Atzinums

Tieslietu ministrija aicina pārskatīt Ministru kabinetam noteikto deleģējumu. 

Atkārtoti norādam, ka niršanai jūrā aizliegtās teritorijas (to izpratne) un paziņošanas pienākums Krasta apsardzei pirms niršanas jūrā faktiski jau ir noteikts likumprojekta 1. pantā (paredzētā grozāmā likuma 19.¹ panta pirmā, otrā un trešā daļa). Domājams, likumprojektā varētu būt plānots Ministru kabinetam piešķirt tiesības noteikt konkrētas aizliegtās teritorijas, to robežas vai tamlīdzīgi.

Izziņā ir norādīts, ka ir papildināta  likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļa un 4. sadaļa ar informāciju, ka paziņošanas kārtībā tiks noteikta Krasta apsardzes dienesta kontaktinformācija, kur jāziņo par niršanu jūrā, kā arī informācijas apjoms, kas jāiesniedz par kuģošanas līdzekli, tā vadītāju un personām uz klāja, no kura tiks veikta niršana, precīza niršanas vieta un informācija par personu, kas veiks niršanu jūrā

Vēršam uzmanību, ka anotācijas 4.1.2. sadaļā ir ietverts neliels Ministru kabineta noteikumos ietveramas informācijas apjoms. Proti,   "paziņošanas kārtībā tiks noteikta Krasta apsardzes dienesta kontaktinformācija, kur jāziņo par niršanu jūrā, kā arī informācijas apjoms, kas jāiesniedz par kuģošanas līdzekli, tā vadītāju un personām uz klāja, no kura tiks veikta niršana, precīza niršanas vieta un informācija par personu, kas veiks niršanu jūrā, kā arī no noteikumiem tiks svītrots regulējums, kas nosaka niršanai ierobežotās teritorijas". Ņemot vērā minēto, aicinām atkārtoti pārskatīt minētās kārtības ietveršanu Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā. 

Niršanai jūrā aizliegtās teritorijas var noteikt Ministru kabinets. Vienlaikus aicinām apsvērt, vai tās nevarētu noteikt arī pašvaldības, kuras ir attiecīgo jūras piekrastes ūdeņu tiesiskās valdītājas. Tāpat nepieciešams izvērtēt, vai Ministru kabineta noteikumi ir piemērotākais un efektīvākais tiesiskais instruments, lai noteiktu aizliegtās teritorijas. Piemēram, pastāv jautājums, kāpēc tās nevarētu noteikt iestāde, izdodot vispārīgo administratīvo aktu. Projekta anotācijā nepieciešams pamatot Ministru kabineta noteikumu nepieciešamību.

-

Panta nosaukums neatbilst tā saturam un neatklāj administratīvā pārkāpuma būtību.

Projekts paredz izslēgt grozāmā likuma 21. panta pirmo daļu. Tātad šajā pantā būs noteikta administratīvā atbildība tikai par niršanu aizliegtajā teritorijā. Līdz ar to panta nosaukums ir daudz plašāks nekā administratīvās atbildības regulējums. Tas arī neatklāj vienīgā administratīvā pārkāpuma būtību. 

-

Lūdzam izslēgt likumprojekta 3. pantu.

Likumprojekts paredz, ka tajā ietvertie grozījumi stājas spēkā 2026. gada 1. septembrī. Vienlaikus likumprojekta 3. pants paredz papildināt Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumu ar pārejas noteikumu, ar kuru noteikts, ka Ministru kabinets līdz 2026. gada 1. septembrim izdod šā likuma 19.¹ panta piektajā daļā minētos noteikumus. Tieslietu ministrijas ieskatā juridiska slodze šādam pārejas noteikumam ir tad, ja paredzēts, ka uz likumprojekta pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi tiek izdoti pēc likumprojekta stāšanās spēkā.
 

-