Atzinums

Paužam iebildumu par 3.2.1. sadaļas tabulas 7. punktā minēto. Lūdzam izvērtēt reālās iespējas izsniegt būvatļauju pirms IVN procesa, ņemot vērā, ka tikai pēc IVN procedūras ir jāpieņem lēmums par paredzētās darbības akceptēšanu vai neakceptēšanu, kā arī to, ka IVN procesā tiek vērtētas vairākas vietas vai tehnoloģiju alternatīvas un pirms IVN procesa noslēgšanās nav zināms, kura būs piemērotākā alternatīva. Lūdzam skaidrot, kāpēc izvēlēts tieši viens paredzētās darbības veids un kāpēc tieši vēja parkiem piemērojama īpaša kārtība. 

-

Paužam iebildumu attiecībā uz 3.2.1. sadaļas tabulas 4. punktā minēto. Nepiekrītam, ka IVN process ir uzskatāms par ierobežojumu AER tehnoloģiju attīstībai. Papildus norādām, ka Latvijā IVN process tiek īstenots atbilstoši ES tiesību aktiem. Lūdzam svītrot “t.sk. attiecībā uz IVN procesu”

-

3. pielikuma tabula "Vidējais atkritumu sastāvs atkritumu izgāztuvēs Latvijā (%)" - skatīt iepriekš iebildumu par novecojušām vadlīnijām un atkritumu sastāvu - Tā kā nav norādīts avots, šķiet, ka dati ir veci, tajos ir ļoti neliels iepakojuma procents un attiecīgi pārāk liels organikas daudzums. Lūgums izmantot aktuālus datus.

-

Tā kā ir jāņem vērā reāli iespējami risinājumi, kā arī pēc tam nepieciešamais laiks atbilstošu projektu īstenošanai, lūdzam papildināt 3. pielikuma 3.6. sadaļas pasākuma "Ne vēlāk kā 2027. gadā ir nodrošināta visu saražoto notekūdeņu dūņu atbilstoša apsaimniekošana" redakciju ar papildinošu teikumu: "Tomēr jāņem vērā, ka būtiska nozīme pasākuma īstenošanā ir Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģijas ieviešanai, kas plānota, sākot ar 2025., 2026. gadu."

-

3. pielikumā 2.6. sadaļā "Atkritumu apsaimniekošana" pie attēla "Atkritumu apsaimniekošanas sektora SEG emisijas 2005. - 2030. gadā (bāzes scenārijs) (kt CO2 ekv.)" un 3.6. sadaļā pie attēla "Atkritumu apsaimniekošanas sektora SEG emisijas 2005. - 2030. gadā (NEKP pasākumu scenārijs) (kt CO2 ekv.)" mainīt “apstrāde” uz “pārstrāde”, izmantot vienotu terminoloģiju atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma nosacījumiem un pēc būtības. Skaidrot, kādēļ no 2021.uz 2022.gadu ir vērojams pieaugums no apglabāšanas?

-

3. pielikumā 2.6. un 3.6. sadaļā "Atkritumu apsaimniekošana" jāmaina bāzes scenāriji, jo Getliņos kopš 2022. gada darbojas bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārta ar jaudu 100 000 t/g. Realizācijā ir vēl bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes projekti ar ~93 000 t/g jaudu. Kā arī lūdzam ņemt vērā un mainīt informāciju 4.5. sadaļā Kompostēšana sniegtos datus par 2022. g. prognozi, ņemot vērā, ka ir 2023. g. beigas un 2022. g. vairs nav prognozes līmenī.

-

3. pielikumā 2.6. sadaļā "Atkritumu apsaimniekošana": lūdzam norādīt, kāda veida tendences attiecībā uz notekūdeņu apsaimniekošanu tiek izmantotas, ievērojot, ka nav iespējams objektīvi izvērtēt tālāk norādīto informāciju par SEG emisiju izmaiņām.

-

3. pielikumā 2.6. sadaļā "Atkritumu apsaimniekošana": Nav korelācijas starp kompostēto daudzumu un apglabāto atkritumu daudzumu, kompostēšanas datu uzskaite Latvijā ir ļoti nepilnīga.

-

Par 3. pielikumā "Bāzes scenārija un NEKP pasākumu scenārija apraksts, energosistēmu attīstības un SEG analīzē un prognozēšanā izmantotās metodes" 2.6. sadaļā izmantotajām vadlīnijām. Latvijā nav legāli darbojošos izgāztuvju, kā tas bija 2006. gadā, kad parādījās KPSP vadlīnijas.

-

Par 3. pielikumā "Bāzes scenārija un NEKP pasākumu scenārija apraksts, energosistēmu attīstības un SEG analīzē un prognozēšanā izmantotās metodes" 2.6. sadaļā izmantotajām vadlīnijām. KPSP vadlīnijas neietver visu atkritumu apsaimniekošanas darbību spektru, izmantojot novecojušas vadlīnijas no 2006. gada nozīmē, ka tiek nepilnīgi ietverta atkritumu apsaimniekošana, jo emisijas tāpat rodas citās atkritumu apsaimniekošanas darbībās, piemēram, pārstrādē, kas šeit vadlīnijās nav ietverta, izņemot kompostēšanu. Atkritumu apsaimniekošanas definīciju un tajā ietvertās darbības skatīt Atkritumu apsaimniekošanas likuma 1. panta 7. daļā, kur minētā reģenerācija ietver arī pārstrādi. Gandrīz 20 gadus vecs dokuments nav izmantojams prognožu veidošanai, jo tajā izmantotā pieeja vairs neatbilst esošajai atkritumu apsaimniekošanas nozares situācijai, piemēram, nav vairs izgāztuvju, kur nebūtu veikta rekultivācija pēc vajadzības ar gāzes ieguvi, atkritumu sastāvs kopš vadlīniju izstrādes laika ir krietni mainījies, sastāvā ir daudz lielāks iepakojuma īpatsvars un mazāk organikas utt.

-

5. daļā "Plāna finansiālā ietekme" sadaļā "MFF" mainīt redakciju uz: "ES kohēzijas politikas programma 2021. - 2027. gadam apstiprināta Eiropas Komisijā 25.11.2022., un.. "

-

Lūdzam 3.7. sadaļas 6. pasākumā "Zaļās infrastruktūras izmantošana klimata risku ietekmes mazināšanai" kā līdzatbildīgos noteikt arī IEM, SM, ZM, VM, KEM, jo atbilstoši 2019. gada COM(2019) 236 final EK ziņojumam "Pārskats par ES zaļās infrastruktūras stratēģijas īstenošanas norisi" zaļās infrastruktūras izmantošana ir jāveicina arī jūrlietu un zivsaimniecības rīcībpolitikā, katastrofu risku pārvaldībā, kopējā lauksaimniecības politikā, veselības politikas nostādnēs, enerģētikas infrastruktūrā, transporta politikā.

-

Pielikuma 3.3.2.sadaļas "Publiskā sektora ēku energoefektivitātes uzlabošanas" pasākuma skaidrojumā norādīts finansējums 65 milj.eiro. Ņemot vērā, ka Direktīvas 2023/1791 prasības vēl nav stājušās spēkā un šobrīd noris 1.2.1.3.i investīcijas projektu vēretēšana un īstenošana, investīciju pasākumā neiekļaujot tādas prasības, kas nodrošina ēku kļūšanu par gandrīz nulles enerģijas ēkām, fakttiski no minētā finansējuma tikai 26.41 milj 2.1.1.6. pasākuma ietvaros var tikt investēti, lai nodrošinātu pašvaldību publisko ēku 2023/1791 6.panta 1.punktā noteiktā mērķa izpildi.

-

Lūdzam dzēst VARAM no atbildīgo institūciju saraksta 3.2.3. sadaļas 6. pasākumā "Palielināt uzlādes staciju / punktu skaitu, t.sk. atbalsta programmu ietvaros", ņemot vērā, ka VARAM atbildības pasākumos nav paredzēta publiski pieejamu uzlādes punktu izveide.

-

Informējam, ka VARAM atbildībā saistībā ar 3.2.2. sadaļā minēto pasākumu "AE ražošanas jaudu palielināšana un to energoefektivitātes uzlabošana individuālajam pašpatēriņam" finansējuma apjoms ir 12.44 milj. EUR (2.2.3.6. pasākums), taču jāņem vērā, ka tas ir izlietojams arī mājsaimniecību pieslēgšanas pie CSAS īstenošanai.

-

Saskaņot redakcijas 3.2.2. sadaļā pie pasākuma "Cietās biomasas sadedzināšanas iekārtu nomaiņa uz bezemisiju tehnoloģijām", ņemot vērā, ka atbilstošajā tabulas ailē norādīts finansējums 20 milj. EUR.

-

Lūdzam definēt 3.2.2. sadaļā pie pasākuma "AE ražošanas jaudu palielināšanas un CSA infrastruktūras un tīklu modernizācija", kā tiek noteiktas "vidēja mēroga" pilsētas vai izmantot citu terminu, kam ir viennozīmīgs skaidrojums.

-

Lūdzam Pielikuma 3.2.2.sadaļas III tabulas 5.pasākumam kā atbildīgo institūciju VARAM noteikt kā 3.atbildīgo iestādi, jo daudzgadu budžeta ietvaros pasākuma 2.2.3.6.īstenošanai pieejamais finansējums (12.4.milj eiro) paredzēts tikai viendzīvokļu, divdzīvokļu un mazo daudzdzīvokļu ēkām, turklāt gaisa piesārņojuma samazināšanas pasākuma ietvaros iespējamas darbības, kas nav pieslēgumi CSA, kā arī pārskatīt norādīto investīciju apjomu, jo norādīti 267 milj., bet zemāk tekstā 3.2 milj. EUR.

-

Iekļaut VARAM kā atbildīgo institūciju 3.2.2. sadaļas 3. pasākumā "Nodrošināt AE ražošanas jaudu palielināšanu un to energoefektivitātes uzlabošanu komersantos un pašvaldībās", ņemot vērā, ka VARAM atbildībā ir Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcija 1.2.1.3.i. "Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 2.1.1.6. pasākums "Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana", kuru ietvaros pašvaldībām iespējams uzstādīt AE ražojošas iekārtas.

-

Lūdzam dzēst VARAM līdzatbildību par 2. pasākumu 3.2.2. sadaļā "Nodrošināt CSA cietās biomasas sadedzināšanas iekārtu nomaiņu uz bezemisiju tehnoloģijām, t.sk. atbalsta programmu ietvaros", jo šāda atbalsta programma no daudzgadu budžeta VARAM nav paredzēta.

-

Lūdzam aizstāt 3.1.4. sadaļas rindkopas "Palielināt centralizētajai kanalizācijas sistēmai.." otro teikumu ar tekstu šādā redakcijā: "Pasākums tiek īstenots, piesaistot ES fondu 2014. - 2020. gada plānošanas perioda 5.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanas iespējas" finansējumu, tādējādi uzlabojot centralizētās kanalizācijas sistēmas pakalpojumu pieejamību. Palielinoties centralizēti savākto notekūdeņu apmēram, pieaug notekūdeņu attīrīšanas procesā radīto dūņu apmērs. Lai veicinātu normatīvo aktu prasībām atbilstošu dūņu apsaimniekošanu, ES fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda ietvarā tiks īstenoti divi pasākumi, lai nodrošinātu gan dūņu apstrādi, gan pārstrādi, tam paredzot ES fondu finansējumu vismaz 24,5 milj. euro.

-

Papildināt 3.1.4. sadaļā pie "Apglabāto atkritumu daudzuma samazināšana": "Pasākumu īstenošana atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānam 2021. - 2028. gadam, no tiem pasākumi ar KF atbalstu ~70 miljoni EUR apmērā realizējami Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.-2027. gadam specifiskā atbalsta mērķa 2.2.2. Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana ietvaros, paredzot atkritumu dalītās vākšanas sistēmas attīstību, atkritumu pārstrādes attīstību un atkritumu apglabāšanas poligonu pārkvalificēšanos par atkritumu apsaimniekošanas reģionālajiem centriem."

-

Pārskatīt un papildināt teksta redakciju 3.1.4. sadaļā, dzēšot: lai īstenotu pasākumu, tiek popularizēta atkritumu šķirošana, veicināta plastmasas iepakojuma maiņa (ņemot vērā, ka darbību tvērums ir būtiski plašāks) un papildinot ar rindkopu: "Pasākumu īstenošana atbilstoši Rīcības plānam pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027.gadam un Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānam 2021. - 2028. gadam, no tiem pasākumi ar KF atbalstu 10 miljoni EUR apmērā realizējami Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.-2027. gadam specifiskā atbalsta mērķa 2.2.2. Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana ietvaros, paredzot atkārtotu un slēgtu materiālu ciklu tehnoloģiju attīstību, pāreju uz atkārtoti izmantojamu un videi nekaitīgu izejvielu izmantošanu ražošanas tehnoloģiskajos risinājumos un ieviešot ekodizaina principus preču ražošanā un materiālu izmantošanā."

-

Visur tekstā ievērot pareizrakstības principus, izmantot vienādus un pareizus dažādu dokumentu nosaukumus, piemēram, pareizais nosaukums 3.1.4. sadaļā minētajam dokumentam ir Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028. gadam. Tāpat ievērot arī vienotu saīsinājumu un terminu lietojumu, jo dažviet tekstā tie ir lietoti latviešu, dažviet angļu valodā.

-

Lūdzam precizēt 3.1.4. sadaļas 4. pasākumā "Palielināt centralizētajai kanalizācijas sistēmai pieslēgto iedzīvotāju ēku skaitu noteiktās aglomerācijās" investīciju apmēru un avotu, ņemot vērā, ka ES fondu 2014. - 2020. gada plānošanas periodā kopējais investīciju (KF finansējums un privātais līdzfinansējums) apmērs ūdenssaimniecības sistēmu attīstībai bija 121 milj. euro. Lūdzam dzēst norādi uz valsts budžetu kā vienu no investīciju avotiem, jo nav tādu atbalsta programmu. Skaidrojam, ka pašvaldības izmantoja iespēju saņemt aizdevumu darbības īstenošanai, tomēr to nevar uzskatīt par investīciju avotu, jo aizdevums ir jāatmaksā. Piekrītam, ka izpildes termiņš varētu būt 2025. gads, jo atsevišķās aglomerācijās vēl turpināsies pieslēgumu izveide.

-

Lūdzam precizēt investīciju apmēru 3.1.4. sadaļas 3. pasākumā "Apglabāto atkritumu daudzuma samazināšana" uz ~95,5 milj. euro, ievērojot, ka ES fondu 2021. - 2027. gada plānošanas periodā paredzētas investīcijas dažādām atkritumu apsaimniekošanas darbībām, kas vērstas uz apglabājamā atkritumu daudzuma samazināšanu. Norādāmais finansējuma apmērs ir tikai ES fondu daļa, kas pieejams līdz 2029. gadam.

-

Lūdzam precizēt 3.1.4. sadaļas 2. pasākuma "Īstenot atkritumu rašanās novēršanas pasākumus un pasākumus, kuri veicina pāreju uz aprites ekonomiku" investīciju apmēru uz ~10 milj. euro, ievērojot, ka ES fondu 2021. - 2027. gada plānošanas periodā paredzētas investīcijas aprites ekonomikas principu ieviešanai, nodalot tās no pārējām investīcijām atkritumu apsaimniekošanā. Norādāmais finansējuma apmērs ir tikai ES fondu daļa.

-

Lūdzam 3.1.1.sadaļas pasākumā "Rīgas valstspilsētas pašvaldībai sadarbībā ar Rīgas aglomerācijas pašvaldībām īstenot transporta infrastruktūras uzlabošanas un privāto transportlīdzekļu izmantošanas samazināšanas pasākumus" mainīt investīciju avotu secību, kā pirmo nosakot PB. Vēršam uzmanību, ka VARAM atbildībā 2021.-2027.gada plānošanas periodā nav paredzēti tādi atbalsta pasākumi, kuru mērķis būtu uzlabot transporta infrastruktūru.

-

Lūdzam dzēst 3.1.1. sadaļas 12. pasākumā "Zemo emisiju zonu ieviešana" MFF kā finansējuma avotu un izvērtēt ANM dzēšanu, ņemot vērā, ka VARAM atbildībā esošo investīciju ietvaros līdz 2030. gadam netiks veidotas zemo emisiju zonas.

-

Lūdzam mainīt atbildīgo institūciju secību 3.1.1. sadaļā pie pasākuma "Palielināt bezemisiju transportlīdzekļu skaitu", kā pirmo atbildīgo institūciju nosakot KEM, ievērojot, ka VARAM atbildības pasākumu (Atveseļošanas fonda 3.1.1.6.i investīcija un TPF 6.1.1.6.pasākums) ietvaros paredzēta tikai 53 bezemisiju transportlīdzekļu iegāde (pašvaldību autonomo funkciju īstenošanai - galvenokārt skolēnu autobusi) - attiecīgi 15 bezemisiju transportlīdzekļi 3.1.1.6.i. investīcijas ietvaros un 38 - 6.1.1.6.pasākuma ietvaros, kas ir salīdzinoši neliels skaits, salīdzinot ar šajā NEKP ietvertajā pasākumā paredzēto kopējo rādītāju - vairāk kā 10 000 vieglie bezemisiju transportlīdzekļi, kā arī vēl bez VARAM pasākumos plānotajiem - 247 vidējas un lielas noslodzes bezemisiju transportlīdzekļi. Turklāt Modernizācijas fonds ir KEM pārvaldībā, un šī fonda ietvaros plānots vislielākais iegādāto bezemisiju transportlīdzekļu skaits. Ņemot vērā visu iepriekš, lūdzam sadaļas Nr. 3.1.1. TRANSPORTS III apakšsadaļā "Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai" pasākuma Nr. 9 "Palielināt bezemisiju transportlīdzekļu skaitu" ceturto kolonnu "atbildīgā institūcija" izteikt šādā redakcijā: KEM, VARAM, EM.
Vienlaikus attiecīgas izmaiņas lūdzam veikt arī sadaļas Nr. 3.2.3. TRANSPORTS III apakšsadaļas tabulā pie pasākuma Nr.7 "Palielināt bezemisiju transportlīdzekļu skaitu" ceturto kolonnu "atbildīgā institūcija" izsakot šādā redakcijā: KEM, VARAM, EM.

-

Lūdzam dzēst VARAM no atbildīgo institūciju saraksta 3.1.1. sadaļā pasākumā "Palielināt bezemisiju transportlīdzekļu skaitu", ņemot vērā, ka VARAM atbildības pasākumos nav paredzēta publiski pieejamu uzlādes punktu izveide.

-

Lūdzam dzēst VARAM no atbildīgajām institūcijām 3.1.1. sadaļā pasākumā "Nodrošināt sašķidrinātā vai saspiestā metāna uzpildes iespējas, t.sk. atbalsta programmu ietvaros" un "Uzstādīt ūdeņraža uzpildes punktus ES tiesību aktos noteiktajā apjomā, tai skaitā atbalsta programmu ietvaros", jo šāda atbalsta programma nav paredzēta un nav VARAM piekritīga. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka sabiedriskā transporta jautājumi nav VARAM kompetencē.

-

Lūdzam 3.1.1. sadaļā dzēst VARAM no līdzatbildības pasākumā "Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, t.sk. atbalsta programmu ietvaros" un "Kravu un pakalpojumu “pārnese” uz dzelzceļu" , jo publiskas lietošanas dzelzceļa infrastruktūras attīstība nav VARAM kompetence un šādas investīcijas nav paredzētas.

-

Izmantot veinādus datus visā dokumentā, novienādot procentu skaitu, jo, piemēram, 1.5. sadaļā "Izaicinājumi" tas ir atšķirīgs no 3.1. sadaļā "Dekarbonizācija" sniegtajiem datiem.

-

Lūdzam papildināt pielikuma 2.1.2.sadaļu ar informāciju par Direktīvas 2023/1791 6.panta 1.punkta pāŗņemšanas informāciju un ietekmi uz mērķa "publisko ēku renovētā ēku platība" skaitlisko vērtību, tai skaitā attiecībā uz pašvaldību publiskajām ēkām.

-

Iebildums: 1.5. sadaļā attēlā "Resursu efektivitāte, Latvijā ražotu produktu lietošana, Pielāgošanās klimata pārmaiņām": “Atkritumu apstrāde” mainīt uz “atkritumu apsaimniekošana”, “aprites ekonomikas stiprināšanu” uz “aprites ekonomikas stiprināšana”. No attēla nav skaidrs, kāds abām minētajām darbībām ir sakars ar “centralizētas siltumapgādes sistēma energoefektivitātes uzlabošanas veicināšana”, nepieciešami skaidrojumi.

-

1.4. sadaļā (pie "Šobrīd Latvijā pāriet uz pilnīgu bezemisiju ražošanu nav tehnoloģiski un ekonomiski racionāli, taču pastāv iespējas efektīvāk izmantot pieejamos siltumavotus un jo īpaši atlikumsiltumu") lūdzam NEKP iekļaut efektīvas centralizētas siltumapgādes sistēmas korektu pamatojumu, lai ES fondu ietvaros būtu iespējams korekti atsaukties uz NEKP un atbilstoši piemērot Regulas 2021/1058 7.panta 1.punkta h) apakšpunktu. Papildus attiecīgi lūdzam precizēt pielikuma 3.2.2.sadaļas pasākuma "AE ražošanas jaudu palielināšanas un CSA infrastruktūras un tīklu modernizācijas" skaidrojumu.

-

1.4. sadaļā (pie "Transformācijas ietvarā paredzēts īstenot virkni tiesību aktu grozījumus elektroenerģijas, gāzveida kurināmā un siltumenerģijas nozarēs") lūdzam papildināt NEKP ar transformācijas procesu, atsakoties no kūdras izmantošanas enerģētikā atbilstoši 2021. gada 14.septembra MK sēdes protokola Nr. 61 46. § 4.punktam un Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā paredzētajam.

-

VARAM iebilst pret NEKP 3.7. sadaļas 11.punktā paredzēto pasākumu šādā redakcijā. Aicinām papildināt atbildīgo institūciju ar KEM, un kopumā pārskatīt atbildīgās institūcijas rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanai visā NEKP, ņemot vērā funkciju pārdali no VARAM, un EM KEM izveides procesā.

-

Lūdzam papildināt ar datiem zemsvītras piezīmē apgalvojumu 12.lpp.: “augsts lauku reģiona iedzīvotāju īpatsvars”, t.sk. ietverot salīdzinājumu ar ES vai OECD valstu vidējo rādītāju.
Lūdzam 37.lpp. precizēt, kas domāts ar noteiktām aglomerācijām: “Palielināt centralizētajai kanalizācijas sistēmai pieslēgto iedzīvotāju ēku skaitu noteiktās aglomerācijās”
Lūdzam 59.lpp. skaidrot, kā ir plānota “Energoefektivitāte pirmajā vietā” principa izvērtēšanas ieviešana plānošanas sistēmā.
Lūdzam precizēt, kas ir domāts 62.lpp. ar “reģionu centriem”.
Aicinām visā dokumentā skaidrāk norādīt, kurš finansējums ir jau piešķirts/jāīsteno esošā budžeta ietvaros, un kam plāns paredz papildus finansējumu.

-

Pie pasākuma “mērķtiecīga organisko augšņu apmežošana lauksaimniecībā izmantojamās zemēs” (NEKP 3.1.6. apakšnodaļā  “ZIZIMM SEKTORS”) norādīt, uz kādām lauksaimniecībā izmantojamām zemēm (aramzemēm vai zālājiem) konkrētais pasākums mērķēts un vai tas būs savietojams ar plānotā Dabas atjaunošanas likuma mērķiem organiskajām augsnēm, kā arī salāgots ar KLP aramzemju/zālāju proporcionalitātes mērķiem.
Līdzīgi apsvērumi ir arī par pasākumu "Mazāk vērtīgo lauksaimniecībā izmantojamo zemju mērķtiecīga apmežošana".

-

NEKP 3.1.6. apakšnodaļā  “ZIZIMM SEKTORS” rīcībpolitikas pasākumos (41.-44.lpp.) ministrija iebilst, ka dabiskās apmežošanās organiskajās augsnēs veicama primāri (pie tam, ieguldot publisko finansējumu) zālāju platībās un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ņemot vērā Ziņojumu Eiropas Komisijai par biotopu (dzīvotņu) un sugu aizsardzības stāvokli Latvijā (Novērtējums par 2013.-2018. gada periodu), ka visnelabvēlīgākais aizsardzības stāvoklis joprojām konstatēts zālāju biotopu grupā, jo šobrīd visstraujāk izzūdošie ir dabisko pļavu biotopi. Tāpat norādām, ka ja īpaši aizsargājamās dabas teritorijās šobrīd nav aizliegta apmežošana, nenozīmē, ka tā ir atbalstāma. Ņemot vērā, ka ietekmētā platība plānota 80 tūkst. ha platībā, kas ir ambiciozs mērķrādītājs, ir bažas par šāda pasākuma (pie tam, tādā apjomā) neatbilstību ES dabas direktīvu un ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030.gadam nosacījumiem.
 

-

NEKP 3.1.6. apakšnodaļā  “ZIZIMM SEKTORS” rīcībpolitikas pasākumos (41.-44.lpp.) attiecībā uz pasākumu “Mazproduktīvo mežaudžu nomaiņu” 10 tūkst. ha apmērā, ministrija aicina konkretizēt, uz kādām mežaudzēm konkrētais pasākums mērķēts un vai pasākums var ietekmēt ES nozīmes meža biotopus un potenciālos vecos mežus, kuru aizstāšana ar jaunaudzēm nav pieļaujama.
Tā, piemēram, Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā" 29. punktu,
par neproduktīvu atzīst:
29.1. priežu, egļu vai bērzu mežaudzi, kurā pēc 40 gadu sasniegšanas apses, baltalkšņa, blīgznas un citu vītolu piemistrojums ir lielāks par 40 procentiem no kopējās mežaudzes krājas;
29.2. priežu mežaudzi, kurā pēc 70 gadu sasniegšanas bērza, baltalkšņa, blīgznas un citu vītolu piemistrojums ir lielāks par 40 procentiem no kopējās mežaudzes krājas u.c.

-

Informatīvajā ziņojumā (8.lpp.) ir norādīts, ka “Informatīvajā ziņojumā “Par zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora virzību uz klimatneitralitāti” tika analizēts ZIZIMM sektora mērķa scenārija projekts”.

TAP portālā ir divi informatīvo ziņojumu projekti “Par Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora virzību uz klimatneitralitāti” (23-TA-2224, 23-TA-2223), kas ir tikai izstrādes stadijā, līdz ar to ir nekorekta atsauce NEKP informatīvajā ziņojumā uz ZIZIMM sektora informatīvo ziņojumu, kas nav publiski pieejams, nav apspriests un nav skatīts Ministru kabinetā.

-

Lūdzam pielikumos iekļautajos aprakstos iekļaut konkrētus datus par "bāzes scenārijā" un "NEKP pasākumu scenārijā" iekļautajiem aprēķiniem attiecībā uz to kāda ir plānotā enerģētikas politika nākotnē un kādus konkrēti AER un pārejos energoresursu veidus Latvijā plānots attīstīt un izmantot.

-

Lūdzam papildināt plāna 3.2. apakšnodaļu ar informāciju par Jūras telpisko plānojumu Latvijas Republikas iekšējiem jūras ūdeņiem, teritoriālajai jūrai un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņiem līdz 2030. gadam, norādot, ka Latvijas jurisdikcijā esošajos ūdeņos ir noteiktas 5 atkrastes vēja parku izpētes zonas. To kopējā platība veido 1648,76 km2, kas ir aptuveni 6%  no kopējās Latvijas jūras teritorijas. Visās vēja parku izpētes zonās, izņemot E2 zonu, ir saņemti licenču laukumu pieteikumi, attiecīgi tas jāņem vērā kopējā mērķu noteikšanas un sasniegšanas kontekstā.

-

1. Lūdzam 47., 48. , 51. un 54. lpp. pamatot dabas resursu nodokļa pārskatīšanas nepieciešamību un pirms lemt par CO2 vai gaisu piesārņojošo vielu emisijas likmju paaugstināšanu, sākumā veikt reālu piemēru aprēķinu un esošās situācijas izvērtējumu, lai saprastu cik lielas summas jau šobrīd maksā uzņēmumi par šo vielu emisiju. Lai neveidotos situācija, kuras rezultātā veicot dabas resursu nodokļa maksājumus var nepietikt finansiālo līdzekļu, ko ieguldīt reālu emisijas samazināšanas pasākumu īstenošanai, piemēram, gaisu piesārņojošo vielu emisiju attīrīšanas iekārtu iegādei un uzstādīšanai un citu piesārņojuma mazinošu pasākumu īstenošanai. 
2. 3.2.1. sadaļā tabulas lūdzam pārskatīt 14. punkta pasākuma  termiņu. 
3.   3.2.1. sadaļā tabulas lūdzam pārskatīt 14. punkta rezultatīvo radītāju un svītrot.  
 

3.2.1. sadaļā tabulas 14. punkta "Pasākuma  īstenošana mērķa sasniegšanai" teksta redakcija: "NPP ietvaros izvērtēt nepieciešamību pārskatīt DRN likmes"
 

Lūdzam 28 lpp. iekļautajā 12.pasākumā: "Zemo emisiju zonas izveide" precizēt minēto informāciju "sākot ar 2030. gadu zemo emisiju zonas ir izveidotas vismaz Rīgā un Liepājā", kā arī šī pasākuma aprakstošo daļu atbilstoši TAP portālā izsludinātajam likumprojektam "Gaisa aizsardzības likums", kas nosaka gadījumus un kritērijus, kad šādas zonas būtu veidojamas. Vienlaikus ņemot vērā, ka plāns ir izstrādāts laika periodam līdz 2030.gadam, aicinām precizēt noteikto termiņu " sākot no 2030.gada" un svītrot Liepāju un Rīgu, nosakot, ka šādu zonu atbilstoši "Gaisa aizsardzības likums" likumprojektam būtu jāveido tām pašvaldībām, kurās novērojami gaisa kvalitātes normatīvu pārsniegumi. 

-

1.5.sadaļas 12 lpp. aicinām uzdevumu saistībā ar klimatneitralitāti papildināt un izteikt šādā redakcijā:
- Nodrošināt Latvijas virzību uz klimatneitralitāti, veidojot tautsaimniecības attīstību, kas ir konkurētspējīga un nodrošina pozitīvu IKP pieaugumu, vienlaikus mazinot SEG emisiju apjomu un neradot negatīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti un sabiedrības veselību
 

-

Ministrija līdzīgi kā 17.03.2023. iesniegtajos komentāros par izstrādāto plāna projektu aicina ņemt vērā, ka tāda AER kā biomasas izmantošana gan mājsaimniecību, gan arī citās sadedzināšanas iekārtās rada nozīmīgu gaisa piesārņojumu Latvijā. Uzskatām, ka  šādu iekārtu uzstādīšana blīvi apdzīvotās teritorijās un teritorijās, kur jau šobrīd pastāv vai ir iespējamas gaisa kvalitātes problēmas nav pieļaujama un nerespektē Latvijas normatīvajos aktos noteiktās prasības par atbilstošas gaisa kvalitātes nodrošināšanu un sabiedrības veselības aizsardzību. Turklāt tas ilgtermiņā rada risku ar ES noteikto gaisa kvalitātes jomas mērķu un prasību izpildi un valstij draudošām sankcijām par to neizpildi.

Uzsveram, ka svaigs gaiss ir svarīgs cilvēku veselībai un vides ilgtspējībai. Gaisa piesārņojams (jo īpaši, smalkās daļiņas, ko rada biomasas dedzināšana) joprojām ir saistāms ar priekšlaicīgas nāves gadījumiem un ievērojamu skaitu slimību, piemēram, astma, sirds un asinsvadu problēmas un plaušu vēzis. Gaisa piesārņojums nemainīgi ir galvenais ar vidi saistītais cēlonis, kas izraisa pāragru nāvi ES. Turklāt gaisa piesārņojums apdraud vidi, veicinot (augsnes un ūdens) paskābināšanos, eitrofikāciju un ozona noārdīšanos, kas rada kaitējumu mežiem, ekosistēmām un kultūraugiem. 

Lūdzam minētos riskus pieminēt pie "izaicinājumiem" 1.5.sadaļā.


Ņemot vērā minēto un lai respektētu negatīvās sekas, ko rada tāda AER kā biomasa izmantošanas veicināšana un kompensētu šīs negatīvās ietekmes uz gaisa kvalitāti, aicinām plānu papildināt ar šādiem pasākumiem:

1) Tiesību aktos – horizontālajos noteikumos, nozaru tiesību aktos, kas izstrādāti, lai noteiktu ES struktūrfondu un citu finansējuma avotu ietvaros īstenojamo pasākumu atbalsta nosacījumus vai pašvaldību teritoriālajā plānojumā, tiek noteikts, ka pirms pasākumu, kas tiek finansēti no minētajiem finansējuma avotiem vai pašvaldību budžeta, ieviešanas vai īstenošanas tiek veikts pasākuma efektivitātes (atbilstības) novērtējums, ņemot vērā ekonomiskās, tehniskās un juridiskās iespējas, novērtējot:
- vai ir tehniski iespējams, vai ir ekonomiski pamatoti, vai ir juridiski iespējams LSA/individuālo siltumapgādi pieslēgt CSA,
- vai ir tehniski iespējams, vai ir ekonomiski pamatoti, vai ir juridiski iespējams uzstādīt ne-emisiju AER tehnoloģijas (vēja, saules enerģijas iekārtas, siltumsūkņi un aukstumsūkņi),
- vai ir tehniski iespējams, vai ir ekonomiski pamatoti, vai ir juridiski iespējams uzstādīt augsti efektīvus biomasas katlus vai esošos biomasas katlu nomainīt uz augsti efektīviem biomasas katliem.

2) Veikt esošo atbalsta programmu izvērtējumu attiecībā uz gaisa kvalitātes prasību ievērošanu un esošās situācijas nepasliktināšanu.

3) Veicot fosilā kurināmā aizliegumus pilsētas, veikt visaptverošu izvērtējumu par iespējamajām alternatīvām, kā arī nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem. Vienlaikus veikt detalizētu gaisa kvalitātes izkliedes modelēšanu, aprēķinot iespējamās ietekmes uz gaisa kvalitāti. Negatīvu izmaiņu gadījumā, paredzēt negatīvo ietekmi kompensējošos pasākumus, kā arī nosakot, ka prioritāri ir uzstādāmas tādas tehnoloģijas, kas nerada gaisa piesārņojumu (Attiecīgi aicinām pārformulēt 51. lpp. iekļauto 10 pasākumu, izsakot to šādā redakcijā: "Noteikt ierobežojumus jaunu fosilā kurināmā iekārtu uzstādīšanai, vienlaikus novērtējot šī lēmuma radīto ietekmi uz gaisa kvalitāti dažādās teritorijās (veicot  gaisa kvalitātes modelēšanu) un paredzot atbilstošus atbalsta pasākumus".

4) paredzēt finansiālu atbalsta programmu biomasas izmantošanas rezultātā radītā gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmju mazināšanai (piemēram, papildus finansējums esošo biomasu izmantojošo sadedzināšanas iekārtu kontrolei un neatkarīgu mērījumu veikšanai, kā arī papildus finansējuma piešķiršana veco biomasu izmantojošo iekārtu nomaiņai u.c.).


 

-

NEKP 3.1.4.nodaļas rindkopu VARAM ierosina papildināt šādā redakcijā:
“Apglabāto atkritumu daudzuma samazināšana.  Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.-2028.gadam 6.1. un 7.3.tabulās ir iekļauts plašs pasākumu klāsts apglabāto atkritumu daudzuma samazināšanai:
1. Pilnveidot pašvaldību rīcībā esošo atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru:
izveidot jaunas un papildināt esošās publiski pieejamās dalīto atkritumu vākšanas vietas (vai individuālu pakalpojumu mājsaimniecībām) un laukumus;
izveidot viedo atkritumu konteineru punktus;
atbalstīt dalīto atkritumu vākšanas konteineru iegādi.
2.Veicināt BNA dalītās vākšanas sistēmas ieviešanu un attīstību visās pašvaldībās, paplašinot jau izveidoto atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūru (t.sk. specializēto konteineru iegāde);
3. Izvērtēt sistēmu, lai veicināt labošanu un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai ar mērķi palielināt preču otrreizēju izmantošanu un mazināt to nonākšanu poligonos;
4. Esošo sadzīves atkritumu šķirošanas līniju tehnoloģisko procesu pilnveidošana;
5. Modernizēt atkritumu pārstrādei izmantotās esošās un plānotās iekārtas, palielinot materiālu pārstrādi otrreizējās izejvielās vai enerģijā
6. Atbalsts BNA kompostēšanas infrastruktūras izveidei un attīstībai;
7. Atbalsts bioloģisko atkritumu un pārtikas atkritumu pārstrādei – ar augstvērtīgu energoresursu ražošanu (piemēram, dabasgāzes kvalitātes biometāns, bioetanols, transporta degviela), kas savākti no vairumtirdzniecības bāzēm, loģistikas centriem, tirgiem, pārtikas ražošanas uzņēmumiem, arī lielveikaliem un sabiedriskās ēdināšanas;
7. Poligonu gāzes apsaimniekošana – poligonu gāzes apsaimniekošanas sistēmu pilnveidošana un attīstība, lai nodrošinātu biogāzes izmantošanu koģenerācijā vai tās drošu sadedzināšanu, ja tās apjoms nav piemērots lietderīgai izmantošanai;
8. Realizēt projektus:
tehnoloģiju ieviešanai no būvniecības un ēku nojaukšanas radušos atkritumu sagatavošanai pārstrādei un atkalizmantošanai;
plastmasas  un plastmasas atkritumu pārstrādei ar mērķi atkritumus pārstrādāt otrreizējās izejvielās;
materiālu (stikls, plastmasas, papīrs, tekstils u.c.) pārstrādei, it īpaši tādu materiālu pārstrādes iekārtu izveidei, kuru tirgus un eksporta iespējas ir ierobežotas;
9. Pasākumi kokapstrādes, papīra, kartona, celulozes, plākšņu vai mēbeļu ražošanas atkritumu reģenerācijai;
10. Atkritumu reģenerācijas ar enerģijas atguvi pasākumi pārstrādei nederīgas atkritumu daļas reģenerācijai (ievērojot tehniski – ekonomisko izvērtējumu un ietekmes uz vidi novērtējumu);
11. Atbalsts poligonu pārstrukturizācijas pasākumiem, pirms tam veicot izmaksu efektivitātes izvērtējumu, veicinot pāreju uz citām atkritumu apsaimniekošanas darbībām, kas nav apglabāšana un BNA pārstrāde un kas ir nepieciešamas AAR;
12.Poligonu gāzes apsaimniekošanas sistēmu pilnveidošana un attīstība, lai nodrošinātu biogāzes izmantošanu koģenerācijā vai tās drošu sadedzināšanu, ja tās apjoms nav piemērots lietderīgai izmantošanai;
13. Esošo atkritumu apglabāšanas krātuvju konservācija, kur pēc 2024.gada netiks veikta atkritumu apglabāšana.”
 

-

NEKP 3.1.4. nodaļas rindkopu VARAM ierosina izteikt šādā redakcijā:
“Īstenot atkritumu rašanās novēršanas pasākumus un pasākumus, kuri veicina pāreju uz aprites ekonomiku. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.-2028.gadam ir ietverta Atkritumu rašanās novēršanas valsts programma. Vispārīgie pasākumi atkritumu rašanās novēršanai:
1) Veicināt atkritumu rašanās novēršanu rūpniecībā un produktu ražošanas sākuma (dizaina) posmos:
-veicināt tādu materiālu izmantošanu, kas rada mazāku ietekmi uz vidi, ņemot vērā pilnu iekārtas dzīves cikla analīzi;
-samazināt bīstamu vielu saturu izmantojamos materiālos (attiecinot arī uz tekstilmateriāliem, iepakojumu);
2)Sniegt informāciju un izglītot patērētājus par ilgtspējīgu preču izvēli, lietošanu, un sniegt informāciju par pareizu preču atkārtotu izmantošanu vai remontēšanu un par preču atkritumu apsaimniekošanu;
3)Patērētāju uzvedības ietekmēšana:
-izglītošana par apzinātām un videi draudzīgām izvēlēm (piem., par marķējuma nozīmi);
-atbalsts un informācija par izturīgākiem un ilglaicīgi izmantojamiem produktiem (piem., ar garāku garantijas periodu);
-ierobežojumi darbībām, kas veicina vienreizlietojamu vai īslaicīgi lietojamu produktu izmantošanu);
Detalizēti atkritumu rašanās novēršanas pasākumi dažādām atkritumu plūsmām ir noteikti Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.-2028.gadam 9.3.tabulā.

-

NEKP 3.1.4.nodaļas III sadaļas tabulas 1.punktā norādīts pasākums “Palielināt atkritumos iegūtās degvielas sagatavošanu”, kā arī noteikts rezultatīvais rādītājs līdz 130000 t/gadā. Norādām, ka par doto formulēto pasākumu VARAM nepiekrīt būt par atbildīgo. Aicinām skaidrot vai runa ir par NAIK (no atkritumiem iegūts kurināmais) vai par biometāna ieguvi. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka esošs pasākumus norādīts Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā (5.1.4.nodaļa, 7.3.tabulas 5.4.punkts norādīts pasākums "Dabasgāzes kvalitātes biometāna sagatavošanas rūpnīcas no bio / poligonu gāzes", kuram arī minētā plāna 7.4.tabulā ir norādīts finansējuma avots).  Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.-2028.gadam nav paredzēti specifiski pasākumi tieši NAIK ražošanas attīstībai, jo šāda kurināmā ražošana būtu ekonomiski pamatota tikai tad, ja tiktu būvētas atkritumu sadedzināšanas iekārtas. Ņemot vērā, ka KEM ir iekļāvis šo pasākumu kā arī norādījis konkrētu mērķi, investīcija, aicinām KEM uzņemties par to atbildību.
Saistībā ar NAIK ražošanu rodas arī jautājums par 3.6.nodaļas ievada 3.apakšpunktā iekļautā pieņēmuma pamatotību.
 

-

NEKP 2.4.nodaļas tabulas 1.punktā “Dekarbonizācija un atjaunīgā enerģija” ierosinām papildināt atbildīgo sarakstu ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS), Latvijas Lielo pilsētu asociāciju (LLPA), Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociāciju (LASUA). Lūdzam arī norādīt precīzi jomu, kura ministrija par ko atbild.
 

-

Lūdzu dzēst 3. pielikuma 4.5. sadaļā pie Notekūdeņu apsaimniekošanas valsts iedzīvotāju skaita prognozes (vienreiz), jo tās atkārtojas divreiz.

-

Lūdzam pārstrādāt pēdējo rindkopu 5. daļas sadaļā "MFF", iekļaujot tajā korektu informāciju par daudzgadu finanšu ietvarā iekļautajām programmām un fondiem. Šobrīd gan šī, gan iepriekšējā rindkopa iekļauj neatbilstošu informāciju, jo, piemēram, ERAF un KF fondu programmas ir iekļautas ES kohēzijas politikas programmā 2021. - 2027. gadam, bet šeit tās tiek minētas kā atsevišķi finansēšanas avoti.

-

Lūdzam precizēt informāciju 5. daļā "Plāna finansiālā ietekme" sadaļā "MFF", ievērojot, ka ES kohēzijas politikas programmā 2021. - 2027. gadam ES un nacionāla finansējuma apmērs ir ~5 mljrd. euro un no tā 184.23 milj. euro Taisnīgas pārkārtošanās fonda ietvaros.

-

3.5.4. sadaļā lietot korektu terminu attiecībā uz dīzeļdegvielu.

-

Informējam, ka VARAM atbildībā saistībā ar 3.2.2. sadaļā minēto pasākumu "AE ražošanas jaudu palielināšana un to energoefektivitātes uzlabošana individuālajam pašpatēriņam" finansējuma apjoms ir 12.44 milj. EUR (2.2.3.6. pasākums), taču jāņem vērā, ka tas ir izlietojams arī mājsaimniecību pieslēgšanas pie CSAS īstenošanai.

-

Informējam, ka VARAM atbildībā saistībā ar 3.2.2. sadaļā minēto pasākumu "AE ražošanas jaudu palielināšanas un to energoefektivitātes uzlabošanas komersantos un pašvaldībās" finansējuma apjoms ir 55.71 milj. EUR, taču jāņem vērā, ka pamata darbības šajās investīcijās ir ēku energoefektivitātes veicināšana, un AE ražošanas jaudu palielināšana ir tikai papildaktivitāte.

-

Izvērtēt, vai 3.2.2. sadaļā 4. pasākumā "Nodrošināt AE ražošanas jaudu palielināšanu un to energoefektivitātes uzlabošanu individuālajam pašpatēriņam" pie atbildīgajām institūcijām ir nepieciešams pievienot finanšu institūcijas (līdzīgi kā 5. pasākumā).

-

Lūgums skaidrot, kas ir domāts ar terminu mazproduktīvās mežaudzes 3.1.6. sadaļā 12. pasākumā "Mazproduktīvu mežaudžu nomaiņa"? Ja ir plānots samazināt vecos mežus, ar domu, ka tie vairs nepiesaista tik daudz CO2 emisiju, tad, lūdzu, pamatojiet, jo šobrīd pētījumi rāda ( https://www.science.org/doi/abs/10.1126/science.247.4943.699), ka uzskats ir aplams.
Jaunākajā Latvijas ziņojumā par siltumnīcefekta gāzu emisijām ( https://unfccc.int/documents/627724) redzams, ka oglekļa piesaiste Latvijas mežos samazinās, kas galvenokārt noticis mežizstrādes intensitātes pieauguma dēļ. Ņemot vērā augstākminētos aspektus, Eiropas Komisija izstrādājusi vadlīnijas vecu mežu aizsardzībai: https://environment.ec.europa.eu/publications/guidelines-defining-mapping-monitoring-and-strictly-protecting-eu-primary-and-old-growth-forests_en

-

3.1.6. sadaļas 1. pasākumā "Meža mēslošana (minerālmēslojuma pielietošana sausieņos un āreņos)" izvērtēt arī lauksaimniecībā radītā organiskā mēslojuma (t.sk. digestāta) izmantošanu, kur tas iespējams, lai sekmētu jau apritē esošo barības vielu cirkularitāti.

-

Lūdzam precizēt darbības nosaukumu 3.1.4. sadaļas 4. pasākumā "Palielināt centralizētajai kanalizācijas sistēmai pieslēgto iedzīvotāju ēku skaitu noteiktās aglomerācijās" un turpmāk tekstā, vai nu norādot, ka tiek palielināts iedzīvotāju skaits, kas lieto centralizētās kanalizācijas sistēmas pakalpojumus vai arī tiek palielināts ēku skaits, kam nodrošināti centralizētās kanalizācijas sistēmas pakalpojumi.

-

Lūdzam 3.1.4. sadaļas 1. pasākumā "Palielināt atkritumos iegūtās degvielas sagatavošanu" norādīt privāto finansējumu kā investīciju avotu, nenorādot tā apjomu, jo ES fondu finansējums šādām darbībām daudzgadu budžeta ietvarā nav pieejams.

-

Izteikt 3.1.2. sadaļas 4. uzdevumu: "veicināt un atbalstīt tiešu un precīzu organiskā mēslojuma iestrādi augsnē", ņemot vērā precīzas devas būtiskumu ne tikai neorganiskā, bet arī organiskā mēslojuma izmantošanā, ņemot vērā gan iespējamo barības vielu piesārņojumu, kas tādējādi var nonākt apkārtējos ūdeņos, gan palielinātās izmaksas, kas veidojas no neatbilstoša mēslojuma izlietojuma.

-

Pārformulēt 3.1.1. sadaļā frāzi "EV piedāvājums un cena turpinās uzlaboties", ņemot vērā, ka, visticamāk, cena relatīvi samazināsies pret līdzvērtīga transportlīdzekļa, kas nav EV, cenu, bet, balstoties uz globālajām tendencēm, būs vērojams vispārējs izmaksu pieagums (uzlabojums šajā kontekstā ir pārāk subjektīvs vērtējums).

-

2.1.4. sadaļā izvērtēt, vai nav nepieciešams minēt elektrifikācijas, piemēram, transporta sektorā, ietekmi uz pieprasījumu, lai veidotu plašāku redzējumu par jaudu nepietiekamību šajā jautājumā.

-

Lūdzam atrunāt 2.1. sadaļā tabulās lietotā krāsojuma nozīmi.

-

1.5. sadaļā pārskatīt teksta: "Jāveicina Latvijā ražotu produktu lietošanu attīstot koksnes materiālu izmantošanu būvniecībā, attīstot aprites ekonomikas principus un tehnoloģijas atkritumu saimniecībā" redakciju, jo no teksta nav skaidrs, kāda ir Latvijā ražotu produktu lietošanas saistība ar atkritumu apsaimniekošanas tehnoloģijām, kādā veidā koksnes materiālu izmantošanas būvniecībā saistās ar atkritumu apsaimniekošanas tehnoloģijām.

-

Lūdzam 1.5.sadaļas "Rīcībpolitikas virzieni transporta nozarē" 4.teikumā konkretizēt uz kādām sabiedrības mērķgrupām atbalsta programmas jāfokusē?

-

Lūdzam papildināt 1.5. sadaļā norādītos klimata politikas instrumentu ietvaros pieejamos finansējuma avotus ar Latvijas - Šveices sadarbības programmu.

-

Izvērtēt, vai 1.5. sadaļā saistībā ar Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvu nav jāmin arī izstrādē esošā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937 (Directive on Corporate Sustainability Due Diligence), ņemot vērā, ka citviet tekstā tiek minēti arī būtiski izstrādē esoši tiesību akti vai pasākumi.

-

Lūdzam pārveidot 1.5. sadaļas teikumus: "Publiskā finansējuma apjoms, lai arī ievērojams, tomēr nebūs pietiekams visu mērķu sasniegšanai. Tāpēc, līdztekus valsts finansējumam, nepieciešams piesaistīt arī privātās investīcijas. Finanšu instrumenti ir efektīvs līdzeklis, kur ar publisko finansējumu maksimāli piesaistīt un aktivizēt pēc iespējas vairāk privāto kapitālu", jo publiskais finansējums ir plašāks jēdziens kā valsts finansējums.

-

Lūdzam norādīt datu avotu 1.5. sadaļā pie "Sabiedrības apziņā klimata pārmaiņu mazināšanas mērķi nav pietiekami prioritāri".

-

Lūdzam 1.5. sadaļā pie "Lauksaimniecībā ir salīdzinoši liels organisko augšņu īpatsvars" precizēt, norādot, pret kādu lielumu īpatsvars noteikts (Latvijā vidēji, pret ES rādītājiem).

-

Lūdzam 1.5. sadaļā pie "ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija un nepārtraukti stiprinātie ilgtspējas un SEG emisiju ietaupījumu kritēriji ietekmēs arī enerģētisko bioresursu pieejamību" precizēt, kādā veidā tiks ietekmēta bioresursu pieejamība, jo no esošās redakcijas nav noprotams, kā to ietekmē Bioloģiskās daudzveidības stratēģija.

-

1.5. sadaļā pārskatīt, vai dabasgāzes patēriņš "bāzes jaudas" nodrošināšanai ir uzskatāms par lielu izaicinājumu enerģētikas sektorā, lai veidotais formulējums atbilstu klimata rīcībpolitikas ceļakartes izaicinājumu sadaļas būtībai - uzskaitīt pastāvošos izaicinājumus.

-

Pārskatīt 1.5. sadaļā teksta redakciju: "augsts lauku reģiona iedzīvotāju īpatsvars, kas veicina transport-atkarību un mazina sabiedriskā transporta attīstības pasākumu efektivitāti. Papildus izaicinājumus rada arī sabiedriskā elektrotransporta un hibrīdatransporta attīstības risinājumi lauku reģionos.", jo augstam lauku reģiona iedzīvotāju īpatsvaram tieši otrādi vajadzētu veicināt sabiedriskā transporta attīstības efektivitāti un elektrotransporta un hibrīdtransporta attīstības risinājumi nerada papildu izaicinājumus lauku reģionos (ieviešamie risinājumi tieši sekmē transporta sektora attīstību), izaicinājumus rada nepieciešamība ieviest šādus risinājumus, kā arī zemais iedzīvotāju blīvums u.c. aspekti.

-

Tehniski precizēt 1.3.sadaļas 3) apakšpunkta dokumenta nosaukumu atbilstoši atsaucē pievienotā informatīvā ziņojuma nosaukumam.

-