Atzinums

Grozījumos paredzētā 110. un 115.punktu jaunā redakcijā rada nesamērīgu aministratīvo slogu pašvaldībām . Šobrīd šo uzdevumu veikšana tiek deleģēta izstrādātājam un to apmaksā ierosinātājs. Punktu redakcijas nav atbilstošas anotācijā minētajam, ka izstrādes vadītājs ir atbildīgs par izstrādes procesa soļiem. Atbalstam, ka ir atbildīgs un kontrolē procesus, bet pats neveic šos soļus.
Vēršam uzmanību arī uz to, ka Noteikumu projekta 110.punkts nosaka, ka “Paziņojumu par detālplānojuma publisko apspriešanu izstrādes vadītājs nosūta detālplānojuma teritorijā esošo nekustamo īpašumu īpašniekiem (tiesiskajiem valdītājiem), kas nav detālplānojuma ierosinātāji..”. No minētās normas nav saprotams, kuras personas ir detālplānojuma teritorijā esošie īpašnieki, kas nav ierosinātāji. Vēršam uzmanību, ka Noteikumu 96.punkts nosaka, ka detālplānojuma izstrādi var ierosināt zemes vienības īpašnieks vai tā pilnvarotā persona. No minētā izriet, ka gadījumā, ja detālplānojuma teritorijā ietilpst vairākas zemes vienības, kas pieder dažādām personām, tad ierosinātājiem jābūt vai nu visiem īpašniekiem, vai arī jābūt pilnvarai. Šādā gadījumā paziņojums ir jānosūta visiem ierosinātājiem, vai pilnvarotajai personai. Lūdzam precizēt Noteikumu projekta 110.punktu.


Priekšlikums neveikt grozījumus 110.punktā, bet veikt grozījumus 105.punktā, izsakot šādā redakcijā:
“105. Paziņojumu par detālplānojuma uzsākšanu nosūta detālplānojuma teritorijā esošo nekustamo īpašumu īpašniekiem (tiesiskajiem valdītājiem), kas nav detālplānojuma ierosinātāji, un to nekustamo īpašumu īpašniekiem (tiesiskajiem valdītājiem), kuru īpašumā (valdījumā) esošie nekustamie īpašumi robežojas ar detālplānojuma teritoriju, nosūta paziņojumu par detālplānojuma izstrādi. Paziņojumu ievieto pašvaldības tīmekļa vietnē, kā arī nodrošina informācijas pieejamību citos sabiedrībai pieejamos veidos. Paziņojumā norāda:”
 

svītrot 6.punktu

Lai noņemtu papildu administratīvo slogu pašvaldībām, pārbaudot detālplānojumu, kas apstiprināti ar saistošajiem noteikumiem, īstenošanu, kā arī, ņemot vērā, ka detālplānojumus ar saistošajiem noteikumiem neapstiprina jau vairāk nekā 10 gadus, un šo gadu garumā ir pieņemti gan jauni normatīvie akti, gan pašvaldību teritorijas plānojumi, savukārt, gadījumos, kad saskaņā ar detālplānojumu ir izdota būvatļauja, personai saskaņā ar tiesiskās paļāvības principu, ir tiesības to realizēt, lai sasniegtu normas mērķi, “nodrošināt detālplānojumu atbilstību jaunā teritorijas plānojuma risinājumam” (Ministru kabineta noteikumu projekta anotācijas 8.punkts), Rīgas valstspilsētas pašvaldība izsaka priekšlikumu svītrot Ministru kabineta noteikumu projekta 12.punktā 131.41., 131.42., 131.43. un 131.44.apakšpunktu un izteikt 131.4 punktu šādā redakcijā
“131.4  Detālplānojumu, kas apstiprināts ar saistošajiem noteikumiem atceļ, ja detālplānojums neatbilst spēkā esošajam teritorijas plānojumam un normatīvajam regulējumam.”

izteikt 131.4 punktu šādā redakcijā
“131.4  Detālplānojumu, kas apstiprināts ar saistošajiem noteikumiem atceļ, ja detālplānojums neatbilst spēkā esošajam teritorijas plānojumam un normatīvajam regulējumam.”

Ņemot vērā, ka tikai tagad tiek virzīti apstiprināšanai kritēriji spēkā esošo detālplānojumu izvērtēšanai, uzskatām, ka termiņš ir nesamērīgs. Anotācijā norādīts, ka termiņš sakrīt ar laiku, kad vairums pašvaldību uzsāk jaunu teritorijas plānojumu izstrādi saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma Pārejas noteikumos noteikto termiņu jaunu teritorijas plānojumu izstrādei līdz 2025.gada 31.decembrim. Mūsuprāt, detālplānojumu izvērtēšanu var veikt vismaz līdz jauna teritorijas plānojuma 1.redakcijas nodošanai publiskai apspriešanai un nav nepieciešams tai  noteikt striktu termiņu.

Jaunajā teritorijas plānojumā būtu iespējams integrēt detālplānojums un tie tad būtu atceļami atbilstoši 131. 4 3.punktā noteiktajam “detālplānojums ir integrēts spēkā esošā teritorijas plānojumā”.

Pašvaldības, izstrādājot teritorijas plānojumus, atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma Pārejas noteikumu 17.punktam, detālplānojumus, kas apstipirnāti ar saistošajiem noteikumiem, izvērtē līdz lēmuma pieņemšanai par teritorijas plānojuma 1.redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai.

Anotācijas 1.1. Pamatojuma daļā “Apraksts”, kā arī 1.2. Mērķis “Mērķa apraksts”, “Pamatojums” ir dota atsauce uz likuma “Par pašvaldībām” 21.pantu, kas citustarp noteic pašvaldības tiesības apstiprināt teritorijas plānojumu, kā arī izdot saistošos noteikumus. Vēršam uzmanību, ka 01.01.2023. spēkā ir stājies jaunais Pašvaldību likums, kurā 21.panta prasības noteic pašvaldības izpilddirektora un izpilddirektora vietnieka iecelšanu. Lūdzam precizēt Anotāciju, sniedzot korektu atsauci uz Pašvaldību likumu

-

Anotācijā nav atspoguļotas un parēķinātas pašbvaldību administraīvās izmaksas, kas radīsies stājoties spēkā MK noteikumiem.
Lūdzam palidināt anotāciju

papildināt anotāciju ar aprēķinu par pašvaldību administratīvajiem un finanšu resursiem.

Aicinām izvērtēt un izdiskutēt, vai nebūtu jāsvītro pirmais teikums un prasības izdrukām, bet prasībām grafiskās daļas noformējumam ir jābūt. Anotācijā norādīts, ka plānojumu grafiskās daļas noformējamas saskaņā ar TAPIS noteiktajām prasībām, taču VARAM mājaslapā https://www.varam.gov.lv/lv/vadlinijas-par-teritorijas-attistibas-planosanai-izmanojamiem-geotelpiskajiem-datiem norādīts, ka obligāta Vadlīniju izmantošana ir izstrādājot teritorijas plānojumu un lokālplānojumu, turklāt tikai datu slānim „Funkcionālais zonējums”, bet pārējiem datu slāņiem tā ir tikai rekomendējoša. Attiecībā uz detālplānojumiem vadlīnijas ir rekomendējošas.
 

“6. Teritorijas plānojuma, lokālplānojuma un detālplānojuma grafisko daļu noformē, norādot koordinātu sistēmu, koordinātu tīklu, kartes nosaukumu, kartes pamatnes mēroga noteiktību, lietotos apzīmējumus ar skaidrojumiem un grafiskās daļas izstrādātāju.”

Izsakot 17.punktu jaunā redakcijā, būtu nepieciešams arī 15.punktu izteikt jaunā redakcijā:
“15. Spēkā esošie plānošanas dokumenti un publiskajai apspriešanai nodotās plānošanas dokumentu redakcijas pēc publicēšanas sistēmā publiski ir pieejami valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā (Ģeoportālā) un pašvaldības tīmekļa vietnē, kur ir ievietota sistēmas saite.”

-

2022.gada 16.decembrī VARAM rīkoja tiešsaistes semināru TAPIS lietotājiem, kurā informēja, ka no 01.02.2023. plānots nosacījumu un atzinumu sniegšanu, un pārskatu veidošanu organizēt tikai TAPIS sistēmā, kas mūsuprāt radīs milzīgu slogu pašvaldībām un cieši saistīts ar MK not. 628 plānotajām izmaiņām attiecībā uz izstrādes vadītāja un izstrādātāja pienākumiem. Līdzšinējā prakse darba uzdevumos šo funkciju deleģēt izstrādātājam atslogo izstrādes vadītāju. Bez tam TAPIS sistēmā nav iestrādātas iespējas nosacījumiem un atzinumiem pievienot pielikumus (kartes, attēlus, tabulas utt.) un nav paredzēts, ka šos uzdevumus pašvaldība var deleģēt un piešķirt tiesības izstrādātājiem.
Priekšlikums neveikt grozījumus 115.punktā,
Priekšlikums 114.punktu izteikt šādā redakcijā:
“114. Pēc publiskās apspriešanas beigām izstrādātājs nodrošina publiskās apspriešanas laikā saņemto priekšlikumu un institūciju atzinumu izvērtēšanu un sagatavo ziņojumu par priekšlikumu vērā ņemšanu vai noraidīšanu, norādot noraidījuma pamatojumu.”
 

svītrot 9.punktu

126.punkta izteiktā jaunā redakcija atbalstāma. Procedūra nemainās un atvieglos detālplānojumu informācijas uztveršanu TAPIS/Ģeolatvija, jo šobrīd pamata detālplānojums un grozījumi ir atsevišķi dokumenti, nekonsolidēti un skatāmi katrs atsevišķi, kas var radīt pārpratumus.Lūdzam anotācijā skaidrot,  vai tas attiecināms arī uz detālplānojumu atcelšanu daļā.

-

1. Papildus ierosinām veikt grozījumus noteikumu 3.punktā “Visus pašvaldības lēmumus, kas saistīti ar plānošanas dokumentu izstrādi un apstiprināšanu, pašvaldība piecu darbdienu laikā pēc to spēkā stāšanās ievieto sistēmā, pašvaldības tīmekļa vietnē, kā arī nodrošina informācijas pieejamību citos sabiedrībai pieejamos veidos”, aizstājot vārdus “piecu” ar vārdiem “desmit”. Šobrīd ir konstatēts, ka pašvaldībām ir apgrūtinoši iekļauties piecu darbdienu termiņā no lēmuma pieņemšanas dienas, jo domes lēmums pēc domes sēdes netiek uzreiz noformēts un nodots speciālistam, kas to var ievietot TAPS sistēmā. Domes sēdes protokola un lēmuma parakstīšana arī aizņem vairākas dienas. Līdz ar to, lūdzam, noteikt garāku termiņu lēmuma ievietošanai sistēmā, lai neradītu situācijas, kad tiek pārkāptas normatīvo aktu prasības.
2. Papildus, lūdzam papildināt Noteikumu projektu ar rīcību gadījumos, kad detālplānojuma teritorija robežojas ar zemes vienību uz kuras atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja – vai paziņojums par detālplānojuma izstrādes uzsākšanu un detālplānojuma publisko apspriešanu ir jāsūta katram dzīvokļa īpašniekam. Praksē ir vairāki gadījumi, kad detālplānojuma teritorijas pierobežnieks ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja ar vairāk kā 30 dzīvokļu īpašumiem. Sūtīt paziņojumu katram dzīvokļa īpašniekam ir laikietilpīgi un tas rada papildus pasta izmaksas. Lūdzam precizēt Noteikumu projektu, paredzot, ka šādos gadījumos izstrādes vadītājs sagatavo paziņojumu un novieto to redzamā vietā pie daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas (piem., pie ziņojumu dēļa) vai arī paziņojumu nosūta mājas apsaimniekotājam, kas tālāk informē dzīvokļu īpašniekus. Jāpiebilst, ka ne visos gadījumos izstrādes vadītājam ir zināms mājas apsdaimniekotājs.
3.Papildus ir priekšlikums  noteikt mūsdienīgu publiskās apspriešanas regulējumu MKN628, kas paredz publiskās apspriešanas sanāksmes organizēt attālināti un hibrīdformātā (gan klātienē, gan attālināti, ar iespēju uzdot jautājumus attālināti).

Tagad šāds regulējums https://likumi.lv/ta/id/315278-covid-19-infekcijas-izplatibas-parvaldibas-likums
21. pants. (1) Plānošanas reģions un vietējā pašvaldība teritorijas attīstības plānošanas dokumentu un to stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma publisko apspriešanu organizē atbilstoši normatīvajos aktos par teritorijas attīstības plānošanu un stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādi noteiktajai kārtībai, ciktāl šis likums nenosaka citādi.
(2) Publisko apspriešanu neklātienes formā (attālināti) organizē šādiem teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem:
1) plānošanas reģionu ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, attīstības programmai un tematiskajiem plānojumiem;
2) vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, attīstības programmai, lokālplānojumiem, detālplānojumiem un tematiskajiem plānojumiem.
(3) Plānošanas reģioni un vietējās pašvaldības, organizējot publisko apspriešanu neklātienes formā (attālināti), ievēro šādus nosacījumus:
1) minimālais publiskās apspriešanas termiņš — četras nedēļas;
2) informācija par teritorijas attīstības plānošanas dokumenta publisko apspriešanu un publiskās apspriešanas sanāksmi tiek izziņota vismaz divos plašsaziņas kanālos un tiek nodrošināta tās izvietošana publiskajā ārtelpā, norādot teritorijas attīstības plānošanas dokumenta izstrādes pamatojumu un risinājumu īsu aprakstu, kā arī informāciju par būtiskākajām izmaiņām un plānotajiem attīstības projektiem;
3) tiek nodrošināta iespēja iepazīties ar publiskajai apspriešanai nodotajiem teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem un saņemt konsultāciju gan attālināti, gan klātienē;
4) publiskās apspriešanas sanāksme tiek organizēta, izmantojot tiešsaistes videokonferences sarunu rīku vai citu tiešsaistes sarunu rīku. Informācija par publiskās apspriešanas sanāksmi ne vēlāk kā 10 dienas pirms sanāksmes noteiktā datuma tiek izziņota vismaz divos plašsaziņas kanālos un tiek nodrošināta tās izvietošana publiskajā ārtelpā, norādot teritorijas attīstības plānošanas dokumenta izstrādes pamatojumu un risinājumu īsu aprakstu, kā arī informāciju par būtiskākajām izmaiņām un plānotajiem attīstības projektiem;
5) informācija par izziņošanas pasākumiem, veidiem, priekšlikumu un viedokļu sniegšanas iespējām, kā arī sanāksmes protokolu tiek ietverta atsevišķā ziņojumā, kuru pievieno kopējai dokumentācijai par izstrādi.
(18.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.03.2021.)


Nepieciešams noteikt, ka TP jāorganizē vismaz viena sanāksme klātienē, un vismaz viena – attālinātā formātā.
LP, DP – attālinātā formātā (bez iepriekšējas reģistrācijas, lai iespējami vienkārši cilvēki var šādu sanāksmi apmeklēt).
Un izņemt ārā lieko regulējumu, ka informācija jāizvieto publiskajā ārtelpā. Kā arī izņemt normu par atsevišķo ziņojumu.


 Lai apspriestu LPS iesūtītos pašvaldību priekšlikumus, kā arī MK noteikumu Izziņu pirms otreizājās ievietošanas Vienotās informācijas portālā jau LPS atzinuma sniegšanai, lūdzam pirms tam organizēt kopēju saskaņošanas sanāksmi , kurā piedalās VARAM , LPS un pašvaldību pārstāvji, iespējama gan klātiens, gan sanāksme attālinātā vidē.

-

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi daļā “Problēmas un risinājums” ir minēts, ka “Noteikumu projekta 5.punktā svītrota prasība pašvaldībai iepazīstināt interesentus ar plānošanas dokumentiem papīra formā pašvaldības telpās darba laikā”. Savukārt nākošajā teikumā ir pateikts, ka “Pašvaldībai ir pienākums nodrošināt iespēju iepazīties ar plānošanas dokumentiem, tai skaitā arī izdrukas veidā, gadījumos, ja personai nav iespēju iepazīties ar informāciju citos veidos”. No minētā izriet, ka pašvaldībai tāpat būs jānodrošina viena vai vārāku eksemplāru pieejamība papīra formātā pašvaldības telpās, jo nav izslēgts, ka pašvaldībā ir iedzīvotāji, kas nevar iepazīties ar plānošanas dokumentiem elektroniskā formātā. Tā kā nav prognozējams, kad šādi iedzīvotāji varētu ierasties pašvaldībā ar lūgumu iepazīties ar plānošanas dokumentiem, izdrukai jābūt sagatavotai un jābūt pieejamai. Līdz ar to, tāpat saglabājas esošā kārtība, kad plānošanas dokumenti tiek drukāti papīra formātā, tiek tērēti resursi, radīts administratīvais slogs, kā arī ir jānodrošina vieta izdruku glabāšanai.
Piem., ja konkrētajā novadā ietilpst 20 pagasti, tad pēc būtības katrā pagastā būtu izdrukas veidā jānodrošina iespēja iepazīties ar teritorijas plānojumu, kas savukārt rada papildu izmaksas dokumentu drukāšanā un formēšanā pašvaldībai kopumā. Ja izdruka būs pieejama tikai centrālajā administrācijā, tad tas radīs ierobežojumus un neērtības iedzīvotājiem, no konkrētiem pagastiem ierodoties centrālajā administrācijā pie teritorijas plānotāja, lai iepazītos ar teritorijas plānojumu. Līdz ar to Noteikumu projekta grozījumi īsti neatrisina pašreizējo situāciju, kad dokumentiem jābūt papīra formātā. Ierosinām pāriet uz plānošanas dokumentu pieejamību tikai elektroniskā formātā, atsakoties no papīra formāta. Šādā gadījumā pašvaldībai būtu nosakāms pienākums konkrētu pagasta pārvalžu darbinieku apmācīt, kur ir iespēja iepazīties ar plānošanas dokumentiem elektroniski, ja ierodas iedzīvotājs, kas vēlas ar to iepazīties, darbinieks pie atsevišķa datora, kas paredzēts publiskai lietošanai, to parāda un iepazīstina ar dokumentu. Šādā veidā tiktu popularizēta arī TAPIS lietošana, jo šobrīd daudzi iedzīvotāji par šādu sistēmu nezina.
 

-