektroenerģijas vienībām (EUS sektoram).
Šāda Noteikumu regulējuma pilnveidojuma iekļaušana spētu nodrošināt stabilākus un prognozējamākus tirgus, veicinātu lielāku motivāciju investēt uzlādes infrastruktūrā jau agrīnā posmā, samazinātu kvotu deficīta un kvotu cenu šoka riskus 2029-2030 periodā un tiktu veicināta efektīvāka virzība uz transporta sektora noteiktajiem dekarbonizācijas mērķiem.
Piedāvātā redakcija
-
