Atzinums

1.5. apakšpunktā svītrot vārdu “ierēdņu”, jo 14. punktā ir norādīts, ka amata apraksts ir saistošs gan darbiniekiem, gan ierēdņiem.

amata apraksta izstrādāšanas kārtību.

Atbilstoši Amatu kataloga projekta 28. punktam iestādē struktūrvienības un grupas iedala atkarībā no tā, cik tajās ir amata vietas. Savukārt 29. punktā ir norāde, ka “Klasificējot struktūrvienību un grupu vadītāju amatus, noteicošais ir hierarhiski un (vai) funkcionāli padoto amatu skaits [..]”. Ņemot vērā, ka amata vietu skaits jēdzieniski nav pielīdzināms amatu skaitam (piemēram, vienam amatam var atbilst vairākas amata vietas), nepieciešams precizēt 29. punktu, atsaucoties uz amata vietu skaitu, nevis amatu skaitu.
 

Klasificējot struktūrvienību un grupu vadītāju amatus, noteicošais ir hierarhiski un (vai) funkcionāli padoto amata vietu skaits, atbildība par politikas jomām, nozarēm vai apakšnozarēm un funkcijas ietekme iestādes stratēģisko mērķu sasniegšanā.

Atbilstoši Amatu kataloga projekta 26. punktam iestādes tiek iedalītas atkarībā no amatpersonu (darbinieku) skaita. Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta Atlīdzības politikas grupas 2022. gada janvāra prezentācijas “Atlīdzības likuma grozījumi un jaunais amatu katalogs” 23. slaidā norādīts, ka “Tiek ieviests jauns princips valsts pārvaldes iestāžu vadītāju amatu klasificēšanai, izmantojot šādus kritērijus: nodarbināto skaits, [..]”. Neskatoties uz iepriekš minēto, Amatu kataloga projekta 32. punktā un tā apakšpunktos kā kritērijs iestādes vadītāja amata klasificēšanai atbilstošā līmenī ir noteikts iestādē esošais amata vietu skaits (32. punktā) un padotībā esošo amatu skaits (32.1.-32.6. apakšpunktos), kas jēdzieniski neatbilst ne Amatu kataloga projekta 26. punktam, ne minētajā prezentācijā paustajam nodomam. Nepieciešams precizēt 32. punktu un tā apakšpunktus, lai iestāžu iedalījums pēc to lieluma būtu aprakstīts un izmantots kā amatu klasifikācijas kritērijs ar vienādām mērvienībām – amatpersonu (darbinieku) skaitu.

-

Lai nodrošinātu konsekvences starp vairākām amatu saimēm un apakšsaimēm, piemēram, 1.2. apakšsaime ”Administratīvā vadība pašvaldībās”, 6.1. apakšaime “Ārstniecības pakalpojumi”, 36. saime ”Politikas ieviešana”, attiecībā uz iestāžu un struktūrvienību vadītājiem, to vietniekiem, nepieciešams 7. saimes “Bāriņtiesa” amatu “Bāriņtiesas vadītājs” klasificēt 12. mēnešalgu grupā, nevis 11. mēnešalgu grupā. Līdz ar šo, arī amatus “bāriņtiesas locekļa un bāriņtiesas priekšsēdētāja palīgs”, “bāriņtiesas loceklis” un “bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks, bāriņtiesas struktūrvienības vadītājs” nepieciešams klasificēt par vienu mēnešalgu grupu augstāk, t.i., “bāriņtiesas locekļa un bāriņtiesas priekšsēdētāja palīgs” - 9. mēnešalgu grupā, “bāriņtiesas loceklis” - 10. mēnešalgu grupā un “bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks, bāriņtiesas struktūrvienības vadītājs” - 11. mēnešalgu grupā.

-

7. saimes “Bāriņtiesa” II līmeņa aprakstā nepieciešams pievienot apakšpunktu 45.2.8., izsakot to šādā redakcijā: “45.2.8. piedalās piemērotu aizbildņu, aizgādņu un audžuģimeņu meklēšanā, personu uzklausīšanā.”.

-

Nepieciešams izteikt 45.2.1. apakšpunktu šādā redakcijā: “sagatavo pārskatus, dokumentu projektus un administratīvo lietu izskatīšanai bāriņtiesas sēdē;”.

sagatavo pārskatus, dokumentu projektus un administratīvo lietu izskatīšanai bāriņtiesas sēdē;

Nepieciešams izteikt 45.2.5. apakšpunktu šādā redakcijā: “45.2.5. piedalās dzīves apstākļu pārbaudēs, ģimeņu riska novērtējumos un personu uzklausīšanā;”.

piedalās dzīves apstākļu pārbaudēs, ģimeņu riska novērtējumos un personu uzklausīšanā;

Nepieciešams izteikt 45.3.1. apakšpunktu šādā redakcijā: “45.3.1. sniedz palīdzību bērnam vai aizgādnībā esošai personai, kura vērsusies bāriņtiesā pēc palīdzības;”.

sniedz palīdzību bērnam vai aizgādnībā esošai personai, kura vērsusies bāriņtiesā pēc palīdzības;

Nepieciešams izteikt 45.3.6. apakšpunktu šādā redakcijā: “45.3.6. sadarbojas ar citām bāriņtiesām, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, veselības aprūpes un izglītības iestādēm, sociālajiem dienestiem, policijas iestādēm, Valsts probācijas dienestu un tiesu izpildītājiem, lai nodrošinātu bērna vai aizgādnībā esošās personas tiesību un interešu aizsardzību;”.
 

sadarbojas ar citām bāriņtiesām, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, veselības aprūpes un izglītības iestādēm, sociālajiem dienestiem, policijas iestādēm, Valsts probācijas dienestu un tiesu izpildītājiem, lai nodrošinātu bērna vai aizgādnībā esošās personas tiesību un interešu aizsardzību;

7. saimes “Bāriņtiesa” IV līmeņa aprakstu jāpapildina ar šādu apakšpunktu: “45.4.7. izdara apliecinājumus.”.

-

Nepieciešams izteikt 45.5.6. apakšpunktu šādā redakcijā: “sadarbojas ar citām bāriņtiesām, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, veselības aprūpes un izglītības iestādēm, sociālajiem dienestiem, policijas iestādēm, Valsts probācijas dienestu un tiesu izpildītājiem, lai nodrošinātu bērna vai aizgādnībā esošās personas tiesību un interešu aizsardzību;”.

sadarbojas ar citām bāriņtiesām, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, veselības aprūpes un izglītības iestādēm, sociālajiem dienestiem, policijas iestādēm, Valsts probācijas dienestu un tiesu izpildītājiem, lai nodrošinātu bērna vai aizgādnībā esošās personas tiesību un interešu aizsardzību;

Atbilstoši iekšējā audita funkcijas attīstībai valsts pārvaldē, šobrīd gandrīz visās nozarēs (arī Labklājības ministrijā) iekšējais audits ir centralizēts ministriju līmenī, tādējādi iekšējā auditora nepieciešamo kompetenču apjoms ir liels. Tiek prasītas ne tikai specifiskās iekšējā audita metodoloģijas zināšanas, bet arī padziļināta izpratne par iestāžu (resora) pamatdarbības, vadības un atbalsta funkciju procesiem. Amatu kataloga projektā 18.  saimes “Iekšējais audits” līmeņu dalījums mēnešalgu grupās nav vienlīdzīgs salīdzinājumā ar līdzīgām profesijām, piemēram, 28.1. apakšsaime “Kontrole un uzraudzība. Iestāžu un amatpersonu kontrole”, 39.3. apakšsaime “Eiropas Savienības fondu revīzija”. Amatu kataloga projekta piedāvātā iekšējo auditoru grupēšana radīs būtisku risku valsts pārvaldē, jo nebūs iespējams piesaistīt profesionālus ekspertus un noturēt esošos iekšējos auditorus un audita vadītājus. Papildus jānorāda, ka šobrīd Finanšu ministrija pārskata iekšējo auditoru kompetences līmeņus, kas nākotnē noteiks augstas prasības iekšējiem auditoriem nepieciešamo kompetenču nosegšanai. Tādējādi jāveic šādi labojumi:
-           iekšējo auditoru amatus klasificēt 9.-11. mēnešalgu grupā (esošā redakcija paredz klasificēšanu 7., 8. un 10.mēnešlagu grupā);
-           iekšējā audita vadītāju vietniekus attiecīgi klasificēt 11. un 12. mēnešalgu grupā;
-           iekšējā audita vadītājus klasificēt 12. un 13. mēnešalgu grupā, augstākajā mēnešalgu grupā ierindojot vadītājus, kuri atbild par centralizētas iekšējā audita funkcijas vadīšanu resorā vai iekšējā audita struktūrvienības darbs aptver vairākas nozares.
 

-

25. saimes “Klientu apkalpošana” IIA līmeņa aprakstu (78.2. apakšpunktu) papildināt ar amata nosaukumu “nodarbinātības aģents”.

II A līmenis (piemēram, koordinējošais eksperts, nodarbinātības organizators, nodarbinātības aģents):

Izteikt 78.2.1. apakšpunktu šādā redakcijā: “78.2.1. piedalās pasākumu īstenotāju izvēlē un pasākumu īstenošanā;”.
 

piedalās pasākumu īstenotāju izvēlē un pasākumu īstenošanā;

Izteikt 78.2.2. punktu šādā redakcijā: “78.2.2. plāno finanšu līdzekļus un to izlietojumu, apstrādā pasākumu finanšu dokumentus;”.
 

plāno finanšu līdzekļus un to izlietojumu, apstrādā pasākumu finanšu dokumentus;

Papildināt 25. saimes “Klientu apkalpošana” IIB līmeņa aprakstu (78.3. apakšpunktu) ar šādu apakšpunktu: “78.3.5. piedalās pasākumu organizēšanā un īstenošanā;”.

-

Papildināt 25. saimes “Klientu apkalpošana” III līmeņa aprakstu (78.4. apakšpunktu) ar amata nosaukumu “nodarbinātības organizators”.

III līmenis (piemēram, klientu apkalpošanas speciālists, nodarbinātības organizators):

Papildināt 25. saimes “Klientu apkalpošana” V līmeņa aprakstu (78.6. apakšpunktu) ar amata nosaukumu “vadošais nodarbinātības organizators”.

V līmenis (piemēram, klientu apkalpošanas vecākais speciālists, konsultants, vadošais nodarbinātības organizators):

81.1.3. apakšpunktā minēta procesuālā dokumenta - administratīvā pārkāpuma protokola sagatavošana. Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma, kas stājās spēkā 01.07.2020., 11. nodaļai “Procesuālie dokumenti” šāds dokuments administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros netiek sagatavots. Nepieciešams izteikt 81.1.3. apakšpunktu šādā redakcijā: “veic administratīvā pārkāpuma procesu;”.
 

veic administratīvā pārkāpuma procesu;

82.3.3. apakšpunktā minēta procesuālā dokumenta - administratīvā pārkāpuma protokola sagatavošana. Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma, kas stājās spēkā 01.07.2020., 11. nodaļai “Procesuālie dokumenti” šāds dokuments administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros netiek sagatavots. Nepieciešams izteikt 82.3.3. apakšpunktu šādā redakcijā: “veic administratīvā pārkāpuma procesu;”.
 

veic administratīvā pārkāpuma procesu;

83.2.1. apakšpunktā minēta procesuālā dokumenta - administratīvā pārkāpuma protokola sagatavošana. Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma, kas stājās spēkā 01.07.2020., 11. nodaļai “Procesuālie dokumenti” šāds dokuments administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros netiek sagatavots. Nepieciešams izteikt 83.2.1. apakšpunktu šādā redakcijā: “veic administratīvā pārkāpuma procesu;”.
 

veic administratīvā pārkāpuma procesu;

89.2.6. apakšpunktā minēta procesuālā dokumenta - administratīvā pārkāpuma protokola sagatavošana. Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma, kas stājās spēkā 01.07.2020., 11. nodaļai “Procesuālie dokumenti” šāds dokuments administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros netiek sagatavots. Nepieciešams izteikt 89.2.6. apakšpunktu šādā redakcijā: “veic administratīvā pārkāpuma procesu;”.
 

veic administratīvā pārkāpuma procesu;

34.saimes “Personāla vadība” III līmeņa aprakstu (91.4. apakšpunktu) papildināt, uzsverot centralizēto personāla vadību, un izteikt to šādā redakcijā: “91.4. III līmenis (piemēram, stratēģiskais personāla vadības partneris, biznesa partneris, vecākais/vadošais personāla speciālists, kas nodrošina personāla vadības pakalpojumu vairākās resora iestādēs vai lielā pašvaldībā) [..]”.
 

III līmenis (piemēram, stratēģiskais personāla vadības partneris, biznesa partneris, vecākais/vadošais personāla speciālists, kas nodrošina personāla vadības pakalpojumu vairākās resora iestādēs vai lielā pašvaldībā) veic II A vai II B līmenim noteiktos pienākumus ļoti lielā vai īpaši lielā iestādē, kā arī:

34.saimes “Personāla vadība” IV līmeņa aprakstu (91.5. apakšpunktu) papildināt, uzsverot centralizēto personāla vadību, un izteikt to šādā redakcijā: “91.5. IV līmenis (piemēram, nodaļas vadītājs, daļas vadītājs, personālvadības departamenta direktors vai personāla vadības departamenta direktora vietnieks, kas nodrošina personāla vadības pakalpojumu vairākās resora iestādēs) [..]”.
 

IV līmenis (piemēram, nodaļas vadītājs, daļas vadītājs, personālvadības departamenta direktors vai personāla vadības departamenta direktora vietnieks, kas nodrošina personāla vadības pakalpojumu vairākās resora iestādēs):

43.1. apakšsaimē “Sociālais darbs” ir novērojamas nekonsekvences amatu līmeņu noteikšanā šīs apakšsaimes amatu ietvaros. Vecākais aprūpētājs (IIIA) ir klasificēts vienā līmenī ar jaunāko sociālo darbinieku (IIIB), lai gan atšķirības izglītības prasībās ir būtiskas: jaunākajam sociālajam darbiniekam ir jābūt ar vismaz otrā līmeņa profesionālo augstāko vai akadēmisko izglītību sociālajā darbā, taču vecākajam aprūpētājam nav nepieciešama jebkāda līmeņa augstākā izglītība. Vecākais aprūpētājs (IIIA) ir klasificēts augstākā līmenī par sociālo rehabilitētāju (IIA), sociālo aprūpētāju (IIB), sociālās palīdzības organizatoru (IIC), lai gan vecākajam aprūpētājam nav nepieciešama pat pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, kas, savukārt, ir nepieciešama citiem iepriekš minētajiem amatiem.
Nekonsekvences amatu līmeņu noteikšanā ir novērojamas arī, salīdzinot amatu klasifikācijas apakšsaimē 43.1. “Sociālais darbs” un 7.saimē “Bāriņtiesa”. Jaunākais sociālais darbinieks ir klasificēts vienā mēnešalgu grupā ar bāriņtiesas sekretāru un bāriņtiesas sēžu sekretāru (6. mēnešalgu grupā), lai gan atšķirības izglītības prasībās ir būtiskas: jaunākajam sociālajam darbiniekam ir jābūt ar vismaz otrā līmeņa profesionālo augstāko vai akadēmisko izglītību sociālajā darbā, savukārt bāriņtiesas sekretāram un bāriņtiesas sēžu sekretāram nav nepieciešama pat pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība. Jaunākais sociālais darbinieks ir klasificēts 6. mēnešalgu grupā, bet bāriņtiesas locekļa vai bāriņtiesas priekšsēdētāja palīgs ir klasificēts 8. mēnešalgu grupā, lai gan ir atšķirīgas izglītības līmeņa prasības: jaunākajam sociālajam darbiniekam ir jābūt ar vismaz otrā līmeņa profesionālo augstāko vai akadēmisko izglītību sociālajā darbā, bet bāriņtiesas locekļa vai bāriņtiesas priekšsēdētāja palīgam ir jābūt ar vismaz pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību. Ņemot vērā iepriekšminēto, nepieciešams precizēt amata līmeņu paraugaprakstus un klasifikāciju.
43.1. apakšsaimes “Sociālais darbs” amatus klasificēt šādos līmeņos:
I (aprūpētājs);
II A (pavadonis, asistents), II B (vecākais aprūpētājs);
III A (sociālais rehabilitētājs), III B (sociālais aprūpētājs), III C (sociālās palīdzības organizators), III D (ģimenes asistents, sociālais mentors);
IV (jaunākais sociālais darbinieks);
V A (sociālais darbinieks, sociālais pedagogs), V B (sociālais darbinieks (praktizē mezo un (vai) makro līmenī));
VI A (vecākais sociālais darbinieks), VI B (vecākais sociālais darbinieks (praktizē mezo un (vai) makro līmenī)).
Atbilstoši piedāvātajai 43.1. apakšsaimes “Sociālais darbs” amatu klasifikācijai amata līmeņiem noteikt šādas atbilstošas mēnešalgu grupas:
I (aprūpētājs) - 4. mēnešalgu grupa;
II A (pavadonis, asistents), II B (vecākais aprūpētājs) - 6. mēnešalgu grupa;
III A (sociālais rehabilitētājs), III B (sociālais aprūpētājs), III C (sociālās palīdzības organizators), III D (ģimenes asistents, sociālais mentors) - 8. mēnešalgu grupa;
IV (jaunākais sociālais darbinieks) ‑ 9. mēnešalgu grupa;
V A (sociālais darbinieks, sociālais pedagogs), V B (sociālais darbinieks (praktizē mezo un (vai) makro līmenī)) ‑ 10. mēnešalgu grupa;
VI A (vecākais sociālais darbinieks), VI B (vecākais sociālais darbinieks (praktizē mezo un (vai) makro līmenī)) - 11. mēnešalgu grupa.

-

Izteikt 102.1.2. apakšpunktu šādā redakcijā: “102.1.2. strādā vecākā aprūpētāja vai sociālā darba speciālista vadībā”.

strādā vecākā aprūpētāja vai sociālā darba speciālista vadībā;

Papildināt 43.1. apakšsaimes “Sociālais darbs” IID līmeņa aprakstu (102.6. apakšpunktu) ar šādu apakšpunktu “sniedz atbalstu jauniešiem profesionālās dzīves uzsākšanā, karjeras izvēlē, sociālo iemaņu apguvē un pilnveidošanā, saskarsmes veidošanā ar vienaudžiem un citiem sabiedrības locekļiem, balstoties personīgajā pieredzē”.

-

Izteikt 102.7.2. apakšpunktu šādā redakcijā: “102.7.2. strādā patstāvīgi, sadarbojoties ar sociālā darba speciālistu”.

strādā patstāvīgi, sadarbojoties ar sociālā darba speciālistu;

Papildināt 43.1. apakšsaimes “Sociālais darbs” IVB līmeņa aprakstu (102.10. apakšpunktu): “102.10. (..) (sociālais darbinieks (praktizē mezo un (vai) makro līmenī))”.

IV B līmenis (sociālais darbinieks (praktizē mezo un (vai) makro līmenī)):

Papildināt 43.1. apakšsaimes “Sociālais darbs” VB līmeņa aprakstu (102.12. apakšpunktu): “(..) (vecākais sociālais darbinieks (praktizē mezo un (vai) makro līmenī))”.
 

V B līmenis (vecākais sociālais darbinieks (praktizē mezo un (vai) makro līmenī)):

Lūdzam labot noteikumu projekta 1. pielikumu atbilstoši izteiktajiem iebildumiem attiecībā uz  7.saimi "Bāriņtiesa", 18. saimi "Iekšējais audits" un 43.1. apašsaimi "Sociālais darbs".

-

Iestāžu un struktūrvienību (grupu) iedalījumu pēc lieluma veidot ar vienādām mērvienībām - amatpersonu (darbinieku) skaitu.

-

Atbilstoši noteikumu projektā sniegtajam aprakstam 13. saimē "Ekspertīze" III līmenī klasificējas tie ārsti eksperti, kuriem iegūts sertifikāts, savukārt I  un II līmenim nav definēta prasība par eksperta kvalifikāciju ar iegūtu attiecīgu sertifikātu. Ņemot vērā, ka iestādē var strādāt ārsti eksperti, kuriem nav nepieciešams sertifikāts, bet viņi veic III līmeņa amata pienākumus, būtu jāparedz III līmeņa aprakstā arī šādi gadījumi. 
 

-

Ņemot vērā, ka vairākos resoros tiek centralizēta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju funkcija, ierosinām izteikt 70.3.1. apakšpunktu šādā redakcijā: “70.3.1. vada informācijas sistēmas izstrādi ļoti lielas iestādes, vairāku resora iestāžu un (vai) ārpusiestādes lietotājiem;”.
 

vada informācijas sistēmas izstrādi ļoti lielas iestādes, vairāku resora iestāžu un (vai) ārpusiestādes lietotājiem;

Ņemot vērā, ka vairākos resoros tiek centralizēta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju funkcija, ierosinām izteikt 74.3. apakšpunktu šādā redakcijā: “74.3. III līmenis (piemēram, IS drošības pārvaldnieks, informācijas drošības vadītājs, vecākais eksperts/vadošais eksperts, kas nodrošina IS drošības pārvaldību vairākās resoru iestādēs (IS drošības pārzinis))”.

III līmenis (piemēram, IS drošības pārvaldnieks, informācijas drošības vadītājs, vecākais eksperts/vadošais eksperts, kas nodrošina IS drošības pārvaldību vairākās resoru iestādēs (IS drošības pārzinis)):

25. saimes “Klientu apkalpošana” IV līmeņa aprakstā (78.5. apakšpunktā) atsaukties uz III, nevis II, līmeņa amata pienākumiem. Izteikt 78.5. apakšpunktu šādā redakcijā: “78.5. IV līmenis (piemēram, pabalstu (pensiju) inspektors, konsultants) veic III līmenim noteiktos amata pienākumus, [..]”.

IV līmenis (piemēram, pabalstu (pensiju) inspektors, konsultants) veic III līmenim noteiktos amata pienākumus, kā arī:

38. saimes “Procesu pārvaldība” III līmeņa amatiem (95.3. apakšpunkts) noteikt augstāku mēnešalgu grupu. Patreiz ir 10. mēnešalgu grupa, bet amata prasības un atbildība aptver visas iestādes darbību (visus procesus un projektus) un ir pielīdzināma augstākā līmeņa vadītājiem - 11. vai 12.mēnešalgu grupa.

-

Ierosinām izņemt no amata apraksta parauga parakstu daļu, jo katrā iestādē amata apraksta parakstīšana var tikt organizēta atšķirīgi, ņemot vērā tehnoloģiju iespējas.
 

-

MK noteikumu projektā "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs" ietverti priekšlikumi, kas saistīti ar virkni amatu pārsaimēšanu uz ievērojami augstāku līmeni. Vienlaikus pieņemtie Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk – Atlīdzības likums), kas stāsies spēkā 2022. gada 1. jūlijā paredz, ka noteiktais minimums darbinieku atalgojumam valsts un pašvaldības institūcijai jāsasniedz līdz 2027. gada 1. janvārim. Abu normatīvo aktu īstenošana paredzētā valsts un pašvaldību institūciju  esošā budžeta ietvaros, bez  papildu  finansējuma  piešķiršanas. Pārsaimējot virkni amatu,  esošo līdzekļu ietvaros nebūs iespējams nodrošināt Atlīdzības likumā noteiktā minimuma sasniegšanu,  vienlaikus vēl ņemot vērā aspektu, ka līdz 2027. gadam ietekme būs vēl lielāka, jo palielināsies Atlīdzības likumā noteiktā bāzes mēnešalga, jo, atbilstoši Atlīdzības likumā noteiktajam regulējumam,  bāzes mēnešalgu katru gadu aprēķinās piemērojos valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēra pieaugumu procentos pret iepriekšējo gadu ar aizpagājušā gada inflāciju procentos pret iepriekšējo gadu un attiecīgo summu dalot ar divi. Ievērojot tendenci, ka vidējā darba samaksa valstī katru gadu pieaug, pieaugs arī bāzes mēnešalgas apmērs.
 

-