Atzinums

Latvijas Dabas fonds iebilst pret ziņojuma tālāku virzību pašreizējā redakcijā un izsaka konkrētus iebildumus par ziņojuma saturu:

1) Ziņojumā ierosināts ietekmes uz vidi novērtējuma procesu aizstāt ar tehnisko noteikumu izsniegšanu 30 dienu laikā, taču ziņojumā nav izvērtēts tas, kā, būtiski saīsinot izvērtēšanai paredzēto laiku, tiks nodrošināta izvērtējuma kvalitāte, kā arī nav ietverti pietiekami risinājumi, tiks novērsta būtiska negatīva ietekme uz vidi, pirmkārt uz putniem nozīmīgām teritorijām. Tostarp nav minēts, kāda ir izvērtējuma veikšanai obligāti nepieciešamā informācija un kādu jomu eksperti iesaistāmi izvērtējuma veikšanā.
Vēršam uzmanību, ka Eiropas Savienības nozīmes biotopu kartēšanas ietvaros kā apsekojamas netika atlasītas platības bez meža inventarizācijas datiem un zālāju platības, kuras nebija pieteiktas atbalsta maksājumiem, kā arī plānveidīgi netika apsekotas īpaši aizsargājamo sugu atradnes. Līdz ar to informācija par īpaši aizsargājamo sugu sastopamību dabas datu pārvaldības sistēmā lielā mērā ir gadījuma rakstura un nepilnīga, un uz šīs informācijas pamata nevar balstīt vēja elektrostaciju (VES) ietekmes uz aizsargājamām sugām izvērtējumu, bet informācija par ES biotopu sastopamību būtu precizējama izvērtējuma ietvaros. Īpaši svarīga ir VES ietekmes izvērtēšana uz putnu migrācijas ceļiem un putnu koncentrēšanas vietām migrāciju laikā, kā arī uz sikspārņiem, taču ziņojums šos aspektus vispār neapskata. Tāpat arī ziņojumā nav apskatīta līdz šim veikto VES ietekmes izvērtējumu pieredze un nav sniegti konkrēti priekšlikumi, kā uzkrāto pieredzi un zināšanas varētu izmantot, lai saīsinātu izvērtēšanas procesu.

2) Ziņojuma 3.1. nodaļā apskatītie iespējamie ierobežojumi VES attīstības teritorijām nav pietiekami, lai izslēgtu potenciālo vēja parku būtisku negatīvu ietekmi uz vidi.
Vēršam uzmanību, ka šajā nodaļā pat nav viennozīmīgi pateikts, ka vēja parkus ar ziņojumā paredzēto saīsināto izvērtēšanas procedūru nebūvē Natura 2000 teritorijās un 2 km buferjoslā ap tām, kā minēts ziņojuma tekstā iepriekš. Tāpat arī VES būvniecība nav pieļaujama visos mikroliegumos, ES nozīmes biotopos, īpaši aizsargājamo sugu atradnēs, kā arī teritorijās, kur VES negatīvi ietekmē putnu migrāciju un īpaši aizsargājamo putnu sugu ligzdošanas un barošanās teritorijas.

3) Ziņojumā nav izvērtēta VARAM piedāvātā VES izvērtēšanas saīsinātā varianta atbilstība Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu prasībām, neņemot vērā to, ka “iekārtas vēja izmantošanai, lai ražotu enerģiju (vēja saimniecības)” minētas direktīvas 2. pielikumā, bet direktīvas 3. pielikumā doti kritēriji, ar kuru palīdzību nosaka, vai II pielikumā minētajiem projektiem būtu jāveic ietekmes uz vidi novērtējums.

4) Ziņojumā nav pietiekami izvērsti atspoguļots protokollēmuma projektā minētā “likumprojekta vēja elektrostaciju parku virs 50MW īstenošanas procedūru optimizēšanai” saturs, kā arī nav skaidrots, vai un kad šis “speciālais normatīvais akts” tiks atcelts. Mūsu ieskatā, veicot korektu un efektīvu ietekmes uz vidi izvērtēšanu, nav nepieciešams sagatavot un izdot šādu “speciālo normatīvo aktu”.
Vēršam uzmanību, ka valdības 22.02.2022. sēdes protokolā nav minēta diskusija par ietekmes uz vidi novērtējuma procesu un nav dots uzdevums VARAM mazināt prasības ietekmes uz vidi novērtēšanas jomā. Līdz ar to nav saprotama VARAM iniciatīva būtiski mainīt VES izvērtēšanas kārtību bez diskusijas ar vides nozares institūcijām un ekspertiem. VES attīstīšana būs atkarīga arī no būvniecības nozares kapacitātes. Līdz ar to VARAM paredzētā ietekmes uz vidi izvērtējuma vienkāršošana ziņojumā piedāvātajā versijā nav samērīga ar iespējām apgūt plānotās VES jaudas, taču nepietiekama VES parku izvērtēšana var atstāt negatīvu ietekmi uz Latvijas dabu ilgtermiņā.

5) Ziņojumā trūkst pamatojums tam, ka atvieglotā kārtībā sabūvētas VES palīdzēs atbrīvoties no Krievijas gāzes atkarības. Ziņojumam būtu pievienojams vismaz konkrēts plāns un laika grafiks, kā tiks izbeigta Krievijas gāzes izmantošana enerģijas ražošanai un samazināta gāzes kā fosilā kurināmā izmantošana kopumā.

-