Atzinums

Projekta ID
23-TA-759
Atzinuma sniedzējs
Finanšu ministrija
Atzinums iesniegts
09.05.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā
Iebildums
Finanšu ministrija neatbalsta likumprojekta virzību, kas paredz, ka valsts vai pašvaldības zemesgabali zem privatizētajām dzīvojamām mājām to (dzīvokļu) īpašniekiem tiek nodota īpašumā bez atlīdzības.
Likumprojekta anotācijā nav sniegts izvērtējums par likumprojektā ietvertā risinājuma atbilstību Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktajiem principiem, kā arī nav sniegts pietiekošs pamatojums likumprojekta izstrādes nepieciešamībai, ņemot vērā, ka saskaņā ar esošo praksi šādi zemesgabali atsavināmi Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma noteiktajā kārtībā par nosacīto cenu. Tāpat likumprojekta anotācijā nav sniegts pamatojums, kādēļ ar likumprojektu atsevišķām personu grupām tiek radīti būtiski labāki priekšnoteikumi iegūt publiskas personas zemi īpašumā (bez atlīdzības) pretstatā personām, kuras ir godprātīgi un laicīgi izpildījušas savus pienākumus. Vēršam uzmanību, ka likumprojektā piedāvātais risinājums nav taisnīgs pret personām, kuras bija savlaicīgi ierakstījušas dzīvokļu īpašumus zemesgrāmatā un iesniegušas atsavināšanas ierosinājumu. 
Finanšu ministrijas ieskatā, lai nodrošinātu privatizācijas procesa pabeigšanu, visos saistītajos normatīvajos aktos būtu jābūt noteiktam vienotam termiņam, kad visām ar privatizāciju saistītajām darbībām jābūt pabeigtām (t.i. 2026.gada 31.decembris) un attiecībā uz valstij piederošiem zemesgabaliem, uz kuriem atrodas privatizētās dzīvojamās mājas, rīcību (t.sk. lēmumu pieņemšanu) jānodrošina SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”. Attiecīgi pēc minētā termiņa uz visiem publiskas personas zemesgabaliem būtu piemērojama Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktā vispārējā kārtība un valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu veiktu VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.
 
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Papildus iepriekšējā iebildumā norādītajam vēršam uzmanību, ka privatizācijas ierobežojumi ir daudz plašāki nekā atsavināšanas ierobežojumi un atbilstoši līdzšinējai praksei publiskai personai piederošie zemesgabali zem privatizētas dzīvojamās mājas tiek pārdoti Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā par nosacīto cenu. Norādāms, ka šādā prakse pastāv jau vairākus gadus un ir veidojusies pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas un  SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” viedokļiem jautājumā par valsts zemesgabalu zem privatizētajām dzīvojamām mājām atsavināšanu. 
Piemēram,  Ekonomikas ministrija 2016.gada 6.janvāra vēstulē Nr. 413-1-173 par zemesgabalu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1300 008 6420) - Emīlijas ielā 16, Jūrmalā, ir sniegusi viedokli, ka VAS “Valsts nekustamie īpašumi” ir tiesīga atsavināt zemesgabala Emīlijas ielā 16, Jūrmalā,  3/10 domājamās daļas saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu, vienlaikus norādot, ka likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 7.panta pirmajā daļā noteiktās nomas tiesības neizslēdz personas iespēju iegūt īpašumu īpašumā saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu. 
Piemēram, SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” 2019.gada 8.aprīļa vēstulē Nr. 1.17 / 3688 ir lūgusi VAS “Valsts nekustamie īpašumi” uzsākt valstij piederošās zemes vienības  (zemes vienības kadastra apzīmējums 13000212309), uz kuras atrodas dzīvojamā māja, kas  sadalīta 2 dzīvokļu īpašumos, no kuriem dzīvokļa īpašums Nr.2 ir privatizēts likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" noteiktajā kārtībā, bet dzīvokļa īpašums Nr.1 atsavināts Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma noteiktajā kārtībā, 2200/5350 domājamo daļu atsavināšanu dzīvokļa īpašuma Nr.1 īpašniekam.
SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”  ar 2019.gada 1.augusta vēstuli Nr. 1.17 / 6249 ir lūdzis VAS “Valsts nekustamie īpašumi” organizēt zemes nekustamā īpašuma ar kadastra Nr.01000700203 Ieriķu ielā 36B, Rīgā, domājamo daļu atsavināšanai dzīvokļa īpašuma Nr.184 Ieriķu ielā 36, Rīgā, īpašniekam.
Vienlaikus arī Ministru kabinets ir akceptējis šādu zemesgabalu atsavināšanu saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu, piemēram, lūdzam skatīt Ministru kabineta 2019. gada 2.jūlija rīkojumu Nr.313 “Par valsts nekustamā īpašuma Dzintaru prospektā 49, Jūrmalā, pārdošanu” (https://likumi.lv/ta/id/307933-par-valsts-nekustama-ipasuma-dzintaru-prospekta-49-jurmala-pardosanu).
Vienlaikus norādāms, ka šādu zemesgabalu atsavināšana ir rentabla. Piemēram, par zemesgabalu Emīlijas ielā 16, Jūrmalā, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” jau ir noslēgusi 43 zemesgabala pirkuma līgumus un viena pirkuma līguma summa ir aptuveni 900 euro
Ievērojot iepriekš minēto, lūdzam skaidrot, kādēļ tiek virzīti attiecīga satura grozījumi, ja saskaņā ar esošo praksi šādi zemesgabali var tikt atsavināti Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma noteiktajā kārtībā par nosacīto cenu, gūstot pozitīvu ietekmi no zemesgabalu atsavināšanas.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Likumprojekts (grozījumi)
"10) privatizētās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība vai privatizētās viendzīvokļa dzīvojamās mājas īpašnieks, ja viņš vēlas iegūt īpašumā valsts vai pašvaldības zemesgabalu zem dzīvojamās mājas pēc privatizācijas (atsavināšanas) ierobežojumu atcelšanas, kas bija spēkā viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas privatizācijas brīdī."
 
Iebildums
Neatbalstam, ka  likuma 4.pants tiek papildināts ar personām, kas šajā situācijā var ierosināt publiskas personas mantas atsavināšanu – privatizētās viendzīvokļa mājas īpašnieks, bet privatizētajās daudzdzīvokļu mājās, tā ir dzīvokļu īpašnieku kopība (Dzīvokļa īpašuma likuma 15.pantā definēts jēdziens), analoģiski Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma 5.panta pirmajā daļā noteiktajam, ka dzīvokļu īpašnieku kopība pieņem lēmumu par zemesgabala atsavināšanas tiesību īstenošanu gadījumos, kur zemesgabals nav valsts vai pašvaldības īpašumā.

Norādām, ka Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā  (4.panta ceturtā daļa) jau ir normas, kas noteic, ka atsavināšanu var ierosināt:
3) zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), vai zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), un zemes starpgabalu, kas piegul šai zemei;
4) zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) kopīpašnieks, ja viņš vēlas nopirkt tā zemesgabala domājamo daļu, uz kura atrodas ēka (būve), samērīgi savai ēkas (būves) daļai;

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka rodas pretruna ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 37.panta pirmās daļas 4.punktu, kas paredz, ka visas 4.panta ceturtajā daļā minētās personas publiskas personas zemi īpašumā iegūst pirkuma rezultātā nevis bezatlīdzības ceļā.
37.pants. (1) Pārdot publiskas personas mantu par brīvu cenu var, ja:
4) nekustamo īpašumu iegūst šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētā persona. Šajā gadījumā pārdošanas cena ir vienāda ar nosacīto cenu (8.pants).
 
Piedāvātā redakcija
-
4.
Likumprojekts (grozījumi)
4.
Iebildums
Likumprojekta 4.pantā noteikts, ka lēmumu par valsts īpašumā esoša zemesgabala nodošanu atsavināšanai bez atlīdzības personām, kam pieder īpašuma tiesības uz viendzīvokļu dzīvojamām mājām vai daudzīvokļu mājas dzīvokļa īpašniekiem, pieņemtu VAS "Valsts nekustamie īpašumi". Likumprojekta anotācijā minēts, ka lēmumu šādā gadījumā pieņemtu VAS "Valsts nekustamie īpašumi", ņemot vērā, ka līdz ar privatizācijas pabeigšanu tiek izbeigts arī valsts deleģētais uzdevumus par valsts dzīvojamo māju privatizācijas institūcijas pienākumu izpildi.
Likumprojekta anotācijā nav sniegts izvērtēts pamatojums tam, kāpēc šādos gadījumos lēmumu par atsavināšanu būtu jāpieņem VAS "Valsts nekustamie īpašumi", kura līdz šim nav bijusi iesaistīta privatizācijas procesā.
Lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju ar detalizētu pamatojumu, kāpēc šādu lēmumu pieņemšanu paredzēts uzdot VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un kāpēc šādus lēmumus nevarētu pieņemt SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”, šādu pienākumu paredzot ar privatizāciju saistītajos normatīvajos aktos. Lūdzam skaidrot, kāds būtu process šādu darbību veikšanai, t.sk. kā valdījumā šādi zemesgabali atrodas un kā tiks risināts jautājums par valdītāja maiņu (vai attiecīgos zemesgabalus paredzēts nodot Finanšu ministrijas valdījumā un VAS “Valsts nekustamie īpašumi" pārvaldīšanā). Tāpat lūdzam skaidrot, kāds ir aptuvenais gadījumu skaits, par kādiem būtu jāpieņem lēmumi, un izvērtēt administratīvo slogu, ņemot vērā, ka šobrīd visa informācija ir SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” rīcībā.
Papildus, ņemot vērā, ka līdz ar privatizācijas pabeigšanu tiek izbeigts arī valsts deleģētais uzdevums par valsts dzīvojamo māju privatizācijas institūcijas (SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”) pienākumu izpildi un likumprojektā paredzēts, ka no 2026.gada 1.janvāra lēmumus par atsavināšanu pieņems VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, no Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma būtu svītrojama SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” kompetence valsts nekustamo īpašumu atsavināšanā.
 
Piedāvātā redakcija
-