Atzinums

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija iebilst pret regulējumu, ar kuru plānots atcelt lauksaimniecībai paredzētās dīzeļdegvielas marķēšanu, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem:

1. Anotācijā ietvertais apgalvojums par izmaksu sadārdzinājumu neatbilst faktiskajai situācijai
Anotācijas 1.3. sadaļā ("Problēmas apraksts") norādīts, ka marķēšana rada papildu izmaksas tehnoloģisko iekārtu, loģistikas pielāgojumu un administratīvo darbību dēļ, kas tieši palielina izmaksas lauksaimniekiem.
LDTA vērš uzmanību, ka šis apgalvojums ir nepamatots un maldinošs:
Visās akcīzes preču noliktavās marķēšanas infrastruktūra un iekārtas ir uzstādītas vēsturiski. Tās ir pilnībā amortizētas un integrētas esošajās loģistikas ķēdēs, neprasot jaunus kapitālieguldījumus vai loģistikas pārkārtojumus.
Faktiskās dīzeļdegvielas marķēšanas (iekrāsošanas) procesa izmaksas ir statistiski nenozīmīgas – tās veido nepilnu 0,01 EUR uz vienu litru. Līdz ar to marķēšanas procesa uzturēšana nekādā veidā nerada reālu un būtisku degvielas galacenas sadārdzinājumu lauksaimniekiem, un tās atcelšana nerisinās Anotācijā minētās lauksaimnieku finansiālās grūtības, ko izraisījis vispārējs energoresursu un izejvielu cenu kāpums.

2. Digitālais uzraudzības modelis nespēj aizstāt fizisko kontroli
Kā alternatīva marķēšanai tiek piedāvāts uz datiem pamatots uzraudzības modelis (LAD kvotas un datu apmaiņa ar VID), apgalvojot, ka tādējādi tiek izpildītas Padomes Direktīvas 95/60/EK 1. panta otrās daļas prasības par efektīviem fiskālās uzraudzības pasākumiem. LDTA ieskatā šis uzraudzības modelis ir būtiski nepilnīgs:
Piedāvātā digitālā sistēma kontrolē tikai tiesības iegādāties degvielu un fiksē iegādes faktu degvielas uzpildes stacijā. Sistēma nekontrolē degvielas fizisko izlietojumu pēc tās iegādes.
Atceļot fizisko marķējumu (iekrāsošanu), lauksaimniecības mērķdegviela, kurai piemēroti ievērojami akcīzes nodokļa atvieglojumi, vizuāli un ķīmiski vairs neatšķirsies no standarta dīzeļdegvielas.

3. Būtisks ēnu ekonomikas un konkurences kropļošanas risks
Fiziskās atšķirības (krāsas) neesamība radīs risku un "nekontrolējamas iespējas" izmantot lauksaimnieku dīzeļdegvielu neatbilstoši paredzētajam mērķim. Pastāv risks, ka šī lētākā degviela ieplūdīs "pelēkajā tirgū" un tiks izmantota jebkāda veida transportā (komerciālajos kravu pārvadājumos, privātajās automašīnās, mežizstrādē u.c.). Tas tiešā veidā:
negatīvi ietekmēs godīgu konkurenci degvielas tirdzniecībā;
radīs zaudējumus valsts budžetam neieņemtā akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) veidā, ko VID un LAD pēcpārbaudes nespēs efektīvi izsekot un novērst, jo pierādīt nemarķētas degvielas izcelsmi transportlīdzekļa bākā ir praktiski neiespējami.

4. CO2 emisiju kvotu administrēšanas apdraudējums
Papildus vēršam uzmanību, ka lauksaimniecībā izmantojamā dīzeļdegviela  ir izslēgta no prasībām, kas saistītas ar CO2 emisijas kvotu saņemšanu un Transporta enerģijas likumā noteikto mērķu sasniegšanas. Lai nodrošinātu šo izņēmumu korektu administrēšanu, ir nepieciešams, lai šī degviela būtu fiziski identificējama (marķēta). Pretējā gadījumā kontrole nebūs iespējama.

LDTA uzsver, ka pašlaik pastāvošais "dubultais kontroles mehānisms" (fiziskā marķēšana un digitālā uzskaite) nav dublējošs, bet gan savstarpēji papildinošs, kur fiziskā marķēšana kalpo kā vienīgais efektīvais instruments pret ļaunprātīgu degvielas izmantošanu tālākā piegādes ķēdē pēc tās iegādes. Prasību un izmaksu samērīgums nepārprotami liecina, ka marķēšanas procesa minimālās izmaksas ir nesalīdzināmi mazākas par potenciālajiem ēnu ekonomikas riskiem un valsts budžeta zaudējumiem.
Pamatojoties uz minēto, LDTA aicina svītrot normas, kas paredz atcelt prasību par lauksaimniecībai paredzētās dīzeļdegvielas marķēšanu, saglabājot esošo kārtību.
 

-