Projekta ID
23-TA-1903Atzinuma sniedzējs
Biedrība "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera"
Atzinums iesniegts
18.10.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Plāna projekts
Iebildums
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas (turpmāk – FM) precizēto plāna projektu “Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.‑2027. gadam” (turpmāk – Plāns) un sniedz savus priekšlikumus.
1. LTRK aicina FM noteikt ambiciozākus mērķus ēnu ekonomikas ierobežošanā. LTRK ieskatā ēnu ekonomikas samazinājumam četru gadu periodā, ieviešot Plānā paredzētos uzdevumus, jābūt vērienīgākam par 1 procentpunktu. Aicinām mērķi palielināt vismaz uz 2 procentpunktiem vai noteikt mērķi, ka līdz 2027. gadam ēnu ekonomikas īpatsvars ir zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa. Tāpat arī nepieciešams skaidri definēt metodoloģiju, kā tiks mērīts ēnu ekonomikas samazinājums. Rosinām šim ārkārtīgi būtiskajam jautājumam – ēnu ekonomikas samazināšanai ‑ pievērst lielāku vērību un rezultātā sasniegt augstākus mērķus.
2. LTRK aicina Plānā papildināt sadaļu “Plāna rezultatīvie radītāji”, lai katram uzdevumam tiktu noteikts mērķis, kā tiks mērīts sasniegtais rezultāts, kontroles rīkus, administratīvo un nodokļu maksātāju resursu patēriņu, tā samērīgumu pret ieguvumiem, ietekmi uz nodokļu maksātāju uzvedības maiņu un atbildīgās iestādes. LTRK ieskatā ir būtiski izvairīties no formāliem, neizmērāmiem, sarežģīti administrējamiem uzdevumiem, kas praksē netiek kontrolēti vai pat rada nesamērīgu slogu godprātīgiem nodokļu maksātājiem.
3. Tāpat ir nepieciešams pilnveidot Plāna izstrādes un uzraudzības pārvaldību, ne tikai nodrošinot Ēnu ekonomikas ierobežošanas padomes darbu Ministru prezidenta uzraudzībā, bet arī katrai ministrijai deleģējot pārstāvi, kurš sadarbībā ar Finanšu ministriju ar Plāna uzdevumiem pastāvīgi strādā ikdienā, iesaistot uzņēmēju organizācijas, nozaru pārstāvjus, attiecīgās ministrijas padotībā esošās kontroles iestādes, un izstrādā rīkus, tos ievieš un veic novērtēšanu. Būtiski Plāna uzdevumu izstrādē, administrēšanā un kontrolē tiešā veidā iesaistīt arī pašvaldības, tostarp attiecībā uz nelegālās būvniecības novēršanu un nereģistrēto uzņēmējdarbību.
1. LTRK aicina FM noteikt ambiciozākus mērķus ēnu ekonomikas ierobežošanā. LTRK ieskatā ēnu ekonomikas samazinājumam četru gadu periodā, ieviešot Plānā paredzētos uzdevumus, jābūt vērienīgākam par 1 procentpunktu. Aicinām mērķi palielināt vismaz uz 2 procentpunktiem vai noteikt mērķi, ka līdz 2027. gadam ēnu ekonomikas īpatsvars ir zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa. Tāpat arī nepieciešams skaidri definēt metodoloģiju, kā tiks mērīts ēnu ekonomikas samazinājums. Rosinām šim ārkārtīgi būtiskajam jautājumam – ēnu ekonomikas samazināšanai ‑ pievērst lielāku vērību un rezultātā sasniegt augstākus mērķus.
2. LTRK aicina Plānā papildināt sadaļu “Plāna rezultatīvie radītāji”, lai katram uzdevumam tiktu noteikts mērķis, kā tiks mērīts sasniegtais rezultāts, kontroles rīkus, administratīvo un nodokļu maksātāju resursu patēriņu, tā samērīgumu pret ieguvumiem, ietekmi uz nodokļu maksātāju uzvedības maiņu un atbildīgās iestādes. LTRK ieskatā ir būtiski izvairīties no formāliem, neizmērāmiem, sarežģīti administrējamiem uzdevumiem, kas praksē netiek kontrolēti vai pat rada nesamērīgu slogu godprātīgiem nodokļu maksātājiem.
3. Tāpat ir nepieciešams pilnveidot Plāna izstrādes un uzraudzības pārvaldību, ne tikai nodrošinot Ēnu ekonomikas ierobežošanas padomes darbu Ministru prezidenta uzraudzībā, bet arī katrai ministrijai deleģējot pārstāvi, kurš sadarbībā ar Finanšu ministriju ar Plāna uzdevumiem pastāvīgi strādā ikdienā, iesaistot uzņēmēju organizācijas, nozaru pārstāvjus, attiecīgās ministrijas padotībā esošās kontroles iestādes, un izstrādā rīkus, tos ievieš un veic novērtēšanu. Būtiski Plāna uzdevumu izstrādē, administrēšanā un kontrolē tiešā veidā iesaistīt arī pašvaldības, tostarp attiecībā uz nelegālās būvniecības novēršanu un nereģistrēto uzņēmējdarbību.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Plāna projekts
Iebildums
Par horizontāliem pasākumiem un skaidras naudas aprites mazināšanu:
1. LTRK iebilst pret ikgadējās vispārējās iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas ieviešanu, kas radīs ievērojamu administratīvo slogu fiziskām personām, īpaši atsevišķām iedzīvotāju grupām. LTRK ieskatā plānotais 7 milj. euro fiskālais ieguvums nav adekvāts administratīvajam slogam, kāds rastos, ja katram cilvēkam, tostarp studentiem un pensionāriem, būtu obligāti jāiesniedz deklarācija. Turklāt tas būtu ievērojams slogs arī Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk – VID). Pirms šādas prasības ieviešanas ir nepieciešams pārliecināties, ka VID spēs apstrādāt visu iesniegto informāciju, to pārbaudīt un pieņemt atbilstošus lēmumus. Vēršam uzmanību, ka jau šobrīd VID rīcībā ir ievērojams apjoms ar informāciju, kas netiek izmantota un apstrādāta, lai arī šos datus būtu iespējams izmantot ēnu ekonomikas ierobežošanai.
2. Kā arī norādījusi Eiropas Parlamenta Fiskālā komiteja, augsts nodokļu slogs un pārmērīgs valsts regulējums ir starp galvenajiem faktoriem, kas stimulē iesaistīšanos ēnu ekonomikā. Šajā sakarā LTRK uzsver, ka mazo nodokļu režīmi ir jākonsolidē veidā, lai rezultātā tie būtu taisnīgi un sociāli atbildīgi, bet vienkārši aprēķināmi un samaksājami. Radot labvēlīgus uzņēmējdarbības vides apstākļus, tiek veicināta nodokļu nomaksa. LTRK jau iepriekš ir sniegusi priekšlikumus mazā biznesa nodokļu režīmam vēstulē nr. 2023/525, kas š.g. 5. jūnijā tika nosūtīta FM.
3. LTRK arī ir vairākkārt paudusi viedokli, ka darbaspēka nodokļu sloga samazināšana, kas Latvijā ir krietni lielāks nekā kaimiņvalstīs, neapšaubāmi atstātu būtisku pozitīvu ietekmi uz ēnu ekonomiku. Tāpat pozitīvu ietekmi atstātu darbaspēka nodokļu struktūras vienkāršošana, darba devēja apmaksāto darba nespējas lapu dienu skaita samazināšana, strādājošo vecāku pabalsta summas palielināšana līdz 75%, maksimālā apdrošināšanas polises limita, ko darba devējs var apmaksāt darbiniekam, paaugstināšana, pastāvīga tiesiskā regulējuma izveidošana par attālinātā darba izdevumu kompensēšanu, tostarp atkāpjoties no prasības darba devējam uzskaitīt klātienes un attālinātā darba proporciju katram darbiniekiem un secīgi izdevumu kompensēšanas ierobežojumiem, vadoties no attālinātā darba proporcijas, kā arī attālinātā ārvalstnieku darba regulējuma, nodokļu nomaksas principu izstrāde (piemēram, VSAOI).
4. Ņemot vērā, ka vislielākā ēnu ekonomiku veidojošā komponente ir aplokšņu algas, LTRK aicina fokusēties uz iniciatīvām aplokšņu algu samazināšanā, esošo resursu un datu izmantošanā un analītikā. Tāpat LTRK aicina nekavējoties veikt izvērtējumu par darbaspēka nodokļu sloga ietekmi uz ēnu ekonomikas apmēru.
1. LTRK iebilst pret ikgadējās vispārējās iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas ieviešanu, kas radīs ievērojamu administratīvo slogu fiziskām personām, īpaši atsevišķām iedzīvotāju grupām. LTRK ieskatā plānotais 7 milj. euro fiskālais ieguvums nav adekvāts administratīvajam slogam, kāds rastos, ja katram cilvēkam, tostarp studentiem un pensionāriem, būtu obligāti jāiesniedz deklarācija. Turklāt tas būtu ievērojams slogs arī Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk – VID). Pirms šādas prasības ieviešanas ir nepieciešams pārliecināties, ka VID spēs apstrādāt visu iesniegto informāciju, to pārbaudīt un pieņemt atbilstošus lēmumus. Vēršam uzmanību, ka jau šobrīd VID rīcībā ir ievērojams apjoms ar informāciju, kas netiek izmantota un apstrādāta, lai arī šos datus būtu iespējams izmantot ēnu ekonomikas ierobežošanai.
2. Kā arī norādījusi Eiropas Parlamenta Fiskālā komiteja, augsts nodokļu slogs un pārmērīgs valsts regulējums ir starp galvenajiem faktoriem, kas stimulē iesaistīšanos ēnu ekonomikā. Šajā sakarā LTRK uzsver, ka mazo nodokļu režīmi ir jākonsolidē veidā, lai rezultātā tie būtu taisnīgi un sociāli atbildīgi, bet vienkārši aprēķināmi un samaksājami. Radot labvēlīgus uzņēmējdarbības vides apstākļus, tiek veicināta nodokļu nomaksa. LTRK jau iepriekš ir sniegusi priekšlikumus mazā biznesa nodokļu režīmam vēstulē nr. 2023/525, kas š.g. 5. jūnijā tika nosūtīta FM.
3. LTRK arī ir vairākkārt paudusi viedokli, ka darbaspēka nodokļu sloga samazināšana, kas Latvijā ir krietni lielāks nekā kaimiņvalstīs, neapšaubāmi atstātu būtisku pozitīvu ietekmi uz ēnu ekonomiku. Tāpat pozitīvu ietekmi atstātu darbaspēka nodokļu struktūras vienkāršošana, darba devēja apmaksāto darba nespējas lapu dienu skaita samazināšana, strādājošo vecāku pabalsta summas palielināšana līdz 75%, maksimālā apdrošināšanas polises limita, ko darba devējs var apmaksāt darbiniekam, paaugstināšana, pastāvīga tiesiskā regulējuma izveidošana par attālinātā darba izdevumu kompensēšanu, tostarp atkāpjoties no prasības darba devējam uzskaitīt klātienes un attālinātā darba proporciju katram darbiniekiem un secīgi izdevumu kompensēšanas ierobežojumiem, vadoties no attālinātā darba proporcijas, kā arī attālinātā ārvalstnieku darba regulējuma, nodokļu nomaksas principu izstrāde (piemēram, VSAOI).
4. Ņemot vērā, ka vislielākā ēnu ekonomiku veidojošā komponente ir aplokšņu algas, LTRK aicina fokusēties uz iniciatīvām aplokšņu algu samazināšanā, esošo resursu un datu izmantošanā un analītikā. Tāpat LTRK aicina nekavējoties veikt izvērtējumu par darbaspēka nodokļu sloga ietekmi uz ēnu ekonomikas apmēru.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Plāna projekts
Iebildums
Par veselības nozares pasākumiem:
Attiecībā uz Plānā ietverto pasākumu sasaistīt zobārstniecības specialitāšu resertifikāciju ar zobārstniecības pakalpojumu apjoma prasībām (4.2.3. punkts) LTRK aicina pārskatīt un iekļaut kritērijus, kas tieši attiecas uz sertificējamo nozari. Vienlaikus LTRK vērš uzmanību, ka zobārstniecības pakalpojumu pieejamība, tostarp finansiālā pieejamība, Latvijā ir salīdzinoši zemā līmenī, īpaši attiecībā uz iedzīvotājiem ar zemāku ienākumu līmeni.
LTRK aicina šo Plāna sadaļu papildināt ar pasākumu, nosakot, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļu gada deklarācijas pielikumā par attaisnotajiem izdevumiem veselības aprūpē tiek izdalīta atsevišķa sadaļa par zobārstniecību. Ņemot vērā, ka zobārstniecībā salīdzinājumā ar citiem veselības nozares pakalpojumiem ēnu ekonomika ir īpaši augstā līmenī, šādas sadaļas ieviešana nodrošinātu VID iespēju efektīvāk apstrādāt datus un uzraudzīt šo nozari.
Attiecībā uz Plānā ietverto pasākumu sasaistīt zobārstniecības specialitāšu resertifikāciju ar zobārstniecības pakalpojumu apjoma prasībām (4.2.3. punkts) LTRK aicina pārskatīt un iekļaut kritērijus, kas tieši attiecas uz sertificējamo nozari. Vienlaikus LTRK vērš uzmanību, ka zobārstniecības pakalpojumu pieejamība, tostarp finansiālā pieejamība, Latvijā ir salīdzinoši zemā līmenī, īpaši attiecībā uz iedzīvotājiem ar zemāku ienākumu līmeni.
LTRK aicina šo Plāna sadaļu papildināt ar pasākumu, nosakot, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļu gada deklarācijas pielikumā par attaisnotajiem izdevumiem veselības aprūpē tiek izdalīta atsevišķa sadaļa par zobārstniecību. Ņemot vērā, ka zobārstniecībā salīdzinājumā ar citiem veselības nozares pakalpojumiem ēnu ekonomika ir īpaši augstā līmenī, šādas sadaļas ieviešana nodrošinātu VID iespēju efektīvāk apstrādāt datus un uzraudzīt šo nozari.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Plāna projekts
Iebildums
Par būvniecības nozares pasākumiem:
1. LTRK joprojām uztur iepriekš paustos iebildumus par Plānā ietverto pasākumu par VEDLUDB datu ticamības diapazona samazināšanu no 20 % līdz 15 % (3.1.4. punkts). Likumdevējs jau sākotnēji (ieviešot EDLUS) norādījis, ka EDLUS tiek uzskaitītas stundas, ko darbinieks pavada būvobjektā nevis darba stundas. Tātad EDLUS tiek uzskaitīti ne tikai pārtraukumi darbā, piemēram, pusdienlaiks, bet arī laiks, ko darbinieks pavada pirms un pēc darba laika, piemēram, pārģērbjoties. Šo iemeslu dēļ jau pamatā 3.1.4. pasākums kļūdaini nodēvēts par “VEDLUDB datu ticamību”, jo samazinājumam ir objektīvi un pat savā ziņā neizbēgami iemesli.
Ja datu ticamības diapazons tiktu samazināts uz 15 %, uzņēmējiem var rasties vairākas problemātiskas situācijas un jautājumi, kā tajās pareizi rīkoties. Piemēram, kā rīkoties, ja darbinieks ierodas darba vietā agrāk? Vai uzņēmējam jāprasa darbiniekam pamest būvobjekta teritorija pārtraukumu laikā? Vai uzņēmējam, lai neizmaksātu algu par faktiski nenostrādātām stundām un virsstundām, mākslīgi jāsamazina darba algas likme?
Vienlaikus LTRK neiebilst EDLUS ieviešanas sliekšņa samazināšanai (3.1.1. punkts), lai būvobjektos, kuros darbu veic būvkomersants, tiktu izmantots EDLUS un tiktu reģistrēti visi konkrētajā būvobjektā nodarbinātie darbinieki un to pavadītais laiks būvobjektā.
2. Aicinām pasākumu 3.1.3. papildināt ar teikumu “VID, veicot BIS un citu publisko datu analītiku, uzsākt sekot līdzi, kuros būvlaukumos ir jābūt ieviestam EDLUS” un noteikt termiņu 2024. gada martu. Pretējā gadījumā LTRK iebilst šī pasākuma iekļaušanu Plānā, jo šobrīd VID un neviens cits neseko līdzi, vai objektā ir nepieciešams EDLUS.
3. Aicinām pie pasākumiem Nr. 1.3.4, 1.3.5, 3.1.1., 3.1.2, 3.1.3, 3.1.4, 3.3.1, 3.3.2. pie līdzatbildīgās institūcijas pievienot Latvijas Būvuzņēmēju apvienību.
4. Ņemot vērā, ka precizētajā Plānā tiek pieminēts “aplokšņu algu” indekss būvniecībā, un lai varētu izsekot, vai šajā Plānā definētie pasākumi attiecība uz aplokšņu algām sniedz rezultātus, aicinām būvniecības nozares pasākumus papildināt ar pasākumu, nosakot termiņu līdz 2024. gada aprīlim, ka VID izveido un katru ceturksni vai pusgadu publicē būvniecības nozares segmentu algu indeksu šādos griezumos:
1) F41, 42, 43 un M71 (mazie/vidējie/lielie būvkomersanti un tajos nodarbinātie bruto samaksa);
2) Dalot trīs grupās: Līdz 780 EUR; 780 – 930 EUR; > 930 EUR un dalot divās grupās;
3) EDLUS objektu būvkomersanti / bez EDLUS būvkomersanti/nodarbinātie
5. Attiecībā uz prasībām privātpersonai būvniecības procesā (3.2.1. un 3.2.2. punkti) aicinām FM izvērtēt Somijas piemēru, kur tiek piedāvāta iespēja ar būvdarbiem saistītos izdevumus iekļaut attaisnotajos izdevumos. Šāds risinājums radītu motivāciju privātpersonām uzrādīt visus darījumus remontā un būvniecībā.
6. LTRK uzskata, ka būvniecībā strādājošo komersantu sniegtās informācijas apjoms un ziņu detalizācija VID par būvobjektos nodarbinātajām personām un piesaistītajiem apakšuzņēmējiem nav paplašināma. Pieredze rāda, ka VID amatpersonas jau šobrīd komersantu apkopoto un iesniegto informāciju neizmanto nodokļu administrēšanas pasākumu veikšanā. Rezultātā komersanti nelietderīgi izmanto laika un personāla resursus datu apstrādē un ievadīšanā, jo būtiskākās problēmas ar ēnu ekonomiku būvniecībā vērojamas nevies lielajos būvobjektos, bet gan mazajos būvniecības projektos.
7. LTRK vērš uzmanību, ka ir nepieciešams Plānā paredzēt pasākumus nelegālās būvniecības mazināšanai, tostarp elektronisko sakaru infrastruktūras jomā.
1. LTRK joprojām uztur iepriekš paustos iebildumus par Plānā ietverto pasākumu par VEDLUDB datu ticamības diapazona samazināšanu no 20 % līdz 15 % (3.1.4. punkts). Likumdevējs jau sākotnēji (ieviešot EDLUS) norādījis, ka EDLUS tiek uzskaitītas stundas, ko darbinieks pavada būvobjektā nevis darba stundas. Tātad EDLUS tiek uzskaitīti ne tikai pārtraukumi darbā, piemēram, pusdienlaiks, bet arī laiks, ko darbinieks pavada pirms un pēc darba laika, piemēram, pārģērbjoties. Šo iemeslu dēļ jau pamatā 3.1.4. pasākums kļūdaini nodēvēts par “VEDLUDB datu ticamību”, jo samazinājumam ir objektīvi un pat savā ziņā neizbēgami iemesli.
Ja datu ticamības diapazons tiktu samazināts uz 15 %, uzņēmējiem var rasties vairākas problemātiskas situācijas un jautājumi, kā tajās pareizi rīkoties. Piemēram, kā rīkoties, ja darbinieks ierodas darba vietā agrāk? Vai uzņēmējam jāprasa darbiniekam pamest būvobjekta teritorija pārtraukumu laikā? Vai uzņēmējam, lai neizmaksātu algu par faktiski nenostrādātām stundām un virsstundām, mākslīgi jāsamazina darba algas likme?
Vienlaikus LTRK neiebilst EDLUS ieviešanas sliekšņa samazināšanai (3.1.1. punkts), lai būvobjektos, kuros darbu veic būvkomersants, tiktu izmantots EDLUS un tiktu reģistrēti visi konkrētajā būvobjektā nodarbinātie darbinieki un to pavadītais laiks būvobjektā.
2. Aicinām pasākumu 3.1.3. papildināt ar teikumu “VID, veicot BIS un citu publisko datu analītiku, uzsākt sekot līdzi, kuros būvlaukumos ir jābūt ieviestam EDLUS” un noteikt termiņu 2024. gada martu. Pretējā gadījumā LTRK iebilst šī pasākuma iekļaušanu Plānā, jo šobrīd VID un neviens cits neseko līdzi, vai objektā ir nepieciešams EDLUS.
3. Aicinām pie pasākumiem Nr. 1.3.4, 1.3.5, 3.1.1., 3.1.2, 3.1.3, 3.1.4, 3.3.1, 3.3.2. pie līdzatbildīgās institūcijas pievienot Latvijas Būvuzņēmēju apvienību.
4. Ņemot vērā, ka precizētajā Plānā tiek pieminēts “aplokšņu algu” indekss būvniecībā, un lai varētu izsekot, vai šajā Plānā definētie pasākumi attiecība uz aplokšņu algām sniedz rezultātus, aicinām būvniecības nozares pasākumus papildināt ar pasākumu, nosakot termiņu līdz 2024. gada aprīlim, ka VID izveido un katru ceturksni vai pusgadu publicē būvniecības nozares segmentu algu indeksu šādos griezumos:
1) F41, 42, 43 un M71 (mazie/vidējie/lielie būvkomersanti un tajos nodarbinātie bruto samaksa);
2) Dalot trīs grupās: Līdz 780 EUR; 780 – 930 EUR; > 930 EUR un dalot divās grupās;
3) EDLUS objektu būvkomersanti / bez EDLUS būvkomersanti/nodarbinātie
5. Attiecībā uz prasībām privātpersonai būvniecības procesā (3.2.1. un 3.2.2. punkti) aicinām FM izvērtēt Somijas piemēru, kur tiek piedāvāta iespēja ar būvdarbiem saistītos izdevumus iekļaut attaisnotajos izdevumos. Šāds risinājums radītu motivāciju privātpersonām uzrādīt visus darījumus remontā un būvniecībā.
6. LTRK uzskata, ka būvniecībā strādājošo komersantu sniegtās informācijas apjoms un ziņu detalizācija VID par būvobjektos nodarbinātajām personām un piesaistītajiem apakšuzņēmējiem nav paplašināma. Pieredze rāda, ka VID amatpersonas jau šobrīd komersantu apkopoto un iesniegto informāciju neizmanto nodokļu administrēšanas pasākumu veikšanā. Rezultātā komersanti nelietderīgi izmanto laika un personāla resursus datu apstrādē un ievadīšanā, jo būtiskākās problēmas ar ēnu ekonomiku būvniecībā vērojamas nevies lielajos būvobjektos, bet gan mazajos būvniecības projektos.
7. LTRK vērš uzmanību, ka ir nepieciešams Plānā paredzēt pasākumus nelegālās būvniecības mazināšanai, tostarp elektronisko sakaru infrastruktūras jomā.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Plāna projekts
Priekšlikums
Par nepieciešamajiem plāna papildinājumiem:
Ēnu ekonomikas līmenis Latvijā pēdējos piecos gados ir robežās no 20% līdz 26,6% no IKP. To pamato pēc atšķirīgām metodoloģijām veiktie pētījumi – gan Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) Dr. A. Saukas un Dr. T. Putniņa ikgadējais pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijā”, gan arī profesora Dr. F. Šneidera ikgadējie pētījumi. Rādītāji pētījumos atšķiras, bet tendence nemainās – ēnu ekonomikas apjoms nemazinās un pat pieaug. Neapšaubāmi, ka ēnu ekonomikas apmērs naudas izteiksmē sastāda būtisku apjomu, kas negatīvi ietekmē ekonomikas izaugsmi un godīgu konkurenci – 2021.gadā tie bija 6,6 - 8,7 miljardi eiro pret faktisko IKP jeb aptuveni 2,1 līdz 2,8 miljardi eiro neiekasēto nodokļu gadā.
LTRK vērš uzmanību, ka ir vēl vairākas nozares, par kurām Plānā netiek paredzēti konkrēti pasākumi, taču kurās ir saskatāma nepieciešamība pēc nozaru risinājumiem, tostarp sports, viesmīlība, izmitināšana, apsardze, azartspēles, u.c.
1. Prettiesisks saturs un kiberdrošība
LTRK vērš uzmanību, ka sadarbībā ar Iekšlietu ministriju, Valsts policiju, VID, NEPLP, Finanšu nozares asociāciju, biedrību “Par legālu saturu” ir nepieciešamas reālas un aktīvas Valsts policijas struktūrvienību darbības TV programmu un audiovizuālā satura prettiesiskas izplatīšanas un lietošanas (galalietotāji) būtiskai ierobežošanai un intelektuālā īpašuma aizsardzībai.
Lai arī NEPLP liedza Latvijā retranslēt virkni TV programmu, tās tomēr ir pieejamas galalietotājiem nelegāli. Tāpat interneta platformās joprojām bez normatīvajos aktos noteiktas reģistrācijas un intelektuālā īpašuma īpašnieku atļaujas tiek izplatīts audiovizuālais saturs un TV programmas, ko lieto galalietotāji. Nelegālā tirgus apjoma samazināšana un pat nepieejamība palielinātu budžeta ieņēmumus no legālajiem tirgus dalībniekiem, kā arī būtiski uzlabotu informatīvās telpas aizsardzību un vērstos pret tiesisko nihilismu.
Vienlaikus nepieciešams nodrošināt Valsts policijas aktīvu darbu nelegālo satelītu un citu ierīču izplatības un darbības ierobežošanai. Arī šie veidi tiek prettiesiski izmantoti, lai piekļūtu ārvalstu (piemēram, Krievijas) audiovizuālajam saturam.
Tāpat LTRK uzsver, ka nepieciešama sabiedrības locekļu kiberdrošības paaugstināšana (risinājumi, informēšana, riski, sekas, rīki, noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana). Sabiedrības locekļiem joprojām trūkst pamatzināšanas, lai sevi aizsargātu. Nepieciešama iedzīvotāju vispārējās informētības palielināšana saistībā ar lielajiem krāpniecības apjomiem. Tāpat arī nepieciešama šīs jomas noziedzīgu nodarījumu efektīva apturēšana, izmeklēšana, vainīgo personu noskaidrošana un sodīšana, t.sk., sadarbībā ar ārvalstu tiesībsargiem.
Lai īstenotu šīs aktivitātes, ierosinām Plāna ietvaros ietvert iespējamos risinājumus:
1) strādāt pie attiecīgo Valsts policijas struktūrvienību darbinieku kapacitātes celšanas un apmācības. Iespējama informācijas apmaiņa un konsultācijas ar nozaru speciālistiem;
2) veicināt sadarbību ar valsts pārvaldes iestādēm, kas attiecīgajos jautājumos nodrošina uzraudzību (piemēram, NEPLP) un nozaru organizācijām, kas apvieno komersantus (LDDK, LTRK) vai risina specifiskus nozaru jautājumus (Finanšu nozares asociācija, biedrība “Par legālu saturu” u.c.). Sadarbību iespējams īstenot darba grupu formātā;
3) sadarbībā ar prokuratūras un tiesu iestādēm izveidot efektīvas vadlīnijas vai uzlabot esošās, lai nodrošinātu minēto jomu lietu efektīvu un vienveidīgu iztiesāšanu.
2. Publiskie iepirkumi
LTRK aicina Plānā iekļaut pasākumu, kas veicinātu, ka piedāvājumus izvēlas atbilstoši saimnieciskajam izdevīgumam, kas ietver apkalpošanas kvalitāti un efektivitāti, iepirkuma priekšmeta izmaksas visā tā dzīves ciklā, servisa un apkalpošanas izmaksas, ietekmi uz vidi un dabu, sociālos u.c. kritērijus, ievērojot nozaru vadlīnijas.
Vēršam uzmanību, ka publiskajos iepirkumos šobrīd būtiskas, bet pilnīgi nepieņemamas (gan no valstiskā, gan godprātīgo uzņēmumu viedokļa) priekšrocības ir uzņēmumiem, kuri sistemātiski nemaksā nodokļus (veicot apmaksu uz piedāvājuma iesniegšanas brīdi) vai nemaksā tos pilnā apmērā. Šis ir viens no faktoriem, kas veicina ēnu ekonomikas rašanos un arī saglabāšanos. Iztrūkstot kvalitatīvai līgumu izpildes kontrolei, samierinoties ar zemu pakalpojumu kvalitāti, publiskais sektors palīdz šiem uzņēmumiem turpināt darbību, ļaujot piekļūt valsts finansējumam.
3. Pasažieru pārvadājumi
LTRK vērš uzmanību, ka Plānā nav ietverts neviens pasākums, kas paredz ēnu ekonomikas samazināšanu pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru. 2023. gadā veiktajā pētījumā “Digitālo taksometru pakalpojumu platformu ietekme uz ēnu ekonomiku Latvijā” secināts, ka ēnu ekonomikas īpatsvars taksometru nozarē ir ļoti augsts, pēc dažādiem vērtējumiem tas veido no 25% līdz pat 80%. Savukārt ēnu ekonomikas dēļ neiekasēto nodokļu apjoms ir līdz 12 miljoniem eiro gadā.
Lai samazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru un palielinātu nodokļu ieņēmumus valsts budžetā, aicinām Plānu papildināt ar vienkāršota nodokļu maksāšanas režīma ieviešanu. Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē ēnu ekonomikas apmēru, ir nodokļu sistēma un tās sarežģītība. Saimnieciskās darbības uzsākšana ir saistīta ar būtiskiem izdevumiem, jaunu pienākumu rašanos attiecībā pret valsts iestādēm.
Detalizēts LTRK priekšlikums mazā biznesa nodokļu režīmam skatāms LTRK vēstulē Nr. 2023/525 “Par mazā biznesa nodokļu režīmu”, kas š.g. 5. jūnijā tika nosūtīta FM.
4. Azartspēļu nozare
Aicinām pārskatīt iepriekšējā perioda Plānu, kur pie darāmajiem darbiem norādīta viena no problēmām azartspēļu nodokļu regulējumā - iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) politika attiecībā uz azartspēļu patērētājiem. Saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta trešās daļas 20.4. punktu un 9. panta pirmās daļas 5. punktu laimesti no dalības azartspēlēs tiek aplikti ar IIN, no laimesta kopsummas neizdalot dalības maksu, ja tie taksācijas periodā pārsniedz 3000 eiro. Līdz ar to IIN tiek iekasēts arī no tiem spēlētājiem, kuri taksācijas gada laikā ar savu dalību azartspēlēs ir zaudējuši lielāku summu nekā laimējuši, kā arī no tiem spēlētāju naudas līdzekļiem, kuri tiek iemaksāti izložu un azartspēļu organizētāju kontos, neveicot dalības likmes spēlē.
5. Ēdināšanas/viesmīlības nozare
LTRK norāda, ka ēdināšanas un viesmīlības nozare ir izrādījusi aktīvu iniciatīvu sadarbībai ar kopēju mērķi samazināt ēnu ekonomikas apmērus. Latvijā ir otra augstākā PVN likme ēdināšanas pakalpojumiem ES, Latvija nav izmantojusi ES pieļaujamo PVN samazināšanu ēdināšanas nozarei, kā arī Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur nozarei Covid-19 pandēmijas laikā netika piemērota samazināta PVN likme. Vēršam uzmanību, ka 85% ES dalībvalstu šobrīd ir spēkā samazinātā PVN likme sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem.
LTRK aicina izvērtēt un veikt fiskālo aprēķinu priekšlikumam par samazinātu 12% PVN likmi ēdināšanas pakalpojumiem uz noteiktu laiku - 2 gadiem, tādējādi uzņēmējiem būtu iespēja atjaunot savu konkurētspēju, veiksmīgāk nomaksāt uzkrātos nodokļu parādus, kā arī saglabāt un radīt jaunas darba vietas, nodrošinot atbilstošu atalgojumu darbiniekiem un samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru nozarē.
LTRK jau iepriekš ir paudusi konkrētus nozares priekšlikumus un aicinājumu izvērtēt fiskālo ietekmi LTRK vēstulē nr. 2023/510 “Par PVN likmi ēdināšanas pakalpojumiem”, kas š.g. 1. jūnijā tika nosūtīta FM. Plānots, ka veikto aktivitāšu ēnu ekonomikas mazināšanai rezultātā, papildus ieņēmumi valsts budžetā būtu 36 miljoni EUR.
6. Nekustamo īpašumu darījumi
LTRK rosina papildināt ar nekustamā īpašuma iegādi un uzturēšanu saistīto attiecināmo izdevumu uzskaitījumu ar izdevumiem, kas saistīti ar tā pārdošanu, proti, nekustamā īpašuma darījuma starpnieka pakalpojumiem.
Rosinām likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.9 panta (Ienākuma no kapitāla noteikšana) piekto daļu papildināt ar teikumu, kas attiecināmajos izdevumos iekļauj arī komisijas maksu par nekustamā īpašuma darījuma starpnieka pakalpojumiem attiecībā uz kapitāla pieauguma likmes (IIN) aprēķinu, nosakot 5% ierobežojumu no darījuma summas.
Dotajā likuma redakcijā ir paredzēts, komisijas maksa pie īpašuma iegādes tiek uzskatīta par attiecināmu izdevumu, bet pie pārdošanas – netiek. Atbilstoši Latvijas nekustamo īpašumu darījumu praksei pircēji tikai ~5% gadījumu izmanto nekustamā īpašuma speciālista pakalpojumus pie tā iegādes. Lai arī šī pakalpojuma popularitāte pieaug līdz ar labklājības līmeņa pieaugumu valstī, daudz biežāk tiek izmantoti darījumu starpnieka pakalpojumi pie īpašumu pārdošanas. Uz doto brīdi šie ir vienīgie izdevumi, kas ir saistīti ar nekustamā īpašuma darījumiem, bet bez jebkāda iemesla netiek atzīti īpašniekam par attiecināmiem.
LTRK ieskatā šī ir likumu piemērošanas prakses rezultātā izveidojusies nepilnība, ko nepieciešams pēc iespējas ātrāk novērst (precizēt), lai veicinātu godīgu un caurspīdīgu uzņēmējdarbības vidi un iedzīvotāji būtu ieinteresēti oficiāli par tiem norēķināties.
LTRK atkārtoti uzsver, ka ir nepieciešams veikt izvērtējumu par darbaspēka nodokļu sloga ietekmi uz ēnu ekonomikas apmēru, nepieciešams izvērtēt iepriekšējo plānu rezultātus, definēt konkrētus un izmērāmus sasniedzamos mērķa rādītājus, kā arī fokusēties uz iniciatīvām aplokšņu algu samazināšanā, esošo resursu un datu izmantošanā un analītikā.
Ēnu ekonomikas līmenis Latvijā pēdējos piecos gados ir robežās no 20% līdz 26,6% no IKP. To pamato pēc atšķirīgām metodoloģijām veiktie pētījumi – gan Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) Dr. A. Saukas un Dr. T. Putniņa ikgadējais pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijā”, gan arī profesora Dr. F. Šneidera ikgadējie pētījumi. Rādītāji pētījumos atšķiras, bet tendence nemainās – ēnu ekonomikas apjoms nemazinās un pat pieaug. Neapšaubāmi, ka ēnu ekonomikas apmērs naudas izteiksmē sastāda būtisku apjomu, kas negatīvi ietekmē ekonomikas izaugsmi un godīgu konkurenci – 2021.gadā tie bija 6,6 - 8,7 miljardi eiro pret faktisko IKP jeb aptuveni 2,1 līdz 2,8 miljardi eiro neiekasēto nodokļu gadā.
LTRK vērš uzmanību, ka ir vēl vairākas nozares, par kurām Plānā netiek paredzēti konkrēti pasākumi, taču kurās ir saskatāma nepieciešamība pēc nozaru risinājumiem, tostarp sports, viesmīlība, izmitināšana, apsardze, azartspēles, u.c.
1. Prettiesisks saturs un kiberdrošība
LTRK vērš uzmanību, ka sadarbībā ar Iekšlietu ministriju, Valsts policiju, VID, NEPLP, Finanšu nozares asociāciju, biedrību “Par legālu saturu” ir nepieciešamas reālas un aktīvas Valsts policijas struktūrvienību darbības TV programmu un audiovizuālā satura prettiesiskas izplatīšanas un lietošanas (galalietotāji) būtiskai ierobežošanai un intelektuālā īpašuma aizsardzībai.
Lai arī NEPLP liedza Latvijā retranslēt virkni TV programmu, tās tomēr ir pieejamas galalietotājiem nelegāli. Tāpat interneta platformās joprojām bez normatīvajos aktos noteiktas reģistrācijas un intelektuālā īpašuma īpašnieku atļaujas tiek izplatīts audiovizuālais saturs un TV programmas, ko lieto galalietotāji. Nelegālā tirgus apjoma samazināšana un pat nepieejamība palielinātu budžeta ieņēmumus no legālajiem tirgus dalībniekiem, kā arī būtiski uzlabotu informatīvās telpas aizsardzību un vērstos pret tiesisko nihilismu.
Vienlaikus nepieciešams nodrošināt Valsts policijas aktīvu darbu nelegālo satelītu un citu ierīču izplatības un darbības ierobežošanai. Arī šie veidi tiek prettiesiski izmantoti, lai piekļūtu ārvalstu (piemēram, Krievijas) audiovizuālajam saturam.
Tāpat LTRK uzsver, ka nepieciešama sabiedrības locekļu kiberdrošības paaugstināšana (risinājumi, informēšana, riski, sekas, rīki, noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana). Sabiedrības locekļiem joprojām trūkst pamatzināšanas, lai sevi aizsargātu. Nepieciešama iedzīvotāju vispārējās informētības palielināšana saistībā ar lielajiem krāpniecības apjomiem. Tāpat arī nepieciešama šīs jomas noziedzīgu nodarījumu efektīva apturēšana, izmeklēšana, vainīgo personu noskaidrošana un sodīšana, t.sk., sadarbībā ar ārvalstu tiesībsargiem.
Lai īstenotu šīs aktivitātes, ierosinām Plāna ietvaros ietvert iespējamos risinājumus:
1) strādāt pie attiecīgo Valsts policijas struktūrvienību darbinieku kapacitātes celšanas un apmācības. Iespējama informācijas apmaiņa un konsultācijas ar nozaru speciālistiem;
2) veicināt sadarbību ar valsts pārvaldes iestādēm, kas attiecīgajos jautājumos nodrošina uzraudzību (piemēram, NEPLP) un nozaru organizācijām, kas apvieno komersantus (LDDK, LTRK) vai risina specifiskus nozaru jautājumus (Finanšu nozares asociācija, biedrība “Par legālu saturu” u.c.). Sadarbību iespējams īstenot darba grupu formātā;
3) sadarbībā ar prokuratūras un tiesu iestādēm izveidot efektīvas vadlīnijas vai uzlabot esošās, lai nodrošinātu minēto jomu lietu efektīvu un vienveidīgu iztiesāšanu.
2. Publiskie iepirkumi
LTRK aicina Plānā iekļaut pasākumu, kas veicinātu, ka piedāvājumus izvēlas atbilstoši saimnieciskajam izdevīgumam, kas ietver apkalpošanas kvalitāti un efektivitāti, iepirkuma priekšmeta izmaksas visā tā dzīves ciklā, servisa un apkalpošanas izmaksas, ietekmi uz vidi un dabu, sociālos u.c. kritērijus, ievērojot nozaru vadlīnijas.
Vēršam uzmanību, ka publiskajos iepirkumos šobrīd būtiskas, bet pilnīgi nepieņemamas (gan no valstiskā, gan godprātīgo uzņēmumu viedokļa) priekšrocības ir uzņēmumiem, kuri sistemātiski nemaksā nodokļus (veicot apmaksu uz piedāvājuma iesniegšanas brīdi) vai nemaksā tos pilnā apmērā. Šis ir viens no faktoriem, kas veicina ēnu ekonomikas rašanos un arī saglabāšanos. Iztrūkstot kvalitatīvai līgumu izpildes kontrolei, samierinoties ar zemu pakalpojumu kvalitāti, publiskais sektors palīdz šiem uzņēmumiem turpināt darbību, ļaujot piekļūt valsts finansējumam.
3. Pasažieru pārvadājumi
LTRK vērš uzmanību, ka Plānā nav ietverts neviens pasākums, kas paredz ēnu ekonomikas samazināšanu pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru. 2023. gadā veiktajā pētījumā “Digitālo taksometru pakalpojumu platformu ietekme uz ēnu ekonomiku Latvijā” secināts, ka ēnu ekonomikas īpatsvars taksometru nozarē ir ļoti augsts, pēc dažādiem vērtējumiem tas veido no 25% līdz pat 80%. Savukārt ēnu ekonomikas dēļ neiekasēto nodokļu apjoms ir līdz 12 miljoniem eiro gadā.
Lai samazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru un palielinātu nodokļu ieņēmumus valsts budžetā, aicinām Plānu papildināt ar vienkāršota nodokļu maksāšanas režīma ieviešanu. Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē ēnu ekonomikas apmēru, ir nodokļu sistēma un tās sarežģītība. Saimnieciskās darbības uzsākšana ir saistīta ar būtiskiem izdevumiem, jaunu pienākumu rašanos attiecībā pret valsts iestādēm.
Detalizēts LTRK priekšlikums mazā biznesa nodokļu režīmam skatāms LTRK vēstulē Nr. 2023/525 “Par mazā biznesa nodokļu režīmu”, kas š.g. 5. jūnijā tika nosūtīta FM.
4. Azartspēļu nozare
Aicinām pārskatīt iepriekšējā perioda Plānu, kur pie darāmajiem darbiem norādīta viena no problēmām azartspēļu nodokļu regulējumā - iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) politika attiecībā uz azartspēļu patērētājiem. Saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta trešās daļas 20.4. punktu un 9. panta pirmās daļas 5. punktu laimesti no dalības azartspēlēs tiek aplikti ar IIN, no laimesta kopsummas neizdalot dalības maksu, ja tie taksācijas periodā pārsniedz 3000 eiro. Līdz ar to IIN tiek iekasēts arī no tiem spēlētājiem, kuri taksācijas gada laikā ar savu dalību azartspēlēs ir zaudējuši lielāku summu nekā laimējuši, kā arī no tiem spēlētāju naudas līdzekļiem, kuri tiek iemaksāti izložu un azartspēļu organizētāju kontos, neveicot dalības likmes spēlē.
5. Ēdināšanas/viesmīlības nozare
LTRK norāda, ka ēdināšanas un viesmīlības nozare ir izrādījusi aktīvu iniciatīvu sadarbībai ar kopēju mērķi samazināt ēnu ekonomikas apmērus. Latvijā ir otra augstākā PVN likme ēdināšanas pakalpojumiem ES, Latvija nav izmantojusi ES pieļaujamo PVN samazināšanu ēdināšanas nozarei, kā arī Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur nozarei Covid-19 pandēmijas laikā netika piemērota samazināta PVN likme. Vēršam uzmanību, ka 85% ES dalībvalstu šobrīd ir spēkā samazinātā PVN likme sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem.
LTRK aicina izvērtēt un veikt fiskālo aprēķinu priekšlikumam par samazinātu 12% PVN likmi ēdināšanas pakalpojumiem uz noteiktu laiku - 2 gadiem, tādējādi uzņēmējiem būtu iespēja atjaunot savu konkurētspēju, veiksmīgāk nomaksāt uzkrātos nodokļu parādus, kā arī saglabāt un radīt jaunas darba vietas, nodrošinot atbilstošu atalgojumu darbiniekiem un samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru nozarē.
LTRK jau iepriekš ir paudusi konkrētus nozares priekšlikumus un aicinājumu izvērtēt fiskālo ietekmi LTRK vēstulē nr. 2023/510 “Par PVN likmi ēdināšanas pakalpojumiem”, kas š.g. 1. jūnijā tika nosūtīta FM. Plānots, ka veikto aktivitāšu ēnu ekonomikas mazināšanai rezultātā, papildus ieņēmumi valsts budžetā būtu 36 miljoni EUR.
6. Nekustamo īpašumu darījumi
LTRK rosina papildināt ar nekustamā īpašuma iegādi un uzturēšanu saistīto attiecināmo izdevumu uzskaitījumu ar izdevumiem, kas saistīti ar tā pārdošanu, proti, nekustamā īpašuma darījuma starpnieka pakalpojumiem.
Rosinām likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.9 panta (Ienākuma no kapitāla noteikšana) piekto daļu papildināt ar teikumu, kas attiecināmajos izdevumos iekļauj arī komisijas maksu par nekustamā īpašuma darījuma starpnieka pakalpojumiem attiecībā uz kapitāla pieauguma likmes (IIN) aprēķinu, nosakot 5% ierobežojumu no darījuma summas.
Dotajā likuma redakcijā ir paredzēts, komisijas maksa pie īpašuma iegādes tiek uzskatīta par attiecināmu izdevumu, bet pie pārdošanas – netiek. Atbilstoši Latvijas nekustamo īpašumu darījumu praksei pircēji tikai ~5% gadījumu izmanto nekustamā īpašuma speciālista pakalpojumus pie tā iegādes. Lai arī šī pakalpojuma popularitāte pieaug līdz ar labklājības līmeņa pieaugumu valstī, daudz biežāk tiek izmantoti darījumu starpnieka pakalpojumi pie īpašumu pārdošanas. Uz doto brīdi šie ir vienīgie izdevumi, kas ir saistīti ar nekustamā īpašuma darījumiem, bet bez jebkāda iemesla netiek atzīti īpašniekam par attiecināmiem.
LTRK ieskatā šī ir likumu piemērošanas prakses rezultātā izveidojusies nepilnība, ko nepieciešams pēc iespējas ātrāk novērst (precizēt), lai veicinātu godīgu un caurspīdīgu uzņēmējdarbības vidi un iedzīvotāji būtu ieinteresēti oficiāli par tiem norēķināties.
LTRK atkārtoti uzsver, ka ir nepieciešams veikt izvērtējumu par darbaspēka nodokļu sloga ietekmi uz ēnu ekonomikas apmēru, nepieciešams izvērtēt iepriekšējo plānu rezultātus, definēt konkrētus un izmērāmus sasniedzamos mērķa rādītājus, kā arī fokusēties uz iniciatīvām aplokšņu algu samazināšanā, esošo resursu un datu izmantošanā un analītikā.
Piedāvātā redakcija
-