Atzinums

Stratēģijā ir identificēts resursu, tostarp cilvēkresursu kapacitātes trūkums, kā arī tiek atzīts, ka “nepārtraukti noris darbs pie valsts pārvaldes optimizācijas un  samazināšanas. Tajā pašā laikā šajā procesā netiek ņemts vērā fakts, ka, atsaucoties uz jaunām ES iniciatīvām un nacionālajām politikas iniciatīvām, tiek radītas jaunas funkcijas, kuras pilnvērtīgi nav iespējams realizēt esošo resursu ietvaros”. Vienlaikus arī šajā stratēģijā paredzēta datu pārvaldības kompetences un datu pārvaldnieku lomas ieviešana iestādēs, nerēķinot uzdevuma izmaksas. Nav skaidrs, cik maksātu ārpakalpojuma modelis, un nav skaidrs, vai iestādēm būs reāla kapacitāte ieviest paredzēto bez pienākumu pārlikšanas uz esošajiem darbiniekiem. Turklāt administratīvā sloga aprēķini ir ļoti provizoriski, un pieņēmumi, uz kuriem balstās ietaupījuma aprēķini, nav pietiekami caurspīdīgi. Piemēram, tiek pieņemts, ka atvērto datu intensīvāka publicēšana samazinās tādu iesniegumu apjomu iestādēs, kuri ir saistīti ar informācijas sniegšanu. Tomēr tiešu pierādījumu par šādu sabiedrības uzvedības maiņu nav. Administratīvā sloga aprēķini rada maldīgu priekšstatu, ka stratēģijas ieviešana nozīmēs miljonus vērtus ietaupījumus bez papildu izdevumiem. 
Lūdzam papildināt stratēģiju ar provizoriskiem aprēķiniem jaunas lomas ieviešanai.

-

Stratēģija ir ambicioza un saturiski plaša, bet tai trūkst skaidra ieviešanas mehānisma. Tajā ir plānotas ievērojamas pārmaiņas salīdzinoši īsā laika periodā, vienlaikus nenosakot pietiekamu atbalstu iestādēm šo pārmaiņu īstenošanai (piemēram, vadlīnijas, konsultācijas, apmācības, atbalsta komanda vai palīdzības dienests u.t.t. kā tas ir, piemēram, Pakalpojumu vides pilnveides plāna 2024.–2027. gadam gadījumā). Lūdzam papildināt stratēģiju ar pārmaiņu vadības un ieviešanas atbalsta pasākumiem.

-

Lūdzam skaidrot Stratēģijas 8. lappusē norādīto apgalvojumu, ka “tiek paredzēts, ka līdz 2030. gadam valsts pārvaldes datu izplatīšana notiek, izmantojot DAGR vai citus VDAA koplietošanas risinājumus, nevis tiešās integrācijas”.
Lūdzam precizēt, vai minētais nosacījums paredz pakāpenisku visu esošo sistēma–sistēma integrāciju aizstāšanu ar DAGR vai citiem VDAA koplietošanas risinājumiem, vai arī tas attiecas tikai uz jaunu integrāciju veidošanu, proti, turpmāk netiek pieļauta jaunu tiešo sistēma–sistēma integrāciju izveide, saglabājot jau esošos risinājumus?

-

Lūdzam skaidrot Stratēģijas 2.4. mērķa ieviešanas ietvaros minēto darbību: “Modeļa izstrādes procesā pamatreģistru turētāji sadarbībā ar konsultantiem varēs veikt datu auditu, kura ietvaros tiks identificēti nelietderīgi ievāktie dati, tādējādi optimizējot datu vākšanas procesus un samazinot ar to saistītās izmaksas”.
Lūdzam precizēt, kas tiek saprasts ar jēdzienu “nelietderīgi ievākti dati”, ņemot vērā, ka valsts pārvaldes iestāžu uzkrājamo datu apjomu un saturu pamatā nosaka ārējie normatīvie akti un tiem pakārtotie regulējumi. Tāpat lūdzam skaidrot, pēc kādiem kritērijiem šādu datu lietderība tiks izvērtēta un kā audita rezultāti korelēs ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām attiecībā uz datu uzkrāšanu.
Vienlaikus lūdzam precizēt, kas minētajā kontekstā ir saprotams ar “konsultantiem” – vai tie ir VARAM vai citas institūcijas piesaistīti ārpakalpojuma sniedzēji attiecīgā projekta vai iepirkuma ietvaros?

-

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, secināms, ka stratēģijā būtu vēlams iekļaut risku izvērtējumu un to mazināšanas pasākumus (piemēram, iestāžu zema iesaiste, nodarbināto kompetenču trūkums, DAGR un VIRSIS ieviešanas kavēšanās u.c.).

-

Lūdzam papildināt Stratēģijas rezultatīvo rādītāju apkopojuma tabulas ar skaidrojumu par rādītāju interpretāciju, norādot, vai katrā pārskata gadā tiek uzskaitītas attiecīgajā gadā no jauna sasniedzamās vērtības, vai arī rādītāji ir vērtējami kā kumulatīvi, proti, katra nākamā gada vērtības ietver un papildina iepriekšējos gados sasniegtos rezultātus.

-

Lūdzam pārskatīt un nepieciešamības gadījumā precizēt Stratēģijas 40.lpp ietverto apgalvojumu "Ņemot vērā, ka Latvijas valsts pārvaldē bieži vien nav noteikti konkrēti par datiem atbildīgie darbinieki, visbiežāk augstāk minēto uzdevumu izpilde ir atkarīga no biznesa procesu analītiķiem ar IKT zināšanām, kas vidēji stundā pelna 45-70 euro". 
Lūdzam izvērtēt, vai norādītais stundas atalgojuma apmērs atbilst faktiskajai situācijai valsts pārvaldē, jo tas var radīt maldinošu priekšstatu par attiecīgo speciālistu atlīdzības līmeni publiskajā sektorā.

 

-

Papildus aicinām veikt dokumenta redakcionālu  precizēšanu, novēršot atkārtojumus, nevienādus formulējumus, valodas, stila un drukas kļūdas, tostarp neprecīzus vārdu locījumus, izlaistus burtus un citas neprecizitātes, kas atsevišķos gadījumos var ietekmēt teksta skaidrību vai nozīmi. Piemēram, Kopsavilkumā vārdu savienojumu “vecinot valsts pārvaldes efektīvu darbību” aizstāt ar “veicinot valsts pārvaldes efektīvu darbību”, Ievadā “veiktas tālāks darbības” – ar “veiktas tālākas darbības”, “visā to dzīves dzīves cilā” – ar “visā to dzīves ciklā”, “noradītajiem datiem” – ar “norādītajiem datiem”, 29. lappusē “atkalizmantotāju formu” – ar “atkalizmantotāju forumu”, kā arī veikt citus analoģiskus redakcionālus precizējumus visā dokumentā.