Atzinums

Grozījumu projekta 2.punkts paredz izteikt Ministru kabineta 2024.gada 3.septembra noteikumu Nr.592 “Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta noteikumi” (Turpmāk – MK noteikumi) 24.punktu jaunā redakcijā. Minētā grozījuma rezultātā pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniedzējam tiek piešķirta tiesība lemt par atbalsta piemērošanu vai nepiemērošanu saviem klientiem – pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma saņēmējiem.
Ievērojot to, ka energoapgādes izmaksu valsts atbalsts tiek nodrošināts no valsts budžeta līdzekļiem, Gaso skatījumā MK noteikumu ietvaros ir skaidri jānosaka vai pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma saņēmēji saņem vai nesaņem valsts atbalstu. Bez striktiem kritērijiem deleģējot minētā lēmuma pieņemšanu pēdējās garantētās piegādes sniedzējam, kas faktiski ir energoresursa tirgotājs (privāto tiesību subjekts), enerģijas lietotāji tiek nostādīti nevienlīdzīgos apstākļos, kā arī šāda situācija radīs iespēju apšaubīt valsts budžeta līdzekļu lietderīgu izmantošanu.
Problēmas novēršanai Gaso aicina noteikt, ka pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma saņēmējam tiek nodrošināts valsts atbalsts, ja pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma saņēmēja statusu lietotājs ieguvis dēļ energoresursa tirgotāja saimnieciskās darbības pārtraukšanas. Citos gadījumos pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma saņēmējam valsts atbalsts netiek nodrošināts.
Tas pats ir attiecināms uz MK noteikumu 32.punktu, kas Noteikumu projekta ietvaros šobrīd netiek grozīts.

-

Grozījumu projekta 2.punkts paredz izteikt Ministru kabineta 2024.gada 3.septembra noteikumu Nr.592 “Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta noteikumi” (Turpmāk – MK noteikumi) 24.punktu jaunā redakcijā. Minētā grozījuma rezultātā pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniedzējam tiek piešķirta tiesība lemt par atbalsta piemērošanu vai nepiemērošanu saviem klientiem – pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma saņēmējiem.
Ievērojot to, ka energoapgādes izmaksu valsts atbalsts tiek nodrošināts no valsts budžeta līdzekļiem, Gaso skatījumā MK noteikumu ietvaros ir skaidri jānosaka vai pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma saņēmēji saņem vai nesaņem valsts atbalstu. Bez striktiem kritērijiem deleģējot minētā lēmuma pieņemšanu pēdējās garantētās piegādes sniedzējam, kas faktiski ir energoresursa tirgotājs (privāto tiesību subjekts), enerģijas lietotāji tiek nostādīti nevienlīdzīgos apstākļos, kā arī šāda situācija radīs iespēju apšaubīt valsts budžeta līdzekļu lietderīgu izmantošanu.
Problēmas novēršanai Gaso aicina noteikt, ka pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma saņēmējam tiek nodrošināts valsts atbalsts, ja pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma saņēmēja statusu lietotājs ieguvis dēļ energoresursa tirgotāja saimnieciskās darbības pārtraukšanas. Citos gadījumos pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma saņēmējam valsts atbalsts netiek nodrošināts.
Tas pats ir attiecināms uz MK noteikumu 32.punktu, kas Grozījumu projekta ietvaros šobrīd netiek grozīts.

-

Grozījumu projekta 12.punkts paredz papildināt MK noteikumus ar 81.1 punktu, ar šo regulējumā ieviešot jaunu terminu “sadales sistēmas operators, kurš ir datu platformas turētājs”.
Vēršam uzmanību uz to, ka no Noteikumu projekta neizriet minētā termina saturs. Arī Noteikumu projekta anotācijā skaidri nav aprakstīta minētā termina ieviešanas nepieciešamība. Ievērojot minēto, lai nepieļautu tiesību normas dažādas interpretācijas, uzskatam par nepieciešamību atsevišķi atrunāt termina “sadales sistēmas operators, kurš ir datu platformas turētājs” saturu, darbības jomu un nozīmēšanas procedūru. Vienlaicīgi ierosinām anotācijas ietvaros sniegt izvērtējumu par sadales sistēmas operatora, kurš ir datu platformas turētājs, interešu konflikta un priviliģēta stāvokļa neesamību attiecībā pret citiem sadales sistēmas operatoriem.
 

-

No grozījumu projekta 13.punkta, kas paredz izteikt jaunā redakcijā MK noteikumu 82.punktu, izriet, ka turpmāk tiks atcelta prasība par sadales sistēmas operatora pienākumu katru mēnesi ārpus atbalsta piemērošanas perioda sniegt informācijas sistēmai attiecīgu informāciju. Gaso pilnībā atbalsta šo iniciatīvu, jo uzskata par nesamērīgu līdzšinējo regulējumu, kas paredz ikmēneša personu datu apstrādi energoresursu izmaksu kompensācijas informācijas sistēmas uzturēšanai. Tai pašā laikā lūdzam izskaidrot, kāda nepieciešamība ārpus atbalsta piemērošanas perioda attiecīgas ziņas sniegt divas reizes gadā (augustā un septembrī). Kādēļ nepietiek datus nodot vienreiz gadā, piemēram, oktobrī - pirms apkures perioda sākuma?

-

Normatīvā regulējuma precizitātes nodrošināšanai ierosinām grozījumu projekta ietvaros veikt precizējumu MK noteikumu 87.punktā, nosakot, ka minētajā punktā paredzētā datu apmaiņa starp dabasgāzes sadales sistēmas operatoru, dabasgāzes tirgotāju un dabasgāzes lietotāju ir īstenojama tikai aktivizēta atbalsta perioda laikā.

-