Atzinums

Latvijas Darba devēju konfederācija ir iepazinusies ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas virzīto noteikumu projektu “Kārtība, kādā Mākslīgā intelekta centrs sadarbībā ar kompetentajām institūcijām organizē speciālo regulatīvo vidi, un kārtība, kādā speciālās regulatīvās vides ietvaros tiek apstrādāti personas dati” un vērš uzmanību uz to, ka noteikumu projekta 4. punkts paredz Mākslīgā intelekta centra tiesības izdot administratīvo aktu, kurā var iekļaut dažādus elementus, tostarp regulatīvās vides izveides mērķi un tehniskās prasības.
Tomēr šis regulējums daļēji dublē un potenciāli neskaidri atkārto jau Mākslīgā intelekta centra likuma 8. panta otrajā daļā noteikto kārtību un prasības administratīvā akta saturam. Tā kā likuma norma ir juridiski pārāka un jau tieši reglamentē Centra izdoto aktu raksturu un saturu, ieteicams izvairīties no atkārtošanās vai papildu regulējuma, kas var radīt tiesisku neskaidrību par izdotā akta juridisko statusu un piemērošanu.

-

Noteikumu projekta 5. punkts nosaka, ka kompetentās institūcijas nodrošina norādījumus, uzraudzību un atbalstu iesniedzējam regulatīvās vides ietvaros, tomēr minētais formulējums ir pārāk vispārīgs un nenodrošina pietiekamu skaidrību par institūciju konkrētajām funkcijām, atbildības sadalījumu un sadarbības mehānismu ar Mākslīgā intelekta centru. Nav definēts, kādā veidā šie pienākumi tiek izpildīti, vai tie ir saistoši, kā arī nav paredzēts, kā rīkoties gadījumā, ja institūcijas sniedz atšķirīgus vai pretrunīgus norādījumus. Lai novērstu iespējamu tiesisko neskaidrību un nodrošinātu efektīvu sadarbību regulatīvās vides ietvaros, ieteicams 5. punktu precizēt, skaidri nosakot kompetento institūciju lomu, pienākumus un sadarbības kārtību ar Centru.

-

Noteikumu 9.4. punkts paredz, ka viens no projektu izvērtēšanas kritērijiem ir mākslīgā intelekta sistēmas spēja veicināt latviešu valodas ilgtspēju un kultūras datu iekļaušanu mākslīgā intelekta risinājumos, taču minētā prasība ir formulēta vispārīgi un nesniedz pietiekamu skaidrību par tās objektīvu piemērošanu. Anotācijā nav definēts, ko konkrēti saprot ar “latviešu valodas ilgtspēju”, kā arī trūkst skaidru vērtēšanas kritēriju vai metodikas, lai noteiktu, kādā mērā projekts atbilst šim aspektam. Tāpat nav konkretizēts, kādi dati uzskatāmi par “kultūras datiem” un kā šī iekļaušana tiek praktiski novērtēta. Rezultātā pastāv risks, ka šis kritērijs tiks piemērots subjektīvi un nevienlīdzīgi, apgrūtinot projekta iesniedzējiem iespēju prognozēt vērtēšanas iznākumu.

-