Atzinums

Attiecībā uz plāna 3.2. punktu vēršam Jūsu uzmanību, ka ar norādi "citu publisko iestāžu datubāzes" tiek aptverts ārkārtīgi plašs tvērums. Jo īpaši uzsveram, ka tas tādējādi neattiecas vienīgi uz publiskajiem reģistriem. Līdz ar to, kaut arī Tieslietu ministrija var nodrošināt un nodrošinās atbalstu Kultūras ministrijai attiecībā uz Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem, tā objektīvi nevar nodrošināt atbalstu attiecībā uz citu publisko iestāžu uzturētajām datubāzēm vai vestajiem reģistriem.
Līdz ar to, lūdzam precizēt informāciju par līdzatbildīgajām institūcijām, konkretizējot Tieslietu ministrijas iesaisti (proti, norādot "TM (attiecībā uz Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem)") vai arī papildinot līdzatbildīgo institūciju uzskaitījumu ar nepieciešamajām (izvēloties šādu risinājumu, lūdzam pārskatīt arī rīkojuma projekta 2.punktu).

TM Komerctiesību departamenta iebildums

-

Žurnālistu un citu mediju profesionāļu drošības plāna 2025.-2027. gadam (turpmāk – Plāns) projekta 1.2. punktā (14.-15. lpp.) ir norādīts pasākums “Risinājuma izstrāde, kas mediju uzņēmumiem un žurnālistu profesionālajām organizācijām atvieglo iespējas pārstāvēt savus darbiniekus vai biedrus lietu ierosināšanā un aizstāvībā, kad jāvēršas policijā ar iesniegumu par veiktu pārkāpumu pret žurnālistu” un rezultatīvais rādītājs “iesaistot ieinteresētās puses, sagatavots risinājums (piemēram, algoritms), kā mediju uzņēmumam vai žurnālistu profesionālajai organizācijai pārstāvēt savus darbiniekus un biedrus lietu ierosināšanā un aizstāvībā, kad jāvēršas policijā ar iesniegumu par veiktu pārkāpumu pret žurnālistu”. Tieslietu ministrija ir norādīta kā līdzatbildīgā institūcija.

Izziņā turklāt skaidrots: “Plāna projektā minētā starpinstitūciju Žurnālistu drošības darba grupā vairākkārt tika norādīts uz nepilnībām normatīvajos aktos, kas liedz medijam pārstāvēt savu darbinieku (žurnālistu vai citu mediju profesionāli, piemēram, operatoru) lietu ierosināšanā un aizstāvībā, kad žurnālists, pildot savus tiešos darba pienākumus, ir saskāries ar fizisku vai emocionālu vardarbību (kas var tikt īstenota gan reālajā, t.i. – fiziskajā) vidē, gan digitālajā vidē. Pieredze rāda, ka žurnālisti paši nereti atsakās ziņot par vardarbību, kas vērsta pret viņiem, jo tas rada emocionālu spriedzi, bailes par savu un savu tuvinieku drošību, kā arī atrauj žurnālistu no savu darba pienākumu pildīšanas. Tādēļ minētā darba grupa vienojās, ka būtu nepieciešams izvērtēt un sagatavot risinājumu, kas ļautu medijam pārstāvēt savus darbiniekus.”

Gan Plāna projekta 1.2. punktā, gan visā Plāna projektā ir nepieciešams precizēt lietoto terminoloģiju, kas ļautu labāk izprast pasākuma tvērumu. Proti, tiek lietots termins “lietu ierosināšana”, bet no pasākuma konteksta ir saprotams, ka runa nav par civillietu ierosināšanu, bet gan par kriminālprocesa vai administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu. Tiek minēti tikai “pārkāpumi” pret žurnālistiem, bet netiek minēti noziedzīgi nodarījumi. Tāpat tiek lietots termins “aizstāvība” (mediju uzņēmumu iespējas pārstāvēt savus darbiniekus vai biedrus aizstāvībā), lai gan Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 79. panta izpratnē aizstāvis ir Latvijā praktizējošs advokāts, kas kriminālprocesā, noteiktā tā stadijā vai atsevišķā procesuālā darbībā īsteno tādas personas aizstāvēšanu, kurai ir tiesības uz aizstāvību.

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar KPL 369. panta pirmo daļu kriminālprocesa uzsākšanas iemesls ir tādu ziņu iesniegšana izmeklēšanas iestādei, prokuratūrai vai tiesai (turpmāk — par kriminālprocesa norisi atbildīgā iestāde), kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, vai šādu ziņu iegūšana par kriminālprocesa norisi atbildīgā iestādē. Saskaņā ar KPL 369. panta otrās daļas 1. un 5. punktu šādas ziņas var iesniegt ne vien noziedzīga nodarījuma rezultātā cietusī persona, bet arī jebkura fiziskā vai juridiskā persona kā informāciju par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, no kuriem pati tieši nav cietusi. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 116. panta 1. punktu administratīvā pārkāpuma procesu uzsāk uz iesnieguma pamata. Līdz ar to jau šobrīd likumā ir nostiprinātas iespējas vērsties ar iesniegumu policijā par iespējamo noziedzīgo nodarījumu vai administratīvo pārkāpumu ne tikai cietušajam, bet jebkurai fiziskai vai juridiskai personai.

Papildus vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta 22.09.2020. noteikumu Nr. 589 “Iekšlietu ministrijas nolikums” 4.1.1. un 4.1.3. apakšpunktu, Iekšlietu ministrija izstrādā, organizē un koordinē politiku sabiedriskās kārtības un drošības jomā, kā arī noziedzības novēršanas un apkarošanas jomā, līdz ar to algoritma izstrāde gadījumiem, kad jāvēršas policijā par iesniegumu par veiktu administratīvo pārkāpumu vai noziedzīgu nodarījumu pret žurnālistu, pirmšķietami būtu Iekšlietu ministrijas kompetencē. 

TM Krimināltiesību departamenta iebildums

-

Attiecībā uz plāna 3.2. punktu, aicinām precizēt rezultatīvā rādītāja formulējumu, norādot, ka risinājuma izstrāde ir veicama nepieciešamības gadījumā, proti, ja risku izvērtējuma rezultātā ir identificēti pastāvoši riski, kuriem ir nepieciešams meklēt risinājumu.

TM Komerctiesību departamenta priekšlikums

-