Atzinums

2.4.apakšnodaļu "Esošā skolu tīkla novērtējums" (22.lpp) papildināt ar informāciju par privātajām izglītības iestādēm, kā arī papildināt 3.2.apakšnodaļu "Jauns pedagogu atalgojuma finansēšanas modelis" (31.lpp) ar informāciju, ka tas attiecas arī uz privātajām izglītības iestādēm, kurām tiks mainīts finansēšanas modelis no "nauda seko skolēnam" uz "programma skolā". LIZDA arī vērš uzmanību, ka finansējuma aprēķina principi, pēc klašu lieluma dalot skolēnus divās, nevis trijās grupās, ir par labu arī privātajām izglītības iestādēm.

-

4.apakšnodaļā “Tālākās darbības un laika grafiks” 1.4.6.punktu (36.lpp) papildināt ar iespēju pašvaldībām arī pedagogiem segt dzīvojamās platības īres izmaksas

līdz 2023. gada 30. septembrim iesniegt grozījumus Izglītības likumā, kas dotu tiesības pašvaldībām kompensēt transporta izdevumus pedagogiem un segt dzīvojamās platības īres izmaksas”
 

4.apakšnodaļā “Tālākās darbības un laika grafiks” 1.4.3.punktā (35.lpp) noteikto nevar izpildīt, jo, izslēdzot no Izglītības likuma šos punktus, Ministru kabinetam nav pilnvartojuma izdot noteikumus par izglītojamo skaitu.

līdz 2023.gada 15.novembrim izdod  jaunus Ministru kabineta noteikumus, saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta pirmās daļas 41. un 42.puntu”;

3.2.apakšnodaļas 7.rindkopā (32.lpp) “Modeļa koncepts paredz:” iebilstam pret 3. un 4.atkāpē aprakstītajiem noteikumiem, paredzot tikai 2 veidu klases lielumus: maza klase ir 10-25 skolēni, un, liela klase 26+, kā arī noteikumu dalīt paralēlklasēs, ja ir 32 un vairāk skolēni. Ieteikums: dalīt 3 klašu lieluma grupās: maza klase 8-14, vidēja klase 15-24, liela klase 25-30, paralēlklasēs dalīt no 31 skolēna, un atbilstoši veikt arī nepieciešamo pedagoģisko slodžu aprēķinu. Izvērtējot ziņojumā iestrādāto normu, kas nosaka vienādu finansējuma aprēķinu klasei ar 10 bērniem un klasei ar 25 bērniem, vēršam uzmanību, ka šajā gadījumā pedagoga darbs “citi pienākumi” apjoma ziņā atšķiras 2,5 reizes: labošana, konsultācijas un individuālais/grupu darbs, obligātā dokumentācija, darbs ar vecākiem, arī gatavošanās, u.c. pienākumi, t.sk. klases disciplīna, individuālais atbalsts mācību stundas laikā, kvalitatīvas mācību stundas īstenošanai;
 

-

3.2.apakšnodaļas 5.rindkopā 3.2.tabulu (32.lpp) aizpildīt, atbilstoši Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam (turpmāk – IAP) un Ministru kabineta 18.04.2023. rīkojumā Nr.226 “Par pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim” noteiktajam.  LIZDA vērš uzmanību, ka IAP nosaka, ka pedagogu zemākās darba algas likmes noteikšanā jāņem vērā vidējā darba samaksa valstī sabiedriskajā sektorā strādājošajiem vismaz ar bakalaura grādu, nevis vidējā alga sabiedriskajā sektorā strādājošajiem.
 

-

3.2.apakšnodaļas 4.rindkopā (31.lpp) un 8.rindkopā (33.lpp) svītrot norādi “(40h nedēļā)”, jo pedagoga pilnas slodzes likme, atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem dokumentiem, ir 36h nedēļā;
 

-

3.1.2.apakšnodaļas 2.kritērijā (29.lpp) “Kvantitatīvais kritērijs – minimālais skolēnu skaits klašu grupā atkarībā no urbanizācijas līmeņa jeb izglītības iestādes atrašanās vietas:” nav skaidrs, kāpēc IZM piedāvā pašvaldības iedalīt 3 grupās. Iepriekšējos IZM izstrādātajos dokumentu projektos par izglītības iestāžu tīkla optimizāciju pašvaldības iedalītas 4 grupās, atbilstoši ATR reformai: 1. pilsētas (vairāk nekā 50 000 iedzīvotāji); 2. administratīvo teritoriju attīstības centri un Pierīgas novadi; 3. administratīvā teritorija ārpus administratīvā centra; 4. teritorija, kas ir ES ārējā robeža.
Iesakām Pierobežai un reti apdzīvotām pašvaldībām:
1.-3.kl - 20;
4.-6.kl - 20;
7.-9.kl - 20;
10.-12.kl - Pierobeža un reti apdzīvotas pašvaldības 40, teritorijas pie ES ārējās robežas 25;

-

3.1.2.apakšnodaļas 1.kritērijā (28.lpp) “Sasniedzamības kritērijs atkarībā no izglītības posma”  abos gadījumos norādīt vai nu minūtes vai kilometrus;
 

-

2.4.3.apakšnodaļu (25.lpp),  analizējot mācību telpu kapacitāti, papildināt ar informāciju, ņemot vērā visus būtiskos higiēnas prasību kritērijus, ne tikai kvadrātmetrus.
 

-

2.4.2.apakšnodaļas 2.rindkopā (24.lpp) precizēt, cik no ziņojumā norādītajiem valdības izdevumiem izglītībā attiecas uz vispārējo pamata un vidējo izglītību, atbilstoši šī informatīvā ziņojuma ietvaram.
 

-

2.3.apakšnodaļas 4.rindkopā (21.lpp), analizējot jauniešu skaita (0 - 14 gadi) izmaiņas pēdējos gados, kas dzīvo lauku apvidos un vidēji apdzīvotos apgabalos, kā arī 3.1.1.apakšndaļā “Ilgtspējīga skolu tīkla raksturojums”, atsaucoties uz OECD pētījumiem, skolu tīkla optimizācijas ietvaros ņemt vērā faktu, ka Latvijā iedzīvotāju blīvums uz kvadrātkilometru ir 30,8; ES vidēji - 118 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru.
 

-

2.2.apakšnodaļas 4.rindkopu (18.lpp) papildināt ar 5.punktu “Izglītības programmas īstenošanas ietvaros nevar pedagogam nodrošināt pilnu slodzi (piemēram, pamatizglītības programmā ir 6 bioloģijas (ja nav paralēlklases) mācību stundas nedēļā, sākumskolas skolotājam - aptuveni 14 mācību stundas nedēļā, jo sports, vizuālā māksla, mūzika, svešvaloda ir tarificēta pedagogiem ar mācību priekšmetam atbilstošu kvalifikāciju)”.
 

-

1.apakšnodaļas “Augstvērtīga izglītības nodrošināšana un efektīva pārvaldība” 2.rindkopā noteiktos būtiskākos elementus kvalitatīvai mācību satura īstenošanai katrā no izglītības posmiem, norādīt, ka vidējā izglītībā (6.lpp) izglītojamajam iespēja izvēlēties jebkuru no padziļinātajiem kursiem tiek nodrošināta pašvaldības/reģiona līmenī, nevis katrā vidusskolā.
 

-

1.apakšnodaļas “Augstvērtīga izglītības nodrošināšana un efektīva pārvaldība” 2.rindkopā noteiktos būtiskākos elementus kvalitatīvai mācību satura īstenošanai katrā no izglītības posmiem, norādīt, ka pirmsskolas izglītība (5.lpp) ir vispārējās izglītības pakāpe, to programmu īstenošanā iesaistīto izglītojamo skaits ir jāņem vērā skolu tīkla īstenošanā, ņemot vērā, ka 44% skolu jau šobrīd īsteno pirmsskolas izglītības programmas un Vispārējas izglītības likums 5/6-gadīgo bērnu izglītību nosaka kā obligātu.
 

-

Ievaddaļas 5.rindkopā (3.lpp) apgalvojums (1) “Mācību sniegums […] pēdējos 10 gados pasliktinās” ir pretrunā ar ziņojuma 2.2.attēlā norādīto informāciju (10.lpp). Grafikā redzam, ka 12.klases centralizēto eksāmenu rezultāti pēdējos gados paaugstinās, bet joprojām ir zemi.
 

-

Ievaddaļas 5.rindkopā (3.lpp), vērtējot izglītības kvalitāti un to ietekmējošos faktorus, netiek ņemti vērā normatīvajos aktos noteiktie izglītības iestāžu, eksaminācijas centru, citu Izglītības likumā noteiktu institūciju un izglītības programmu akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas 12 kritēriji. LIZDA rosina IZM kopā ar nozares sadarbības un sociālajiem partneriem izvērtēt, kuri no izglītības kvalitātes kritērijiem jāņem vērā skolu tīkla optimizācijas ietvaros.
 

-

Ievaddaļas 8.rindkopā (4.lpp) norādītais Ministru kabineta 2023. gada 30. maija sēdes protokollēmuma (prot. Nr.28 1.§) 2. punktā IZM noteiktais uzdevums: “iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par ilgtspējīgu izglītības iestāžu tīklu ar skaidriem kritērijiem tīkla reformai, vērtējumu par tā ietekmi uz  izglītības kvalitāti un pārvaldību, kā arī ar ietekmes izvērtējumu uz valsts un pašvaldību budžetiem” nav izpildīts, jo ziņojuma saturā ir tikai statistiskie dati. LIZDA rosina papildināt informatīvā ziņojuma projektu ar informāciju par aprēķiniem, ņemot vērā, ka tiek mainīts finansēšanas princips no "skolēns pašvaldībā" uz "programma skolā".
 

-

normatīvs no likuma nav jāizslēdz, bet uz šī punkta pamata jāizdod Ministru kabineta notikumi.

-

papildināt ar pašvaldībai ir tiesības "segt pedagogam dzīvojamās platības īres izmaksas" 

-