Atzinums

Lai būtu iespējams izvērtēt likumprojekta 5.pantā piedāvātajā Atkritumu apsaimniekošanas likuma (turpmāk – likums) 10.¹ panta trešajā daļā paredzēto regulējumu, lūdzam anotācijā ietvert skaidrojumu par likuma 10.¹ panta otrajā un trešajā daļā paredzētajiem reģionālā atkritumu apsaimniekošanas centra (turpmāk - RAAC) izveidošanas veidiem, tostarp detalizētāk skaidrojot arī savstarpējo atšķirību starp katru no paredzētajiem veidiem un to paredzēšanas nepieciešamību.

-

Pirmkārt, lūdzam izvērtēt, vai juridiski (atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam un normatīvajiem aktiem par pašvaldībām) ir iespējams īstenot likumprojekta 5.pantā piedāvātajā likuma 10.¹ panta piektajā daļā paredzēto regulējumu gadījumā, kad RAAC tiek izveidots, atbilstoši likuma 10^.1 panta trešajai daļai slēdzot iepirkuma līgumu ar komersantu. Proti, ir izvērtējams jautājums par to, vai attiecīgi pārvaldes uzdevumi vispār būtu deleģējami komersantam, ar kuru iepirkuma rezultātā noslēgts iepirkuma līgums par RAAC pakalpojuma nodrošināšanu.
Vienlaikus, ievērojot minēto, papildus lūdzam izvērtēt arī plānoto likuma 10.¹ panta piektās daļas 4.punkta regulējumu kontekstā ar plānoto likuma 10.¹ panta trešo daļu, ņemot vērā tieši publisko iepirkumu jomas regulējošajos normatīvajos aktos noteikto, tostarp par pasūtītāja statusu un iepirkuma līguma termiņu. Proti, veicot iepirkumu saskaņā ar publisko iepirkumu jomas regulējošajiem normatīvajiem aktiem, iepirkuma veicējam ir jābūt pasūtītāja statusā Publisko iepirkumu likuma 1.panta 19.punkta izpratnē, kā arī iepirkuma līgums ir terminēts līgums*, līdz ar to situācijā, ja gadījumā pašvaldība atbilstoši plānotajai likuma 10^.1 panta trešajai daļai izvēlēsies RAAC izveidei veikt iepirkumu, nav viennozīmīgi izprotams, kā komersants, kuram pašam iepirkuma rezultātā tiks piešķirtas terminētas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, tālāk pats veiks likuma 18.pantā noteiktās iepirkuma procedūras.
Otrkārt, saglabājot likumprojekta 5.pantā piedāvāto likuma 10.¹ panta piektās daļas 4.punkta regulējumu, to ir nepieciešams papildināt ar attiecīgu atsauci uz likuma 18.pantu. Proti, lai ir nepārprotami skaidrs, ka atkritumu apsaimniekotāja izvēle atbilstoši publisko iepirkumu vai publisko un privāto partnerību regulējošajiem normatīvajiem aktiem ir veicama, ievērojot likuma 18.pantā noteikto kārtību.


* Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 60.panta ceturtajai daļai iepirkuma līgumu slēdz uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem. Pasūtītājs ir tiesīgs noslēgt iepirkuma līgumu uz ilgāku laiku, ja: 1) tas ir paredzēts citā likumā; 2) tas ir būtiski nepieciešams iepirkuma līguma izpildes nodrošināšanai ar iepirkuma līguma priekšmetu tieši saistītu tehnisku vai ekonomisku apstākļu dēļ. Šajā gadījumā pirms iepirkuma uzsākšanas pasūtītājam, kas ir tiešās pārvaldes iestāde, nepieciešams saņemt Ministru kabineta atļauju, bet pasūtītājam, kas ir pastarpinātās pārvaldes iestāde, — attiecīgās atvasinātās publiskās personas orgāna atļauju.

-

Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" savā darbībā ir saskārusies ar gadījumiem, kad Valsts ieņēmumu dienesta uzskaitē nonāk bezmantinieka manta, kas palikusi pāri pēc juridisko personu darbības izbeigšanas un tiek konstatēts, ka uz tās atrodas atkritumi, kas rada vai var radīt kaitējumu vai apdraudējumu videi vai cilvēka dzīvībai vai veselībai.
Šādos gadījumos ir pamats uzskatīt, ka zemes īpašnieks - juridiska persona, apzināti izbeidz savu darbību, lai izvairītos no pienākuma savākt videi kaitīgos atkritumus, tādējādi izvairoties no atbildības.

Vēršam uzmanību, ka ne Valsts ieņēmumu dienests, ne iestāde, kurai saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 26.novembra noteikumiem Nr.1354  “Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” jāpārņem bezmantinieka mantu ar bīstamajiem vai citiem atkritumiem nav piesārņojuši šo nekustamo īpašumu un nav tās personas, kas ir radījušas atkritumus.

Saskaņā ar Valsts vides dienesta nolikumu dienests veic vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, kā arī:
- kontrolē normatīvajos aktos par dabas resursu ieguvi un izmantošanu, dabas aizsardzību, piesārņojošo vielu emisiju vidē, bīstamo un sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu, darbībām ar ķīmiskajām vielām un maisījumiem, kā arī par radiācijas drošību un kodoldrošību noteikto prasību ievērošanu;
- vides aizsardzību un radiācijas drošību un kodoldrošību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izdod un saskaņo atļaujas (licences), tehniskos noteikumus un citus administratīvos aktus dabas resursu izmantošanai un piesārņojošo darbību veikšanai.
Minēto uzdevumu veikšanai dienestam tiek piešķirti arī valsts budžeta līdzekļi.

Ņemot vērā to, ka iestāžu starpā nav atrisināts jautājums par atkritumu statusu nekustamajos īpašumos, kas atrodas par bezmantinieka mantu un bezīpašnieka lietu atzītajos īpašumos un ar šo apsaimniekošanu (t. sk., šādu atkritumu iznīcināšanu) saistīto izdevumu segšanu, kā arī ņemot vērā Valsts vides dienestam noteikto kompetenci apzināt un konstatēt piesārņojuma esamību zemesgabalos, aicinām papildināt likuma 15.pantu ar jaunu septīto daļu.




 

Papildināt 15.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

(7) par nekustamajā īpašumā, kas atzīts par bezmantinieka mantu vai bezīpašnieka lietu, esošo prettiesiski novietoto bīstamo atkritumu nodošanu atkritumu apsaimniekotājam veic Valsts vides dienests.

Ierosinām saistībā ar likumprojektā noteiktās prasības atcelšanu par licences nepieciešamību metāla atgriezumu un lūžņu iepirkšanai, līdz ar ko turpmāk par minēto licenci netiks iekasēta valsts nodeva, papildināt anotāciju ar statistiku par izsniegtajām licencēm, proti, cik pēdējos gados ir tikušas izsniegtas licences metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijā un kādā apmērā ir bijusi iekasēta valsts nodeva par šādu licenču izsniegšanu.

-

Lūdzam anotācijas 3.sadaļas punktā “Cita informācija” norādīt informāciju, ka izmaiņas valsts nodevas ieņēmumu prognozēs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iesniegs Finanšu ministrijā likumprojekta "Par valsts budžetu 2023. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" sagatavošanas procesā.

-

Lūdzam manuāli aizpildīt anotācijas 3.sadaļas 5.1. apakšpunktu.

-