Atzinums

Atbalstām stratēģijas papildināšanu ar 4.2. uzdevumu par amatu un lomu kataloga papildināšanu ar datu pārvaldības kompetencēm, tomēr iebildums ņemts vērā tikai daļēji, jo 6. tabulas rezultatīvie rādītāji joprojām balstīti tikai uz MK 2017. gada 23. maija noteikumiem Nr. 264 un Profesiju klasifikatoru. Stratēģijā datu pārvaldība definēta kā horizontāla kompetence, ko bieži pildīs darbinieki esošajos amatos. Šādu funkciju klasifikators neaptver, tāpēc pašreizējie rādītāji neatspoguļos lomu pieejas rezultātus. Lūdzam precizēt rādītājus tā, lai tie aptvertu abas stratēģijā paredzētās pieejas. Lūdzam arī 4.2. uzdevumā norādīt sadarbības partneri un novērst tehniskās neprecizitātes uzdevumu skaidrojumu numerācijā un 6. tabulas trešā rādītāja mērvienībā.

-

Nevaram piekrist pamatojumam, ka VAS informācija nav aktuāla stratēģijā plānotajai datu pārvaldības kompetencei. VAS 2025. un 2026. gada aptaujas (katrā vairāk nekā 1000 respondentu) tieši aptver datu pārvaldības prasmes. Tās aptver arī datu lietošanas, novērtēšanas un datos balstītu lēmumu pieņemšanas prasmes, bez kurām nav iespējams nodrošināt datu kvalitāti un gūt datu pārvaldības ieguvumus. Pašlaik 1. pielikuma prasmju analīze balstās tikai uz starptautiskiem ziņojumiem, kas nesniedz datus par Latvijas publiskās pārvaldes nodarbināto prasmēm. Turklāt stratēģijā norādīti novecojuši dati: 9 222 sertifikāti līdz 2025. gada beigām, nevis 12 771 līdz 2026. gada 31. maijam. Nav minēta arī programma „Stratēģiskā datu pārvaldība publiskajā pārvaldē” (298 sertifikāti). Lūdzam papildināt 1. pielikumu ar aptauju galvenajiem secinājumiem un aktualizēt datus.

-

Uzturam iepriekš izteikto iebildumu (izziņā Nr.16) par dokumenta neatbilstību valsts attīstības plānošanas sistēmas regulējumam. Iebildums pēc būtības nav ņemts vērā, jo dokumenta 3. pielikums “Stratēģijas ieviešanas rīcības plāns” nesatur plānošanas dokumenta-plāna saturam noteiktos būtiskos elementus: sākotnējās ietekmes novērtējums, sasaiste ar citiem dokumentiem un tiesību aktiem, plāna mērķis, rīcības virzieni, uzdevumi, politikas rezultāti un rādītāji, konkrēti pasākumi, darbības rezultāti un to rādītāji, termiņi ar tādu detalizācijas pakāpi, kas ļauj novērtēt pasākumu secību un progresu, kā arī pieejamais un papildus nepieciešamais finansējums budžeta programmu un apakšprogrammu līmenī.  Atsevišķi uzsveram, ka plānā jānorāda ne tikai finansējuma avots, bet arī finansējuma apjoms EUR.
 

-

Lūdzam nodalīt politikas rezultātus no darbības rezultātiem. Dokumenta (stratēģijas)  pamatdaļā lūdzam noteikt augstāka līmeņa politikas rezultātus un rezultatīvos rādītājus, bet uzdevumu izpildes rādītājus (un darbības rādītājus) pārcelt uz rīcības plānu.
Šobrīd 1.tabulā iekļautie rādītāji ir  darbības vai izpildes rādītāji, stratēģijā nav politikas rezultatīvo rādītāju

-

Vēršam uzmanību, ka priekšlikums (izziņā Nr.55) par dokumenta pārveidi par plānu nav ņemts vērā pēc būtības. Lūdzam VARAM precīzi norādīt apstrādes informācijas faktisko statusu un pamatojumu. Vienlaikus norādām, ka TAP klasifikācija kā "Cits plānošanas dokumenta projekts", nepamato  izziņā sniegto atbildi, kā arī TAP klasifikācija nav apstiprināta normatīvajā regulējumā.
 

-

Izziņā (atbildot uz ZM iebildumu) VARAM skaidro statēģijas saturu: [..politikas plānošanas dokumentos, tostarp stratēģijās, būtiski ir katrā sadaļā un paragrāfā skaidri izcelt attiecīgās prioritātes, atslēgvārdus un risināmās problēmas]. Lūdzam atsaukties uz tiesību aktu, piemēram MK noteikumiem, kuri regulē statēģijas kā politikas plānošanas dokumenta statusu, kā arī nosaka saturu. Atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka saskaņā ar Latvijas normatīvo regulējumu – Attīstības plānošanas sistēmas likumu un Ministru kabineta 2014. gada 2. decembra noteikumiem Nr. 737 “Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” -  dokuments “stratēģija” nav uzskatāma par nacionālā līmeņa politikas plānošanas dokumentu, ko apstiprina MK.
 

-

Izziņā vairākkārtīgi, atbildot uz ministriju lūgumiem precizēt finansējuma pieejamību stratēģijas uzdevumu realizācijai, VARAM uzsver, ka netiek izveidota jauna valsts pārvaldes funkcija un iestādes jau šobrīd pārvalda savus datus. Vienlaikus 1.pielikumā “Esošās situācijas analīze” skaidrots, ka būtiska problēma šobrīd ir tas, ka iestādes jau šobrīd nav spējīgas pārvaldīt savus datus un funkcijas pilnvērtīgi nav iespējams realizēt esošo resursu ietvaros. Uzskatām, ka plānojot nākotnes situāciju, ir jāņem vērā realitāte, t.i., ja šobrīd iestādēm nav iekšēju resursu datu pārvaldības kvalitatīvai realizācijai, tad šie resursi neradīsies tikai no papildus regulējuma vai stratēģijas izstrādes.  Uzskatām, ka VARAM konstatējumi ir pretrunīgi, tāpēc lūdzam papildus skaidrot vai dokumentā (stratēģijā) iekļauti tikai tādi uzdevumi, kas tiks finansēti ES fondu projektu ietvaros, bet ja nē - tad kādā veidā iestādes varētu izpildīt datu pārvaldības sakārtošanu, ja resursi nav pietiekami un perspektīvā nepalielināsies.

-

Atkārtoti lūdzam (izziņā Nr.56) precizēt rādītāja mērvienības- šobrīd rādītājam “Izstrādāti grozījumi MK noteikumos Nr. 264 [..]” mērvienība ir “Skaits”, bet 2027. gada vērtība ir “1%”.  Vai arī, ja VARAM pastāv, ka 1% izstrādātu MK noteikumu grozījumu 2027.gadā ir korekti, lūdzam izziņā paskaidrot, kā VARAM mēra atsevišķu MK noteikumu grozijumu procentuālo izstrādi.

-

Lūdzam arī saskaņot ievadā minēto ~21 milj. euro ietaupījumu ar 2. pielikuma aprēķiniem: 8,44 milj. + līdz 6,1 milj. + 1,06 milj. ≈ 15,6 milj. euro. Tāpat lūdzam pamatot pieņemtās stundas izmaksas (7 euro, t. sk. darba devēja VSAOI).

-

Attiecībā uz DAGR pieslēgumu plānu (izziņā Nr. 62), vēršam uzmanību, ka tas, ka plāns ir "dzīvs dokuments", nemaina to, ka MK apstiprināmā dokumentā iekļauti jau pagājušu periodu pasākumi. Tas attiecas arī uz stratēģijas rādītāju 2026. gadam (33 sistēmas). Vienlaikus norādām uz pretrunu termiņos: MK 31.10.2023. protokollēmums (Nr. 54, 22.§) paredz integrāciju ne vēlāk kā līdz 01.01.2030.; rīcības plānā termiņš ir 31.12.2030., un daļa pieslēgumu (piemēram, BIS) pārcelti uz 2030. gada 4. ceturksni.

-