Atzinums

Lūdzam precizēt projekta 15. panta pirmo daļu, ievērojot to, ka piespiedu nauda ir administratīvā akta piespiedu izpildes līdzeklis.

Projekta 15. panta pirmajā daļā paredzēts, ka degvielas piegādātājs pēc projekta 5. panta trešajā daļā minētā lēmuma saņemšanas "šā likuma 5. pantā noteikto piespiedu naudu, ja tāda ir uzlikta ar šā likuma 5. panta (2) daļā noteikto lēmumu" ieskaita 30 dienu laikā attiecīgajā kontā.

1. Precizējamas izmantotās iekšējās atsauces. Projekta 5. panta otrajā daļā nekādi lēmumi nav regulēti, kā arī projekta 5. pantā tieši nav minēta piespiedu nauda.

2. Ja runa ir par 5. panta trešajā daļā minēto lēmumu, ar kuru noteic pienākumu novērst konstatētās neatbilstības, tad jāievēro, ka piespiedu nauda nav šā lēmuma sastāvdaļa (personai nav pienākuma maksāt piespiedu naudu kā tādu), bet gan viens no lēmuma (administratīvā akta) piespiedu izpildes līdzekļiem. Pienākums maksāt piespiedu naudu var rasties vien tad, ja persona lēmumu nepilda. Turklāt piespiedu naudu uzliek ar izpildiestādes izpildrīkojumu (Administratīvā procesa likuma 370. pants). Pat ja projektā noteiktu īpašu kontu, kur iemaksājama piespiedu nauda, tad projekta 15. panta pirmās daļas pirmajā teikumā īpašs piespiedu naudas regulējums nav nepieciešams. Lūdzam svītrot šo regulējumu. Tas arī pašreizējā redakcijā neatbilst Administratīvā procesa likumā noteiktajam piespiedu naudas regulējumam.
 

-

Atkārtoti lūdzam svītrot vai precizēt likumprojekta 9.panta sesto daļu. Vēršam uzmanību, pirmkārt, ka šī norma konfliktē ar šā paša panta septītās daļas 4.punktā ietverto pilnvarojumu Ministru kabineta noteikumu izdošanai (Ministru kabinets nosaka no šā likuma ​pielikumā minētajām izejvielām iegūtu moderno biodegvielu un modernās biogāzes sarakstu). Savukārt likumprojekta 9.panta sestā daļa paredz, ka Klimata un enerģijas ministrs iesniedz Ministru kabinetam šāda paša vai līdzīga satura rīkojuma projektu. Otrkārt, arī kopumā nav atbalstāms regulējums, kas šādā detalizācijas pakāpē nosaka tiesību akta projekta izstrādes un iesniegšanas kārtību Ministru kabinetā.

-

Aicinām rūpīgi izvērtēt projektā ietvertos pilnvarojumus Ministru kabinetam.

Jāievēro, ka pilnvarojumam ir jāsatur pietiekamas vadlīnijas Ministru kabinetam, lai tas varētu šo pilnvarojumu īstenot (piemēram, Ministru kabinetam jāspēj identificēt kādas prasības projekta iesniedzējam būtu nosakāmas). Tāpat ir virkne jautājumu, ko Ministru kabinets nedrīkst regulēt, un likumdevējs attiecīgi nevar pilnvarot Ministru kabinetu regulēt šādus jautājumus. Piemēram, ja iespējamie atbalsta piešķiršanas nosacījumi vai prasības projekta iesniedzējam varētu būt saistītas ar administratīvās sodāmības neesību, tad Ministru kabinets šāda veida prasības nemaz nedrīkstētu noteikt. Tā ir ekskluzīva likumdevēja kompetence. No projekta anotācijas arī nav saprotams, kāda veida prasības (nosacījumi u. tml.) šeit varētu būt paredzēti.

Minētie pilnvarojumu kvalitātes apsvērumi attiecas uz visu projektu. No projekta redakcijas un skaidrojuma projekta anotācijā nevar drošticami secināt, ka visi tie jautājumi, ko projekta autori varbūtēji ir iecerējuši regulēt Ministru kabineta noteikumos, tiešām atbildīs pilnvarojumam vai Ministru kabinets šādus jautājumus vispār drīkstēs regulēt.
 

-

Projekta anotācijā norādīts: "Likumprojektā iekļauts pienākums publiski pieejama uzlādes punkta vai alternatīvās degvielas uzpildes punkta operatoram sniegt datus par attiecīgā punkta darbības uzsākšanu vai pārtraukšanu valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi", kas savukārt šo informāciju publicēs savā tīmekļvietnē kartogrāfiskā formātā. Vienlaikus, ja minētais operators šo informāciju nesniegs, tad atbildība par informācijas nesniegšanu iestādei ir noteikta Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 3. panta 1. daļā. Līdz ar to par informācijas nesniegšanu ir administratīvā atbildība, šādiem pārkāpumiem nepiemēro Administratīvā procesa likumu."

Jāievēro, ka Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 3. panta pirmā daļa attiecas uz likumā noteiktas informācijas sniegšanu iestādei (tostarp arī privātpersonai, kurai deleģēts valsts pārvaldes uzdevums). Iestādes, kuru amatpersonas varēs veikt administratīvā pārkāpuma procesu par šādu pārkāpumu, noteic šā likuma 29. panta pirmā daļa. Aicinām pievērst uzmanību arī kompetences regulējumam šajā gadījumā un noskaidrot, kuras iestādes amatpersonas varētu veikt administratīvā pārkāpuma procesu.

Vienlaikus tas, ka pastāv šāda veida administratīvais pārkāpums, automātiski neizslēdz iespēju projektā minētajā gadījumā izmantot nesodoša rakstura administratīvi tiesiskus ietekmēšanas līdzekļus.
 

-