Atzinums

[1] Asociācija ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas virzīto likumprojektu pakotni, kas izstrādāta, lai īstenotu Ministru kabineta lēmumu par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu, paredzot attiecīgo funkciju nodošanu Latvijas Bankai no 2027. gada 1. janvāra.

[2] Asociācija norāda, ka minētā likumprojektu pakotne pēc savas būtības ievieš būtiskas un sistēmiskas izmaiņas finanšu sektora uzraudzības modelī, tai skaitā patērētāju tiesību aizsardzības, negodīgas komercprakses uzraudzības, licencēšanas un finanšu pakalpojumu tirgus dalībnieku regulējuma jomā. Līdz ar to šie likumprojekti nav vērtējami kā izolēti vai tehniska rakstura grozījumi, bet gan kā savstarpēji saistīts regulējuma kopums, kas īsteno plaša mēroga institucionālu reformu.

[3] Asociācija uztur iepriekš paustos iebildumus attiecībā uz Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu”, uzsverot, ka tajā identificētie trūkumi un neatrisinātie jautājumi pēc būtības nav novērsti arī izstrādātajā likumprojektu pakotnē. Līdz ar to Asociācija iebilst pret likumprojektu turpmāku virzību šobrīd piedāvātajā redakcijā.

[4] Vienlaikus Asociācija uzsver, ka piedāvātā reforma pēc būtības paredz būtisku uzraudzības modeļa maiņu, nododot patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzības funkcijas no vienas iestādes citai, bez pietiekama pierādījumos balstīta pamatojuma par šādas pieejas nepieciešamību, samērīgumu un sagaidāmajiem ieguvumiem. Šāda uzraugošās iestādes maiņa nav vērtējama kā formāls vai tehnisks risinājums, jo tā var būtiski ietekmēt uzraudzības pieeju, normatīvo aktu interpretāciju, tirgus dalībnieku tiesisko paļāvību un finanšu tirgus ilgtspējīgu attīstību. Ievērojot minēto, Asociācija identificē šādus sistēmiskus iebildumus, kas attiecas uz visu likumprojektu pakotni un tās virzību kopumā:
- Likumprojektu pakotne tiek virzīta bez pilnvērtīga ex-ante ietekmes izvērtējuma, tai skaitā attiecībā uz uzraudzības intensitātes izmaiņām, administratīvo slogu, datu pieprasījumu apjomu un ar to saistītajām izmaksām tirgus dalībniekiem, kas neatbilst pierādījumos balstītas politikas veidošanas principiem.
- Netiek izvērtēti alternatīvie risinājumi uzraudzības sistēmas pilnveidei, tostarp iespēja stiprināt esošo institucionālo sadarbību vai precizēt funkciju sadalījumu bez pilnīgas centralizācijas, kas ir būtisks elements proporcionalitātes principa ievērošanā.
- Vairākos likumprojektos anotācijās nav nodrošināts pilnvērtīgs sākotnējais ietekmes izvērtējums par institucionālās reformas praktiskajām sekām, tostarp attiecībā uz uzraudzības metodoloģiju, kapacitātes nodrošināšanu un regulējuma piemērošanas paredzamību.
- Likumprojektu pakotnē nav nodrošināta tiesiskā noteiktība attiecībā uz turpmāko uzraudzības pieeju, normu interpretāciju un sankciju piemērošanas praksi Latvijas Bankas ietvaros, kas rada būtisku nenoteiktību tirgus dalībniekiem.
- Pastāv risks, ka patērētāju tiesību aizsardzības funkcijas Latvijas Bankas ietvaros tiks īstenotas caur prudenciālās uzraudzības prizmu, kas var ietekmēt līdzšinējo normu interpretāciju, piemērošanas praksi un līdzsvaru starp finanšu stabilitāti un patērētāju aizsardzību.
- Ņemot vērā reformas būtisko ietekmi uz finanšu sektoru un tirgus dalībnieku darbības vidi, sabiedrības līdzdalība nav nodrošināta pietiekamā apmērā, kas neatbilst labas pārvaldības principiem un var negatīvi ietekmēt regulējuma kvalitāti.
- Likumprojektu pakotnē paredzētā institucionālā reforma tiek īstenota selektīvi, nesniedzot vienotu un sistemātisku redzējumu par finanšu sektora uzraudzības modeli kopumā, tostarp attiecībā uz ekonomiski saistītiem segmentiem, kas funkcionāli ir cieši saistīti ar patērētāju kreditēšanas tirgu, kā rezultātā saglabājas uzraudzības fragmentācijas un funkciju pārklāšanās riski.

[5] Ievērojot minēto, Asociācija atkārtoti uzsver, ka neatbalsta likumprojektu pakotnes virzību šobrīd piedāvātajā redakcijā. Asociācijas ieskatā identificētie trūkumi nav vērtējami kā atsevišķi vai tehniski precizējumi, bet skar pašas reformas pamatojumu, struktūru un atbilstību labas likumdošanas principiem. Līdz ar to Asociācija aicina apturēt likumprojektu turpmāku virzību un nodrošināt pilnvērtīgu, pierādījumos balstītu reformas izvērtējumu, tostarp analizējot alternatīvus risinājumus, reformas ietekmi uz tirgus dalībniekiem un patērētājiem, kā arī nodrošinot skaidru un prognozējamu uzraudzības modeļa ietvaru.

-

Vispārējs iebildums par Likumprojekta būtību

[7] Asociācija ir iepazinusies ar likumprojektu “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” un norāda, ka, lai gan Likumprojekts formāli paredz tikai institucionālās kompetences precizēšanu, izslēdzot Patērētāju tiesību aizsardzības centra kompetenci attiecībā uz patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem un attiecīgās funkcijas nododot Latvijas Bankai, tā faktiskā ietekme ir būtiski plašāka.

[8] Likumprojekts tieši ietekmē starptautisko un nacionālo sankciju režīma piemērošanu patērētāju kreditēšanas sektorā, nosakot institūciju, kas turpmāk veiks uzraudzību attiecībā uz sankciju ievērošanu. Ņemot vērā, ka sankciju regulējums ir augsta riska un augstas atbildības joma, kurā tiek piemēroti būtiski ierobežojumi un sankcijas, institucionālajai kompetencei un piemērošanas pieejai ir izšķiroša nozīme.

[9] Asociācija uzsver, ka sankciju uzraudzība pēc savas būtības ietver ne tikai formālu normatīvās atbilstības kontroli, bet arī būtisku interpretācijas elementu, tostarp risku novērtēšanu, faktiskās darbības izvērtēšanu un samērīgu sankciju piemērošanu. Līdz ar to institucionālās kompetences maiņa šajā jomā nav uzskatāma par tehnisku grozījumu, bet gan par būtisku izmaiņu regulējuma piemērošanas praksē.
 

-

Par Likumprojekta anotāciju

[10] Asociācija norāda, ka likumprojekta anotācijā ietvertais izvērtējums neatbilst plānotās izmaiņas faktiskajai būtībai un ietekmei. Lai gan anotācijā likumprojekts tiek pamatots ar nepieciešamību saskaņot regulējumu ar institucionālo reformu, tajā netiek veikts patstāvīgs un strukturēts izvērtējums par šīs izmaiņas ietekmi uz sankciju režīma piemērošanu praksē.

[11] Īpaši būtiski, ka anotācijā nav veikts:
- izvērtējums par uzraudzības pieejas maiņu sankciju jomā;
- analīze par Latvijas Bankas kompetenci un pieredzi sankciju uzraudzībā attiecībā uz nebanku kreditētājiem;
- izvērtējums par ietekmi uz sankciju piemērošanas praksi un tās proporcionalitāti;
- kā arī nav sniegts pamatojums, kādēļ izvēlētais institucionālais modelis ir efektīvākais.

[12] Vienlaikus anotācijā skaidri norādīts, ka:
- nav izvērtēti alternatīvie risinājumi;
- nav izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem;
- kas tieši norāda uz to, ka regulējuma izstrāde neatbilst pierādījumos balstītas politikas veidošanas un proporcionalitātes principa prasībām.

[13] Asociācija uzsver, ka šādu būtisku elementu neesamība anotācijā būtiski ierobežo iespēju izvērtēt Likumprojekta samērīgumu, nepieciešamību un praktisko ietekmi, īpaši ņemot vērā, ka sankciju regulējums ir tieši saistīts ar finanšu sistēmas stabilitāti, starptautisko reputāciju un augsta līmeņa atbilstības prasībām.
 

-

Par uzraudzības pieejas maiņu sankciju jomā

[14] Asociācija norāda, ka sankciju uzraudzība prasa specifisku metodoloģisku pieeju, kas apvieno risku analīzi, faktiskās darbības izvērtēšanu un samērīgu sankciju piemērošanu. Šajā kontekstā būtiska nozīme ir ne tikai normatīvās atbilstības kontrolei, bet arī praktiskai izpratnei par tirgus dalībnieku darbības modeli un riska profilu.

[15] Ņemot vērā, ka Latvijas Bankas uzraudzības modelis primāri balstās uz prudenciālās uzraudzības principiem, pastāv risks, ka sankciju uzraudzībā var dominēt formālāka un uz normatīvās atbilstības kontroli orientēta pieeja, kas var:
- palielināt sankciju piemērošanas intensitāti formālu pārkāpumu gadījumos;
- nepietiekami diferencēt riskus starp dažādiem tirgus dalībniekiem;
- radīt nesamērīgu regulatīvo slogu;
- samazināt elastību individuālu situāciju izvērtēšanā.

[16] Vienlaikus šāda pieeja var radīt arī reputācijas riskus, jo pārmērīgi formāla sankciju piemērošana vai nepietiekami prognozējama uzraudzības prakse var negatīvi ietekmēt tirgus dalībnieku uzticību regulējumam un Latvijas finanšu sektora konkurētspēju starptautiskā līmenī.

[17] Ievērojot minēto, Asociācija secina, ka Likumprojekts pašreizējā redakcijā nav pietiekami pamatots ar strukturētu un pierādījumos balstītu izvērtējumu, kā arī nenodrošina pilnvērtīgu priekšstatu par tā praktisko ietekmi uz sankciju režīma piemērošanu patērētāju kreditēšanas sektorā. Likumprojekta anotācijā konstatētie trūkumi, tostarp alternatīvu risinājumu neizvērtēšana un prasību samērīguma analīzes neesamība, rada risku, ka regulējuma izmaiņas tiek ieviestas bez pietiekama pamatojuma, kas neatbilst labas pārvaldības un proporcionalitātes principiem.

[18] Ņemot vērā, ka sankciju uzraudzība ir augsta riska joma ar būtisku ietekmi uz tirgus dalībnieku darbību, kā arī uz Latvijas starptautisko reputāciju, īpaši svarīgi ir nodrošināt, ka institucionālās izmaiņas tiek ieviestas, balstoties uz skaidru, prognozējamu un metodoloģiski pamatotu ietvaru.
 

[19] Ievērojot minēto, Asociācija aicina papildināt likumprojekta anotāciju, paredzot:
- ar strukturētu un pierādījumos balstītu izvērtējumu par institucionālās kompetences maiņas ietekmi uz sankciju režīma piemērošanu, tostarp analizējot uzraudzības pieejas maiņu un tās praktiskās sekas;
- veikt prasību un izmaksu samērīguma izvērtējumu, īpaši attiecībā uz uzraudzības intensitāti, sankciju piemērošanas praksi un ietekmi uz tirgus dalībnieku darbības modeli;
- izvērtēt alternatīvus institucionālos risinājumus, tostarp iespēju nodrošināt funkciju sadalījumu vai sadarbības modeli starp iesaistītajām institūcijām;
- skaidri definēt Latvijas Bankas uzraudzības pieejas pamatprincipus sankciju jomā.